Tobago un Trinidadas salas.
Par šo salu es līdz šim neko nezināju. Pa radio dzirdēju tikai par muzikālo izrādi Dailes teātrī ar šādu nosaukumu. Man bija nepieciešams liels laika patēriņš, lai atrastu materiālus par Tobago salu. Par šo zemi ir ļoti maz materiālu. Pirms šī darba veikšanas, zināju, ka Tobago sala saistās ar Kurzemi, bet nezināju kā.
Tobago sala atrodas mazu Antiļu salu grupā pie Dienvidamerikas krastiem Atlantijas okeānā.
Platība: 5128 km2
Salas garums ir 42,5 km
Lielākais platums ir 12 km.
Iedzīvotāji: 1 169 700 (2001.g.)
Galvaspilsēta Portofspeina
Administratīvais iedalījums: 9 grāfistes
Valsts iekārta ir prezidentāla republika
Pašreizējais Trinidadas un Tobago salas prezidents ir Arturs Napoleons Raimonds Robinsons (kopš 1986. gada)
Oficiālā valoda – angļu
Naudas vienība – Tobago Trinidadas dolārs
Klimats ir ļoti maigs, divi gadalaiki – sausais, no janvāra līdz maijam, un mitrais – no jūnija līdz decembrim.
Gaisa temperatūra visu gadu 24 – 29 grādi.
Attīstīta kalnrūpniecība un naftas pārstrāde
Tūrisma vieta
Eksportē naftu, naftas produktus, cukuru un kakao.
Salas vidū atrodas nelieli 120-680 metrus augsti kalni. No kalniem iztek 30 satiksmei derīgas upes un vairāki strauti, tāpat vairāk nekā simts avotu. Sala bagāta ar kuģniecībai derīgiem jūras līčiem. Jūras līčos un upēs mājo daudz zivju un bruņurupuču. Kalnos bija skaisti meži. Salā ļoti veselīgs un patīkam klimats, vidēji silts bez straujām pārmaiņām. Lieli jūras orkāni salā neplosās. Lietus līst pietiekoši, turklāt oktobrī līst visu mēnesi bez pārtraukuma. Salā krāšņa veģetācija. Zeme auglīga. Teicami padodas visi tropu zonas kultūraugi – kokosa palma, mango, kakao koks, kafijas krūms, vaniļas liāna, cukurniedres, ananāsi, banāni, citroni, apelsīni, pomerances, jamss, saldie kartupeļi, sarkanie pipari, tabaka un daudzi citi. Ar dzīvniekiem sala arī ir diezgan bagāta. Mājo mērkaķi, oceloti, brieži, lāči, caunas, cūkas, truši un citi zvēri. No putniem – zosis, pīles, baloži, papagaiļi, fazāni, ērgļi, kolibri un vēl citi.
Salu pašreiz apdzīvo apmēram 1,15miljoni iedzīvotāji, no kuriem 90 procenti krāsaino un mulatu un tikai kādi 10 procenti balto. Sastopami vēl baltie ar latviskiem vārdiem. Tāpat daudzos mulatos rit daļa latvju asiņu.
Tobago salu atrada Kolumbs savā trešajā braucienā 1498. gadā kopā ar Trinadadu un viņu nosauca par Tabako (tas nozīmē pīpēt tabaku). Spānieši te neatrazdami dārgmetālus, salu pameta savam liktenim un kolonizēja Trinidadu. Tobago centās kolonizēt vairākas valstis arī Kurzemes hercogiste.
Kurzemnieku pārvaldē Tobago bijusi jau 1634. gadā.
Pēc tam no 1642. g. – 1650.g
No 1654. – 1659. g.
Trīs dienas 1668. g.
Un no 1680. g. – 1693.
1802. gadā Trinidada un 1814.gadā Tobago kļuva par Lielbritānijas kolonijām, kas 1899. gadā tika apvienotas
Kopš 1962. gada Tobago un Trinidada ieguva neatkarību.
1978. gadā Tobago un Trinidada kļuva par republiku.
1980.gadā Tobago un Trinidada ieguva autonomiju.
