Marijas Brimmerbergas Pļaviņu vidusskola
Stress un tā ietekme uz cilvēka veselību.
Zinātniski pētnieciskais darbs.
Darba autores: Anete Ķepīte, Kristīne Zaleska
Darba konsultante: Armanda Lasmane
Pļaviņās
2006
Saturs
ANOTĀCIJA. 3
IEVADS 4
1.KAS IR STRESS? 6
1.1.STRESA CĒLOŅI 8
1.2.STRESA PAZĪMES 10
1.3. STRESS DAŽĀDĀS SITUĀCIJĀS 12
1.4. STRESA REGULĒŠANAS UN NOVĒRŠANAS PAŅĒMIENI 13
1.5.STRESA IETEKME UZ VESELĪBU 16
2.STRESA VEIDOŠANĀS SĀKUMSKOLAS VECUMĀ 17
2.1.PAAUGSTINĀTAS ATBILDĪBAS SITUĀCIJAS 17
2.2.ILGSTOŠAS PSIHISKĀS SPRIEDZES SITUĀCIJAS 18
2.3.STRESORI, AR KURIEM SASTOPAS SĀKUMSKOLAS VECUMA BĒRNS 18
2.4.BRĪDINĀJUMA SIGNĀLI 19
2.5.KĀ PALĪDZĒT? 20
2.6.UZ KO TIEKTIES? 20
3.PĒTĪJUMS PAR STRESA IETEKMI UZ SĀKUMSKOLAS SKOLĒNIEM 21
3.1.DIAGRAMMAS. 21
3.2. PĒTĪJUMA REZULTĀTU ANALĪZE UN INTERPRETĀCIJA 24
SECINĀJUMI UN IETEIKUMI 25
IZMANTOTĀS LITERATŪRAS SARAKSTS 26
PIELIKUMS 27
PIELIKUMS 2 28
PIELIKUMS 3 29
Anotācija.
Autores: Anete Ķepīte, Kristīne Zaleska
Zinātniskā darba tēma; ,,Stress un tā ietekme uz cilvēka veselību’’.
Zinātniskā darba galvenais mērķis bija noteikt kāds ir stresa līmenis sākumskolas skolēnu vidū, kātas rodas un ar kādām metodēm to mazināt.
Zinātniskais darbs satur 26. lpp.,4. attēlus, aptauju.
Darbs satur ievadu ,teorētisko un pētniecisko daļu, secinājumus un pielikumu.
Teorētiskajā daļā ir izpētīts stresa definējums, tā cēloņi un paveidi, stresa saistība ar veselību, tā pārvarēšanas veidi.
Praktiskajā daļā ir anketu apkopojums par stresa līmeni sākumskolas skolēnu vidū, kā tas vīņus ietekmē un kā viņi to pārvar.
Šis darbs dod lielisku ieskatu par to kā rodas stress un kā to pārvarēt.
Ievads
Mūsu tēma ir stress. Kā stress ietekmē veselību, emocionālo pasauli un radošās spējas. Stress sākumskolas skolēnu vidū. Šo tēmu izvēlējāmies tāpēc, ka vēlējāmies noskaidrot kā un kāpēc rodas stress. Kādu faktoru rezultātā rodas šīs stresa situācijas, kuras mums ir tik ļoti pazīstamas un pierastas. Veicot dziļāku pētījumu, uzzināt kā jūtas sākumskolas skolēni. Skolas sākumā, kad tikko uzsākuši skolas gaitas , kā viņi jūtas otrajā klasē un ceturtajā klasē, kad sākumskola jau lēnām beidzas .Vēlējāmies noskaidrot vai viņi bieži sastopas ar stresu un kā tas izpaužas viņiem, kādas situācijas to ietekmē. Vai bērnam šajā vecumā ir viegli vai grūti pārvarēt situācijas, kuras radušās stresa ietekmē .Kā viņš ar to cīnās?
Stress ir neatņemama un ikdienišķa katra cilvēka dzīves sastāvdaļa. Stresam ir pakļauti visi, un no tā nav iespējams izvairīties. Stress var būt gan patīkams, gan nepatīkams. Stresa situācijās cilvēks cenšas padarīt pēc iespējas vairāk. Jo lielāka spriedze, jo liekas, ka vēl tik daudz kas jāpaveic.
Mērens stress ir organismam labvēlīgs, jo palīdz mobilizēties un koncentrēties nepieciešamai darbībai. Bez tam mēs varam iemācīties pareizi reaģēt uz radušos spriedzes situāciju. Galvenais – nepakļaut sevi ilgstošam stresam, jo tas var kaitēt cilvēka veselībai.
Katra cilvēka reakcija uz stresu ir savādāka. Tas atkarīgs no personības temperamenta un rakstura. Vieni paliek dusmīgi un agresīvi, citi – “ieraujas” sevī vai pārdzīvo baiļu sajūtu. Ir cilvēki, kas kļūst nervozi, īgni, nespēj koncentrēties un veikt ikdienišķus pienākumus. Savukārt daži negatīvo emociju iespaidā pastiprināti lieto alkoholu vai smēķē.
Cilvēks arī pats sev var palīdzēt nomierināties stresa situācijās. Svarīgi novērst satraukumu, kas traucē atslābināties, koncentrēties un bieži vien noved pat līdz panikai. Katram cilvēkam vajag zināt, kā samazināt stresu gadījumos, kad nav ar ko izrunāties vai pajautāt padomu. Pastāv virkne paņēmienu, kā palīdzēt sev stresa situācijā. Pie tiem pieder elpošanas vingrinājumi, relaksācijas tehnikas, dažāda veida vizualizācijas u.c. Tie neapšaubāmi palīdz cilvēkam ātrāk atgūt formu.
Var izvēlēties vienu vai otru, bet galvenais, lai tās būtu efektīvas un ļautu mums justies apmierinātiem un veseliem.
Stress ir saistīts ar jebkuru darbību – izbēgt no stresa var tikai tas, kurš neko nedara. Tāpēc katram ieteicams rūpīgi iepazīt pašam sevi, atrast sev piemērotāko stresa līmeni un turēties pie tā, izvēloties nodarbošanās veidus. Tas, kurš nepratīs sevi iepazīt, aizvien cietīs no distresa, ko izsauc vērtīgas nodarbošanās trūkums, vai arī pastāvīga pārslodze.
Mūsu pētījuma hipotēze
Ja sākumskolas skolēniem ir stress, tad tas ietekmē viņa veselību un darbaspējas.
Pētījuma objekts
Stress un tā ietekme uz cilvēka (sākumskolas skolēna) veselību.
Pētījuma priekšmets
60 Marijas Brimmerbergas Pļaviņu vidusskolas sākumskolas skolēni.
Pētījuma mērķis:
teorētiski pamatot un praktiski pārbaudīt ,ā stress rodas un kā tas ietekmē veselību
izpētīt stresa nozīmi mūsu dzīvē
izanalizēt stresa izraisošos faktorus, tā pārvarēšanas metodes.
Pētījuma uzdevumi:
1. Iepazīt un izvērtēt literatūru par stresu
2. Anketēšana
3. Apkopot un analizēt pētījumā gūtos rezultātus
4. Izveidot lietas ,veiksmīgai stresa pārvarēšanai.
Pētījuma metodes:
zinātniskās literatūras iepazīšana
anketēšana
pētījuma rezultātu analizēšana
Pētījuma bāze:
Marijas Brimmerbergas Pļaviņu vidusskolas sākumskolas skolēni.
Pētījuma laiks
2005. gada. decembris- 2007. gada. janvāris.
Teorētiskais un praktiskais guvums: darbā apkopotais materiāls, pētījums un tā rezultāti ir pieejami ikvienam, praktiskajā daļā kā novitāte ir izveidotas lietas, kuras palīdz veiksmīgi pārvarēt stresu.
1.Kas ir stress?
Mēs dzīvojam vidē, kurā nepārtraukti kaut kas notiek un mainās – mēs pārvietojamies, runājam, mūs uzrunā , mūs pārņem daudzveidīgas emocijas, rodas jaunas idejas, un tas viss notiek ļoti īsā laikā. Mums ik brīdi ir jābūt gataviem jaunām situācijām.
