Rīgas 3. vidusskolas
Zanes Jansones
8.e klases skolnieces
Referāts.
Tiesneši un tiesa.
Dagnija Grabe
Sociālo zinību skolotāja.
Rīga 2006
Saturs.
Ievads ………………………………………………………………………………………………. 3
1. Tiesu sistēma ……………………………………………………………….. 4
1.1. Rajona (pilsētas) tiesa ……………………………………. 5
1.2. Apgabaltiesa ………………………………………………… 6
1.3. Augstākā tiesa ………………………………………………. 6
2. Tiesu amatpersonas …………………………………………………….. 8
3. Ētikas kodekss ……………………………………………………………. 10
4. Tiesnesim izvirzāmās prasības …………………………………….. 11
Nobeigums ……………………………………………………………………………………… 13
Literatūras saraksts ………………………………………………………………………….. 14
Pielikums …………………………………………………………………………………………. 15
Ievads.
Man tiesnešu amats liekas ļoti svarīgs, jo no tā, kā tiesneši nospriedīs ir atkarīgs cilvēka liktenis. Tiesnešiem ir jābūt ļoti godīgiem, precīziem un kārtīgiem un jālemj pareiza un taisnīga tiesa. Līdz ar to, man ļoti gribējās izpētīt tiesneša amata specifiku mazliet vairāk. Un varbūt es arī kādreiz gribēšu būt tiesnese.
Tagad, kad apcietina un tur aizdomās vairākus tiesnešus par kukuļa ņemšanu, man radās interese par prasībām, kuras ir izvirzītas tieneša amatam.
Tiesu sistēma.
Latvijas Republikā līdzās likumdošanas un izpildu varai pastāv neatkarīga tiesu vara. Tiesu vara Latvijas Republikā pieder rajonu (pilsētu) tiesām, apgabaltiesām, Augstākajai tiesai un Satversmes tiesai. Latvijā tiesu spriež tikai tiesa.
Civillietas, krimināllietas un administratīvās lietas Latvijā izskata 42 tiesas, kuras sadalītas trīs līmeņos – 35 rajonu (pilsētu) tiesas, sešas apgabaltiesas un Augstākā tiesa.
Zemesgrāmatu pārzināšanai pie apgabaltiesām pastāv zemesgrāmatu nodaļas. Zemesgrāmatu nodaļas ir tiesu iestādes. Zemesgrāmatu nodaļu tiesneši zemesgrāmatās ieraksta nekustamos īpašumus un nostiprina ar tiem saistītās tiesības. Zemesgrāmatu nodaļu tiesnešiem ir rajona (pilsētas) tiesnešiem noteiktais tiesiskais statuss.
Satversmes tiesa Latvijas Republikas Satversmē un Satversmes tiesas likumā noteiktās kompetences ietvaros izskata lietas par likumu un citu normatīvo aktu atbilstību Satversmei, kā arī citas ar likumu tās kompetencē nodotās lietas.
Tiesas ir izkārtotas un darbojas noteiktā hierarhijā, lai lietas, kas izskatītas zemākas instances tiesā, likumā noteiktajos gadījumos varētu tikt pārskatītas augstākas instances tiesā.
1. Rajona (pilsētas) tiesa
Rajona (pilsētas) tiesā (Latvijā – 34) civillietas un administratīvās lietas izskata tiesnesis vienpersoniski. Sevišķi sarežģītas administratīvās lietas var tikt izskatītas koleģiāli – triju tiesnešu sastāvā.
Rajona (pilsētas) tiesas sastāvā ir tiesas priekšsēdētājs un tiesneši. Var būt tiesas priekšsēdētāja vietnieki. Tiesas tiesnešu skaitu nosaka Saeima pēc tieslietu ministra priekšlikuma.
Rajona (pilsētas) tiesas iestādes darbu līdztekus tiesneša pienākumu pildīšanai vada tiesas priekšsēdētājs.
2. Apgabaltiesa.
Apgabaltiesa (Latvijā – 6) ir pirmās instances tiesa tām civillietām un krimināllietām, kuras saskaņā ar likumu ir piekritīgas apgabaltiesai. Apgabaltiesa ir apelācijas instance civillietām, krimināllietām un administratīvajām lietām, kuras izskatījusi rajona (pilsētas) tiesa vai tiesnesis vienpersoniski.
