TEMPERAMENTS
Sangviniķis Holēriķis Melanholiķis Flegmātiķis
Pirmais priekšstats par cilvēka temperamentu radies ļoti sen – apmēram 2,5 tūkstošus gadu atpakaļ. Sengrieķu ārsts un filosofs Hipokrāts pirmais mēģināja iedalīt cilvēkus 4 tipos, atkarībā pēc to uzvedības un izturēšanās. Viņš domāja, ka atšķirības cilvēkos saistītas ar dažādu šķidrumu attiecībām organismā. Tas šķidrums, kas ir vairākumā, nosaka cilvēka temperamentu.
Hipokrāts uzskatīja, ka cilvēka organismā ir 4 veidu šķidrumi:
o žults,
o melnā žults,
o limfa,
o asinis.
Attiecīgi holēriķim organismā pārsvarā ir žults (grieķu val. – holeia), melanholiķim – melnā žults (grieķu val. – melan holeia), flegmātiķim – limfa (grieķu val. – phlegma), sangvīniķim – asinis (grieķu val. – sanguis). Redzam, ka temperamentu tipu apzīmējumi ir cēlušies no grieķu valodas un tos joprojām izmanto.
Nozīmīgus pētījumus veica Ivans Pavlovs 20. gadsimta 20.-30. gados. Viņš pierādīja, ka ir četri augstākās neirālās darbības tipi un tiem atbilst četri klasiskie temperamenti. Ar augstāko neirālo darbību saprot galvas smadzeņu garozas un zemgarozas centru darbību.
Lai gan ir bijuši mēģinājumi izveidot jaunas temperamentu teorijas, tomēr mūsdienās pētnieki ir atgriezušies pie iepriekš aprakstītā Hipokrāta modeļa.
Temperaments ir cilvēka psiholoģiskās īpatnības, kuras nosaka viņa uzvedības veidu un ir atkarīgas no centrālās nervu sistēmas īpašībām.
Cilvēka temperaments ir iedzimts, un dzīves laikā tas nekad nemainās.
Zinot cilvēka temperamenta tipus, mums ir vieglāk izprast gan sevi, gan citus. Kāpēc mēs domājam un reaģējam savādāk nekā citi? Kāpēc viens vienmēr ir straujš un enerģisks, bet cits – gauss un lēnīgs? Tam pamatā ir cilvēka individuālais temperaments.
Cilvēka temperamentu veido divas komponentes:
1. ekstraversija/introversija,
2. emocionalitāte.
Ekstraverts (uz āru vērsts) cilvēks ir atklāts, ātri iepazīstas, ir komunikabls. Viņam patīk atrasties sabiedrībā. Parasti ekstravertam ir daudz draugu un paziņu. Viņi viegli iejūtas jaunos apstākļos. Šādi cilvēki atklāti izrāda savas emocijas un pārdzīvojumus.
Turpretim, intraverta personība ir noslēgta, atturīga, samērā lēni iejūtas jaunās situācijās. Viņiem parasti ir nedaudz labu draugu, bet paziņu loks ir šaurs. Šādi cilvēki parasti atklāti savas emocijas un jūtas neizrāda – viņi tās patur pie sevis.
Raksturojot emocionalitāti, cilvēkus iedala:
o emocionāli nenoturīgos,
o un emocionāli noturīgos.
Emocionāli nenoturīgie cilvēki ir emocionāli, kas ātri un izteikti parāda savas emocijas. Savukārt, emocionāli noturīgie – parasti neizrāda spilgtas emocijas, viņi visu labi apsver un pārdomā.
Ekstraversijas/introversijas un emocionalitātes izpausmju noteiktas kombinācijas ir pamatā dažādiem temperamentu tipiem.
Turpmāk iepazīsimies ar katru no temperamentiem.
Sangviniķis.
Sangviniķis pieder pie ekstravertā tipa.