Līdzko cilvēks piedzīvo kādas pārmaiņas ierastajā situācijā, dzīves ritmā, attiecībās, parādās kāds kairinātājs jeb «stresors». Organisms sāk «rīkoties», lai piemērotos (adaptētos). Tā ir iedzimta un neapzināta atbildes reakcija. [5.]
Stresa jēdziens ir tik ietilpīgs, ka daudzi uzskata par stresu visu, kas notiek ir cilvēku, ieskaitot miegu. Pat pilnīgi atbrīvojies – gulošs cilvēks nav izslēgts no stresa. [6.]
Stresa koncepcija ir atstājusi ārkārtīgi lielu ietekmi dažādās to zinātņu jomā, kas pēta cilvēku. Šo zinātnisko koncepciju ietekmējusi ievērojamā Kanādas zinātnieka H. Seljes patofizioloģiskie pētījumi, un tālāk tie tiek izvērsti medicīnas, psiholoģijas, socioloģijas u.c. zinātņu pētījumos.[7.]
Stress (no angļu val. – spiediens, sasprindzinājums) ir gan prāta, gan ķermeņa resursu mobilizēšana, lai organisms spētu veikt nepieciešamās emocionālās un fizioloģiskās pārmaiņas. Stress var būt divējāds. Pozitīvais jeb «veselīgais stress» – eistress, ko izraisa situācijas, kas rada pozitīvas emocijas, piemēram, uzvara spēlē, liela, negaidīta veiksme.[5.]
Un negatīvais jeb «kaitīgais stress» – distress, kas iestājas ilgstošas spriedzes rezultātā, negatīvu emociju izraisītās situācijās.[5.]
Parasti esam raduši uztvert stresu kā negatīvu parādību. Bet būtu jāsaprot, ka stress ir neizbēgama cilvēka dzīves sastāvdaļa un ir pat nepieciešams organisma normālai funkcionēšanai un veselības saglabāšanai. Kā teicis stresa teorijas pamatlicējs Hanss Selje – pilnīga brīvība no spriedzes ir nāve.[7.]
Tomēr gadījumos, kad tiek pārtērēti cilvēka spēka resursi un ilgstoši nenotiek pielāgošanās, cilvēka labsajūta un veselība ir apdraudēta – stresa iedarbība ir negatīva.
Stresa rašanos un raksturu nosaka ne tikai kairinātāja iedarbība, bet arī organisma reaktivitāte (reakcija) stresora iedarbības momentā. Reaktivitāte ir atkarīga no daudziem cēloņiem: iedzimtības, iepriekš pārciestās iedarbības, vecuma, dažādu faktoru apkopojuma un citiem tā sauktajiem nosacījuma faktoriem. Dažreiz izveidojas ari pretēja – rezistences parādība, t.i., noturības palielināšanās pret kādu no kaitīgajiem faktoriem, kas izsauc aizsardzības reakciju attiecībā pret dažādiem stresoriem. [5.]
Tā ir normāla ķermeņa reakciju virkne uz jebkuru neparastu, spēcīgu kairinātāja iedarbību uz organismu, piemēram, pārbaudi, problēmu, draudiem, uzbudinājumu, uztraukumu u.tml.[2.]
Situācijā, kad cilvēks ir pakļauts stresa ietekmei, iekšējās sekrēcijas dziedzeris hipofīze (smadzeņu piedēklis) izstrādā adrenokortikotropo hormonu (AKTH), kas, nonākot asinsritē, iedarbojas uz virsnierēm. Tās savukārt izstrādā hormonu kortizonu, kas ir galvenais stresa hormons. Kortizons aktivizē organisma aizsargsistēmu šai situācijai. Asinīs nonākot noteiktam kortizona daudzumam, sāk darboties atgriezeniskās saites mehānisms, un AKTH produkcija hipofīzē tiek pārtraukta. Ilgstoši darbojoties stresa faktoriem, šis atgriezeniskās saites mehānisms bieži nestrādā, asinīs ir hormonu pārprodukcija, iestājas aizsargsistēmu izsīkums, un rodas stress – paātrinās asinsrite, sirdsdarbība un elpošana, pieaug enerģijas izmantošana visās organisma šūnās.[5.]
Stress var ilgt no dažām minūtēm līdz vairākām nedēļām. No paša iegūtās pieredzes atkarīgs, kā cilvēks jūtas un rīkojas konkrētā situācijā, vai stress ir kā palīdzība vai šķērslis, lai kaut ko panāktu, kā pozitīvs vai negatīvs rezultāts, kā motivācija vai paralīze mērķa sasniegšanā. [2.]
Stress normālās devās cilvēkam ir pat nepieciešams, tas aktivizē, kalpo par dzinuli cilvēka fizioloģiskajiem procesiem. Taču – nelielās devās. Stress kļūst par problēmu, ja tas ir pastiprināts, notiek bieži vai hroniski, un cilvēks netiek ar to galā. [3.]
Daudz neērtību un panikas stresa laikā rada patvaļīgs muskuļu sasprindzinājums. Muskuļu atslābināšana atbrīvo arī cilvēka prātu un ļauj tam koncentrēties, tādējādi samazinot nepatīkamo psiholoģisko spriedzi.[4.]
Sākotnēji rodas trauksmes reakcija – «aicinājums pie ieročiem» organisma aizsargspēkiem. Šo stadiju, ko reizēm sauc par mobilizācijas stadiju, raksturo ādas apsārtums, pastiprināta siekalu izdalīšanās, muskuļu tonusa pazemināšanās, virsnieru dziedzeru izmēru palielināšanās, ķermeņa svara samazināšanās un audu sadalīšanās procesa pastiprināšanās. Jebkura kaitīga faktora ilgstošas iedarbības rezultātā iestājas otrā – adaptācijas vai rezistences (noturīguma) stadija. Tā izpaužas ar virsnieru un aizkuņģa dziedzeru pastiprinātu palielināšanos, sintēzes procesu pastiprināšanos audos, atjaunojoties normālam ķermeņa svaram. Ja kaitīgā faktora iedarbība nav bijusi sevišķi spēcīga, tad ar laiku visi aprakstītie simptomi izzūd un organisms atgriežas normālā stāvokli.[5.]
Līdz šim laikam pilnībā vēl nav izskaidroti trešās – izsīkuma stadijas iestāšanās cēloņi, kas draud organismam ar bojāeju. Šis stadijas simptomi atgādina trauksmes reakciju, taču šajā stadijā stresogēnā reakcija iegūst patoģenētisku nozīmi. Katram organismam piemīt savi rezerves iespēju līmeņi . Tieši ar to ir saistītas lielās individuālās atšķirības reakcijās uz vienu un to pašu stresogēno situāciju. [5.]
Vienā gadījumā, pastāvot augstam rezerves iespēju līmenim, neattīstās patoloģiskais stāvoklis, bet parādās tikai īslaicīgas vielmaiņu, imūnās un sirds un asinsvadu sistēmas funkcionālā stāvokļa izmaiņas, kas raksturīgas rezistences stadijai. Turpretim citā gadījumā tas pats stresors var izsaukt bīstamas saslimšanas: kuņģa čūlas, hipertonisko slimību, atkārtota imūndeficīta stāvokļa saasināšanos, kas liecina par ierobežotā: organisma rezervju iespējām.[6.]
Galvenais jebkurā stresa situācijā ir neidentificēties ar notiekošo, spēt pieņemt tūlītēju lēmumu, kā rīkoties, un neuztvert to personiski. Pretējā gadījumā jūs radušos situāciju nevis atrisināsiet, bet gan saasināsiet. Viens no veidiem, kā sagatavot sevi stresa situācijai, ir rūpīgi apgūt un pārzināt attiecīgās instrukcijās aprakstītos ieteikumus.