Hercoga Jēkaba valdīšanas laikā (1642 – 1681) Kurzemē radās pārticība visplašākajās aprindās pateicoties hercoga saimnieciskajai darbībai. Valstī bija izveidojies rūpniecības tīkls,
kas sekmēja milzīgu preču apmaiņu ar svešās zemēs ražotajām precēm. Valsts varai bija jāgādā, lai jēlvielas netiktu izvestas, bet pārstrādātas pašu zemē, lai gatavās preces tiktu izvestas ar pašu kuģiem līdz pircēju ostām un tādā pašā veidā tiktu atvestas ārzemju preces, bet tikai tādas, ko nevar ražot pašu zemē. Pie šīs kategorijas piederēja koloniālpreces – siltzemju ražojumi un jēlvielas. Tāpēc valdnieka uzdevums bija gādāt par kolonijām. Jau 1639 – 1640 gadu pirmie Kurzemnieku kuģi braukāja gar Rietumāfrikas piekrasti.
Vestindijā no holandiešiem un flāmiem nomāti kurzemnieku izlūkkuģi parādījās ap 1634. gadu. 1639. gadā kurzemnieki nopirka Tobago no Karību indiāņiem, kas salu atstāja. Salā izkāpa 212 kurzemnieku, kuri neko nezināja par ēdamiem augiem un medicīnas stādiem un nebija pieraduši pie karstā klimata . Viņi visi nomira.
Nākamā kolonija pastāvēja no 1642. gada līdz 1650. gadam holandiešu kapteiņa Karona vadībā. Nemitīgie indiāņu uzbrukumi kurzemniekus beidzot spieda glābiņa meklēšanai pārcelties uz Gvajānu.
Kaut kad starp 1646. un 1648. gadu hercoga pārstāvis nopirka Vorikas grāfa Roberta Riča patentu uz Tobago, par to neko nesamaksājot, jo grāfs drīz nomira.
1653. gadā ceļā devās lielais karakuģis „Das Wappen der Herzogin von Kurland” ar 45 lielgabaliem, 25 vīru komandu, 124 karavīriem, 80 kurzemnieku ģimenēm kā kolonistiem. Iebraucēji salas ziemeļu puses centrālās daļas apgabalu nosauca par Nekurlandi. Radās Kurzemes muiža, Kurzemes un Jēkaba rags, Jēkaba forts, Mazais un Lielais Kurzemes līcis, Kuršu līcis, Kalpu līcis, Ventspils un Liepājas līcis.
Pretēji Gambijas zemei, Tobago bija neapdzīvota un salā nebija patstāvīgu iedzīvotāju, jo Karību jūras indiāņi pārvietojās no vienas salas uz otru. Salā bija divas galvenās ciltis – karībi un avaraki. Ar karībiem bija ļoti grūti sadzīvot, jo viņi bija ļoti kareivīgi un nodarīja kurzemniekiem daudz postījumus, pietam, viņi bija kanibāli.
Hercogs Jēkabs veda uz Tobago melnos no Gambijas. Ceļā no Ventspils pirmais atbalsta punkts bija Gambija, no turienes kuģi pāri okeānam brauca uz Tobago. Drīz vien salā radās trīs forti, divas pilsētas un daudzas plantācijas, ko apstrādāja kolonisti ar melno vergu palīdzību. Tajos laikos visi eiropieši tirgojās ar nēģeriem, arī hercogs Jēkabs piedalījās tādā cilvēku tirdzniecībā, bet vēstures fakti liecina, ka Tobago salā kurzemnieku attiecības pret saviem vergiem nebija sliktas. Tobago salā Kurzemnieku pārvaldē dzimtļaudis kļuva brīvzemnieki. Salā atļāva apmesties arī ārzemniekiem, kuri zvērēja uzticību Kurzemes hercogam.
Koloniju pārvaldīja gubernators un tirdzniecības direktors. Katrā tirdzniecības nozarē bija sevišķs komisārs. Tā kā Gambija bija tirdzniecības osta un tur nebija ierīkotas plantācijas, tad latviešu skaits tur bija niecīgs. Lielāks latviešu skaits bija Tobago salā, lai gan arī tur vairākumā latvieši bija jūrnieki, kurus sauca par Kure vai Kore.
Kurzemnieki centās pievērst karībus kristietībai un Eiropas kultūrai. Šeit tika uzcelta pirmā evanģēliki luteriskā baznīca Dienvidamerikā.
Kamēr Kurzemnieki valdīja Tobago, viņi tur ieveda piķi, darvu, liellopus, lina audeklus, ieročus, kokmateriālus, rotaļlietas, cirvjus, nažus, katlus, spoguļus, kviešu miltus, degvīnu un alu.
No salas izveda tabaku, cukuru, ingveru, bruņurupuču bruņas, kažokādas, tropisko putnu spalvas, rumu, kokvilnu, banānus, vīģes, piparus, kanēli, koraļļus un papagaiļus.