Šie cilvēki ir izteikti komunikabli. Tas nozīmē, ka viņi tiecas pēc saskarsmes ar cilvēkiem, prot izveidot labas attiecības. Sangviniķi viegli atrod kontaktu ar nepazīstamiem cilvēkiem. Prot iegūt citu uzticību un labvēlīgu attieksmi pret sevi. Viņi to panāk pateicoties spējai iejusties otrā cilvēkā, izprast viņa emocijas. To sauc par empātiju. Satiekoties ar sangviniķi, jau pēc neilgas sarunas mums šķiet, ka mēs viņu pazīstam jau sen.
Sangviniķi ir ļoti uzmanīgi klausītāji, kas padara tos īpaši pievilcīgus. Bez tam sangviniķi ļoti labi spēj piemēroties cilvēkiem, viņi burtiski jūt otru cilvēku. Tas komunikāciju ar sangviniķi padara vēl patīkamāku.
Emocionāli sangviniķi ir mierīgi un līdzsvaroti. Viņi ir emocionāli atsaucīgi, taču labi prot valdīt pār savām jūtām. Bieži vien viņi ir optimisti un notiekošo uztver ar emocionālu vieglumu. Daudzas lietas sangviniķis uztver ar humoru, kas rada viegluma sajūtu arī apkārtējos.
Raksturīgi, ka sangviniķis cenšas uzturēt labas attiecības ar visiem apkārtesošajiem. Bieži vien, liekas, ka viņam ir daudz draugu, bet patiesībā tā ir tikai draudzīga attieksme pret ikvienu līdzcilvēku. Sangviniķim tas problēmas nerada, bet, savukārt, citus var aizvainot, ka attiecības ar sangviniķi ir tik virspusējas.
Sangviniķi ir ļoti kustīgi – viņi ātri aizraujas ar jaunu darbu, taču, ja tas ir vienveidīgs, tik pat ātri interese zūd. Viņi viegli spēj pārslēgties no viena darba uz otru, apgūt jaunas iemaņas. Sangviniķiem patīk viss jaunais, un viņi ātri aprod ar jauniem apstākļiem un jaunām prasībām. Sangviniķi labi prot koncentrēt uzmanību, ir atjautīgi. Viņiem piemīt laba redzes atmiņa.
Kā atpazīt sangviniķi? Sangviniķis savās kustībās ir straujš, ātrs. Ļoti kustīgs – vienā mirklī var mesties ikvienam palīgā, aizrauties ar kādu ideju un pamest visu iepriekšējo nepadarītu.
Sangviniķi ir piemēroti organizatoriskam darbam, darbam ar cilvēkiem. Nereti viņi kļūst par labiem līderiem, pateicoties komunikabilitātei un organizatora spējām. Sangviniķi lieliski prot iziet no konfliktu situācijām un atrast kompromisu.
Sangviniķa nervu sistēmu var raksturot kā spēcīgu, līdzsvarotu un mobilu.
Holēriķis.
Holēriķi arī pieder pie ekstravertiem cilvēkiem.
Holēriķis ir emocionāli nenoturīgs – emocionāls cilvēks. Būdams ekstraverts, viņš visas savas emocijas un jūtas izrāda atklāti. Ja viņš kaut ko ir pārdzīvojis, tad par to drīz zina visi apkārtējie.
Holēriķi ir nesavaldīgi, ātri uzbudināmi, neiecietīgi, viegli iekaist. Tādus cilvēkus dēvē par impulsīviem. Holēriķi darbojas jūtu un emociju iespaidā, bieži vien nepārdomājot sekas.
Holēriķus saista darbs ar cilvēkiem. Viņi ir komunikabli, taču ar mērķi – atrasties uzmanības centrā. Viņi necieš vientulību.
Holēriķi vēlas būt situācijas pārvaldītāji un noteicēji. Viņiem raksturīgas straujas garastāvokļa maiņas – pusstundas laikā saniknojums mijas ar omulību. Šā iemesta dēļ, holēriķiem sabiedrībā bieži veidojas konflikti un strīdi – nepieciešams niecīgākais iemesls, lai viņi aizsviltos. Reizēm holēriķis konfliktus izprovocē pats – ar savu tiešumu un nepārdomāto rīcību.
