Tabula par Seno Ēģipti
Reliģija
Ēģiptē bija daudzdievība. Šie ir daži no dieviem:
• Amons ir augstākais dievs ēģiptiešu mitoloģijā, Tēbu pilsētas radītājs, aizstāvis, valdnieks. Pasaules radītājs, saules dievs.
• Anubis ēģiptiešu mitoloģijā ir nāves dievs kuru attēlo kā cilvēku ar šakāļa galvu.
• Hors ir saules un debesu dievs ēģiptiešu mitoloģijā. Viņš bija Izīdas un Ozīrisa dēls. Pēc Seta uzvaras viņš kļuva par ēģitpes valdnieku. Hora Acs ir viens no Senās Ēģiptes svarīgākajiem simboliem.
• Izīda ir viena no populārākajām seno ēģiptiešu dievietēm, auglības, ūdens un vēja dieviete, sievišķības un ģimeniskās uzticības simbols, kuģniecības aizbildne. Sākotnējais Izīdas kulta centrs atradās Buto pilsētā, kur minēto dievieti pielūdza un attēloja kā govi vai kā sievieti ar govs galvu. Vēlāk Izīda kļuva par visas Ēģiptes un ēģiptiešu galveno dievieti, lai gan galvenais viņas kulta centrs atradās Abīdā (Dienvidēģipte).
• Ra ir saules dievs, viens no galvenajiem dieviem Senās Ēģiptes mitoloģijā.Parasti viņš tiek attēlots kā vīrietis ar piekūna galvu un saules disku. Senās Ēģiptes pilsēta Heliopole bija pirmais reliģiskais centrs, kur Ra tika pielūgts. 3. gadu tūkstotī pirms mūsu ēras Ra kults izplatījās visā Senajā Ēģiptē. Faraoni Senajā Ēģiptē tika saukti arī par Ra dēliem, un viņiem bija jārūpējas par upurējumiem, lai Saule vienmēr uzlektu no jauna. Ra pieder 14 dvēseles, un viņa svētais dzīvnieks ir piekūns.
• Sebeks (Sobeks) – ēģiptiešu mitoloģijā dievs-krokodils, dievietes mātes Neitas pēcnācējs. Sebeks valdīja pār upēm un ezeriem un bija faraonu sargātājs. Tomēr dažos apgabalos Sebeks tika uzskatīts par ļaunu un tika saistīts ar Setu, pirmā faraona Ozīrisa ienaidnieku.
• Īpašu vietu seno ēģiptiešu reliģijā ieņēma auglības dievs Ozīriss. Teikas vēstī, ka Ozīriss bija pirmais Ēģiptes valdnieks, kurš iemācījis ļaudīm zemes apstrādāšanu un labības audzēšanu.
• Ozīrisam bijis brālis – ļaunais Sets – tuksneša un negaisa dievs.
• Tots bija Mēness dievs bija dievu rakstvedis, ēģiptiešu ekvivalents Hermejam. Viņš bija dievu runasvīrs.
Māksla
• Ar celtniecību cieši saistīta bija māksla – tēlniecība un glezniecība. Senie
tēlnieki no milzīgiem akmens bluķiem izkala dievu un valdnieku atveidus – statujas. Dažas faraonu statujas sasniedza vairāku metru augstumu. Pie piramīdām bieži novietoja īpatnējās statujas – sfinksas. Sfinksām bija lauvas ķermenis un cilvēka galva. Lielākā sfinksa, kura atrodas pie faraona Hefrena piramīdas, sasniedz 20 metru augstumu un ir izcirsta no viena vesela klints bluķa. Tempļus un kapenes greznoja nelielas statujas – galvenokārt dievu attēli, kā arī nomirēja un viņa piederīgo atveidojumi.
• Piramīdas un kapenes tika izrotātas arī ar dažādiem gleznojumiem un zīmējumiem. Senie mākslinieki attēloja dažādas ainas no aizgājēju dzīves. No šiem sienu gleznojumiem vēsturnieki varēja uzzināt visu par seno ēģiptiešu dzīvesveidu, apģērbu, darbarīkiem un ieročiem.
Arhitektūra
• Senajā Ēģiptē, tāpat kā Mezopotāmijā, ēku celtniecībai izmantoja māla ķieģeļus, vienīgi bagātākie cilvēki savu mājokļu būvniecībā izmantoja arī koku un akmeni. Zemkopji dzīvoja nelielos ciematos, lielajiem zemes īpašniekiem bija lepnas muižas. Apūdeņošanas un nosusināšanas būves visbiežāk bija jāizkaļ smilšakmens un kaļķakmeņa slāņos.
• Visievērojamākie Senās Ēģiptes celtniecības pieminekļi, kuri saglabājušies līdz mūsdienām, ir faraonu apbedīšanas vietas – piramīdas.