Apgabaltiesa pirmās instances tiesas sēdēs civillietas un krimināllietas izskata koleģiāli – tiesnesis un divi piesēdētāji.
Apgabaltiesas iestādes darbu līdztekus tiesneša pienākumu pildīšanai vada tiesas priekšsēdētājs.
Apgabaltiesas priekšsēdētājam ir vietnieki, kas vienlaikus var izpildīt arī tiesas kolēģijas priekšsēdētāja pienākumus.
Apgabaltiesā var būt kolēģijas. Tiesu kolēģijas vada to priekšsēdētāji, kas vienlaikus var būt apgabaltiesas priekšsēdētāja vietnieki, un šo kolēģiju sastāvā ietilpst tiesneši. Apgabaltiesas tiesu kolēģijas apstiprina tieslietu ministrs pēc apgabaltiesas priekšsēdētāja priekšlikuma. Ja apgabaltiesas tiesu kolēģijā ir vairāk par piecpadsmit tiesnešiem, var izveidot divas attiecīgā nosaukuma tiesu kolēģijas.
Zemesgrāmatu pārzināšanai pie apgabaltiesām pastāv zemesgrāmatu nodaļas. Zemesgrāmatu nodaļas ir tiesu iestādes.
3. Augstākā tiesa.
Latvijas Republikas Augstākās tiesas sastāvā ir:
Senāts
divas tiesu palātas: Civillietu tiesu palāta un Krimināllietu tiesu palāta.
Visi Augstākās Tiesas tiesneši veido plēnumu (tiesnešu kopsapulci).
Plēnums apspriež aktuālus tiesību normu interpretācijas jautājumus. Plēnums izveido tiesu palātas un Senāta departamentus.
Augstākās Tiesas Senāts ir kasācijas instance visās lietās, kuras izskatījušas rajonu (pilsētu) tiesas un apgabaltiesas. Senāta sastāvā ir Augstākās Tiesas priekšsēdētājs un senatori (Senāta tiesneši). Senāta sastāvā ir četri departamenti: Civillietu departaments, Krimināllietu departaments, Administratīvo lietu departaments un Disciplinārlietu departaments.
Augstākās tiesas darbu vada Augstākās tiesas priekšsēdētājs, kuru no iecelto tiesnešu vidus pēc Augstākās tiesas plēnuma ierosinājuma apstiprina Saeima uz septiņiem gadiem. Augstākās Tiesas priekšsēdētājs vada Augstākās Tiesas plēnuma sēdes, un viņam ir tiesības vadīt Senāta sēdes. Augstākās tiesas priekšsēdētājs sasauc un vada Augstākās tiesas Senāta departamentu priekšsēdētāju sēdes, kurās izšķir tiesneša vai tiesas iesniegtu jautājumu par lietas pakļautību.
Tiesu amatpersonas.
Tiesneša palīgs pieņem apmeklētājus un viņu iesniegumus, veic pasākumus sakarā ar lietu sagatavošanu izskatīšanai tiesas sēdē, kā arī pilda citus tiesneša dotus uzdevumus.
Tiesas konsultants vispārina un analizē tiesu praksi un statistiku.
Kancelejas pārzinis vada un organizē tiesas kancelejas darbu. Kancelejas pārziņa vadībā strādā tiesas sēžu sekretāre un citi kancelejas darbinieki.
Visos gadījumos, kad saskaņā ar likumu jāraksta tiesas sēdes protokols, tiesas sēdēs piedalās tiesas sēžu sekretārs.
Tiesas ziņnesis nogādā adresātiem tiesas pavēstes, apsūdzības rakstus un citus dokumentus.
Likumā noteiktajos gadījumos tiesas tulks piedalās tiesas sēdēs, kā arī tulko tiesas dokumentus.
Tiesas administrators gādā par tiesas materiālo nodrošināšanu, piemērotu telpu iekārtošanu un kārtību tiesā.
Tiesas darbinieks darba tiesiskās attiecības nodibina Darba likumā noteiktajā kārtībā. Tiesas darbinieka darba samaksu nosaka Ministru kabinets.
