Tēli un simboli Raiņa lugā „Uguns un nakts”

Tēli un simboli Raiņa Lugā „Uguns un nakts”

Tēli un simboli Raiņa lugā „Uguns un nakts”.

Raiņa lugā „Uguns un nakts”, kas ir balstīta uz latviešu folkloru, var sastapt dažādus mitoloģiskus tēlus, kurus autors ir izmantojis, lai ietērptu savas domas vārdos un pārvērtis tos simbolos, lai lasītāji to varētu uztvert sev saprotamā veidā.

Rainis šos tēlus ir iedalījis divās daļās – gaišie un tumšie. Gaišie tēli, Laimdota, Lāčplēsis un lugas beigās arī Spīdola, ir kā brīvības un laimes simbols, visa gaišā un labā atainojums. Savukārt tumšie tēli, Kangars un Melnais bruņinieks, simbolizē brīvības laupītājus un apspiedējus. Viņi simbolizē tos vāciešus, kuri gadsimtiem paverdzināja latviešus.

Jau pats lugas nosaukums parāda šos divus galvenos simbolus; uguns simbolizē gaismu, bet nakts tumsu, kas ir savstarpēji pilnīgi pretstati. Uguns ir silta un spoža, tā silda un pasargā. Savukārt nakts ir auksta un tumša, tā rada baiļu sajūtu un apjukumu. Tomēr, kad tumšā naktī tiek iedegta uguns, bailes pazūd un virsroku gūst gaisma.

Galvenais gaismas spēks ir Lāčplēša tēls, kas simbolizē spēku, tautas mīlestību un brīvību. Viņš ir patiess tautas patriots un ir nācis, lai atbrīvotu latviešu tautu no apspiedējiemun, kamēr tas nebūs paveikts, viņš mierā neliksies:

„Kad laimīga, brīva būs Latvija,

Tad mana Gaita būs izbeigta.

Pēc Latvijas – Laimdotas ilgas spiež,

Iz manām acīm asaras riež.”

Laimdota, arī viens no gaismas tēliem, ir tautas brīvības nesēja un ētisko spēku simbols. Viņa iestājas par mieru un saticību, bija gatava bēgt prom kopā ar Lāčplēsi, lai tikai dzīvotu mierā:

„Bēgsim no liktens, kas baida,

Dzīvosim klusi, lai gaismas pils gaida!”

Spīdolas tēlam šajā lugā bija īpaša loma, viņa ir kā kultūras simbols, kā Raiņa uzskatu paudēja. Tieši viņa bija tā, kas lika notikumiem attīstīties. Notikumu attīstības gaitā viņa mainījās un garīgi auga. Viņa bija tā, kas rosināja mainīties arī citiem. Spīdola simbolizē arī ideju par brīvību, viņa ir tā ideja, kas iet pa priekšu, bet citi netiek tai līdzi, paliek uz vietas, jo negrib neko mainīt. Tieši Spīdola mudināja Lāčplēsi cīnīties ar ienaidniekiem:

„Mums naidnieki – vāci jākliedē,

Lai tie mūsu mieru netraucē.

Un tādēļ, kur ienaidnieks vājš, to būs veikt,

Kad viņš ir padzīts, tad karu var beigt;

Vēl viņš mūsu zemē!”

Galvenais no tumšajiem tēliem ir Melnais bruņinieks, kas ir garīga, sociāla un nacionāla apspiedēja simbols. Viņa zelta zobens simbolizēto viņa mantisko bagātību, līdz ar to viņam ir iespēja nopirkt visu un visus ko vien viņš iekāro. Melnais bruņinieks šeit ir attēlots kā visa ļaunā un tumsas pavēlnieks:

„Es tevi būtu cēlis

Pār zvaigznēm pāri līdz pat gala tumsai,

Kur valda nemināmā, pārvarīgā,

Mūžīgā, nesāktā nakts.”

Arī Kangars ir viens no tumšajiem spēkiem, kurš simbolizē nodevēju. Viņš ir pašlabuma meklētājs, kurš nodod visus, lai tikai panāktu savu. Viņš ir attēlots kā egoistisks, varaskārs un reizē arī gļēvulīgs tēls:

„Tu valdošā daile, ne tu viņu veiksi,

Bet es, tas mazais un nezinātais,

Es visus jūs novilkšu zemē

Zem sava papēža spiests, ka spiegsat!”

Raiņa lugas „Uguns un nakts” divi galvenie simboli bija labais un ļaunais un mūžīgā cīņa, kas to starpā nekad nebeigsies. Šie mitoloģiskie tēli, kurus autors izmantoja lugā, palīdzēja šo domu attīstīt un izklāstīt lasītājam uztveramā veidā.