Suņu reģistrācija

JĒKABPILS AGROBIZNESA KOLEDŽA

JĒKABPILS AGROBIZNESA KOLEDŽA

DATORSISTĒMU UN DATORTĪKLU ADMINISTRĒŠANA

Datu bāze Latvijas lauksaimniecības datu centram

Suņu reģistrācija

Kursa darbs „Datu bāzu tehnoloģijās”

Kursa darba autors
	(paraksts, datums)
Kursa darba vadītāja		Mag.sc.pol. Laura Rakova
	(paraksts, datums)

Jēkabpils

2011

saturs

Tabulu saraksts

1. tabula Dati par vetenārārstu

7. tabula Sugas un suņa pazīmes 29

8. tabula Datu atlase pēc sugas fragmenta „Dati par suni” 30

9. tabula Datu atlase pēc pilsētas fragmenta „Dati par saimnieku” 31

Attēlu saraksts

1. attēls Mūzikas video klipu datu bāze 13

2. attēls Parauga forma jaunu datu ievadam datu bāzē 18

3. attēls DB suņu reģistrācijas modelis 23

4. attēls Tabula Dati par veterinārstu 24

5. attēls Tabula Dati par suni 25

6. attēls Tabula Dati par saimnieku 27

7. attēls Tabula Pilsēta vai pagasts 27

8. attēls Tabula Ielas 28

9. attēls Tabula Mājas vai dzīvokļa Nr 28

10. attēls Tabula Sugas un suņa pazīmes 29

11. attēls Tabula Datu atlase pēc sugas fragmenta „Dati par suni” 30

12. attēls Tabula Datu atlase pēc pilsētas fragmenta „Dati par saimnieku” 30

13. attēls Forma jaunu datu ievadam DB „Dati par suni” 31

14. attēls Forma jaunu datu ievadam DB „Dati par suni” 31

15.attēls Ziņojums par pazudušu suni „Dati par suni” 32

16. attēls Atskaite par veterinārstiem „Dati par veterinārstu” 33

DARBA LIETOTO SAISINĀJUMU SARAKSTS

CP/M– (kontroles programma Mikrodatori) ir operētājsistēmas sākotnēji izveidota Intel 8080/ 85 pamatā mikrodatorus ar Gary Kildall no Digital Research, Inc. Sākotnēji tikai vienu vienlaicīgu 8-bitu procesoriem, un ne vairāk kā 64 kilobaitiem atmiņas , jaunākās versijas CP / M pievienots vairāku lietotāju variācijas, un tika pārvietoti uz 16-bitu procesoriem.

DB-datu bāze, savstarpēji saistītu informacionālu objektu tematisks kopums, kas ar speciālas pārvaldības sistēmas starpniecību organizēts tā, lai nodrošinātu ērtu informācijas izguvi, izdarītu tās atlasi un kārtošanu.

DBV- Datubāžu pārvaldības sistēma var tik klasificēta balstoties uz datubāzes modeli, kuru tā atbalsta, piemēram, relāciju modeli vai XML, datoru tipa, kuru tā atbalsta, piemēram, servera klastera vai mobilā telefona, vaicājumvalodas piekļuves, piemēram, SQL vai XQuery, veiktspēju, piemēram maksimuma skalas vai maksimālā ātruma vai citiem rādītājiem. Dažas datubāžu pārvaldības sistēmas ietver sevī vairāk nekā vienu no šiem klasifikācijas punktiem, piemēram, vairākas vaicājumvalodas.

DBMS- Angļu valodā (Database Management Systems )- Kā viens no senākajiem komponentus, kuri saistīti ar datoriem, datubāzes pārvaldes sistēmas, vai DBVS ir datoru programmatūru, kas ir izveidots kā līdzekli pārvaldīt visas datubāzes, kas ir šobrīd uzstādīta uz sistēmu cietā diska vai tīklā.

DBPS– Datu bāzu pārvaldības sistēmās par trigeriem sauc glabātas procedūras, kas automātiski tiek izpildītas, mainot datus datu bāzē. Trigeri var tikt izpildīti pirms vai pēc pieprasītā vaicājuma (t.i. ierakstu atlases, iespraušanas, maiņas, dzēšanas) vai arī pieprasītā vaicājuma vietā.

DB2-ir relāciju datu bāzes pārvaldības sistēmas ( RDBMS ) uz produktiem no IBM, kas kalpo virkni dažādu operētājsistēmu platformas. Saskaņā ar IBM, DB2 rada attiecībā uz datu bāzes tirgus daļu un veiktspēju

DOS- Saīsinājums no “Disk Operating System”, ir akronīms vairākas cieši saistītas operētājsistēmas, kas dominēja IBM PC saderīgu tirgū no 1981 līdz 1995, vai arī līdz 2000 apmēram, ja pieskaita arī daļēji DOS Microsoft Windows versijas, 95 , 98 un Millennium Edition.

GUI- ir veids kā lietotāja interfeisu, kas ļauj mijiedarboties ar elektroniskām ierīcēm ar attēliem nevis tekstu komandas.

IBM-International Business Machines (IBM) ( NYSE : IBM ) ir amerikāņu daudznacionālo tehnoloģiju un konsultāciju firma galvenā mītne atrodas Armonk, New York. IBM ražo un pārdod datoru aparatūru un programmatūru, un tā piedāvā infrastruktūru, hostinga un konsultācijas pakalpojumus jomās, sākot no lieldatoriem līdz nanotehnoloģijām.

IT- informācijas tehnoloģijas

Nr-numurs

ORDBMS-Objektu relāciju datu bāzes (ORD), vai uz objektu relāciju datu bāzes pārvaldības sistēma (ORDBMS), ir datu bāzes pārvaldības sistēma (DBMS) līdzīgi relāciju datu bāzi, bet ar objektorientētā datu modelis: objektu, klases un mantojuma ir tieši atbalstīta datu bāzē shēmas un vaicājumu valodā. Turklāt tā atbalsta paplašināšana datu modeļa ar pasūtījuma datu tipu un metodes.

OS- Operētājsistēma ir programmatūra, kas sastāv no programmas un datu, kas darbojas uz datoriem, pārvalda datortehnikas resursi, un sniegti kopējo pakalpojumu izpildi dažādu lietojumprogrammu.

Utt-un tā tālāk

VB-(Visual Basic) augsta līmeņa programmēšanas valoda lietojumprogrammu izstrādei Microsoft Windows vidē. Izmantojot Visual Basic, izveidotas ērtas lietotāju saskarnes, kas nodrošina dažādu objektu, piemēram, izvēlņu, dialoglodziņu u. c. elementu, atlasi no displeja ekrānā redzamā izstrādātāja aprīkojuma un to izvietošanu konkrētajā lietojumprogrammā. Visual Basic programmatūra nodrošina objekta sasaisti un iegulti, kā arī īsteno protokola “Dinamiskā datu apmaiņa” procedūras.

WindowsNt – ir operētājsistēmu, ko Microsoft, pirmā redakcija, kas tika izlaists 1993 gada jūlijā. Tas bija spēcīgs augsta līmeņa valodas bāzes, procesors neatkarīgu, multiprocessing, daudzlietotāju operētājsistēma ar iespējām pielīdzināma Unix.

ANOTĀCIJA

Tēma – Datu bāze „Latvijas lauksaimniecības datu centram” – Suņu reģistrācija

Darba autors: Edgars Stafeckis

Darba mērķis: Izstrādāt datu bāzi „Latvijas lauksaimniecības Datu centram”- ar kuras palīdzību būtu vienkārši uzskaitīt un reģistrēt Latvijā mītošos suņus.

