Stress

Kas ir stress, un kā tas rodas?
Stress ir izmaiņas organismā kā atbildes reakcija uz jebkuru ārējās vides stimulu: gaismu, troksni, mīmiku, vārdiem, notikumu utt. Piemēram, ja kādas situācijas prasības vai uzdevumi mums šķiet par smagu un mums trūkst resursu, lai tiktu galā ar notiekošo. Taču stress var rasties arī tad, ja situācija ilgstoši ir vienveidīga un nemainās (vienmuļš darba temps, konflikti ģimenē u.c.). Turklāt mēs esam tik dažādi, ka vienu negaidītā situācija satrieks, bet citam liks darboties ar dubultu sparu. Tomēr ilgstošs stress ir organismam kaitīgs, jo tas var izraisīt dažādas slimības.
Īslaicīgs stress (pirms eksāmena, uzstāšanās, atbildīga lēmuma pieņemšanas utt.) var radīt īslaicīgas izmaiņas uzvedībā un organismā, piemēram, sirds un asinsvadu sistēmas traucējumus (piemēram, paaugstinās asinsspiediens). Uztraukuma cēlonim beidzoties, pāriet arī veselības traucējumi.
Hronisks stress nodara daudz lielāku kaitējumu. Der zināt, ka daudzi cilvēki, kuri nav apmierināti vai gandarīti ar savu dzīvi, ikdienā piedzīvo pastāvīgu stresu un to pat var nepamanīt – tik ļoti viņi ir pieraduši pie nepārejošas spriedzes. Tieši tāpat ir ar darbiniekiem, kuri ilgstoši neizmanto atvaļinājumu – viņiem šķiet normāli, ka jāstrādā un arī jādzīvo nemitīgā spriedzes režīmā. Šādos gadījumos bieži vien nav iespējams konstatēt robežu, kad īslaicīgs stress pārgājis hroniskā. Cilvēks pēkšņi pamana, ka viņš bieži slimo, jo imūnsistēma vairs nespēj nodrošināt organisma aizsargfunkcijas, viņam ir slikts garastāvoklis, parādās organisma reakcija, ko grūti izskaidrot (pēkšņas sirdsklauves, svīšana, sāpes vai temperatūra, kuras cēloni nevar atklāt utt.), visbiežāk iespējami gremošanas traucējumi, neregulāra vēdera izeja, sāpes pakrūtē un vēderā. Nereti tieši stress ir aptaukošanās iemesls, jo daudziem cilvēkiem uztraukums liek ēst vairāk, arī smadzenes šādā situācijā reaģē, dodot ķermenim komandu uzkrāt taukus. Tas saistīts ar hormonālām izmaiņām stresa ietekmē.
No kā jāuzmanās?
Nereti cilvēks ir ticis galā ar stresa situāciju, nomierinājies, taču organisms pēkšņi reaģē saslimstot. Tas notiek tāpēc, ka organisms apjūk miera situācijā, tam vairs nav jāmobilizē visi spēki, nereti balansējot uz izturības robežas. Tieši pēc spriedzes (arī ja tā ir neilga) visbiežāk arī saslimstam, jo organismam vairs nav jāapslāpē tās problēmas, kuras būtu traucējušas pārdzīvot stresa situāciju. Jāzina, ka hroniska stresa gadījumā šīs kaites tik un tā parādītos.
Kā pazīt stresu?
Vispirms vēlreiz der ielāgot, ka cilvēki uz stresu reaģē dažādi, tieši tāpat kā dažādi ir simptomi, kuri izraisa spriedzi. Tomēr vismaz dažas biežāk sastopamās pazīmes ir vērts norādīt: šaubas par sevi, vēlme padoties; vāja koncentrēšanās spēja, aizmāršība;
nespēja kontrolēt domas; dusmas, viegla aizkaitināmība, bailes; trauksme; slikta dūša; biežas un nepamatotas galvassāpes, kakla un muguras sāpes, jo muskuļu saites nemitīgi saspringtas; iespējami vairogdziedzera funkcijas traucējumi; strauja elpošana, sirdsklauves; nogurums, nervozitāte; traucēts miegs, murgi, bieža mošanās naktī; paaugstināta tieksme lietot alkoholu un smēķēt; izmaiņas ēšanas ieradumos; gremošanas slimības.