1658. gads bija Kurzemes tirdzniecības ziedu un Tobago salas zelšanas laiks. Sala bija valdnieka un viņa pavalstnieku galvenākais bagātības avots. Kā no Vecmuižas mācītāja Engelbrehta ziņojumiem, kas toreiz tikko no Tobago salas bija pārceļojis, vērojams, tad tur bija viss tā izdevies, ka labāk vairs nevarēja vēlēties. Salas ražojumi bija tik bagātīgi, ka Jelgava kļuva par noliktavu Rietumindijas tirdzniecībai ar ziemeļiem un varēja apgādāt Krieviju un Zviedriju ar Rietumindijas precēm.
Tobago sala piederēja pie Eiropas balto izceļotāju iemīļotas vietas.
Sakarā ar Jēkaba saimnieciskās neatkarības nostiprināšanos, viņam uzradās ienaidnieki un skauģi. Sevišķi daudz tādu bija starp Holandiešu tirgotājiem. Drīz radās briesmas, Zviedri bez kara pieteikuma pārņēma Kurzemi, Holandieši izmantoja situāciju un īsā laikā pārņēma Gambiju un 1659. gada 11. novembrī noorganizēja dumpi salā. Kurzemnieki bija spiesti padoties, daļa aizbrauca uz Dzimteni, bet citi palika kopā ar Holandiešiem.
Nākamajos gados salā cits citu nomainīja holandieši, angļi, franči, jūras pirāti un karībi. 1669. gada 17. februārī kurzemnieki atguva savu koloniju, bet neuzņēmības dēļ to zaudēja jau pēc trīs dienām.
Vēlāk Tobago atkal daudz kas notika, ieskaitot vienu no lielākajām franču un holandiešu jūras kaujām 1677. gadā. Tobago kļuva arī par Robinsona Krūzo salas prototipu. Holandieši no salas tika padzīti uz visiem laikiem.
Tobago mainījusi īpašniekus 32 reizes.
Latvijas un Trinidadas un Tobago attiecības.
Tobago ir sensacionāla lieta Latvijas vēsturē, Latvieši ir spējuši kolonizēt salu, kas atradās stratēģiski sevišķi izdevīgā vietā Atlantijas okeānā Dienvidamerikas krastu tuvumā.
Jau Latvijas laikā ASV profesors Edgars Andersons sāka pētījumu par Tobago. Viņš vēlāk ir izstrādājis doktora disertāciju par Kurzemnieku gaitām Tobago. Profesors atzīst, ka smagi cietušie Kurzemes arhīvi nespēj sniegt kaut cik pilnīgu aplūkojamā perioda ainu. Lielāko daļu informācijas šī posma apraksta viņš ir ieguvis no holandiešu, britu, franču, spāņu, vācu, rietumindiešu un Masačūsetsas arhīviem. Pēc Andersona domām Latvijas vēsturē šis posms ir niecīgs un nepilnīgs, ar aplamiem datumiem un aplamiem secinājumiem. Piemēram, mūsu tautas vēsturē Tobago salu saista tikai arvienu personu – hercogu Jēkabu, taču pēc Andersona pētījuma materiāliem patiesībā tas jāsāk ar hercogiem Fridrhu un Vilhelmu.
Latvieši Tobago salu apmeklējuši 1935. gadā Miķelis Plēsums un Aleksandrs Ozoliņš šķērsoja Atlantijas okeānu mazā buru laivā „Laima”. Piecdesmitajos gados varētu būt iespējams, ka kāds latvietis ir ieklīdis salā tūrisma vai dienesta darīšanās. Taču pēc oficiāliem dokumentiem kā īsts kurzemnieks bija profesors Andersons, viņam bija latviešu draugi Sanfrancisko, kuri arī interesējās par Tobago. 1974. gadā viņi sāka organizēt kurzemnieku salidojumus Tobago.
Pēdējais kurzemnieku salidojums Tobago notika 2001. gadā. Tas bija 12. salidojums, bet šī bija pirmā reize, kad svētku programmā pa īstam iesaistīja arī vietējos. Tobago iedzimtajiem ir liela interese par latvisko mantojumu, jo viņi uzskata, ka latviskā kultūra ir daļa no Tobago kultūras. Viņus gan izbrīna kurzemnieku baltā ādas krāsa, jo visi iedzimtie ir melnādaini.
Salā ir kurzemnieku muzejs.
Diplomātiskās attiecības
2001. gada decembrī Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga pēc Trinidadas un Tobago prezidenta ielūguma viesojās Trinidadā un Tobago.