Darba uzdevumi:

Izmantojamās literatūras atlase un apkopošana no dažādiem avotiem.

Aprakstīt Microsoft Access pēcteoriju aspektiem.

Aprakstīt DB izmantošanas iepējas mūsdienās.

Izstrādāt DB projektu un modeli.

Izstrādāt Microsoft Acsess vidē strādājošu datu bāzi.

Veikt datu bāzes testēšanu.

Veikt secinājumus.

Kursa darbs izstrādāts pamatojoties uz Jēkabpils Agrobiznesa koledžas metodiskajiem noteikumiem.

Kursa darbs sastāv no divām nodaļām.

Darba pirmajā nodaļā tiek analizēti datu bāzes teorētiskie jautājumi un tās raksturojošā informācija.

Otrajā nodaļā tiek aprakstīts datubāzes projekts un tā praktiskā realizācija.

Kursa darba apjoms 38 lpp., 16 attēli., 9 tabulas.

Darba uzrakstīšanā izmantoti 9 informācijas avoti.

Ann0tation

Subject– Database for „Latvia agriculture data center” dog registration

The author: Edgars Stafeckis

The aim of the work: Develop a database for “Latvia agriculture data center” – which would provide an easily keep track and record the Latvian-borne dogs.

Work tasks:

Literatureused in the selection and compilation of a variety of sources.

Describe the Microsoft Access for the theory of aspects.

Describe the use of DB as possible today.

DB to develop the project and model.

Develop a Microsoft Access database environment at work.

Perform database testing.

To draw conclusions.

The course work has been partly based on Jēkabpils Agrobusiness college methodological rules.

The course work consists of two sections.

The first chapter analyzes the database and the theoretical issues characterizing information.

The second chapter describes the database design and its practical realization.

Course workload 38 page 16 pictures.,9 tables.
Labor used in the preparing of 9 information sources.

IEVADS

Mūsdienu datorizētajā laikmetā strauji attīstās IT tehnaloģijas, kā arī lietojumprogrammatū-

ras. Šos sasniegumus spēj novērtēt visā pasaulē, kā arī Latvijā. Tie gadi sen jau kā pagājuši, kad informācijas datu failus mazāk uzglabā arhīvos, bet gan izmantoDBVS ar kura palīdzību var uzglabāt liela apjoma datus un pēc nepieciešamības tos rediģēt. Mūsdienās plaši izmanto Microsoft produktus, piemēram, Microsoft Access XPutt.

Arvien palielinās datoru lietotāju un interneta lietotāju skaits, kas veido pieprasījumu pēc publiskiem e-pakalpojumiem, kā arī pēc jaunākiem tehnoloģiskajiem risinājumiem.

Kursa darba tēma ir ” Suņu reģistrācija”. Tēmas izvēli noteica tas, ka Latvijā ir maz attīstīta tieši mājas suņu reģistrācija. Latvijā ir diez gan daudz attīstīta citu dzīvnieku reģistrācija, kā, piemēram, mājlopu un citu dzīvnieku reģistrācija. Pašlaik Latvijā tiek reģistrēti mājas suņi, bet šī perspektīva ir maz attīstīta un reģistrācija notiek tikai lielajās pilsētās kā, piemēram, Rīgā ,Jelgavā, Liepājā, Daugavpilī u.c.. Pēc autora domām, ir nepieciešams attīstīt tieši laukos dzīvojošo suņu reģistrāciju, jo tas mazinātu risku suņu saslimšanu ar trakumsērgu, jo tā būtu obligāta kā arī samazinātos vardarbība pret dzīvniekiem. Varētu apzināt cik suņu sugas mīt Latvijā. Pēc vajadzības varētu ātri noskaidrot suņa saimnieku, būtu iespēja kontrolēt trakumsērgas potes.

Darba mērķis: Izstrādāt datu bāzi „Datu centram”- ar kuras palīdzību būtu vienkārši uzskaitīt un reģistrēt Latvījā mītošos suņus.

Darba uzdevumi:

1.Izmantojamās literatūras atlase un apkopošana no dažādiem avotiem.

2.Aprakstīt Microsoft Access pēcteoriju aspektiem.

3 Aprakstīt DB izmantošanas iespējas mūsdienās.

4. Izstrādāt DB projektu un modeli.

5. Izstrādāt Microsoft Accsess vidē strādājošu datu bāzi.

6. Veikt datu bāzes testēšanu.

7. Analizēt un izdarīt secinājumus.

Darbā pielietotās pētījumu metodes:

Teorētiskās literatūras analīze.

1. Datu bazes teorētiskie aspekti

Datu bāze ir ieraksts un failu kopums, kas ir organizēts veids. Strādājot ar nelieludatu apjomu, lietotāji izlīdzas ar teksta redaktoru vai elektroniskām tabulām. Taču, ja datu apjoms ir pārārāk plašs, tad datu apstrāde ar šīm programmām kļūst ļoti neefektīva. Rodas problēmas, kā savākt datus par visiem klientiem un viņu veiktajiem pasūtījumiem, jo dati atrodas vairakos teksta un elektronisko tabulu failos? Kā pārliecināties problēmas ,vienīgais pareizais risinajums ir izmantot datu bazes vadības sistēmu (DBVS) [1.,3.]

Datu bāze ir rīks informācijas vākšanai un organizēšanai. Datu bāzes var saglabāt informāciju par cilvēkiem, produktiem, pasūtījumiem vai jebko citu. Daudzas datu bāzes tiek sāktas kā saraksts teksta apstrādes programmā vai izklājlapā. Sarakstam paplašinoties, datos parādās datu redundance un nekonsekvences. Datu bāze kļūst grūti saprotama saraksta formā, un ir ierobežoti datu apakškopu meklēšanas un izvilkšanas veidi pārskatīšanai. Parādoties šādām problēmām, ir ieteicams pārvietot datus uz datu bāzi, ko izveidojusi datu bāzu pārvaldības sistēma (DBMS), piemēram, Office Access 2007.

Datorizēta datu bāze ir objektu konteiners. Vienā datu bāzē var būt vairāk nekā viena tabula. Piemēram, krājumu izsekošanas sistēma, kas izmanto trīs tabulas, nav trīs datu bāzes, bet viena datu bāze, kurā ir trīs tabulas. Ja vien nav īpaši izveidots tā, lai tiktu izmantoti dati vai kods no cita avota, Access datu bāze glabā savas tabulas vienā failā kopā ar citiem objektiem, piemēram, formām, atskaitēm, makro un moduļiem. Datu bāzēm, kas izveidotas Access 2007 formātā, ir .accdb faila paplašinājums, un datu bāzēm, kas izveidotas iepriekšējos Access formātos, ir .mdb faila paplašinājums. Var izmantot Access 2007, lai izveidotu failus iepriekšējos failu formātos (piemēram Access 2000 un Access 2002-2003).

Izmantojot Access, var:

Pievienot datu bāzei jaunus datus, piemēram, jaunu vienumu krājumos.

Rediģēt esošos datu bāzes datus, piemēram, mainīt vienuma pašreizējo atrašanās vietu.

Dzēst informāciju, ja vienums ir pārdots vai atmests.

Organizēt un skatīt datus dažādos veidos.