1.1.Stresa cēloņi
Stresa iemesli ir daudz un dažādi. Ne vienmēr cilvēku reakcija uz vienu faktoru būs vienāda, ne vienmēr tas radīs viņos stresu. Vislielāko stresu cilvēkam rada tas, ka viņam par kaut ko nav informācijas. Biežākie stresa cēloņi ir :
pētījuma rezultātu analizēšana
informācijas,laika trūkums (cenšanās paveikt vairākus darbus vienlaicīgi),
sliktas priekšnojautas (vēl nezinot gala rezultātu, mēs pieņemam, ka viss tāpat slikti beigsies),
pārāk liela atbildība,
uzmanības un atzinības trūkums,
zināšanu trūkums,
dusmas,
savstarpējo attiecību problēmas (konflikti, konkurence, neuzticība),
pārmērīgs, ilgstošs troksnis.
Ir zināmas noteiktas profesijas, kuras pakļautas izteikti augstam stresa līmenim. Tās ir: lidotājs, ārsts, policists, žurnālists, politiķis, aktieris, celtnieks un kalnracis. Turpretim ar vismazāko stresu saistītas sekojošas profesijas: mākslinieks, muzeja darbinieks, bibliotekārs, statists, gadījuma rakstura strādnieks.
Vislielāko stresu cilvēkam rada tas, ka viņam par kaut ko nav informācijas.
Vēl viens būtisks stresa rašanās iemesls – cenšanās paveikt vairākus darbus reizē. Protams, mums ik dienas jāpilda dažādi pienākumi – ģimenē, darbā utt., taču visu darīt vienlaikus nav iespējams, jo tādējādi mēs pakļausim sevi ne tikai liekam stresam, bet arī padarītā darba kvalitāte neradīs gandarījumu. Ļoti svarīga darbu plānošana – galvenais ir secīgi saplānot lietas, kas katrā konkrētā dienā jāpaveic, un izlemt, ko kurā brīdī darīt. Jo pārdomātāka būs diena, jo mazāk iespēju piedzīvot nepatīkamas situācijas.[4.]
Protams, ir brīži, kad kāda problēma prātu ir pārņēmusi tik ļoti, ka par kaut ko citu padomāt ir gandrīz neiespējami. Tomēr ari šādā gadījumā jāmēģina nedaudz distancēties no problēmas un, domājot loģiski, izveidot konkrētu rīcības plānu. Visvienkāršākais – problēmu sadalīt pa mazākiem posmiem. Noteikti bezjēdzīgās domas – kā man neiet, esmu bezizejā utt.- mest pie malas. Ar vaimanāšanu, krišanu panikā neko daudz nevar panākt. Turklāt visbiežāk realitāte nav tik briesmīga, kādu mēs to uzburam savās fantāzijās.[3.]
Ir tāds dzīves princips – šeit un tagad. Ja mēs vienīgi fantazējam, savu problēmu padarot gandrīz par monstru, mēs neesam šeit un tagad un līdz ar to arī savā dzīvē neko nevaram mainīt un it kā pārstājam eksistēt. Turklāt – jāiemācās domāt pozitīvi un visus darbus plānot ar pozitīvu iznākumu. Ir princips – vislabākais veids, kā plānot nākotni, ir- iztēloties to. Vai nu izvēlies tu, vai arī dzīve izvēlas tevi. Ja mēs neiztēlojamies pozitīvu rezultātu, notiek tas, no kā baidāmies.[3.]
Mēs paši radām savu realitāti ar domām, vārdiem, un par šo būtisko aspektu bieži vien aizmirstam. Visam domātajam un izteiktajam piemīt spēja materializēties. Par ko jūs domājat un runājat?
Turklāt vēl viens no stresa un daudzu neveiksmju cēloņiem ir mūsos ieaudzinātās un no vecākiem, skolotājiem, sabiedrības utt. akli pārņemtās un iemantotās vērtības.
Kaut vai pieņēmums: dzīve ir grūta: lai kaut ko sasniegtu, ir smagi jāstrādā, bet tu to nekad nevarēsi. Izveidojas situācija, kad cilvēks tiesām pieliek visas pūles, smagi strādā, bet viņam nav rezultātu. Vai arī – cilvēks ir beidzis biznesa skolu, ieguvis ļoti labu izglītību, tomēr – ja viņa pārliecība ir – es nekad nebūšu bagāts – nekas no veiksmīga biznesa neiznāks. Un – kāpēc lai iznāktu, ja jau sākotnēji viņš sevi ieprogrammējis – man neizdosies.
Ir tāds teiciens -ja tev nepatīk, ko tu redzi, paskaties, kas tev ir aiz acīm. (Tas ir – prātā). Atcerieties – mēs nevaram izmainīt pasauli, bet varam mainīt savu domāšanu. To var mēģināt darīt pats, bet – ja ir tāda iespēja, daudz labāk šādi reizē var palīdzēt psihologs – psihoterapeits, dažādas personības izaugsmes grupas un tematiskie semināri – treniņi (piemēram, par stresa menedžmenta). Sabiedrībā pastāv mīts, ka pie psihologa iet cilvēks, kurš ir neveiksminieks. Patiesībā ir otrādi – psihologa galvenie klienti ir veiksmīgi cilvēki, kuri apzinās realitāti, savas problēmas un zina, ko grib. Psihologs palīdz atrast un atbrīvot tos resursus, kas cilvēkos jau ir, un tos likt lietā.[2.]
1.2.Stresa pazīmes
Sievietēm ir tipiski stresa ietekmē daudz runāt, daļēji nestrukturētā izteiksmes formā, bez apstājas un par vairākām tēmām vienlaicīgi. Interesantākais šai lietā ir tas, ka sievietes runājot nemeklē risinājums, jo runāšana pati par sevi iedarbojas uz viņām nomierinoši.[8.]
Stress sievietēm tik tiešām aktivizē runas funkciju smadzenēs. Tātad, tas ir gluži normāli. Interesantākais šai lietā ir tas, ka sievietes runājot nemeklē risinājums, jo runāšana pati par sevi iedarbojas uz viņām nomierinoši. [8.]
Raksturīgākās stresa pazīmes ir:
• sirdsdarbības traucējumi, trīsas, drebuļi;
• svīšana;
• aizkaitināmība, uzbudināmība;
• nogurums;
• apetītes zudums;
• reibonis;
• neparasta emociju maiņa;
• miega traucējumi, bezmiegs;
• zaudējuma sajūta;
• migrēna;
• astma;
• traucējumi;
• slikta pašsajūta, nespēja atslābināties.
Liels un ilgstošs stress var pārvērsties depresijā, kas izpaužas kā garastāvokļa maiņa, slikta apetīte, zems pašnovērtējums, domas par pašnāvību u.c. [5.]
Interesantākais šai lietā ir tas, ka sievietes runājot nemeklē risinājums, jo runāšana pati par sevi iedarbojas uz viņām nomierinoši.[8.]
Melanholiķiem parasti stress izraisa nemieru vai izbailes, kādu no fobijām vai neirotisku trauksmi, bet depresija- nepamatotas bailes, nemieru, nervozitāti, bezmiegu.
Holeriķiem tipiska reakcija uz stresu ir dusmas, tāpēc viņi biežāk slimo ar hipertoniju, kuņģa čūlu Depresijā nonācis holēriķis parasti ir dusmu pārņemts, viņam rodas paniskas bailes no neveiksmes, no iespējas kļūdīties. Rodas domas arī par pašnāvību.
Flegmatiķiem stress pavājina vairogdziedzera darbību, palēninās vielmaiņas procesi, paaugstinās cukura līmenis asinīs .Stresa situācijās flegmatiķi daudz ēd.
Sangviniķi stresu pārcieš visvieglāk, jo viņiem ir ļoti spēcīga nervu sistēma.[7.]
* Izmaiņas uzvedībā. Darbinieks bieži skatās pulkstenī, viņš pretojas tam, ka jānāk uz darbu, atliek arī ļoti svarīgas tikšanās ar klientiem, bieži kavē darba sākumu, bet mēdz palikt tajā pēc darbalaika beigām, ir zaudējis radošo pieeju un nezina, kā risināt problēmas. Reizēm stresa pilns darbinieks sāk strādāt ievērojami cītīgāk un ilgāk, bet sasniedz arvien mazāk. Lai stimulētu sevi, viņš biežāk dzer kafiju, smēķē daudz biežāk vai lieto alkoholu. [7.]
