Ahromatiskās krāsas

Ahromatiskās krāsas [gr. achrōmatos – bezkrāsas, nekrāsots]: balts, melns.
Hromatiskās krāsas [gr. chromo – krāsa]: dzeltens, sarkans, zils.
Pamatkrāsas ir dzeltenā, sarkanā un zilā. Tās nevar iegūt no kādu citu krāsu sajaukuma.
Atvasinātās krāsas iegūst, sajaucot divas pamatkrāsas. Zaļo krāsu iegūst no dzeltenās un zilās, oranžo – no dzeltenās un sarkanās, bet violeto – no sarkanās un zilās krāsas sajaukuma.
Pretkrāsas krāsas krāsu aplī atrodas pretējās pusēs un ir savstarpēji kontrastējošas.
Galvenie pretkrāsu pāri ir
• dzeltens – violets,
• sarkans – zaļš,
• zils – oranžs.
Kolorīts-Krāstoņu savstarpējo attiecību sistēma mākslas darbā; dominējošais krāstonis vai krāsu kopiespaids
(Itāļu jēdziens “colorito” nozīmē krāsu sakopojumu un gleznas krāsu iespaidu. Tā pamatā ir krāsu vienība, kas var izteikties vai nu lokālo krāsu noskaņotā pretstatībā vai noklusinātā vienotā harmonizētā pamata tonī. Sakarā ar to kolorīts var būt spilgts, skanīgs vai maigs, apvaldīts, noklusināts. Kolorītā liela loma arī apgaismojumam un gaismēnas modelējumam. Kolorīts ir auksts, ja tanī pārsvarā zili zaļie un pelēkie toņi, silts, ja dzeltenie, sarkanie un brūnie toņi.)

Gaisināšana,tumšināšana- izmanto štriha tehniku
Ja runa ir par toņiem,tad gaišāku toni iegūst ,pievienojot baltu-tad visbiežāk rodas pasteļtoņi, bet ,ja vajag tumšāku toni-Ja kādu krāsu “mīkstina” ar pretkrāsu (piemēram, zaļo ar sarkano), tad iegūst brūnās nokrāsas ,melnu arī var izmantot,bet mums neļāva izmantot melno krāsu toņa tumšināšanai gleznās.

Žanri-klusā daba, ainava, portrets

Scroll to Top