Koplietot datus ar citiem, izmantojot atskaites, e-pasta ziņojumus vai internetu. [3]

Datu bāzu veidi

Bibliogrāfiskās-datu bāzes satur aprakstus par publicētiem darbiem – grāmatām, rakstiem, kartēm, manuskriptiem, Tās ietver citātus, uzskaita informāciju par esošiem materiāliem un kopsavilkumus vai aprakstus par darbiem. Lietošanas piemēri:

Engineering Village 2,

Medline,

Pilna teksta- datubāzes satur pilna apjoma tekstus. Salīdzinājumā ar bibliogrāfiskām datu bāzē, kuras ietver tikai norādes par meklējamās informācijas atrašanās vietu un aprakstu par rakstiem un pētījumiem, pilna teksta datu bāzes satur pilna apjoma tekstus. Patreiz Latvijas akadēmiskā vidē, tās ir visvairāk lietotās datu bāzes. Lietošanas piemēri:

ProQuest,

LURSOFT

EASTWIEW

Cipardatubāzes- tās pārsvarā satur skaitliska rakstura informāciju, grafikus un tabulas. Dažkārt tās satur neapstrādātus datus (jēldatus), kurus lejup lādējot vēlāk var pārveidot, izveidot jaunas atskaites un pārskatus to turpmākai analīze. Parasti cipardatubāzes ir statistikas datu bāzes vai finansiāla satura datu bāzes. Lietošanas piemēri:

Lursoft uzņēmumu datu bāze,

Centrālās statistikas pārvaldes datu bāzes

Multivides datu bāzes- satur dažādu multivides informāciju, piemēram, skaņas failus, video failus, grafikus un vizuālos attēlus. Bieži tās ir rajonu muzeju novadpētniecības digitalizētie attēli un manuskripti. Lietošanas piemēri:

Grovemusic

Jauktās datu bāzesRaksturīgi, ka lielās datu bāzes nevar nosaukt tikai par viena veida datu bāzēm, piemēram, pilna teksta datu bāze vai multivides datu bāze Visbiežāk lielās datu bāzes ietver sevī vairāk kā viena veida informāciju. Lietošanas piemēri: [5]

EBSCO,

ProQuest

1.1. DB izmantošanas risinājumi mūsdienās

Mūsdienās ir plašs datu bāzu programatūras izmantošanas risinājumi, piemēram,MySQL,PostgreSQL,FileMaker- Pro, šīs ir tikai dažas programmas kuras pielieto dažādu datu modefikācijās, bet ļoti plaši izmanto MS Access programmatūru. Datu bāzu lietojumprogrammas jau diezgan ilgu laiku ir izmantojamas uz personāliem datoriem. Lietojumprogramma MS Access ir lietotājiem `’draudzīga,, izcila, vienkārša lietošana. Šī lietojumprogramma MS Access, izmatojot veidņus (wizard)- uzvedinošus jautājumus, pats sastāda nepieciešamo programmu. Programmā ietilpst visi nepeiciešamie līdzekļi datu definēšanai un apstrādei, kā arī datu vadībai un darbam ar lielu datu apjomu. [1.,3.]

Tāpēc DB izmantošanas risinājumi mūsdienās ir ļoti plašs un tie laiki jau ir pagājuši, kad mazāk sāk izmantot arhīvus liela apjoma dokumentu glabāšanai, kā arī samazināsie lielo dokumentu kaudzes. Mūsdienu datorizētajā laikmetā būtu grūti iztikt bez lietojumprogrammatūrām „MS Access” ikvienā uzņēmumā ir sava datu bāze lielāka mazāk tas viss atkarīgs no uzņēmuma funkcijām. Ja uzņēmums strādā daudz darbinieku, piemēram, redakcijā tad visus darbiniekus vajadzēs iekļaut datu bāzē. Veidojot datu bāzi jācenšās to veidot vienkāršāku, lai, piemēram, darbinieki varētu apskatī sev intresējošo informāciju datu bāzē. Šādu datu bāzi vajadzētu veidot pa drošības līmeņiem it kā pēc hirahijas parauga, lai lietotājiem varētu norādīt attiecīgus pieejas līmeņus, atkarībā no to tiešajiem pienākumiem.

Lai darbinieks nevarētu rediģēt datus, bet tikai tos apskatītu. Protams, lai arī kādu mēs izvēlētos programmatūru ir arī svarīga datu drošība un, lai no datu bāzes nonoplūstu svarīgi dati.

Jaunākās atbilstības normas izvirza arvien lielākas prasības datu aizsardzībai. Parādās aizvien vairāk direktīvu, kas nosaka, kā nodrošināma datu drošība, izsekojamība un saglabāšana, regulāra dublēšana un arhivēšana. Tas arī saprotams, jo tad, ja pārstāj darbotiesvisas uzņēmuma IT sistēmas, dati var tikt neatgriezeniski zaudēti. Datu bāzu izmantošanas veidi mūsdienās ir dažādi tāpēc katram uzņēmuma vajadzētu izvēlēties datu bāzes programmu pēc iespējas efektīgāku un drošāko programmatūru.

Datu bāzi var izmantot dažādu informāciju glabāšanai „informācija par darbiniekiem , par algām var saturēt personas kodus, telefon numurus jebkādu datu veidus arī var redigēt pēc uzņēmuma ieskatiem.

1.2. DB izmantošanas piemēri

Mūsdienās datu bāzes tiek izmantotas ļoti bieži, daudzi uzņēmumi, gan lieli, gan mazi, izmanto datu bāzes. Datu bāzes ir sastopamas veikalos, aptiekās, autoservisos, slimnīcās, bibliotēkās, Kā arī plaši pielieto dažādos uzņēmumos, kas saistīts ar dzīvnieku reģistrāciju vienu no tādiem var minēt „Datu centrs” Tāpēc datu bāzu vadības sistēmas nākotnē tikai attīstīsies.

AR Microsoft Accse var veikt dažādu datu modifikāciju datu ievadi tā rezultātā var veidot dažādas tabulas datu uzglabāšnai, kā arī datu rediģēšanā jo tas ir ļoti svarīgi pie liela apjoma datiem. Mēs ikviens saskaramies ar datu bāzēm, jo īpaši interneta lietotāji, jo bez datu bāzes mūsdienās būtu grūti uzkrāt informāciju par cilvēkiem dažādiem E-pakalpojumiem, sudinājumiem, kā arī par filmām, mūziku utt.. Viena no lielākajām sudinājumu datu bāzēm ir ss. lv šī ir liela datu bāze kura satur liela apjoma datus, par precēm, par cilvēkiem, par dzīvniekiem utt. Tomēr mēs esam ļoti atkarīgi no šāda tipa programmatūrām.