* Izmaiņas izjūtās. Cilvēkam zūd veselīga humora izjūta, tās vietā jaušams cinisks humors, pastāvīga neveiksmes izjūta, arī vainas apziņa. Cilvēks bieži ir dusmīgs, ātri apvainojas, ir rūgtuma pilns, ātri uzbudināms. Šīs sajūtas nepāriet ne darbā, ne mājās. Vērojama arī bezspēcības sajūta un vienaldzība, un cilvēks vairāk uzmanības velta tam, lai cīnītos ar stresu, nevis problēmām, kas to rada.[7.]
* Izmaiņas domāšanā. Cilvēks arvien uzstājīgāk domā par darba pamešanu, nav spējīgs koncentrēt uzmanību. Visu informāciju uztver ar aizdomām un neuzticību, nosodoši un ciniski raugās uz klientiem, izteikti rūpējas par personīgajām vajadzībām un pārdzīvojumiem. [7.]
* Izmaiņas veselībā. Cilvēkam ir traucēts miegs, viņš ir garīgi vājš, paaugstinās arī uzņēmība pret infekcijas slimībām, nogurums un spēku izsīkums pavada visu dienu, izpaužas dažādi veselības traucējumi. [7.]
1.3. Stress dažādās situācijās
Mūsdienu cilvēces darba ritms un steiga neapšaubāmi ir saistīta ar stresu, vai tas būtu pirms eksāmeniem, kārtojot sesiju, vai risinot kādu situāciju darbā vai mājās. Diezin vai kāds cilvēks pasaulē zināšanu pārbaudi uztvertu vai sagaidītu bez stresa.
Stress vīriešiem un sievietēm atšķiras. Sievietes biežāk cieš no pārpūles – būt vienlaicīgi labai mātei, saimniecei, biznesa sievietei un mīļotajai partnerei. Bieži tas ir nepieciešamā atbalsta trūkums vai arī pašas augstās prasības, kas grauž sirdsapziņu – vai nu par to, ka pārāk maz laika tiek veltīts darbam vai pārāk maz – bērniem. Bieži tad palīdz saruna ar labu draudzeni.
Stress var ietekmēt jebkuru darbavietu un jebkuru darbinieku neatkarīgi no uzņēmuma lieluma tā darbības jomas, darba līguma vai darba attiecību formas. Stresa mazināšana darbā paaugstina darba efektivitāti, kā arī uzlabo drošību un veselības aizsardzību darbā. 40% strādājošo nespēj tikt galā ar stresa radītajām problēmām.
Konflikti un stress darba vietā ir neizbēgama parādība. Lielā mērā to var attiecināt uz grāmatvedības speciālistiem, no kuriem ikdienā tiek sagaidīta augsta precizitāte un operativitāte. Apgūstot prasmi orientēties stresa un konfliktsituāciju cēloņos un tos viegli atrisināt, kā arī pielietojot praktiskas stresa vadīšanas un novēršanas tehnikas, ir iespējams būtiski uzlabot darba efektivitāti.
1.4. Stresa regulēšanas un novēršanas paņēmieni
Katra cilvēka reakcija uz stresu ir savādāka. Tas atkarīgs no personības temperamenta un rakstura. Vieni paliek dusmīgi un agresīvi, citi – “ieraujas” sevi vai pārdzīvo baiļu sajūtu. Ir cilvēki, kas kļūst nervozi, īgni, nespēj koncentrēties un veikt ikdienišķus pienākumus. Savukārt daži negatīvo emociju iespaidā pastiprināti lieto alkoholu vai smēķē.
Mūsu dzīve ir pilna ar stresa situācijām, tāpēc būtu jāzina, kā tās pārvarēt. Metodes, kā mazināt spriedzi un satraukumu, ir daudz un dažādas. Var izvēlēties vienu vai otru, bet galvenais, lai tās būtu efektīvas un ļautu mums justies apmierinātiem un veseliem
Lai stresu pārvarētu, nepieciešams noskaidrot fizioloģiskos un psihosociālos stresa izraisītājus, to vislabāk spēs izdarīt speciālists. Lai pilnvērtīgāk spētu palīdzēt cilvēkiem ar pārmērīgu spriedzi, psihologs var uzdot jautājumus gan par cilvēka izglītību, finansiālo stāvokli, darbu, ģimenes dzīvi, ieradumiem, par slimību vēsturi. Jo precīzāk un ātrāk tiks noteikti stresa cēloņi, jo efektīvāk un ātrāk būs iespējams to pārvarēt. [5.]
Veids, kā atbrīvoties no negatīvām emocijām, ir ļaut tām izpausties. Nedrīkst nepatīkamos pārdzīvojumus paturēt sevi vai apspiest. Paturot sevī negatīvās emocijas, tās uzkrājas un netiek risinātas. Ar laiku tās var kaitēt veselībai – attīstās tā saucamās psihosomatiskās slimības. Pie tām pieder kuņģa čūlas slimība, bronhiāla astma, sirds slimības, biežas saaukstēšanās slimības, galvassāpes. Pareizi ir savus pārdzīvojumus atklāt un ļaut tiem izpausties. [5.]
Šeit var palīdzēt negatīvo emociju izstāstīšana draugam vai dienasgrāmatas rakstīšana. Ja jūs ir pārņēmušas izteiktas dusmas pret kādu cilvēku, nomierinieties rakstot viņam vēstuli (bet nenosūtot to).
Cilvēks arī pats sev var palīdzēt nomierināties stresa situācijās. Svarīgi novērst satraukumu, kas traucē atslābināties, koncentrēties un bieži vien noved pat līdz panikai. Katram cilvēkam vajag zināt, kā samazināt stresu gadījumos, kad nav ar ko izrunāties vai pajautāt padomu
o . Ieteicams pievērt uzmanību savai elpošanai. Pāris reižu būtu dziļi jāieelpo, sev sakot: “Esmu mierīgs”. Turpmākai elpošanai ir jābūt mierīgai, lēnai, jāseko tai līdzi, tādejādi novirzot domas no nepatīkamām emocijām. [6.]
o Nepieciešams atslābināt muskuļus. Saspringta muskulatūra uztur iekšējo spriedzi!
o Mierīgi apsēsties, aizvērt acis un izjust kā darbojas jūsu maņu orgāni – ko es dzirdu, ko jūt mans ķermenis, uztvert apkārtējās smaržas un gaisa plūsmas. Šai laikā uzmanība koncentrējas uz ķermeni un tiek aizmirsti negatīvie pārdzīvojumi. [6.]
o Domāt pozitīvi! Ja gaidāms svarīgs notikums, kas rada stresu (eksāmens, darba intervija, nozīmīga tikšanās), domās jāiztēlojas tā pozitīvs atrisinājums. Tas mazinās spriedzi un ļaus nomierināties. [6.]
Stresu var mazināt ar regulāru fizisko aktivitāti. Ir pierādīts, ka mazkustīgs dzīvesveids vēl vairāk paaugstina stresa līmeni. Emocionālu pārdzīvojumu gadījumā fizisks darbs lieliski ļauj atslēgties no spriedzes. Bez tam ieteicamas regulāras sporta nodarbības (rīta skrējiens, aerobika, basketbols). Tas uzturēs gan fizisko, gan garīgo veselību.
Pēc perfektas masāžas uzlabojas ne tikai ķermeņa, bet arī gara pašsajūta, jo izdalās pretstresa hormons oksitocīns. Pats sev var veikt muskuļu sasprindzināšanas un atslābināšanas vingrinājumus: sēdus vai guļus stāvoklī vienu pēc otras uz 4 sekundēm maksimāli sasprindzinot ķermeņa muskuļu grupas – no kāju pirkstiem līdz sejai – un tad strauji atbrīvojot. Starp atsevišķām muskuļu grupām jāietur īsu pauzi, dziļi jāieelpo ar diafragmu un lēni jānoskaita no desmit līdz vienam.[6.]
