…Stoiķu ētiskā principa „dzīvo saskaņā ar dabu” interpritācija…
Filozofijas vēsturē stoicisms pārstāv vienu no ietekmīgākajiem un savdabīgajiem antīkās filozofijas virzieniem, kas atstāj ievērojamu ietekmi uz cilvēces vēsturi.
Stoiķu ētiskais princips „dzīvo saskaņā ar dabu” nozīmē dzīvot tikumisku dzīvi. Tieši tajā viņi saskatīja augstāko tikumisko pilnību, līdzvērtīgu laimei. Stoiķu interpritācijā dzīvo saskaņā ar dabu nozīmēja dzīvot saprātīgi. Pēc stoiķu domām, laime vārda parastajā nozīmē ir visai grūti sasniedzama, jo tas ir atkarīgs arī no ārējiem apstākļiem, kurus pilnībā indivīds ietekmēt nevar. Mērķis ir iegūt neatkarību no ārējiem faktoriem – pilnveidot pašam sevi. Ideja par atteikšanos no materiāliem labumiem, sludināja askētismu. Daba stoiķiem ir saprātīga, bet prāts – dabisks.
Stoiķu aicinājums iepazīt cilvēka iekšējo Logosu ir aicinājums pilnveidoties – pilnveidojoties pietuvoties principam par dzīvošanu saskaņā ar dabu. Arī aicinot atteikties no kaislībām un pēc iespējas pietuvoties apātijas stāvokli ir solis uz pilnveidošanos!
Es varētu piekrist stoiķu izteiktajām tēzēm par brīvību un neatkarību. Nenoliedzami cilvēkam ir jācenšas saglabāt brīvība it īpaši brīvība no ārējiem apstākļiem un lietām. Nevajadzētu pievērst pārlieku lielu uzmanību lietām kas ir ap tevi, bet gan mēģināt pievērsties sev. Nepieļaut atkarību no kādas citas personas, ir jāapzinās, ka gan lietas, gan attiecības nav mūžīgas, tādēļ nedrīkst kļūt par to vergu un upurēties tām. Cilvēks drīkst kalpot sev esot kopā ar dabu un dzīvojot pēc dabas likumiem. Ikvienu gudrību cilvēks var smelties dabā un esot vientulībā ar sevi un savām pārdomām. Pievēršoties pārdomām par lietu būtību un lietu pirmsākumiem nereti rodas vairāki jautājumi tieši par cilvēka personības dabu! Ikviens cilvēks ir apveltīts ar prātu, tikai katra paša ziņā kā šo prātu izmantot un attīstīt. Prāts ir dievišķā klātbūtne cilvēkā. Dzīvojot saskaņā ar prātu, nevis balstoties uz emocijām, bailēm, kaislībām cilvēks pietuvojas pats sev un attīstot savu prātu dzīvo saskaņā ar dabu. Lielākā cilvēka bagātība un gudrība ir tā, ka cilvēks var iespaidot savu attieksmi pret lietām! Gudrs ir tas cilvēks, kurš dzīvo saskaņā ar prātu , kontrolējot savas emocijas un vērtības. Muļķis tas, kurš dzīvo savu emociju un baiļu verdzībā! Tā ir liela māksla – savaldīties un ar vēsu prātu novērtēt situāciju, nepadoties emocijām, uz kurām ir tendēts ikviens cilvēks.
Katrai lietai piemītās unikālā daba. Līdzīgi kā cilvēkam piemīt katrai situācijai atšķirīgas emocijas. Neitralizējot un minimalizējot emocijas cilvēks kļūst spēcīgāks, valdonīgāks, viņš var vairāk sasniegt, jo nav tādas situācijas, kurā viņš zaudētu kontroli un nezinātu kā rīkoties. Lietas un notikumus ir jāpieņem tādus kādi tie ir, balstoties uz zināšanām un prātu.
Tēzi „dzīvo saskaņā ar dabu” esmu sapratusi kā aicinājumu dzīvot saskaņā ar savu prātu, attīstot to un pilnveidojot!
Kā palīg literatūru esmu izmantojusi – M. Kūle. „Domas par antīko filozofifiju”
Laima Germane Trik. III.k.