Holēriķi bieži ieņem vadošus amatus. Viņi ir enerģiski, strauji, ļoti mērķtiecīgi. Holēriķi darba gala rezultātu cenšas sasniegt strauji, viņam vajag visu uzreiz un tūlīt.
Viņiem ir labas oratora un organizatora spējas. Ar savu impulsivitāti holēriķi spēj noorganizēt pasākumus, aizraut cilvēkus. Viņiem pat piemīt spēja suģestēt cilvēkus ar savām idejām un pārliecību. Piemēram, Ļeņins un Hitlers ir bijuši tipiski holēriķi.
Kā atpazīt holēriķi? Parasti viņa kustības ir izteiksmīgas, ātras, runā skaļā, drošā balsī. Runa parasti ir ātra un dzirdama pāri visiem citiem runātājiem. Ikdienā tādus cilvēkus dēvē par “temperamentīgiem”. Visraksturīgākā holēriķa pazīme ir spēja ātri “aizsvilties”. Holēriķis pats emocionāli uzbudinās, pēc brīža jau paceļ balsi un kliedz, bet vēl pēc īsa brīža, kad viņš ir izlādējies uz otru cilvēku, holēriķis paliek mierīgs – it kā nekas nebūtu bijis.
Runājot par holēriķa nervu sistēmas tipu, to var raksturot kā spēcīgu, nelīdzsvarotu, inertu.
Saskaroties ikdienas situācijās ar holēriķi, jāatceras viņa emocionālā labilitāte un tieksme uz konfliktiem. Holēriķim patīk gūt virsroku konflikta situācijās, kaut vai aizcērtot skaļi durvis. Taču atceraties, ka pāris stundas pēc konflikta holēriķis jau būs visu aizmirsis.
Melanholiķis.
Melanholiķis pieder pie intravertā psiholoģiskā tipa.
Melanholiķi ir noslēgti un atturīgi. Melanholiķiem ir grūti iepazīties ar jauniem cilvēkiem, pateicoties kautrīgumam un nedrošībai. Viņi nekad neizrāda iniciatīvu, lai gan sev tuvu cilvēku lokā šīs īpašības neizpaužas.
Melanholiķiem lēni veidojas attiecības ar citiem cilvēkiem, tam nepieciešams laiks. Svarīgi, ka viņiem savstarpējās attiecības ir ļoti svarīgas. Bieži raksturīga cieša pieķeršanās kādam cilvēkam. Cilvēki, kuriem melanholiķis pieķeras ir maz – parasti viens vai divi. Ja kādu iemeslu dēļ šīs attiecības izjūk, viņš spēcīgi to pārdzīvo. Melanholiķiem arī ir samērā labi attīstīta empātija. Ja šī sajūta viņiem reiz ir attīstījusies, tad tā ir samērā spēcīgā mērā izteikta.
Melanholiķi pieder pie emocionāli nenoturīgiem cilvēkiem. Raksturīgi, ka viņi ir ļoti jūtīgi un viegli aizvainojami. To nosaka viņu nervu sistēmas īpatnības. Melanholiķi aizvainojuma sajūtu pārdzīvo ilgi, bet ne aiz ļauna prāta. Viņi ir grūti nomierināmi. Melanholiķi ir neaktīvi. Viņi ir nedroši, neizlēmīgi un viegli ietekmējami. Melanholiķi ir izteikti pesimisti, parasti viņi ir skumīgi un grūtsirdīgi.
Kā atpazīt melanholiķi? Melanholiķi var atpazīt pēc klusas balss, neizteiksmīgas mīmikas un trūcīgām kustībām. Viņš cenšas neizcelties no apkārtējiem – ģērbjas neuzkrītoši, nepamanāmi. Saviesīgos pasākumos melanholiķis mēdz palikt malā un vērot, kas notiek apkārt. Viņš var stundām ilgi atrasties vienatnē un ar savu klātbūtni netraucēt citus. Ja arī melanholiķis iesaistās sarunās, tad parasti ar jautājumiem: “Vai drīkst? Vai es varētu?”