0x01 graphic

1. attēls Mūzikas video klipu datubāze

Attēlā var redzēt kā darbojas viena no lielākajām un poulārākajām datu bāzēm video klipu jomā. Atliek tikai pierakstīt sev intresējošo mūzikas nosukumu un nekavējoties būs atrasta informācija šai datu bāzei ir ērta lietošana

1.3. Datu bāzu risinājumu programmatūra

Pirms datu bāzes izstrādāšanas ir jāizvēlas ar kādu datu bāzes vadības sistēmu tā tiks izstrādāta. Datu bāzu pārvaldības sistēma (DBPS) ( datu bāzu vadības sistēma) – programma (vai programmu kopums), kas nodrošina datu bāzu pārvaldību. DBPS ļauj ievietot, nolasīt, modificēt un dzēst ierakstus, kā arī veic citas ar datu glabāšanu un apstrādi saistītas darbības datu bāzē. DBPS izstrādātājus nosacīti var iedalīt divās daļās – slēgtā koda un atvērtā koda DBPS. Atvērtā koda divas populārākās DBPS ir MySQL un PostgreSQL. Savukārt slēgtā koda DBPS vairāk kā 80% tirgus daļu saskaņā ar Gartner Group 2006 pētījumu aizņem trīs izstrādātāji Oracle Corporation, Microsoft un IBM, kuri izstrādā attiecīgi Oracle, SQL Server un DB2. Ir minimāls funkciju kopums, ko visas DBPS veic vienādi, tai pašā laikā katrā no tām ir savas arhitektūras un implementēšanas atšķirības, kas nozīmē to, ka konkrētas aplikācijas izstrādē ir jāņem vērā konkrētā izvēlētā DBPS. Tas attiecas arī uz izmantoto SQL valodu – praktiski katrs DBPS izstrādātājs ir ieviesis savus papildinājumus šim standartam.

Microsoft Access ir datu bāzu vadības sistēma Microsoft Windows vidē. Dati sistēmā Microsoft Access tiek saglabāti tabulās. Sistēma nodrošina ‘vilkt un nomest’, kā arī piemērvaicājumu iespēju. Tajā ir augsta līmeņa programmēšanas valoda, kas izmanto kompilatoruVisual Basic. Datu bāzu vadības sistēma var darboties vairāklietotāju režīmā un izmantot attālus datus. Visas minētās iespējas sistēma Microsoft Access piedāvā realizēt ar iebūvētu vedni. Programma Microsoft Access ir izveidota, lai lietotājiem atvieglotu darbu ar lieliem datu apjomiem. Šī programma sākumā šķiet diez gan sarežģīta un tā tas arī, bet tās lietošana jums atvieglos darbu gan strādājot ar datu ievadi, gan veicot dažādus atlases un kontroles procesus. [2]

MySQL– ir relāciju datu bāzes pārvaldības sistēma, kas balstīta darbam ar serveri,

ko izstrādāja Microsoft. Tās galvenais vaicājumu ir valodas T-SQL un ANSI SQL.

Mysql darbojas uz visdažādākajām platformām, populārākas no tām ir Linux, Mac OS X, Microsoft Windows, Symbian, taču mazāk zināmās ir QNX, Sanos u.c. MySQL ir cieši saistīta ar PHP programmēšanas valoda interneta lappusēm. [6]

PostgreSQL– ir objektu, relāciju datu bāzes pārvaldības sistēma (ORDBMS). Tā ir izlaists zem MIT stila licences un tādējādi bezmaksas un atvērtā koda programmatūru. Tāpat kā ar daudzām citām atvērtā pirmkoda programmām, PostgreSQL ir nekontrolē viens uzņēmums – pasaules kopienas izstrādātājiem un uzņēmumu attīsta sistēmu. [7]

FileMakerPro- relāciju datu bāzes ar pārrobežu platformu.To apvieno datu bāzes dzinējs ar GUI interfeisu, kas ļauj lietotājiem mainīt datu bāzei, velkot jaunus elementus izkārtojumus, ekrānā vai veidlapas.. FileMaker attīstījies no DOS pieteikuma, bet pēc tam tika izstrādāta galvenokārt Apple Macintosh Kopš 1992.gada tā ir pieejama Microsoft Windows, kā arī Mac OS, un to var izmantot neviendabīgā vidē. Raksturīga iezīme FileMaker ir tā, ka datu bāzes ir integrēta ar formām (ekrāniem, maketiem, ziņojumiem uc), tos izmanto, lai piekļūt informācijai. Jāatzīmē ka uzglabāšanas jauda pēdējā versija FileMaker tālu pārsniedz vairums galddatoru datu bāzu produktus.[8]

dBASE–bija pirmā plaši izmantot datu bāzu pārvaldības sistēmas (DBMS) uz mikrodatoriem. Tā sākotnēji tika publicēts Ashton-Tate uz CP M, un vēlāk pārnesta uz Apple II un IBM PC ar DOS. Uz PC platformas, jo īpaši tā kļuva par vienu no vislabāk pārdotajiem programmatūras nosaukumiem vairākus gadus dzen Ashton-Tate kļūt par vienu no “lielā trīs” programmatūras izdevējiem, kas ir agrīnā biznesa programmatūras tirgū. Galvenais jauninājums bija izdots kā dBASE III un pārnest uz plašākām platformām kā, piemēram UNIX un VMS. [9]

2. Datu bazes „Latvijas lauksaimniecibas datu centram Suņu reģistrācija ” praktiskā realizācija

2.1.Datu bāzes projekts

Latvijā ir maz attīstīts mājas dzīvnieku reģistrācija. Šo problēmu vajadzētu risināt nekavējoties, jo vairums Eiropas savienības valstīs ši reģistrācija notiek. Latvijā pagaidām reģistrācija nav obligāt. Pāšlaik Latvijā reģistrē šo dzīvniekus, bet tikai lielāko pilsētu robežās, piemēram, Rīga, Jelgava, Liepāja uc..

Latvijāi šī problēma būtu jāatrisina un būtu jāievieš obligāta šo dzīvnieku reģistrācija. Domāju, ka tieši lauki ir riskantās vietas kur suņi nav potēti un tas tiešām var apdraudēt cilvēku dzīvi. Ir dzirdēti gadījum, kad tiek sakosti bērni un arī pieaugušie. Ja suns būtu reģistrēts datu bāzē tad nesagātu nekādas problēmas atrastu suņa īpašnieku un piespriest attiecīgo sodu. Šī reģistrācija arī samazinātu vardarbību pret suņiem, jo ir bijuši gadījumi, kad suņi ir pamesti mežā nomiršanai. Suņus vajadzētu reģistrēt datubāzē kura būtu pieejama suņu saimniekiem un attiecīgajiem uzturētājiem. Tāpēc vajadzētu izveidot datu bāzi ar vienkāršotu saskarni, lai tā būtu pieejama visiem reģistrētiem lietotājiem.

Reģistra funkcionalitāte nodrošina iespēju nākotnē uzskaitīt un kontrolēt sekojošus datus par „veterinārārstiem”, „suņiem” un par „suņu samniekiem”, kā arī fiksēt dzīvnieku trakumsērgas vakcināciju. Reģistrā tiek ierakstīti tikai identificēti dzīvnieki pēc to mikročipa vai tetovējuma numura. Tiesības izmantot Reģistru pilnā apjomā būtu tikai Reģistra autorizētiem lietotājiem līdz ar to tā ir pieejama tikai ierobežotam cilvēku lokam, kuriem tā ir nepieciešama ikdienas pienākumu pildīšanai. Reģistra lietotājiem ir paredzēti vairāki līmeņi.

Pirmais no tiem ir paredzēts Reģistra administratoram, kas ir atbildīgs par sākotnējo datu ievadi Reģistrā; šim līmenim ir arī tiesības datus labot un dzēst, kas tiek piefiksēts Reģistra iekšējos ierakstos. šis ir vienīgais Reģistra lietotāja līmenis, kuram ir tiesības veikt arī citas izmaiņas Reģistra ierakstos. Otrais līmenis ir paredzēts lietotāju grupai, kurai ir nepieciešama pieeja informācijai par konkrētu dzīvnieku un tā īpašnieku, piemēram, gadījumos, ja kāds cilvēks ir cietis no suņa uzbrukuma un ir nepieciešams identificēt vainīgo dzīvnieka saimnieku. Reģistrs nodrošina visdažādākās dzīvnieka, īpašnieka, un veterinārsta meklēšanas iespējas. šim līmenim arī nākotnē varētu būt pieejamas atskaites par nodevu nomaksu par dzīvniekiem.

