Seksuali transmisivas slimibas ir infekcijas, ar kuram galvenokart var saslimt vaginala, orala, gan ari anala seksuala kontakta laika, bet pastav risks ar tam inficeties ari sadzives saskarsme.
Seksuali transmisivo slimibu simptomi var but sadi:
Neparasti izdalijumi no dzimumorganiem,
Nieze vai dedzinosa sajuta dzimumorganos,
Cula dzimumorganu rajona,
Sapes vai dedzinosa sajuta urinejot,
Sapes dzimumakta laika.
Tacu daudzam STS var ari nebut simptomu. Noskaidrot var tikai mediciniska parbaude.
Lai izarstetu STS, ir loti svarigi noteikt pareizu diagnozi un pareizas zales. Tapec nevar arsteties pats, jo, darot to nepareizi, slimiba var pariet hroniska forma. Svarigi ir pabeigt arstesanas kursu. Preteja gadijuma slimiba tiks tikai aparsteta un turpinasies.
AIDS ir ieguts imundeficita sindroms, ko izraisa HIV viruss. Virusa ietekme iet boja baltie asinskermenisi, kas nodrosina cilveka dabisko imunitati. Ta rezultata organisms zaude speju pretoties citam infekcijam. Cilveks var but inficejies ar HIV vairakus gadus, lidz paradas slimibas pirmas pazimes. Ar HIV virusu inficejas nonakot dzimumkontakta ar inficetu personu, lietojot slirci, kuru izmantojusi inficeta persona, ka ari ar inficetam asinim(asins parliesanas laika) un donoru organiem. Ar HIV virusu nevar inficeties sadzives kontaktu cela, baseina, sarokojoties, skupstoties, lietojot kopigus traukus un dvielus.
Slimibas pirmas pazimes ir ilgstoss nespeks, paaugstinata temperatura, strauja svara zaudesana, caureja, palielinati limfmezgli, biezas augsejo elpcelu slimibas, biezi paradas augstumpumpas,jostas roze(herpesvirusu infekcija), karpas, ilgi nedzistosas strutainas adas infekcijas, balts aplikums mute vai uz dzimumorganu glotadas un paradas sarti lidz sarkanbruni plankumi uz adas vai mutes glotada bez subjektivam sudzibam.
HIV konstate veicot asinsanalizes, nosakot av(antivielas) pret HIV virusu. Vienmer pec pirmreizeja pozitiva rezultata iegusanas gadijuma,veic atkartotu parbaudi. Tikai pec atkartotas parbaudes rezultatiem var spriest par to, vai organisms ir vai nav inficejies. Antivielas cilveka organisms izstrada videji 3 menesu laika, tadel saja perioda nav iespejam notiekt, vai cilveks ir inficejies ar virusu.
Pagaidam cilveks no AIDS izarsteties nevar, tacu, izmantojot jaunus pretvirusu medikamentus un ieverojot arsta noteikto arstesanas kursu, ir iespejams pagarinat dzives ilgumu. Lai aizsargatos no inficesanas ar HIV virusu nonakot dzimumkontaktos ar pavirsi pazistamu partneri, jalieto prezervativs un personam, kuras lieto intravenozus narkotiskos lidzeklus, jaizmanto vienreizejas lietosanas slirces. Jaievero, ka biezak ar HIV virusu inficejas homoseksuali partneri.
Sifiliss ir seksuali transmisiva slimiba, ar ko inficejas dzimumcela vai kas pariet no mates pie berna grutniecibas laika. Ierosinatajs ir mikroorganisms bala treponema, kas pieder pie spirohetam. Balas treponemas var ieklut organisma dazadas vieta, kur bojata ada vai glotada. Sifiliss boja visus organus, bet visbiezak ta pirmas pazimes paradas uz adas un glotadas. Slimibas gaita ir vilnveidiga, ar aktivajiem periodiem, kad redzams adas un citu organu bojajums, un latentiem periodiem, kad sifiliss ir konstatejams tikai laboratoriski, izmeklejot slimnieka asinis.