Darbā parasti viegli nogurst, nespēj izturēt slodzi – ne garīgu, ne fizisku. Ja melanholiķim ļauj izvēlēties, viņš labāk strādās darbu, kur nav nepieciešams kontakts ar cilvēkiem.
Taču jāatzīmē, ka bieži vien melanholiķiem ir augstāks intelekta līmenis nekā pārējiem. To varētu skaidrot kā kompensāciju par neveiklību, intravertumu. Bez tam viņiem ir bagāta iztēle un fantāzija.
Melanholiķa nervu sistēmas tipu raksturo kā vāju.
Flegmātiķis.
Flegmātiķis, tāpat kā melanholiķis, pieder pie intravertā psiholoģiskā tipa. Viņš nav komunikabls, taču, atšķirībā no melanholiķa, attiecībām ar cilvēkiem flegmātiķis nepiešķir lielu nozīmi. Viņš nejūtas vientuļš – viņš ir pats par sevi.
Flegmātiķi ir pastāvīgi un grūti ietekmējami. Sevišķi grūti viņiem ir pārslēgties uz kaut ko jaunu – viņi negrib to darīt. Tas izskaidrojams ar to, ka flegmātiķi ļoti lēni piemērojas jaunai situācijai.
Pretēji melanholiķim, flegmātiķis ir emocionāli līdzsvarots. Viņš ir grūti sasmīdināms, saniknojams un sarūgtināms. Flegmātiķis ir ļoti nosvērts un pacietīgs. Ja flegmātiķim gadās piedzīvot nepatikšanas, viņš vienmēr saglabā iekšēju mieru. Viņi panes ilgstošu fizisku un garīgu slodzi. Flegmātiķiem piemīt apbrīnojama pacietība. Patīk monotons, vienveidīgs darbs, ko parasti veic lēni un ar lielu rūpību. Viņi parasti lēnām un ar lielu pacietību virzās uz sev nosprausto mērķi un vienmēr pabeidz uzsākto. Tas ļauj uzticēties un paļauties uz flegmātiķu solījumiem.
Kā jau pieminēts iepriekš flegmātiķiem raksturīgs lēnīgums. Viņš lēni koncentrē uzmanību. Bet tam ne vienmēr ir slikta nozīme. Pateicoties lēnīgumam flegmātiķi savus pienākumus veic akurāti, precīzi un pamatīgi.
Kā atpazīt flegmātiķi? Parasti flegmātiķim ir nabadzīga, maz izteiksmīga mīmika. Kustības ir neizteiksmīgas. Flegmātiķiem parasti ir vienalga, vilkt mugurā, viņu neinteresē citu attieksme. Ja kādam kaut kas nepatīk, to flegmātiķis neuztver par savu problēmu.
Par flegmātiķa nervu sistēmas tipu varētu teikt, ka viņš ir spēcīgs, līdzsvarots un inerts.
Dažādu temperamentu tipu psiholoģiskā saderība
o Sangviniķis labi saprotas ar jebkura temperamenta cilvēkiem, jo viņš prot izveidot kontaktu ar ikviena tipa cilvēku.
o Holēriķim varētu būt grūtības saprasties ar melanholiķi, jo viņš šķiet par lēnu un mīkstčaulīgu. Melanholiķis parasti tiek nostumts malā.
Bīstami konflikti rodas arī divu holēriķu starpā. Viņi parasti nevar izlemt, kuram tad pieder līdera loma.
o Arī diviem melanholiķiem savā starpā ir grūtības saprasties. Viņi ikdienā var būt labākie draugi, bet kopīgus uzdevumus melanholiķiem ir grūti veikti. Viņi nespēj paļauties un uzticēties viens otra un savām spējām.
o Flegmātiķis līdzīgi kā sangviniķis labi saprotas ar visiem temperamentu tipiem. Tas ir pateicoties viņa pacietīgumam un tolerancei. Vienīgi, grūti pateikt kuram ir viegli sastrādāties ar gauso un lēno flegmātiķi.