Nozīmīgi smagu pārdzīvojumu gadījumā neļaut sev būt vientuļam. Bēdas daudz smagāk tiek pārdzīvotas vienatnē. Nevajadzētu noslēgties sevī, izvairīties no draugiem un sabiedrības. Jau iepriekš minēts, ka vislabāk bēdas atklāt sev tuviem cilvēkiem.
Negatīvās emocijas mazina patīkams vaļas prieks jeb hobijs. Tas ļauj atslēgties no ikdienas spriedzes, pavadīt laiku sev tīkamā veidā. Svarīga loma ir humoram un pozitīvai attieksme pret dzīvi. Reizēm savas neveiksmes jāuztver ar humoru, pasmejoties par tām. Cilvēkam ar optimistisku attieksmi ir vieglāk dzīvot, viņš mazāk cieš no stresa. Bez tam ir pierādīts, ka optimisti retāk slimo un ilgāk dzīvo. [4.]
Stresa situācijās cilvēks cenšas padarīt pēc iespējas vairāk. Jo lielāka spriedze, jo liekas, ka vēl tik daudz kas jāpaveic. Šādos gadījumos cilvēki strādā no agra rīta līdz vēlam vakaram, neizguļas, neatpūšas, nepaēd. Tas arvien vairāk pasliktina pašsajūtu un samazina darba spējas. Rodas pastāvīgs nogurums, kas vēl vairāk padziļina slikto pašsajūtu un līdz ar to stresu. Veidojas “apburtais loks”, no kura grūti izkļūt. Lai neveidotos šāda situācija, nepieciešams sevi saudzēt. Atvēlēt piemērotu laiku gan atpūtai un ēdienreizēm, gan darbam.
Alkohols un smēķēšana nekādā gadījumā nav līdzekļi, ar kuru palīdzību mazināt stresu. It kā liekas, ka noreibstot no alkohola, cilvēks kļūst jautrs, atbrīvots un bezrūpīgs. Taču tas neatrisina stresa cēloņus, tas ir īslaicīgs stāvoklis. Ja bieži ar alkohola palīdzību tiek remdēti emocionālie pārdzīvojumi, ātri veidojas atkarība no tā. Bez tam alkohols ir toksiska viela, kas bojā aknas, centrālās nervu sistēmas šūnas un noved pie smagām. slimībām. Tāpat smēķēšana vairāk kaitē organismam, nekā mazina stresu
Svarīgi stresa pārvarēšanā ir atslābināšanās jeb relaksācijas terapija. Tā var būt dažāda, katram cilvēkam ir jāmēģina atrast sev piemērotākais veids, kā cīnīties ar spriedzi un pēc iespējas ātrāk atgūt labu pašsajūtu.
Paaugstināta stresa gadījumā ļoti labs veids, kā atslābināties, ir veselīgās vides kapsulas procedūra, kura vienlaicīgi uz cilvēku iedarbojas gan kā aromātterapija, gan kā vibromasāža, atbrīvojot saspringušo ķermeni. Ķermenis saņem vēl papildus siltumterapiju, jonizēto gaisu un tik ļoti svarīgo krāsu terapiju. Šo procedūru var kombinēt ar ķermeņa vispārējo masāžu, tādējādi palīdzot ķermenim atslābināties. Vispirms uzlabosies emocionālais stāvoklis un āda atgūs svaigumu. No stresa atbrīvoties palīdz arī adatu terapija.[5.]
Lai relaksācija būtu veiksmīgāka, var pielietot dažādas šo paņēmienu kombinācijas, kas katram ir atbilstošākas un pieņemamākas. Lai sasniegtu labāku rezultātu un varētu izvairīties no emocionāli nepatīkamām situācijām.
Lai mazinātu nervu sasprindzinājumu, cīnītos ar stresa uzbrukumiem, pēc attiecīgās konsultācijas pie ārsta iesakām dažas no tautas dziedniecības receptēm.
• Rītā un vakarā lietot 30-50 gramus medus, tam pievienojot pus tējkaroti bišu māsu pieniņa.
• Ēdamkarotei sasmalcinātu baldriāna sakneņu termosā uzlej glāzi verdoša ūdens un atstāj uz nakti. Ja ir paaugstināta uzbudinātība, uzlējumu izdzer trīs paņēmienos pa 1/3 glāzes.
• Sarkano biešu sulu, uz pusēm sajauktu ar medu, lieto kā nomierinošu līdzekli pa pusglāzei 3-4 reizes dienā.
• Ēdamkaroti žāvētu vilkābeles augļu aplej ar verdošu ūdeni, patur 2 stundas siltā vietā un izkāš. Lieto pa 1-2 ēdamkarotēm 3-4 reizes dienā.
• 10 gramiem svaigu vilkābeles ziedu uzlej 100 gramus degvīna, pēc 10 dienām izfiltrē .Lieto pa 20-25 pilieniem 3 reizes dienā pēc ēšanas.
• 3ēdamkarotes sausu sasmalcinātu asinszāļu drogu aplej ar glāzi verdoša ūdens un patur 2 stundas. Lieto pa 1/3 glāzes 3 reizes dienā pēc ēšanas.
• 2 tējkarotes sausu sasmalcinātu raudeņu ieber glāzē verdoša ūdens un patur 20 minūtes. Lieto siltu pa pusglāzei 3-4 reizes dienā 20-30 minūtes pirms ēšanas.
Smiekli ir iekšēja vingrošana: diafragma raustās, skābeklis tiek iepumpēts šūnās, sirds sitas ātrāk, pa visu ķermeni izplūst laimes hormoni endorfīni, stress mazinās. Pie viena tiek trenēti vēdera muskuļi, jo, no sirds smejoties, tiek darbināti līdz 80 muskuļiem, galvenokārt vēdera, plecu un iegurņa muskulatūra. [6.]
Tradicionālā somu vai latviešu pirts – tas ir noderīgi! Ķermenim patīk karstā un aukstā mija: pirts paplašina asinsvadus, kas vēlāk, mērcējoties aukstā ūdenī, atkal saraujas. Tiek stimulēta asinsrite un imunitāte, vielmaiņa. Turklāt karstais gaiss arī uzlabo garastāvokli – ar pamodinātajiem endorfīniem. Ar katru sviedru lāsīti, kas izspiežas uz jūsu ādas, ārā izkļūst arī noteikts daudzums uzkrātā stresa.
Skābeklis ir organisma degviela. Ne velti pēc mežā vai jūras krastā pavadītas dienas jūtamies tik mundri. Daudzi elpo pārāk ātri un sekli. Skābeklis uzlabo arī koncentrēšanās spējas.
1.5.Stresa ietekme uz veselību
Ja cilvēka organisms ilgstoši tiek pakļauts stresam, kad simpātiskā nervu sistēma tiek nepārtraukti kairināta, tad tas var izraisīt paaugstinātu asinsspiedienu, izmaiņas asinsvadu sieniņās un dažādas sirds-asinsvadu sistēmas slimības. Ir pierādīts, ka stress var būt iemesls astmas lēkmēm, kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas čūlām, galvassāpēm un citām slimībām. [5.]
Hronisks stress var veicināt ļaundabīgu audzēju rašanos. Vēža šūnas mēdz koncentrēties noteiktās ķermeņa vietās, kur tās nogādā emocionālu vai fiziska stresa laikā izdalījies adrenalīns. Atklājumi liecina, ka vēža šūnas ķermenī neparādās nejaušās vietās, bet drīzāk tās tiek nogādātas noteiktās vietās. Vēža šūnas pārnēsā neiroraidītāji, kā adrenalīns un noradrenalīns, kas ir centrālās nervu sistēmas “ziņneši”. Atkarībā no to dabas, tiem var būt gan aizkavējoša, gan veicinoša ietekme uz vēža šūnu izplatību. Stress palielina iespēju, ka šie neiroraidītāji palīdz izplatīt vēža šūnas. [5]
Ilgstoša stresa ietekmē samazinās organisma spējas cīnīties pret slimībām un traumām.
Stresa laikā organisms pastiprināti patērē vitamīnus un mikroelementus. Tas izraisa nogurumu, nespēku, imunitātes pazemināšanos, vienaldzību pret apkārt notiekošo, gremošanas traucējumus un var novest pat pie garīgām un fiziskām slimībām. Atbilstošs uzturs, pietiekama fiziskā aktivitāte un labvēlīga apkārtējā vide palīdz mazināt stresa sekas, saglabāt darbaspējas un veselību. [6.]