Iegutajam sifilisam ir tris stadijas: 1.stadija – cula, t.i. cietais sankrs;2.stadija – izsitumi ada un glotada; 3.stadija – sabrukosi mezgli, t.i. gummas. Pirma stadija sakas pec inkubacijas perioda (videji 3-4 nedelas). Vieta, kur organisma iekluvusas balas treponemas,- parasti virspuseja vai dzilaka kosi sarkana cula, kas parasti ir apala, bet var but ovala vai plaisveidiga, ar bezkrasainiem izdalijumiem un sacietejumu pamata (cietais sankrs). Cula nesap un neniez, iznemot gadijumus, kad ta iekaist (cietais sankrs neveidojas, ja bala treponema organisma ir iekluvusi tiesi asinis, bet pec kada laika paradas izsitumi, kas raksturigi otrajai stadijai). Aptuveni pec nedelas palielinas attiecigas puses cirksnu limfmezgli,- tie ir blivi, elestigi, kustigi, nesapigi. Sesas nedelas pec inficesanas rodas parmainas slimnieka asins olbv-as. To var konstatet laboratoriski ar serologiskam reakcijam. Infekcija pa organismu izplatas pa limfas celiem, un pakapeniski palielinas cirksnu, padusu, elkonu, kakla un zemzokla limfmezgli. Otra stadija sakas 2.menesus pec inficesanas. Izgajusas caur limfas barjeru, balas treponemas noklust asinis un tiek iznesatas pa visu organismu. Rodas daudzveidigi iekaisumi krusu un vedera ada, kas nekadus subjektivus traucejumus nerada. Lielakas, kopa sapludusas karpveida vai pluksnainas papulas paradas uz dzimumorganiem un ap analo atveri. Tas var izraisit niezi un sapes. Izkrit galvas mati sikiem pereklisiem. Kakla un krusu ada rodas balti plankumi, kas neizzud vairakus menesus. Reizem bojajas nagi. Plankumi un mezglini veidojas ari mutes dobuma glotada. Biezi rodas sifilitiska angina un balss saisu bojajums, kas saistits ar ilgstosu aizsmakumu. Pakapeniski sie simptomi pazud, jo organisms izstrada pretvielas. Iestajas latentais periods bez jebkadam kliniskam pazimem, bet slimnieks var inficet veselos. 4-6 menesus pec inficesanas slimiba atkal aktivizejas un bojajumi rodas no jauna, tikai to ir mazak. Pec kada laika tie atkal pazud. Ja slimnieks nearstejas, sifilisa aktivie un latentie periodi mainas vairakus gadus pec kartas, lidz sakas 3.stadija, kas sakas aptuveni 3-5.gadus pec saslimsanas. Ada, glotada, kaulos, locitavas ieksejos organos un nervu sistema rodas iekaisuma perekli – gummas, kuros notiek audu sabruksana un veidojas ilgstosas culas, kas sadzistot atstaj retas. Gummas visbiezak ir loceklos, galva un seja. Izveidojas seglveida deguns ar sabrukusu kaulaino dalu un izceltu miksto dalu, ka ari atveres cietajas aukslejas starp deguna un mutes dobumu; tas apgrutina esanu un runasanu. Mele var sacietet, sarukt un pilnigi zaudet kustibas spejas. No ieksejiem organiem visbiezak tiek bojata aorta, kur rodas aneirisma. Gummu attistiba rada funkcionalas un strukturalas parmainas aknas, nieres, kungi u.c. organos. Velinie nervu sistemas bojajumi izpauzas jusanas un kustibu traucejumos, sapju lekmes ieksejos organos, nespeja saturet urinu un izkarnijumus, personibas degradacija un pilniba planpratiba. Var rasties redzes un dzirdes traucejumi un pat pilnigs aklums un kurlums.
Gonorejas ierosinatajs ir mikroorganisms gonokoks, kas nav ipasi izturigs areja vide; mitruma, tumsa saglaba dzivotspeju un virulenci lidz 24 stundam, bet sausa vieta iznikst 1-5 stundu laika. Gonokoki ir patogeni vienigi cilvekam. Infekcijas avots ir inficejies cilveks. Inficesanas notiek dzimumcela, loti retos gadijumos ar prieksmetiem, uz kuriem palikusi slima cilveka izdalijumi no dzimumorganu glotadas. Viriesiem infekcijas inkubacijas periods ir 3-5 dienas, bet sievietem 3-10 dienas.