Prokurori ir tiesu sistēmai piederīgas amatpersonas, kuras piedalās lietu izskatīšanā tiesā.
Zvērināti advokāti ir tiesu sistēmai piederīgas personas, kuras sniedz juridisku palīdzību. Tie piedalās lietu izskatīšanā kā aizstāvji un pārstāvji. Ārvalsts advokāts var būt aizstāvis un pārstāvis lietu izskatīšanā tikai starptautiskajos līgumos noteiktajos gadījumos un kārtībā. Likumā noteiktajos gadījumos advokāta tiesības un pienākumi ir arī zvērināta advokāta palīgam. Citām personām, kuras uz pilnvaras pamata pārstāv tiesā personas, nav zvērināta advokāta tiesību un pienākumu.
Zvērināti notāri ir pielīdzināti valsts amatpersonām. Likumā noteiktajos gadījumos zvērināta notāra tiesības un pienākumi ir arī zvērināta notāra palīgam un zvērināta notāra kandidātam.
Zvērināti tiesu izpildītāji ir pielīdzināti valsts amatpersonām. Likumā noteiktajos gadījumos zvērināta tiesu izpildītāja tiesības un pienākumi ir arī zvērināta tiesu izpildītāja palīgam un zvērināta tiesu izpildītāja kandidātam.
Ētikas kodekss.
Ņemot vērā, ka tiesnesis, pildot savus amata pienākumus, izsaka vērtējumu sabiedrībā notiekošajam, viņam pašam ir jābūt ar augstām ētiskā prasībām. Tiesnesim ir jāatturas no tādas uzvedības, darbības vai izteicieniem, kas var ietekmēt sabiedrības uzticību tiesneša godīgumam un taisnīgumam.
Tiesnešu ētikas kodekss ietver piecus tiesnešu uzvedības kanonus, piemēram, tiesnesis tur cieņā savu amatu, tiesu varas neatkarību un tiesas godīgumu, kā arī tiesnesis izvairās no necienīgas rīcības, kā arī no šķietamas šādas rīcības izraisīšanas. Kodeksu izstrādājusi Latvijas Tiesnešu biedrība. Par šī kodeksa pārkāpumiem nav noteikta juridiska atbildība.
Pats svarīgākais:
Tiesnesis tur cieņā savu amatu, tiesu varas neatkarību un tiesas godīgumu.
Tiesnesis izvairās no necienīgas rīcības, kā arī no šķietamas šādas rīcības izraisīšanas.
Tiesnesis pilda tiesu varas uzliktos pienākumus objektīvi un taisnīgi.
Tiesnesis organizē savu ārpustiesas darbību tādā veidā, lai tā nenonāktu pretrunā ar tiesneša pienākumiem.
Tiesnesis vai tiesneša kandidāts atturas no politiskas darbības:
Tiesnesim izvirzāmās prasības.
Tiesneša amatam tiek izvirzītas ļoti augstas prasības, jo tiesnešiem ir atbildība par sabiedrībā notiekošo un tās ir personas, kam ir tiesības pieņemt galīgos lēmumus attiecībā uz dzīvību, brīvībām, tiesībām, pienākumiem un īpašumu.
Izraugoties kandidātu tiesneša amatam, jāievēro princips, ka par tiesnesi var strādāt tikai Latvijas pilsonis — augsti kvalificēts un godīgs jurists. Izraugoties tiesnesi, nav pieļaujama nekāda diskriminācija atkarībā no viņa izcelsmes, sociālā un mantiskā stāvokļa, rases un nacionālās piederības, dzimuma un attieksmes pret reliģiju, nodarbošanās veida un rakstura, politiskajiem vai citiem uzskatiem. Prasību, ka tiesnesim jābūt Latvijas pilsonim, nevar uzskatīt par diskriminējošu. Lai kļūtu par tiesnesi Ir jābūt augstākai juridiskai izglītībai, vismaz piecus gadus juridiskajai praksei specialitātē, nokārtotiem kvalifikācijas eksāmeniem un sasniegtam vismaz 30 gadu vecumu.