• Faraona Heopsa mājoklis sasniedz 146 metru augstumu, un katra pamata mala ir ap 230 metru gara. Milzīgā celtne veidota no vairāk nekā diviem miljoniem akmens bluķu, un katrs sver ap divarpus tonnām. Heopsa piramīda tika būvēta apmēram 30 gadus, un tās būvniecībā nodarbināja simtiem tūkstošu strādnieku. Netālu no Heopsa
piramīdas atrodas arī faraonu Hefrena un Mikerina atdusas vietas. Šīs ir vislielākās Ēģiptes valdnieku kapenes, kuras būvētas vairāk nekā pirms četriem gadu tūkstošiem.
• Vēlākos laikos piramīdas cēla mazākas, jo to būve prasīja pārāk daudz līdzekļu un darbaspēka. Jaunās valsts laikmetā valdnieku kapenes izcirta klintīs.
• Piramīdas, kapenes un tempļu drupas vēl šodien stāsta par seno Ēģiptes celtnieku prasmi, zināšanām, skaistuma izjūtu.
• Citas senās celtnes – cietokšņi, pilis, vienkāršo ļaužu mājokļi – līdz mūsdienām nav saglabājušās, tomēr pēc seno mākslinieku atstātajiem zīmējumiem var spriest, ka
arī šīs celtnes bijušas prasmīgi būvētas.
Komentāri Rakstība
• Vissenākā ēģiptiešu rakstība, tāpat kā šumeru rakstība, savdabīgi izveidojās no pirmatnējā laikmeta vienkāršajiem zīmējumiem un ornamentiem.
• Ēģiptiešu rakstos viena un tā pati zīme varēja gan vārdu, gan zilbi, gan arī tikai skaņu, pietam visi šie izteiksmes veidi varēja būt vienā teikumā.
• Tiek uzskatīts ka Ēģiptē rakstu māksla izveidojās ap 4 gt. p.m.ē. beigām un 3 gt. p.m.ē. sākumu.
• Vēstījumus akmenī iekala arī ēģiptieši, bet ikdienā rakstu darbus veica uz papirusa. Papirusu izgatavoja no niedrēm, kuras auga Nīlas krastos. Lai iegūtu materiālu rakstīšanai, niedres stublāju pāršķēla un izgludināja, iegūstot šauras loksnītes. Tās salīmēja kopā, vienā garā loksnē, uz kuras tad arī rakstīja vajadzīgo tekstu. Aprakstītās loksnes satina rullī.
•
Literatūra
• Seno ēģiptiešu literatūra veidojās vienlaicīgi ar rakstības sākumu. Līdz mūsdienām saglabājušies dziesmu, mītu, teiku, nostāstu un pasaku pieraksti no vairāk piecu tūkstošu gadu tālas pagātnes. Ēģiptiešu dzejnieki rakstīja slavas dziesmas – himnas – dieviem, Atonam, saules dievam Ar, kā arī dievu vietniekiem – faraoniem.
Zinātne
• Nepieciešamība ierīkotapūdeņošanas un nosusināšanas sistēmas, noteikt Nīlas palu sākumu, tāpat arī tempļu un piramīdu būve, tirdzniecība, veicināja matemātikas zinātnes veidošanos un attīstību.
• Seno ēģiptiešu zināšanas matemātikā bija plašākas par babiloniešu zināšanām.
• Ēģiptiešu zvaigžņu pētnieku kalendāri nemaz neatšķīrās no mūsdienu kalendāriem.
• Diennakts laika mērīšanai jau 2 gadu tūkstotī p.m.ē. tika izgudrots ūdens pulkstenis – trauks no kura ūdens iztecēja stingri noteiktā laika vienībā.
• Ievērojamas zināšanas senajiem ēģiptiešiem bija arī medicīnā, mirušo cilvēku ķermeņu balzamēšana deva iespēju sīki iepazīties ar tā uzbūvi.
• Veiksmīgi ārstniecībā tika lietots arī tā sauktais „maganētisms” jeb, kā tasgad šo paņēmienu sauc, – hipnoze.
• Ar dziedniecību drīkstēja nodarboties tikai priesteri, kā arī tie cilvēki, kuri bija mācījušies īpašās skolās.
• Arī ar zvaigžņu pētniecību nodarbojās tikai priesteri. Zvaigžņu pētīšana – astronomija, bija cieši saistīta ar nākotnes pareģošanu pēc debesu spīdekļu stāvokļa – astroloģiju.
Izmantotā literatūra:
1. Indulis Ķēniņš „SENO LAIKU VĒSTURE 1” 1994, apgāds „ Zvaigzne ABC” 181 lpp
2. www.logon.org
3. http://lv.wikipedia.org/wiki