Nobeigumā vēlreiz jāuzsver, ka katra cilvēka temperaments ir individuāls. Kaut arī cilvēkus mēģina iedalīt 4 tipos, divu pilnīgi vienādu cilvēku nekad nebūs. Visbiežāk cilvēkā ir apvienotas dažādu tipu īpašības, taču viens no tipiem ir pārsvarā. Pavisam tīru temperamenta tipu pārstāvi sastapt var ļoti reti.
Vieglāk cilvēkiem ir saprasties, ja ir kādas kopīgas īpašības, kas nav kopīgs temperamenta tips, bet, kas piemīt vienam vai otram temperamentam. Ja cilvēkiem nav nevienas kopīgas īpašības, saprašanās praktiski nav iespējama.
Svarīgi, ka no iedzimtā temperamenta tipa un audzināšanas ģimenē ir atkarīga cilvēka rakstura turpmāka veidošanās.
Cilvēka temperaments
Vikipēdijas raksts
Temperaments (latīņu: temperamentum – pareizais samērs) ir noturīgs cilvēka individuālo psihodinamisko īpašību kopums (motoriskās reakcijas ātrums, ierosas un aiztures intensitāte, mobilitāte un līdzsvarotība), kas izpaužas viņa darbībā, rīcībā un uzvedībā. Priekšstats par temperamentu ir pats senākais psiholoģijā. Šo jēdzienu ieviesa sengrieķu ārsts un filozofs Hipokrats pirms apmēram 2,5 tūkstošiem gadu. Hipokrats bija pirmais, kas pievērsa uzmanību atšķirībām cilvēku uzvedībā, izturēšanās stilā un pārdzīvojumos. Viņš bija arī pirmais, kas mēģināja iedalīt cilvēkus pēc viņu izturēšanās rakstura četros tipos un deva tiem apzīmējumus, kuri tiek izmantoti arī mūsdienās, kaut gan uzskati par to veidošanos ir mainījušies: melanholiķis, flegmatiķis, sangviniķis un holeriķis.
Četri tradicionālie temperamenta pamattipi: holēriķi, melanholiķi, sangviniķi un flegmatiķi
1 Temperamenta tipi
1.1 Melanholiķi
1.2 Flegmatiķi
1.3 Sangviniķi
1.4 Holēriķi
[ Temperamenta tipi
Temperamentu iedala četros pamattipos:
Melanholiķi
Flegmatiķi
Sangviniķi
Holeriķi
Cilvēku ar vienu spilgti izteiktu temperamenta tipu nav daudz, visbiežāk izpaužas jauktu temperamenta tipu iezīmes. Saskaņā ar Hansa Aizenka teoriju cilvēka temperamentu nosaka divi pamatrādītāji: introversija un ekstraversija, emocionāla noturība jeb emocionāla līdzsvarotība. Introversijas – ekstraversijas iezīmes ir ļoti plaši lietotas psiholoģijā. Tos 1921. gadā ieviesa Karls Gustavs Jungs.
intraverts (šai kategorijai pieskaita melanholiķus un flegmatiķus)
ekstraverts (pie šīs kategorijas pieder sangviniķi un holeriķi)
[izmainīt šo sadaļu] Melanholiķi
Šis temperamenta tips ir izteikti izturēts. Jūtās ir izteikts dziļums un pastāvība, tās tiek vāji izrādītas, ir emocionāla savaldība. Nosliece uz intimitāti. Grūtības sociālo kontaktu veidošanā un jaunu draugu iegūšanā. Klusināta balss, bailes radīt troksni. Pārmērīga jūtība pret sāpēm. Viņam ir grūti ilgstoši koncentrēties, mīl aizsapņoties. Spēcīga ārēja iedarbība uz melanholiķi izsauc bremzējošu reakciju, ilgstoši var nolaisties rokas strādāt. Viņam ir apspiesta domāšana un runāšana, kautrīgs, nedrošs, neizlēmīgs. Normālos apstākļos melanholiķis ir saturīgs cilvēks un veiksmīgi tiek galā ar dzīves izvirzītajiem uzdevumiem. Pie nelabvēlīgiem apstākļiem melanholiķis var kļūt par noslēgtu, bailīgu, uztrauktu, viegli ievainojamu cilvēku, ar tieksmi uz negatīviem iekšējiem pārdzīvojumiem, var pazaudēt dzīves jēgu.