Emocionāls nomākums, pārslodzes un stresa sekas var izpausties ļoti dažādos veidos – apetītes zudums, aizcietējums vai caureja, pastāvīgs nogurums un vājums, miega traucējumi, nenosakāmas lokalizācijas sāpes, svīšana, svara zudums vai pieaugums. Dažkārt šie simptomi var būt pat tik smagi, ka nākas meklēt palīdzību ārsta kabinetā. Tādēļ ar ārstu nepieciešams izveidot labas attiecības, lai, atklājot savu problēmu, tiktu noskaidrots to pareizais iemesls, tādā veidā novēršot nepamatotu kādu zāļu izrakstīšanu un lietošanu, ja ārsts būs izvēlējies tikai simptomus nomācošu terapiju. Tas vēl jo svarīgāk ir tādēļ, ka savas ikdienas aizņemtībā un noslogotībā, cilvēki nemaz neaizdomājas, ka veselības traucējumu iemesls varētu būt nevis kaut kāda fiziska saslimšana, bet garīga pārpūle. Ja pašam apjaust savu problēmu cēloni ir grūti, vai pat par to neesat aizdomājušies, tad ļoti svarīgi ir laikus meklēt palīdzību, jo ilgstoša šādu simptomu ignorēšana var izraisīt patiešām būtiskus veselības traucējumus, jo organisma kompensācijas mehānismi tiek izsmelti. [2.]
Emocionālas spriedzes apstākļos veģetatīvā nervu sistēma sūta impulsus uz dažādām orgānu sistēmām un tā rezultātā izmainās šo orgānu darbība. Piemēram, satraukuma laikā sirds sāk „dauzīties” ātrāk un stiprāk. Pirms eksāmena stresa ietekmē cilvēkam var būt caureja. Bailēs cilvēks nespēj pakustēties. Meitene, satiekot puisi, kurš viņai ļoti patīk, nosarkst un nevar brīvi parunāt (kakls it kā aizžņaudzas).
Dažkārt ārkārtēja stresa apstākļos cilvēkam parādās milzu spēks. Liela satraukuma laikā cilvēks var nejust fiziskas sāpes. Šīs stresa ietekmes uz ķermeni ir viegli saskatāmas, izskaidrojamas un saprotamas. Taču nervu sistēma var ietekmēt cilvēka ķermeni arī slēptākos, grūtāk saskatāmos veidos.
Traucējumi, ko cilvēki vairāk saista ar „nerviem” ir satraukums un bailes, kas kombinējas ar dažādām veģetatīvām izpausmēm. Piemēram, cilvēks baidās uzstāties auditorijas priekšā, – pirms uzstāšanās viņam dauzās sirds, izkalst mute, piemetās elpas trūkums, viņš pastiprināti svīst.[1.]
2.Stresa veidošanās sākumskolas vecumā
Skolēns sākumskolā pavada 4 gadus no savas dzīves. Sākumskola ir jauns posms bērna dzīvē un viņš nav pie tā pieradis. Sākumā daudz kas neizdodas, un bērnam bieži tiek norādīts uz kļūdām. Kolektīvs, kurā bērns darbojas, ir liels. Viņam apkārt ir kādi 30 klasesbiedri, no kuriem daži viņu nepieņem, daži ir ļoti kustīgi un skaļi, daudzus skolēns tā kārtīgi nemaz nepazīstat. Ir daudz skolotāju, kuriem katram ir savas prasības, savs izskaidrošanas veids, ko no skolnieka vēlas. Režīms ir ļoti stingrs – jāstrādā 4-5 mācību stundas pa 40 minūtēm, darbi, kas jāveic, ir pilnīgi atšķirīgi, un starplaikos ir jāiet gaitenī, kur valda troksnis, jo vienlaicīgi atpūšas vismaz 300 cilvēku.
2.1.Paaugstinātas atbildības situācijas
Gandrīz visi bērni skolas gaitas uzsāk ar apņēmību būt īsti skolēni – darīt visu, ko no viņiem prasīs. Šāds apzinīgums parasti iepriecina vecākus un skolotājus. Bet situācijās, kad bērnam neveicas gūt pietiekoši augstus panākumus un saņemt pozitīvu novērtējumu (un tā notiek bieži, jo pieaugušie reizēm neizprot, ko bērns jau spēj un ko nē), pastiprināti attīstās mokošas izjūtas par nepadarīto un nepagūto. Šādos gadījumos visbiežāk riska faktori ir tieši bērniem ar labām sekmēm, jo viņiem ir bailes kļūdīties.
Riska grupai pieder arī skolēni ar izciliem personīgiem sasniegumiem, jo ir daudz vēlmju, kuras ar viņiem tiek saistītas un kuras viņi vēlas piepildīt. Ja skolēns bieži sastopas ar situācijām, kas izraisa neapmierinātību ar sevi, var attīstīties nomāktība, kas izpaužas sliktā garastāvoklī. Tad apkārtējais sāk likties vienveidīgs, apnicīgs un garlaicīgs. Tātad arī skolēni, kuri gūst izcilus sasniegumus mācībās, uzvar konkursos un olimpiādēs, ir pakļauti augstam emocionālam sasprindzinājumam
2.2.Ilgstošas psihiskās spriedzes situācijas
Tās ir situācijas, kas prasa patstāvīgu «pārslēgšanos», «pārkārtošanos» un paškontroli. Šāda situācija ir jebkura mācību tempam un prasībām, tas nav viegls uzdevums – 40 minūtes koncentrēties darbam. Reizēm ir grūti iedomāties, cik liela slodze skolēnam īstenībā ir mācības, ja viņa sekmes ir apmierinošas.
Reizēm skolēnu sasniegtie rezultāti ir vienādi, bet pūliņi, kas ieguldīti darbā, var būt pilnīgi atšķirīgi.
Ilgstošas psihiskās spriedzes situācijās atrodas skolēni, kuri tiek terorizēti no savu vienaudžu puses. Gandrīz katrā klasē var atrast bērnu, kurš netiek cienīts, tiek atstumts sava ārējā izskata, apģērba, uzvedības vai sekmju dēļ. Pat tad, ja viņš ar savu uzvedību signalizē –»man vienalga», ir jāsaprot, ka bērns atrodas psiholoģiski smagā situācijā. Naids, dusmas, bailes un neapmierinātība tiek atzīti par viskaitīgākajām stresa emocijām.
2.3.Stresori, ar kuriem sastopas sākumskolas vecuma bērns
Skolas situācijā par stresoriem var kalpot gan bērna nespēja tikt galā ar mācību slodzi un tempu, apgūstot mācību vielu, arī neprasme veidot nozīmīgas attiecības ar vienaudžiem, bailes no skolotājiem vai vecāko klašu skolēniem; tāpat arī skolas, klases kolektīva maiņa, atgriešanās skolā pēc brīvdienām un daudz kas cits.
Kad uz cilvēku iedarbojas kāda no situācijām, kas prasa reaģēt, mainīt savu uzvedību, domas vai attieksmi, izmaiņas cilvēkā nenotiek pēkšņi. Var izdalīt 3 stadijas līdz brīdim, kamēr cilvēks iekšēji ir atradis risinājumu stresa situācijai
.
Sākotnēji ir trauksmes stadija jeb resursu mobilizēšana, seko sasprindzinājuma jeb pretestības stadija, pēc kuras organisms mēģina atgūt iepriekšējo līdzsvaru. Galvenokārt tās ir fizioloģiskas reakcijas, kas ir ļoti spēcīgas, nereti tās pielīdzina kosmonauta izjūtām, kad tas atrodas bezsvara stāvoklī. Tas var ilgt no dažām stundām līdz pat vairākām dienām. Šis periods ir visgrūtākais, jo organisms tērē savas rezerves, sasprindzinājums ir ļoti liels. Darba spējas šajā periodā ir vājas, nogurdināmība – augsta. Šis periods skolā attiecināms uz 1. septembri un daudzos gadījumos arī uz pirmo mācību nedēļu. Kad pirmās vētrainās reakcijas pierimst, pamazām notiek adaptācija, ko raksturo organisma paaugstināta aizsardzība pret dažādām ārējām iedarbībām. Vērojama vēl nenoturīga piemērošanās jaunajām prasībām, tiek atrasti piemēroti risinājumi jaunajām situācijām. Ja stresora iedarbība nav bijusi izteikti spēcīga vai arī ir veiksmīgi pārvarēta, organisms atgriežas normālā funkcionēšanas stāvoklī.