Gonokoki ieklust organisma caur urinizvadkanala un dzimumorganu glotadu, izraisot tur akutu iekaisumu. Gonokokiem sabrukot, atbrivojas specifisks endotoksins(gonotoksins), kas izraisa organisma intoksikaciju (sliktu passajutu, paaugstinatu temperaturu, estgribas trukumu). Infekcija izplatas ari uz blakus organiem. Gonoreja abu dzimumu parstavjiem var radit neauglibu. Gonokoki var ari ierosinat blenoreju – acu konjuktivas iekaisumu, ar kuru slimo jaundzimusie, kas piedzimdami inficejusies no slimas mates. Gonoreja var radit specifiskus locitavu, muskulu, sirds, u.c. organu bojajumus. Gonoreja nerada imunitati, pec izarstesanas iespejama jauna inficesanas.
Urogenitalo hlamidiozi ierosina hlamidijas. Infekcija ir lidziga gonorejai gan izplatisanas, gan simptomu zina. Ar urogenitalo hlamidozi, pec statistikas datiem, slimo 5-7% iedzivotaju.
Sievietem izpauzas ar sapigu urinaciju, dedzinosu sajutu un izdalijumiem, biezi glotaini dulkaini, retak strutaini. Smagakos gadijumos ta rada nopietnu iekaisuma procesu mazaja iegurni, kas var but par iemeslu arpusdzemdes grutniecibai vai neauglibai. Urogenitala hlamidioze paaugstina risku priekslaicigam dzemdibam. Viriesiem sakuma infekcija var noritet ari bez subjetivam sudzibam. Ir verojama diskomforta sajuta un sapigums urinacijas laika, velme biezi urinet un seksualas dabas traucejumi, ka ari infekcija var izraisit prieksdziedzera(prostatas), seklinieka un ta piedekla iekaisumu. Ka velinas slimibas komplikacijas paradas sapes un iekaisums locitavas, sapigas kustibas, iekaisums acs konjunktiva un redzes traucejumi.
Inficesanas notiek seksualu kontaktu cela, grutniecibas laika, kad bernu infice mate, un dzemdibu laika berns var inficeties no slimas mates. Nemot vera hlamidiju ipasibas, to diagnosticet ir sarezgitak neka parejas veneriskas slimibas. Var noteikt asinis antivielas, tacu tas paradas, ja hlamidijas ir pietiekama daudzuma. Pedeja laika lieto daudz precizakas analizes, ar kuram var konstatet pat niecigu hlamidiju skaitu slimnieka izdalijumos. No hlamidiozes jaarstejas abiem dzimumpartneriem vienlaicigi un arstesanas laika jaizsargajas ar prezervativa palidzibu. Urogenitalas hlamidiozes gadijuma pielieto antibakterialu terapiju – doksiciklinu un azitromicinu.
Trihomonoze ir dzimumorganu un izvadorganu invazijas slimiba, ko ierosina maksts trihomona. Inficesanas notiek dzimumcela. Ekstragenitala inficesanas sastopama reti, tapec trihomonozi pienemts uzskatit par venerisko slimibu. Viriesi saslimst retak neka sievietes. Primara infekcijas ieklusanas vieta sievietem ir maksts, viriesiem – urinizvadkanals. No primariem lokalizacijas perekliem ierosinatajs sievietem visbiezak noklust urinkanala, viriesiem – prieksdziedzeri un seklas puslisos, ierosinot tur iekaisumu. Slimnieces sudzas par dedzinosu sajutu un niezi arejos dzimumorganos, iedzeltenigas krasas izdalijumiem. Trihmonas var noklut ari urinpusli, urinvados, nieres un radit so organu iekaisumu. Tad pievienojas bieza un sapiga urinacija. Biezi vien trihmonoze, ipasi viriesiem, var noriet ar niecigiem simptomiem vai pat bez tiem. Tada nediagnosceta un nearsteta trihomonze veicina slimibas izplatibu un dzimumsakaru partnera atkartotu inficesanos.
Arstesana. Ja viens no partneriem slimo ar trihomonozi, obligati jaarsejas ari otram, pat tad, ja trihomonas nav atrastas. Atstesanas laika dzimumdzive ir noliegta. Arstesanas jaturpina, lidz parazits pilnigi iznicinats.
Profilakse. Jaievero personiga higiena. Jaizvairas no gadijuma rakstura dzimumsakariem. Ja saslimst berns, jaizmekle visi piederigie un personas, kas bijusas ar to saskare.
Izmantotie materiali:
1. “Medicinas enciklopedija”;
2. “Populara medicinas enciklopedija”;
3. Izdales materiali “Doma par sevi”;
4. Izdales materiali “ Kas ar mani notiek?”.