[izmainīt šo sadaļu] Flegmatiķi
Raksturīga ļoti zema aktivitāte. Runa un mīmika ir mierīga, darbība līdzsvarota un lēna. Jūtas ir dziļas un pastāvīgas. Atslābinātība stājā un kustībās, mīl komfortu, labi paēst, daudz gulēt. Pret apkārtējiem cilvēkiem ir pieklājīga un laipna izturēšanās. Neatlaidīgs un pacietīgs darba rūķis, viņš reti kad izrāda neapmierinātību, nav tieksme uz afektiem. Pirms lēmumu pieņemšanas izvērtē savus spēka resursus un iespējas. Iesākto lietu vienmēr noved līdz galam. Sabiedrībā ir vidēji aktīvs, nemīl tukšas sarunas, taupa spēkus un cenšas tos lieki netērēt. Raksturīga stabila un nemainīga domāšana, stingri turas pie sava viedokļa, nemaina dzīvē pieņemtos lēmumus. Nelabvēlīgos apstākļos flegmatiķis ir vienaldzīgs pret apkārtējiem, slinks, ar nabadzīgi izteiktām emocijām, ar tieksmi dzīvot pēc vecajiem paradumiem.
[izmainīt šo sadaļu] Sangviniķi
Viegli atrod kontaktu ar nepazīstamiem cilvēkiem, daudz mīl uzturēties sabiedrībā, ātri pielāgojas jauniem apstākļiem. Ar labu humora izjūtu, nepārspējams runas talants, dzīvespriecīgs, ar lielu enerģiju un labas aktiera dotības. Jūtas ātri parādās un tikpat ātri arī izzūd, tās ir mainīgas un nepastāvīgas, emocionālie pārdzīvojumi nav dziļi, tie ir virspusēji. Ir izteikta mīmika, vitāls kustībās. Ilgojas pēc jauniem iespaidiem, savus impulsus pietiekoši neregulē, nemāk izveidot noteiktu dzīves ritmu un pie tā pieturēties. Darbā strādā haotiski, nav noteiktas darba sistēmas, tā iemesla dēļ nevar veiksmīgi izpildīt pienākumus, kuri prasa noteiktu spēka patēriņu, ilgstošu un metodisku pieeju. Trūkst nopietnu mērķu, dziļu domu. Pieņemtie lēmumi tiek bieži mainīti, ir nepastāvīgs un svārstīgs.
[izmainīt šo sadaļu] Holēriķi
Atšķiras ar paaugstinātu uzbudinātību. Raksturīgas ātras kustības un ātra darbība, izteikts spēks un impulsivitāte. Spilgti izteikti emocionālie pārdzīvojumi. Nelīdzsvarotības dēļ aizraujas ar lietām, kurās cenšas ielikt visu spēku, rezultātā iztukšojas vairāk nekā drīkstētu, atpūta ar darbu nav sabalansēta. Tieksme pēc kundzības un izteikta varaskāre. Nosliece uz risku, agresivitāti un uzstājību. Pārliecinoša stāja. Mīl fizisko slodzi un aktīvu dzīvesveidu. Dziļi izteikta tieksme pēc jauniem iespaidiem. Ir daudzpusīgas intereses. Temperaments izpaužas iniciatīvā, principialitātē un enerģiskumā. Ja holēriķim ir sveša garīgā dzīve, tad temperaments bieži izpaužas nervozitātē, haotismā, negaidītās dusmu lēkmēs, afektivitātē, ir neadekvāta uzvedība krīzes situācijās.