Nenoliedzami, strādājošus cilvēkus stress visbiežāk „nokauj” tieši darbā. www.osha.europa.eu/lv/ norāda, ka Eiropā stress skar apmēram vienu no četriem darbiniekiem, un pētījumi liecina, ka no 50% līdz 60% no visām kavētajām darba dienām ir saistītas ar stresu. Tāpēc darbiniekam jāapzinās, kādi faktori ietekmē viņa labsajūtu darbā, piemēram, atmosfēra; prasības, kas jāizpilda, un risks, kuram tiek pakļauts; cik lielā mērā cilvēks ir informēts par saviem darba pienākumiem; kādu atbalstu saņem no kolēģiem un vadītājiem; kāda apmācība bijusi darba veikšanai.
Kā noteikt, ka stress ir klāt? Par to liecina garastāvokļa vai uzvedības maiņa (cilvēks kļūst kašķīgs, kliedz vai, gluži pretēji, noslēdzas sevī, neko nestāsta), neizlēmība, lēnāks darba temps, nespēja tikt galā ar pienākumiem.
Atcerieties, ka darba devēja tiesisks pienākums ir darbā nodrošināt veselības aizsardzību un drošību, tai skaitā aizsardzību pret stresu. Tas nozīmē, ka jāidentificē stresa iemesli, jānovērtē risks un jāveic pasākumi spriedzes novēršanai. Savukārt darbinieka pienākums ir informēt vadību par to, kas darbavietā ietekmē viņa veselību un drošību. Galu galā – katrs pats pirmām kārtām ir atbildīgs par savu veselību.
Ko darīt?
Fakts, ka stress ir mūsu ikdienas sastāvdaļa, nenozīmē, ka mums tam jāpakļaujas. Pirmkārt, apzinoties un novēršot stresa faktorus, dzīve kļūst mierīgāka. Jau plānojot savu ikdienu, iespējams izvairīties no stresa. Tas attiecas arī uz haotiķiem, kuri apgalvo, ka plānošana viņus nogalina. Apzinoties, cik daudz dienas laikā iespējams paveikt un kādā secībā (vispirms – prioritātes!) iecerēto izdarīt, spriedze mazināsies. Otrkārt, der noskaidrot, kas tieši jums palīdz pārvarēt stresu. Ne katram tā var būt meditācija, šaha spēlēšana vai aktīva atpūta sporta zālē. Ja cilvēkam ir hronisks stress, joga vai citi lēnas relaksācijas paņēmieni var tikai pastiprināt spriedzi. Tas notiek tāpēc, ka fiziski saspringtu un emocionāli pārkairinātu cilvēku organismu nevar piespiest atpūsties un nomierināties pēc pasūtījuma. Iespējams, viņiem vislabākais veids, kā atbrīvoties no nemiera, ir lēkt ar gumiju, spēlēt basketbolu vai izlādēties šautuvē. Starp citu, kustības palīdz samazināt stresa hormonus, ne velti daudzi rītos vai vakaros skrien. Taču tikpat iespējams, ka daļai stresa mākto palīdzēs intelektuālas nodarbes – bridžs vai šaha spēle.
Treškārt, lai neķertos uzreiz pie medikamentiem, ieteicams lietot antioksidantus (C vitamīnu, beta karotīnu, kviešu dīgstus), kas mazina stresa negatīvās sekas.
Ceturtkārt, mainīt dzīvesveidu: biežāk vingrot, pēc iespējas mazāk lietot alkoholu, ierobežot smēķēšanu, pārskatīt ēšanas paradumus!
Ceturtkārt, mainīt attieksmi pret savu dzīvi; mainīt domāšanu. Lai kas arī notiktu, vajag vismaz piespiest sevi uztvert to kā jaunu un pozitīvu izaicinājumu, apzināti “izravēt” negatīvās emocijas, mazāk sūkstīties, jo pasaule jau nemainās, bet mēs paši esam tie, kuri ļauj uztraukties, pakļaujoties emocijām.

Scroll to Top