Trešais līmenis ir paredzēts Reģistra lietotājiem, kuriem ir nepieciešama pieeja informācijai par dzīvnieku, īpašnieku un veterinārstu, bet nav vajadzības redzēt atskaites par nodevu nomaksu. Tās, piemēram, ir dzīvnieku patversmes, kurām ir nepieciešams atrast patversmē nonākuša dzīvnieka saimnieku. Jebkura fiziska vai juridiska persona, ievadot sava dzīvnieka identifikācijas numuru, var tikai gūt apstiprināju vai noliegumu, ka konkrētais dzīvnieks ir vai navreģistrēts

Reģistra funkcionalitāte nodrošina iespēju nākotnē gan pievienot jaunus lietotāju līmeņus, gan veidot jaunas atskaites, gan veikt modifikācijas ierakstu informācijas laukos. Dati Reģistram tiek iegūti no vairākiem avotiem. Pirmkārt, tās ir veterinārās klīnikas, kuras veic dzīvnieku mikročipēšanu. Pamatojoties uz veterinārārsta aizpildītu mājas dzīvnieka reģistrācijas veidlapu, kurā dzīvnieka īpašniekspiekrīt datu ievietošanai Reģistrā, tiek veikts ieraksts Reģistrā. [4]

Šāda tipa datubāzi varēs izmantot arī citu dzīvnieku reģistrācija, piemēram, lielopu reģistrācijai, zoodārzos un daudz kur citur. Datubāze sastāvēs no vaicājumiem, kas saturēs informāciju par: veterinārārstiem, suņu sugām, par saimniekiem un informācija par pašiem suņiem.

2.3. Informācijas apraksts datu bāzē

Datu bāze ”Suņu reģistrs” glabāsies informācija par „Dati par veterinārārstu ”, „Dati par suni”, „Dati par saimnieku” šīs ir galvenās tabulas datu bāzē.

Kā arī būs vēl četras piesaistītas tabulas: „pilsētas vai pagasts”, „Ielu nosukumi” , „Mājas vai pilsētas Nr” , „Sugas un Suņu pazīmes” šīs mazās tabulas būs piesaistīas ar relāciju palīdzību.

Programma nodrošinās iespēju uzkrāt un analizēt sekojošu informāciju par „Dati par veterinārārstu.”

Vārds

Uzvārds

Datums kad strādāja ar dzīvnieku

Apliecības Nr

Mikročipa Nr

Cita info

Programma nodrošinās iespēju uzkrāt un analizēt sekojošu informāciju par „Dati par suni.”

Vārds

Dzimums

Kad potēts pret trakumsērgu

Mikročipa Nr

Mikročipa ievades datums

Pases Nr

Kad dzimis

Suga

Mikročipa lokalizācijas vieta

Dzīvnieka pazīmes

Dzimtsraksti

Bilde

ID Veterinārsta apliecības Nr

ID Saimnieka personas kods

Cita Info

Programma nodrošinās iespēju uzkrāt un analizēt sekojošu informāciju par „Dati par saimnieku.”

Vārds

Uzvārds

Telefona Nr

E-pasts

Personas kods

Iestāšanās datums datu bāzē

Pilsēta vai pagasts

Iela

Mājas vai dzīvokļa NR

Dzīvnieka mikročipa NR

Cita info

Formas varēs atlasīt un grupēt informāciju pārskatos un saņemt informāciju pa dažādiem līmeņiem. Piemēram, iegūt informāciju, par saimniekiem, par suņiem, par veterinārstiem. Atlasīt formas par konkrētu saimnieku un viņam piederošu suni, kurš veterinārārsts ir strādājis ar viņa suni. Varēs veidot formas par konkrētām suņu sugām utt.

Paredzētas ziņojuma tipa atskaites, piemēram, par pazudušajiem Suņiem. Šos ziņojums varēs veidot pēc nepieciešamības.

2.4. Uzdevumu definēšana

Galvenokārt datu bāze datus ievadīs pēc formām, kuras aizpildīs attiecīgie lietotāji. Ar dažādu instrumentu palīdzību varēs veidot formas, kuras aizpildīs datubāzes lietotāji.

0x01 graphic

2. attēls. Parauga forma datu ievadam datu bāze

Lai atlasītu nepieciešamo vaicājumu informāciju, varēs izmantot noteiktus parametrus, piemēram, pēc „pilsētas nosukuma.” Pēc šī parametra varēs vienkārši atlsasīt vissu piereģistrētos lietotājus konkrētajā pilsētā. Datu bāzē uzglabāsies informācija par veterinārārstiem, lai nepeieciešamības gadījumā varētu atrast vajadzīgo veterinārārstu. Tiks uzglabātainformācija par suņiem ar vaicājumu palīdzību varēs atlasīt suņu sugas, pimēram, pēc sugas fragmenta. Būs iespēja izveidot ziņojums par pazudušiem suņiem, jo datu bāzē plānota visa pieejamā informācija gan par suni, gan par tā saimnieku. Kā arī atskaites parveterinārārstiem kuri būs strādājuši ar konkrētiem suņiem.

2.5. Datu strukturēšana

Lai izstrādātu datu bāzi, ir nepieciešams veik datu strukturēšanu, lai atvieglotu datu ievadi jau izveidotā datu bāzē. Pēc datu strukturēšans jau varēs apzināt kāds izskatīsie DB modelis un varēs jau domāt par datu ievadi. Jānoskaidro nepieciešamo tabulu daudzums, kas būs nepieciešams, lai pilnvērtīgi strādātu datu bāze.

Datu bāze sastāvēs no 3 galvenājām tabulām „Dati par veterinārārstu”, „Dati par suni”, „Dati par saimnieku.” Kā arī no četrām piesaistītām tabulām ar nosaukumu „Pagasts vai Pilsēta ”, „Ielas, ”, „Mājas vai dzīvokļa Nr”, „ Sugas un suņa ārējās pazīmes”. Šajās piesaistītajās tabulās glabāsies papild informācija par saimnieka adresi un par suņa sugām un konkrētām ārējām pazīmēm, piemēram, spalvas krāsu un plankumiem u.c.

Savstarpēji visas galvenās tabulas būs sasaistītas ar relāciju saišu palīdzību, bet pārējās mazās tabulas būs tikai piesaistītas pie konkrētām tabulām.

1 Tabula: „Dati par veterinārārstu.”

Tabulas laukā „Vārds`’ saturēs informāciju par veterinārārsta vārdu.

Datu tips- Text, Lauka garums- 15,Lai atvieglotu un ierobežotu datu ievadi tiek izmantota ievad maska, pirmais burts lielais pāreji mazi.

Tabulas laukā „Uzvārds” saturēs informāciju par veterinārārsta uzvārdu.

Datu tips- Text, Lauka garums- 15, Lai atvieglotu un ierobežotu datu ievadi tiek izmantota ievad maska, pirmais burts lielais pāreji mazi.

Tabulas laukā „Datums kad strādāts ar dzivnieku” saturēsinformāciju par datumu kad veterinārārsta ir strādājis ar noteiktu suni.