Tātad, ja apkārtējie apstākļi ir bērna vajadzībām atbilstoši, ir nepieciešamas aptuveni 4 – 7 nedēļas, lai pilnībā pielāgotos jauniem apstākļiem. Ja stresora iedarbība turpinās ilgstoši, var iestāties izsīkuma stadija. Katram organismam ir savs iespēju rezervju līmenis, tāpēc vienādās situācijās dažādu cilvēku reakcijas būs ļoti atšķirīgas. Ja cilvēks ir fiziski norūdīts un psiholoģiski harmonisks, var parādīties tikai īslaicīgas fiziskās vai psihiskās pašsajūtas izmaiņas. Ja cilvēks ir fiziski novājināts vai ar ierobežotiem psiholoģiskiem resursiem, stresors var radīt bīstamas fiziskas saslimšanas vai psihiskus traucējumus.
2.4.Brīdinājuma signāli
Ne vienmēr stresa pārvarēšana ir efektīva, tāpēc ir jāzina un jāredz pazīmes, kas liecina par to, ka skolēnam nepieciešams papildus atbalsts un palīdzība.
Veicot dažādus pētījumus, tika apkopotas iespējamās stresa pazīmes, kuras var iedalīt 4 grupās:
1.Fizioloģiskās pazīmes, kas liecina, ka organisms darbojas īpaši intensīvi, lai saglabātu nepieciešamo līdzsvaru. Par tām liecina biežas skolēna saslimšanas, īpaši ar elpošanas ceļu, saaukstēšanās slimībām, kā arī biežas sūdzības par vēdera vai galvas sāpēm, izmaiņas ēstgribā, miega režīmā;
2.Uzvedības pazīmes – bieža iekļūšana negadījumos, nespēja kontrolēti izpaust emocijas, uzvedība, kas ir pretēja sociāli pieņemtajai. Skolas ikdienā var runāt par biežiem skolēna disciplīnas pārkāpumiem, nespēju mierīgi nosēdēt stundās, bezmērķīgu kustīgumu, agresivitāti. Sākumskolas klasēs skolotāji vai mājās vecāki var novērot dažādu «kaitīgu» paradumu parādīšanos – nagu graušanu, pirksta sūkāšanu u.tml.
3.Pazīmes, kas aptver cilvēka izziņas darbību un spēju spriest. Tās ir nespēja pieņemt lēmumus, grūtības koncentrēties, nenoturīga atmiņa, «iestrēgstošas» domas (vienas un tās pašas situācijas
daudzkārtēja pārdomāšana), sevis vai citu vainošana, izjūta, ka nespēj sevi kontrolēt. Skolā vistipiskāk par to liecina sekmju pasliktināšanās un nespēja apgūt mācību vielu, nevarēšana tikt galā ar tiem pienākumiem, kurus varēja izpildīt iepriekš;
4. Psiholoģiskās pazīmes – apātija, depresija, vainas, kauna izjūta, bezcerīgums saistībā ar nākotni, zema pašcieņa u.c. psiholoģiskā diskomforta pazīmes.
2.5.Kā palīdzēt?
Cik veiksmīgi un ātri bērns pārvarēs stresu, nosaka tas, kāds ir viņa fiziskais un psihiskais stāvoklis, individuālās un personības īpatnības. Labi attīstītas intelektuālās spējas, fiziskā pievilcība un veselība, optimisms, attīstītas sociālās prasmes, laba materiālā situācija un atbalsts ģimenē ietekmē cilvēka spēju tikt galā ar stresa situācijām. Zināmā mērā veiksmīgu adaptāciju nosaka tas, cik adekvāti skolēns uztver
sevi un savas attiecības ar citiem. Izkropļots vai nepietiekami attīstīts priekšstats par sevi rada adaptācijas traucējumus.
Būtiski ir arī cilvēka mērķi un tas, kā viņš novērtē to sasniegšanas iespējamību. Ja iecerētais ilgstoši netiek sasniegts vai mērķi ir pārāk pretrunīgi, tas rada grūtības adaptēties. Adaptācijas efektivitātē būtiska loma ir tam, kāda ir cilvēka reakcija uz konkrēto situāciju – vai viņš izjutīs draudus, vēlēšanos bēgt vai izaicinājumu un vēlmi cīnīties. Jo vairāk skolēns būs pārliecināts par savām spējām pārvarēt briesmas un šķēršļus, jo drīzāk viņš izjutīs izaicinājumu, nevis draudus. Lai piemērotos sociālajai videi, var «ieslēgties» divi pretēji vērsti procesi: tās var būt personības izmaiņas ,no vienas puses, un vides izmainīšana, no otras puses. Jautājums, ko mainīt – sevi vai citus? Pilnvērtīga adaptācija iestājas tikai tad, ja abi šie procesi ir harmoniskās proporcijās, zaudējumus necieš ne viena no mijiedarbībā iesaistītajām pusēm.
2.6.Uz ko tiekties?
Skolā visobjektīvākais veiksmīgas darbības rādītājs ir reālās skolēnu sekmes mācībās, sabiedriskajā darbībā un attiecību veidošanā. Ja skolēnam neizdodas iekļauties mācību procesā vai klases attiecību sistēmā, viņam zūd ticība savām iespējām. Bērns zaudē iniciatīvu un drosmi sarežģītāku sociālās uzvedības formu apguvē, viņš dod priekšroku iepriekšējā vecumposmā apgūto paņēmienu izmantošanai, tā regulējot savas attiecības ar vidi. Tas kavē bērna nobriešanas procesu. Nespējot apmierināt vides prasības, viņš top naidīgs pret to. Tas izskaidro daudzos gadījumus, kad skolēni pret skolu izturas negatīvi vai pat kaitnieciski.
Šeit jāpiebilst, ka zināmu «neadaptivitāti» var raksturot arī kā pozitīvu parādību, īpaši eksistenciālās filozofijas kontekstā. Stress nav tikai negatīvs jēdziens. Neizbēgami pastāv pretrunas starp mērķi un rezultātu. Ļoti bieži iepriekšējie nolūki nesakrīt ar izdarītā rezultātu, bet tieši šajā nesakritībā vai pretrunā ir darbības dinamikas cēlonis un attīstības dzinējspēks – mērķa nesasniegšana
rosina turpināt darbību. Mērena spriedze ir nepieciešama pilnvērtīgai dzīves darbībai. Svarīgākais ir radīt tādus apstākļus, kas būtu pietiekoši rosinoši, bet kas nepārsniegtu skolēnu individuālo iespēju robežas.
3.Pētījums par stresa ietekmi uz sākumskolas skolēniem
Darba praktiskajā daļā autores izvēlējās pētīt ,kā stress ietekmē sākumskolas skolēnu veselību un darbaspējas.
Veicot šo aptauju, mēs centāmies noskaidrot ,kā skolā jūtas sākumskolas skolēns .Centāmies noskaidrot , kas ir tās lietas, kas viņu uztrauc, kas viņam nepatīk un kas palīdz ,ja viņam ir vajadzīga morāla palīdzība. Kopumā tika aptaujāti 59 skolēni, 2. un 4. klašu skolēni. Lai noteiktu stresa līmeni un tā ietekmi, autores izmantoja pašu veidotu anketu.
3.1.Diagrammas.
1.attēls.vai tu bieži uztraucies?
48 % aptaujāto 2.klašu skolēnu atzīst, ka uztraucas bieži, 22% aptaujāto stresa nav vispār, bet 30 % stress ir tikai dažreiz, atkarībā no situācijas.