Uz apgabaltiesas tiesneša amatu var pretendēt rajona (pilsētas) tiesas tiesnesis vai zemesgrāmatu nodaļas tiesnesis, kuram ir vismaz trešā kvalifikācijas klase. Ir jābūt 10 gadu kopējam darba stāžam augstskolas tieslietu specialitātes akadēmiskā personāla, zvērināta advokāta, prokurora vai prokurora vietnieka, prokurora palīga vai prokuratūras izmeklētāja amatā un kura ir nokārtojusi tiesneša trešās kvalifikācijas klases eksāmenu.
Uz Augstākās tiesas tiesneša amatu var pretendēt rajona (pilsētas) tiesas tiesnesis vai apgabaltiesas tiesnesis, kuram ir vismaz otrā kvalifikācijas klase. Ir jābūt 15 gadu kopējam darba stāžam augstskolas tieslietu specialitātes akadēmiskā personāla, zvērināta advokāta vai prokurora amatā un kura ir nokārtojusi tiesneša otrās kvalifikācijas klases eksāmenu.
Tiesnesis, kā arī tiesas piesēdētājs ar tiesas spriešanu saistīto pienākumu izpildes laikā ir neaizskarams. Krimināllietu pret tiesnesi var ierosināt tikai Latvijas Republikas ģenerālprokurors. Tiesnesi nevar apcietināt un saukt pie kriminālatbildības bez Saeimas piekrišanas. Lēmumu par tiesneša apcietināšanu, piespiedu atvešanu, aizturēšanu vai pakļaušanu kratīšanai pieņem tam īpaši pilnvarots Augstākās Tiesas tiesnesis. Tiesnesim nevar piemērot administratīvos sodus, viņu nedrīkst aizturēt administratīvā kārtā. Par administratīviem pārkāpumiem tiesnesis saucams pie disciplinārās atbildības. Par zaudējumiem, kas sakarā ar nelikumīgu vai nepamatotu tiesas spriedumu radušies personai, kura piedalās lietā, tiesnesis nav mantiski atbildīgs. Likumā noteiktajos gadījumos zaudējumus atlīdzina valsts. Persona, kas uzskata, ka tiesas nolēmums ir nelikumīgs vai nepamatots, var to pārsūdzēt likumā noteiktajā kārtībā, bet nevar celt tiesā prasību pret tiesnesi, kurš šo lietu izskatījis.
Nobeigums.
Rakstot šo referātu, es sapratu, ka tiesneša darbs ir ļoti atbildīgs. Manuprāt, tiesneša darbs ir ļoti noslogots, jo Latvijā tiesnešu nemaz nav tik daudz un tiem dažiem ieliek ļoti daudz un dažreiz pat ļoti grūtas lietas.
Es secināju, ka tiesnešiem ir jābūt stipriem nerviem, jo ir dažas lietas, kas prasa stiprus nervus, it īpaši, tad ja abas strīdu puses ir tik ļoti saķildojušās viena pret otru, ka var pat gadīties, ka tiesas zālē var sākties kautiņš. Manuprāt, tiesnešiem kā blakus izglītība noderētu psiholoģija, jo tā bieži vien noder tad, kad strīdu puses dikti strīdas un lai kaut ko atrisinātu, tās ir nedaudz jāsamierina.
Cik es zinu, visgrūtākās lietas ir tās, kad ir jāizšķiras pie kura no abiem vecākiem, pēc vecāku šķiršanās, dzīvos bērns. Protams, abi vecāki ļoti vēlas dzīvot kopā ar savu bērnu, bet pie gala lēmuma ir jānonāk. Tās ir ļoti sarežģītas lietas, jo bērns vēlas apmesties pie abiem vecākiem, bet vecākiem savā starpā ir pārāk daudz konfliktu.
Es būtu gatava strādāt pa tiesnesi, jo, manuprāt, tas ir gana interesants un aizraujošs darbs.
Literatūras saraksts.
1. Par tiesu iekārtu un tiesnešu darbību; Rīga, Tiesu namu aģentūra, 2005.
2. Par tiesu varu http://www.likumi.lv/doc.php?id=62847 (2007. 05.02)
3. Attēli un par Senātu http://www.at.gov.lv/index.php?a=9&v=lv (2007.05.08.)
Pielikums.
Senāta tiesas sēde.
Plēmums.
Pirmā zvēresta nodošana.