Datu tips- Date/Time, Formāts (DD.MM.YYYY)

Tabulas laukā „Mikročipa Nr `’ saturēs informāciju par noteikta suņa

identifikātoru jeb Mikročipa Nr, lai ātri varētu noteikt ar kādu

suni ir strādājis veterinārārsts

dati tiks ņemti no atsevišķas tabulas: „Dati par suni” un no

lauka, „Suņa mikročipa Nr”

Tabulas laukā „Apliecības Nr” saturēs informāciju par veterinārārsta „Apliecības Nr” pēc nepieciešamības gadījuma varētu ātri atrast vajadzīgo veterinārārsta.

Datu tips- Text, Lauka garums- 15, Lai atvieglotu un ierobežotu datu ievadi tiek izmantota ievad maska LV un divpadsmit nulles.

Tabulas laukā „Cita informacija” saturēs informāciju par noteiktām piezīmēm.

Datu tips- Text, Lauka izmērs- 255

2 Tabula: „Dati par suni.”

Tabulas laukā „Vārds`’ saturēs informāciju par noteikta dzīvnieka (suņa) vārdu.

Datu tips- text, Lauka izmērs- 25.

Lai atvieglotu un ierobežotu datu ievadi tiek izmantota ievad maska, pirmais burts lielais pāreji mazi.

Tabulas laukā „ Dzimums” saturēs informāciju par dzīvnieka (suņa) dzimumu.

Datu tips-text , Lauka izmērs-1.Lai ierobežotu datu ievadi izmanto formatu S vai K

Tabulas laukā „Pote pret trakumsērgu” saturēs informāciju par datums kad ir veikta pote pret trakumsērgu.Datu tips- Date/Time, Formāts (DD.MM.YYYY)

Tabulas laukā „Mikrocipa Nr” saturēs informāciju par mikročipa numuru, kas sastāvēs no pietspadsmit skaitļiem pirmie pieci simboli visiem būs vienādi. Un katram sunim būs savs unikāls kods.

Datu tips-Text, Lauka izmērs- 15, Lai atvieglotu un ierobežotu datu ievadi

tiek izmantota ievad maska LV 475 un divpadsmit nulles.

Tabulas laukā- „Mikročipa ievades datums” saturēs informāciju par mikročipa ievades datumu.

Datu tips-Date/Tame, Formāts (DD.MM.YYYY).

„Pases Nr” saturēs informāciju par suņa pases numuru.Datu tips- Text, Lauka izmērs- 15, Lai atvieglotu un ierobežotu datu ievadi tiek izmantota ievad maska

LV 475 un divpadsmit nulles.

Tabulas laukā „Kad dzimis” saturēs informāciju par suņa dzimšanas datumu.

Datu tips- Date/Tame, Formāts-(DD.MM.YYYY).

Tabulas laukā- „Suga” saturēs informāciju par suņu sugām.

Dati tiek ņemti no papild tabulas:„Sugas un suņa pazīmes”

Tabulas laukā – „Mikročipa lokalizācijas vieta” saturēs informāciju par mikročipa lokalizācijas vietu. Datu tips – Text, Lauka izmērs – 60

Tabulas laukā „Suņa pazīmes” saturēs informāciju par suņa ārējām pazīmēm spalvas krāsu citām pazīmēm. dati tiks ņemti no atsevišķas tabulas: „Sugas un Suņa pazīmes”

Tabulas laukā „Dzimtsraksti” saturēs informāciju par suņa dzimtsrakstiem

Datu tips- Yes/No, Formāts – Yes/No

Tabulas laukā „Bilde” saturēs informāciju par suņa bildi.Datu tips- OLE bilde.

Tabulas laukā -„Veterinārārstaapliecības Nr” saturēs informāciju par veterinārārsta apliecības numuru. Dati tiks ņemti no atsevišķas tabulas „ Veterinārārsta dati „ un no lauka Vet apliecības Nr.

Tabulas laukā „Saimnieka personas kods” saturēs informāciju par saimnieka personas kodu. Dati tiks ņemti no atsevišķas tabulas „Saimnieka dati „ un no lauka personas kods.

Tabulas laukā „Cita informacija” saturēs informāciju par noteiktām piezīmēm.

Datu tips- Text, Lauka izmērs- 255

3 Tabula:Dati par saimnieku.”

Tabulas laukā „Vārds`’ saturēsinformāciju par saimnieka vārdu.

Datu tips- Text, Lauka izmērs- 15, Lai atvieglotu un ierobežotu datu ievadi tiek izmantota ievad maska, Pirmais burts lielais pāreji mazi.

Tabulas laukā „Uzvārds” saturēs informāciju par saimnieka uzvārdu.

Datu tips- Text, Lauka izmērs- 15, Lai atvieglotu un ierobežotu datu ievadi

tiek izmantota ievad maska. Pirmais burts lielais pāreji mazi.

Tabulas laukā „Telefona Nr” saturēs informāciju par saimnieka telefona numuru.

Datu tips- Text, Lauka izmērs- 15, Lai atvieglotu un ierobežotu datu ievadi

tiek izmantota ievad maska +371 un astoņas nulles.

Tabulas laukā „E – pasts” saturēs informāciju par saimnieka personas kodu.

Datu tips- Text, Lauka izmērs- 25

Tabulas laukā „Personas kods” saturēs informāciju par saimnieka personas kodu.

Datu tips- Text, Lauka izmērs- 12, Lai atvieglotu un ierobežotu datu ievadi

tiek izmantota ievad maska vienpadsmit nulles.

Tabulas laukā „Iestāšanās datu bazē” saturēs informāciju par iestāšanos datumu datu bāzē. Datu tips- Date/Time, Formāts (DD.MM.YYYY).

Tabulas laukā „Pilsēta vai pagasts” saturēs informāciju par saimnieka pilsētas vai pagasta adresi. Dati tiks ņemti no atsevišķas tabulas Pilsētas vai pagasts.

Tabulas laukā „Ielas” saturēs informāciju par saimnieka dzīves vietas ielu.

Dati tiks ņemti no atsevišķas tabulas Ielas.

Tabulas laukā„Mājas vai dzīvokļa Nr” saturēs informāciju par saimnieka mājas vai dzīvokļa numuru. Dati tiks ņemti no atsevišķas tabulas: „Mājas vai dzīvokļa Nr.”

Tabulas laukā „Dzīvnieka mikročipa Nr” saturēs informāciju par dzīvnieka mikročipa numuru, Lai atvieglotu un ierobežotu datu ievadi tiek izmantota ievad maska LV 475 un divpadsmit nulles. Datu tips- Text, Lauka garums –15,

Dati tiks ņemti no atsevišķas tabulas: „Dati par suni ” un no lauka „Suņa mikročipa nr

Tabulas laukā„Cita informācija” saturēs informāciju par noteiktām piezīmēm.Dati tipsText, lauka izmērs– 255

4 Tabula: „Pilsētas vai pagasts.”

Tabulas laukā „Pilsētas vai pagasts” saturēs informāciju par saimnieka pilsētas vai pagasta adresi. Datu tips- Text, Lauka izmērs-25.

5 Tabula: „Ielas.”

Tabulas laukā „Ielas” saturēs informāciju par saimnieka dzīves vietas ielu.

Datu tips- Text, Lauka izmērs- 25.

6 Tabula: „Mājas vai dzīvokļa Nr.”

Tabulas laukā „Mājas vai dzīvokļa Nr” saturēs informāciju par saimnieka mājas vai dzīvokļa numuru. Datu tips- Text, Lauka izmērs-5.

7 Tabula: „Sugas un suņa pazīmes.”

Tabulas laukā „Suga” saturēs informāciju par sugu nosaukumiem

Datu tips- Text, Lauka izmērs-60.