52% aptaujāto 4. klašu skolēnu atzīst, ka uztraucas ļoti bieži,36 % neuztraucas vispār, 12 % uztraucās dažreiz. Pēc atbildēm secinām ,ka puse no 4. klašu skolēniem ir nepārtrauktā stresa ietekmē.
Tas nozīmē, ka stress ir aktuāla problēma sākumskolas skolēnu vidū.
Salīdzinot abu klašu rezultātus šajā jautājumā , secinām, ka 4. klašu skolēni uztraucas daudz biežāk un vairāk. Mūsuprāt, tas ir tāpēc, ka 4. klašu skolēni ir daudz pieaugušāki nekā 2. klašu skolēni .Viņi nopietnāk apzinās savu rīcību un tās izraisītās sekas. Nopietnāk uztver savas problēmas. Tādējādi viņi daudz biežāk piedzīvo stresa situācijas.
2.attēls.Vai tu uztraucies pildot kontroldarbu?
75 % 2.klašu skolēnu atbild, ka kontroldarba laikā uztraucas, 20 % atbild ,ka neiztraucas, 12 % atbild ,ka uztraucas dažreiz, atkarībā no kontroldarba grūtības pakāpes.
76 % 4.klašu skolēnu atbild ,ka uztraucas kontroldarba laikā, 9 % atbild, ka nekad neuztraucas rakstot kontroldarbu, 15 % atbild ,ka uztraucas dažreiz.
Salīdzinot rezultātus ,autores secina, ka 2.klašu skolēni par kontroldarbiem uztraucas salīdzinoši mazāk. Tas izskaidrojams ar to , ka 2.klašu skolēniem mācību viela ir daudz vieglāka nekā 4. klašu skolēniem un viņiem par to neliek atzīmes- balles, kā rezultātā viņiem kontroldarba laikā ir daudz mazāks stresa līmenis nekā 4.klašu skolēniem.
3.attēls.Vai pārlieku liels uztraukums ietekmē tavu veselību?
62 % 2.klašu skolēnu atbild, ka viņi jūtas slikti pēc ilgstošām stresa situācijām, 28 % atbild ,ka nekad nav sajutušies slikti, 10 % atbild, ka tā jūtas tikai dažreiz.
57 % 4.klašu skolēnu atbild ,ka stress ietekmē viņu veselību, 14 % atbild ,ka stress viņus neietekmē, 27 % atbild , ka stress viņu veselību ietekmē dažreiz.
Skolēni atzina, ka pēc ilgstošām stresa situācijām, viņiem ir slikta pašsajūta- galvassāpes, vēdersāpes, nelaba dūša, kā rezultātā tiek apgrūtinātas mācības un citas nodarbes.
3.2. Pētījuma rezultātu analīze un interpretācija
Apkopojot rezultātus ,autores atsevišķi izdalīja tos jautājumus, kas palīdz pierādīt hipotēzi un kas ir galvenie , lai noteiktu kāds ir skolēnu stresa līmenis.
Aptaujas rezultāti apstiprināja, ka skolēniem ir pastiprināts stresa līmenis un , ka viņi ar to sastopas ļoti bieži.
Salīdzinot aptaujas rezultātus autores secina ,ka sākumskolas 4. klašu skolnieki stresa situācijas izjūt daudz biežāk nekā 2. klašu skolēni. Tas tāpēc , ka šie skolēni ir daudz vecāki un nopietnāki. 4 gadus mācoties viņi jau ir pielāgojušies un apzinās , kas no viņiem tiek prasīts. Autores secina, ka vecāko klašu skolēni ir arī atbildīgāki un pievērš lielāku uzmanību savai rīcībai, arī pārdzīvojumi par padarīto vai nepadarīto darbu ir lielāki.
Izpētot aptaujas rezultātus autores secina , ka bērni visvairāk uztraucas rakstot kontroldarbu, pildot mājasdarbus un runājot klases priekšā. Šīs ir tās lietas , kas regulāri izsauc viņos uztraukumu un paaugstina viņu stresa līmeni. Skolēniem ir svarīgi saņemt labu vērtējumu un atzinību par padarīti darbu, tāpēc viņi ļoti satraucas, kad kaut kas nesanāk.
Vēl skolēnus neapmierina klasesbiedri un citi skolēni. Bieži vien ir situācijas ,kad notiek konflikts starp skolēniem, par dažādām nesaskaņām. Daudzos skolēnos šādas situācijas izraisa nevajadzīgu spriedzi un skolēnam sākas liels uztraukums par to ,kas var notikt. Šāds lieks stress var izraisīt dažādas problēmas-
vēlēšanos bēgt vai izaicinājumu un vēlmi cīnīties, agresivitāti.
Bieži vien regulārs stress viņiem traucē sagatavoties kontroldarbam vai citam svarīgam uzdevumam un tad atkal tiek piedzīvots lieks uztraukums.
Taču skolēniem ir dažādi veidi kā nomierināties Tie ir gan vecāki, gan draugi, gan mūzika. Daudzi aptaujā atklāja, ka saņem arī psiholoģes palīdzību, ja tas nepieciešams. Vecāko klašu skolēni ir jau pielāgojušies skolas atmosfērai un viņiem stresa situācijas ir pārvarēt vieglāk.
Kā galvenais jautājums tika uzdots-vai uztraukums ietekmē skolēna veselību un darbaspējas? Daudzi skolnieki aptaujā atklāja, ka pēc ilgstoša uztraukuma sajūt galvassāpes, vēdersāpes, nogurumu, kas bieži vien ir cēlonis sliktai pašsajūtai un tādējādi negatīvi tiek ietekmētas skolnieka darbaspējas.
Skolēni atzina, ka ja viņos ir pārāk liels satraukums, tad neveicas tik labi kā plānots .
Secinājumi un ieteikumi
1. Zinātniski pētnieciskajā darbā izvirzītais mērķis teorētiski pamatot un praktiski pārbaudīt, kā stress rodas un kā tas ietekmē cilvēka veselību- ir sasniegts.
2. Pētījumā izvirzītā hipotēze, ka stress ietekmē sākumskolas skolēnu veselību un darbaspējas – ir pierādījusies.
3. Visbiežākie stresa cēloņi ir informācijas, laika trūkums, uzmanības trūkums ,zināšanu trūkums, dusmas.
4. 30 % aptaujāto respondentu atrodas stresa stāvoklī un 50 % respondentu atrodas paaugstinātā stresa stāvoklī.
5. Katra cilvēka reakcija uz stresu ir citādāka.
6. Cilvēki mēģina stresu pārvarēt izpaužot emocijas, regulāri nodarbojoties ar fiziskām aktivitātēm, draugu lokā, ar dažādu masāžu un relaksāciju palīdzību.
7. Sākumskolas skolēni ir pietiekami informēti par stresa pārvarēšanu, tas liecina ,ka ir laba sadarbība ar skolas psiholoģi un vecākiem.
8. Skolēns sākumskolā sastopas ar dažādiem stresoriem- klasesbiedru attieksme, kautrīgums, bailes, centieni pielāgoties u. c.
9. Ja skolēns ir nonācis stresa situācijā viņam palīdz skolotāji, skolas psiholoģe, vecāki un draugi.
10. Veicot pētījumu autores izveidoja lietas veiksmīga stresa pārvarēšanai.
Izmantotās literatūras saraksts
1. Denijs Ričards ,,Prasme sazināties’’, -Rīga ,,Jāņa rozes’’.
2. Kurts Teperveins ,,Krīze kā izdevība’’, -Rīga ,,Solvita’’.
3. Lūle Vīlma ,,Piedod sev. Dārgās dusmas’’,-Rīga ,,Kantri nams’’.
4. Lūle Vīlma ,,Piedod sev. Sāpes tavā sirdī’’,- Rīga ,,Kantri nams’’.
5. Medicīnas enciklopēdija ,,Mājas ārsts’’.
6. http://www.liis.lv/vesels/Veseliba/11/11teksts.html
7. http://www.psihologijaspasaule.lv/raksti.php?id=275&show=401&act=read
8. http://woman.delfi.lv/health/wellness/article.php?id=15200459
Pielikums
Pielikums 2
Pielikums 3