Tabulas laukā „Suņa pazīmes”saturēs informāciju par suņa ārējām pazīmēm, spalvas krāsu citām pazīmēm.Datu tips- Text, Lauka izmērs-60.

2.6. DB modelis

Datubāze sastāvēs no trīs galvenajām tabulām: „Dati par veterinārstu”, „Dati par suni”, „Dati par saimnieku.”

Kā arī četras piesaistītās tabulas: „pilsēta vai pagasts”, „Iela”, Mājas vai dzīvokļa Nr”, „Sugas un suņa pazīmes. Lai sasaistītu tabulas, tika izmantota relāciju sišu īpašība viena – pret – daudziem(1:N)

0x08 graphic

3 attēls DB „Suņu reģistrācijas – modelis

2.7. DB īstenošana „Tabulas datu ievadam”

Datubāzes izveidošanai ir nepieciešamas 7 tabulas. Šajos attēlos var redzēt kā notieks paramertu ievadīšana pirms tabulas veidošanas. Galvenās tabulas ir „Dati par veterinārārstu”, „Dati par suni” , „Dati par saimnieku”. Šīs galvenās tabulas arī veidos manu Datu bāzi.

Šī izveidotā tabula sastāv no šādiem parametriem, kuri būs jāievada attiecīgā laukā

Vārds- teksta lauks sastāv no 15 simboliem un no Ievdmaskas- >L<????????????????????????

Uzvārds- teksta lauks sastāv no 15 simboliem un no Ievadmaskas- >L<?????????????????????

Datums kad strādāts ar dzīvnieku- īsā datuma formāts, Ievadmaskas- 99.99.0000;0;0_

Mikročips NR- teksta lauks satāv no 15 simboliem un no ievadmaskas-“LV “0000000000””

Dati tika ņemti no atsevišķas tabulas „Dati par suni„ un no lauka „Mikročipa Nr.”

Apliecības Nr- teksta lauks sastāv no 15 simboliem un no ievadmaskas-“LV “00000000000”” Cita informācija- teksta lauks sastāv no 255 simboliem.

0x08 graphic

4. attēls Tabula. „ Dati par Veterinārstu „

0x01 graphic

1. Tabula. „ Dati par Veterinārstu „

Šī izveidotā tabula sastāv no šādiem parametriem kuri būs jāievada attiecīgā laukā

Vārds- teksta lauks sastāv no 25 simboliem un no Ievdmaskas- >L<????????????????????????

Dzimums- teksta lauks sastāv no 1 simbola, Formāts- >@,validation rule- S vai K;

Pote pret trakumsērgu- lauks sastāvēs no īsā datuma formāta un Ievadmaskas- 99.99.0000;0;0_

Mikročipa Nr- teksta lauks sastāv no 15 simboliem un no ievadmaskas-“LV “0000000000””

Mikročipa ievades datums- -īsā datuma formāts, Ievadmaskas- 99.99.0000;0;0_

Suņa pases Nr- teksta lauks sastāv no 15 simboliem un no ievadmaskas-“LV “0000000000””

Kad dzimis- īsā datuma formāts, Ievadmaskas- 99.99.0000;0;0_

Suga- teksta lauks sastāv no 25 simboliem.

Dati tieka ņemti no papild tabulas:„Sugas un Suņa pazīmes”

Mikročipa lokalizācijas vieta- teksta lauks sastāv no 60 simboliem.

Suņa pazīmes- teksta lauks sastāv no 60 simboliem. Dati tiks ņemti no atsevišķas tabulas: „Sugas un Suņu pazīmēm”

Dzimtraksti- sastāv no datu tipa, Yes/No,

Veterinārsta apliecības Nr- teksta lauks sastāv no 15 simboliem un no ievadmaskas-“LV “00000000000”” Dati tika ņemti no atsevišķas tabulas „Veterinārsta dati „ un no lauka Vet apliecības Nr. Saimnieka personas kods- dati tika ņemti no atsevišķas tabulas „Saimnieka dati „ un no lauka personas kods. Cita informācija- teksta lauks sastāv no 255 simboliem.

5. attēls Tabula. „ Dati par suni „

0x01 graphic

2.Tabula. „ Dati par suni „

0x01 graphic

2.Tabula. „ Dati par suni „

Šī izveidotā tabula sastāv no šādiem parametriem kuri būs jāievada attiecīgā laukā

Vārds- teksta lauks sastāv no 15 simboliem un no Ievdmaskas- >L<?????????????????????????

Uzvārds- teksta lauks sastāv no 15 simboliem un no Ievadmaskas- >L<??????????????????????

Telefona NR- teksta lauks sastāv no 15 simboliem un no Ievadmaskas– “+371 “00000000””

Epasts- teksta lauks sastāv no 15 simboliem.

Personas kods- teksta lauks sastāv no 12 simboliem un no Ievadmaskas- 000000-00000

Iestāšanās datums – īsā datuma formāts Ievadmaska-99.99.0000;0;0_

Pilsēta vai pagasts – teksta lauks sastāv no 25 simboliem un dati tiks ņemti no atsevišķas tabulas „Pilsētas vai pagasts.” Iela- teksta lauks sastāv no 25 simboliem un dati tika ņemti

no atsevišķas tabulas „Ielas.”

Mājas vai dzīvokļa Nr- teksta lauks sastāv no 5 simboliem dati tika ņemti no atsevišķas tabulas: „Mājas vai dzīvokļa Nr.”

Suņa mikročipa Nr- teksta lauks sastāv no 15 simboliem un no Ievadmaskas-“LV 475 “000000000000”” Dati tika ņemti no atsevišķas tabulas „Dati par suni „ un no lauka „ID”

Cita informācija- teksta lauks sastāv no 255 simboliem.

0x08 graphic

6. attēls Tabula. „Dati par simnieku„

3.Tabula. „ Dati parsaimnieku „

Šī izveidotā tabula sastāv no šādiem parametriem kuri būs jāievada attiecīgā laukā

Pilsēta vai pagasts – teksta lauks sastāv no 25 simboliem

7. attēls Tabula. „Pilsēta vai pagasts„

0x01 graphic

4.Tabula. „Pilsēta vai pagasts„

Šī izveidotā tabula sastāv no šādiem parametriem kuri būs jāievada attiecīgā laukā

Ielas- teksta lauks sastāv no 25 simboliem

8. attēls Tabula. „Iela„

0x01 graphic

5.Tabula. „Iela„

Šī izveidotā tabula sastāv no šādiem parametriem kuri būs jāievada attiecīgā laukā

Mājas vai dzīvokļa Nr- teksta lauks sastāv no 5 simboliem

9. attēls Tabula. „Mājas vai dzīvokļa Nr„

0x01 graphic

6.Tabula. „Mājas vai dzīvokļa Nr„

Šī izveidotā tabula sastāv no šādiem parametriem kuri būs jāievada attiecīgā laukā

Sugas- teksta lauks sastāv no 60 simboliem

Dzīvnieka pazīmes- teksta lauks sastāv no 60 simboliem.

10. attēls Tabula. „Sugas un suņa pazīmes„

0x01 graphic

7.Tabula. „Sugas un dzīvnieka pazīmes „

2.8. DB īstenošana „Vaicājumi, formas, atskaites”

Tika izveidots vaicājums, ar kuru var atlasīt datus pēc sugas fragmenta.

0x01 graphic

11. attēls Tabula: Datu atlase pēc sugas fragmenta „Dati par suni”

0x01 graphic

8. tabula: Datu atlase pēc sugas fragmenta „Dati par suni”

Tika izveidots vaicājums ar kuru var atlasīt datus pēc pilsētas vārda fragmenta.

0x01 graphic

12. attēls Datu atlase pēc pilsētas fragmenta „Dati par suni”

0x01 graphic

9. Tabula Vaicājums saturs

Tika izveidota forma,kura saturēs datus par suņa īpašnieku. Ar šo formu var papildināt tabulu „Dati par saimnieku” ar jaunu informāciju.

0x01 graphic

13. attēls Forma jaunu datu ievadam datu bāzē „Dati par saimnieku”

Tika izveidots forma, kura saturēs datus par suni. Ar šo formu var papildināt tabulu „Dati par suni” ar jaunu informāciju. 0x01 graphic

14. attēls Forma jaunu datu ievadam datu bāzē „Dati par suni”

Tika izveidota atskaite, kura saturēs datus par suni. Šo informāciju var izmantot kā ziņojumu par pazudušu suni. Šī atskaite satur suņa vārdu, sugu, suņa pazīmes, suņa īpašnieka telefona Nr.

0x01 graphic

15. attēls Ziņojums par pazudušu suni „Dati par suni”

Tika izveidota atskaite kurā redzami dati par veterinārārstiem un konkretiem datiem par suni ar kuru viņš ir strādājis. Šī atskaite palīdzes pēc vajadzības ātri noskaidrot konkreto veterinārārstu un konkrēto suņa sugu.

0x01 graphic

16. attēls Atskaite par veterinārārstiem „Dati par veterinārārstu”

Kopsavilkums

Izvirzītais darba mērķis – Izstrādāt datu bāzi „Latvijas lauksaimniecības datu centram”- ar kuras palīdzību būtu vienkārši uzskaitīt un reģistrēt Latvījā mītošos suņus ir izpildīts.

Microsoft Access datu bāzes pārvaldības sistēma tika apskatīta pēc teorētiskaiem aspektiem, tika veikta DB praktiskā realizācija, tika veikta DB testēšana. Tika noskaidrots ka:

Microsoft Access– tika izstrādāts tiem lietotājiem kuriem ir jāstrādā ar liela apjoma datiem. Šī programma sākumā ir sarežģīta, bet kad MS Access ir apgūta tad šo programmu lietot ir viegli.

Microsoft Access– ir relācijas datu bāzes pārvaldības sistēma. Tas nozīmē, ka visi datu bāzē izmantojamie objekti saistīti vienā kopīgā sistēmā. Šo saistību nodrošina saites starp tabulām.

Microsoft Access galvenās objektu grupas.

Datu tabula (Tables)

Vaicājumi (Queries)

Formas (Forms)

Pārskati (Reports)

Datu pieejas lapas (Pages)

Makro komandas (Macros)

Programmu kodi (Modules)

Mūsdienu datorizētajā laikmetā ir plaša izvēle ar kurām datu bāzes pārvaldības sistēma strādāt ir vieglāk un izdevīgā . MS Access ir ļoti populāra datu bāzu pārvaldības sistēma. Šo programmu izmanto dažādos veikalos gan pārtikas uzņēmomos, gan farmācijā. utt. Ja mēs salīdzinam ar citām DBPS programām, kā piemēram, MYSQL, FILEMAKER PRO, tad MS Access tiešām ir populārs un daudziem zināma, jo arī skolā daudziem ir mācīts, kā darboties ar šo programmu.

Strādājot pie DB projektēšanas, nācās secināt, ka pašam izstrādāt projektu ir diezgan sarežģiti un patiešām ir jābūt gan labām teorētiskām, gan labām praktiskjām zināšanām, lai izstrādātu labu un strādājošu datu bāzi.

Autora datu bāzes projekta mērķis bija izstrādāt datu bāzi „Latvijas Lauksimniecības datu centram” – Suņu reģistrēšana. Datu bāzēs plānos ir glabāt datus tikai par identificētiem suņiem pēc to mikročipa numura. Glabātu informāciju par „suņa saimnieku”, un par „veterinārārstu”. Kā arī būtu četras papild tabulas priekš suņa simnieka adresi un suņa sugām un pazīmēm.

Pteicoties šādam reģistram samazinātos:

Nevakcinēto suņu skaits.

Samazinātos cietsirdība pret suņiem.

Tiktu viegli uzskaitīt Latvijā mītošie suņi.

Varētu uzskaitīt suņu sugas.

Tiesības izmantot Reģistru pilnā apjomā būtu tikai Reģistra autorizētiem lietotājiem.

Veicot datu strukturēšanu dati tika sagrupēti. Datu struktūras veidošana nesagādāja problēmas.

Izstrādājot DB modeli nācās saskarties ar dažādām problēmā, kā tiks savienotas datu tabulas, lai datu bāze strādātu pilnvērtīgi. Tik noskaidrots, ka autora datu bāze nestrādāja pilnvērtīgi. Nebija pareizi savienotas datu tabulas. Testēšanas laikā nācās pārstrādāt DB modeli un datu bāze sāka strādāt pilnvērtīgāk.

Strādājot MS Access, tika izveidotas 7 tabulas ar datu ievadīšanu nebija nekādu problēmu. Veidojot vaicājums parādījās problēmas ar relācijām, bet tās tika novērstas.

Tika izveidoti vaicājumi, kuri atlasa datus pēc kritērijiem. Datu atlase pēc sugas.

Formas tika izveidotas priekš datu bāzu lietotājiem. Aizpildot vajadzīgo formu, var iegūt datus gan par suņa saimnieku, gan par pašu suni. Formas atvieglo datu ievadi datu bāzē. Tika izstrādāta ziņojum atskaite par pazudušu suni. Tika izstrādāta atskaite par „Veterinārārstiem” kuri ir strādājuši ar konkrētiem suņiem. Šī atskaite palīdz iegūt ziņas par konkrētiem veterinārarstiem un suņiem ar kuriem viņi ir strādājuši.

Neizdevās līdz galam atrisināt problēmu ar relācijām, kad tika veidoti vacājumi šī problēma parādījās. Mainot relāciju izkārtojumu šo problēmu līdz galam nezdevās attrisināt.

Viss iecerētais kas bija minēts uzdevumos tika veiksmīgi realizēts.

IZMANTOTO INFORMĀCIJAS AVOTU SARAKSTS

Microsoft Access xp, Aleksejs Jurenoks, Tatjana Rikure .2004 gads ,130. Lpp

http://www.atlants.lv/referats/datu-baze-videofilmas/391600/

http://office.microsoft.com/lv-lv/access-help/HA010064450.aspx)

http://www.registresana.lv/?view_page=10

http://www.rbs.lv/eresources.nsf/0.Datu%20bazu%20veidi.doc

http://en.wikipedia.org/wiki/Microsoft_SQL_Server (2011.05.03)

http://en.wikipedia.org/wiki/PostgreSQL ( 2011.05.03)

http://en.wikipedia.org/wiki/FileMaker (2011.04.03)

http://en.wikipedia.org/wiki/Dbase(2011. 05.03)

1http://www.youtube.com/results?search_query=2010+Music&aq=f

2 http://www.ulubele.org/lv/mk-noteikumi/majas-istabas-dzivnieku-registracija/

Autora veidots attēls, datu bāzes modelis

4Autora veidota tabulas sagatave, izmantojot datubāzes tabulas datus