2003. gada 11. martā Ņujorkā Latvija Republikas patstāvīgā pārstāvniecības ANO Ņujorkā telpās tika nodibinātas diplomātiskās attiecības starp Latvijas Republiku un Trinidadas un Tobago Republiku.
Ekonomiskā sadarbība
Latvijas Republikai nav reģistrētas ekonomiskās sadarbības ar Trinidadu un Tobago, kas izpaustos savstarpējās tirdzniecības, investīciju, kopuzņēmumu veidā.
Sadarbība kultūrā un izglītībā
Ventspils muzejs no Tobago amatpersonām ir saņēmis piekrišanu veikt pārbaudes arheoloģiskos izrakumus Kurzemes hercogistes fortu vietās.
Tobago vēsturiskā ziņā atgādina Latvijas vēsturi. Abas tās ir krustceļu zemes, tajās daudzu gadus ir valdījuši citzemju iekarotāji. Abām Valstīm ir jūras ceļi. Tobago sala ir mazāka platības ziņā nekā Latvija. Iedzīvotāju ziņā Latvijā ir gandrīz divas reizes vairāk iedzīvotāju nekā Tobago (pēc 2001. gada datiem). Tādi dzīvnieki kā brieži, lāči, caunas, cūkas, truši, un putni zosis, pīles, baloži, ērgļi sastopami abās zemēs. Abas valstis tiek veidotas par tūrisma zemēm ar dažādām atpūtas vietām.
Pielikums.
Līgums par Tobago salas izlēņošanu
Līgums starp Anglijas karali Kārli || un Kurzemes hercogu Jēkabu attiecībā uz Tobago, kādu Karību salu, ko atklājuši, kultivējuši un nocietinājuši hercoga ļaudis, līdz kamēr tā nonāca holondiešu rokās, pēc kam hercogs to nodeva karaļa Kārļa virskundzībā un saņēma to (salu) lēņa veidā no Anglijas valsts. Slēgts 1664.gada 17. nov.
1.Karalis atļauj hercogam, kā arī viņa pēcnācējiem pilnīgi brīvi tirgoties ar tiem kuģiem, kas pieder viņam (hercogam) vai arī viņa mantiniekiem (bet ne ar tiem kuģiem, kas pieder viņa pavalstniekiem) un atrodas Viņa Majestātes padoto zemju upēs vai ostās, kā arī Gvinejā, un tāpat arī tirgoties ar precēm, kuru vērtība nepārsniedz 12000 angļu mārciņu gadā saskaņā ar to iepirkšanas cenu. Karalis atļauj hercogam tirgoties arī tādās krastmalās, no kurienes preces izvestas, ar pilnu brīvību (tiesību) uzcelt vienu vai vairākas krājumu noliktavas, uzglabāt preces torņos un fortos, kas pieder Viņa Majestātei vai arī šis krastmales pavalstniekiem, paturēt un baudīt minētās priekšrocības tik ilgi, kamēr starp minēto karali un hercogu pastāv draudzība un laba saprašanās.
2.Ievērojot augšā minēto koncesiju un atļauju pārnes uz Viņa Majestāti, viņa mantiniekiem un pēcnācējiem savas tiesības uz Andreja fortu Gvinejā un uz visiem citiem tur esošiem fortiem, nocietinājumiem un skanstēm, kas pieder minētam hercogam, kopā ar visiem lielgaballodēm un pulveri un citiem kara līdzekļiem.
3.Hercogs un viņa mantinieki ir ar mieru maksāt 3% par visām ievestām precēm, kā arī no Viņa Majestātes ostām Gvinejā izvestām precēm.
4.Tālāk Viņa Majestāte atļauj minētajam hercogam un viņa mantiniekiem paturēt un lietot zem karaļa aizsardzības Tobago salu kopā ar visām zemēm, ostām, strautiem, upēm un labumiem, kas Viņa Majestātei pieder, ar pastāvīgu priekšnoteikumu, ka minētais hercogs nepielaidīs blakus saviem un Viņa Majestātes pavalstniekiem nevienu citu apmesties uz dzīvi salā, kā arī rīkot tur plantācijas vai uzcelt mājas un ka Karaļa pavalstniekiem būs tādas pašas privilēģijas, kādas tiks dotas hercoga pavalstniekiem.
5. Tālāk hercogs ir ar mieru un apsola, ka ne viņš ne viņa mantinieki un pavalstnieki, ne arī kāds cits sev par labu neizvedīs nekādas preces vai pārtiku no minētās Tobago salas, kā arī neievedīs citādi kā tikai caur tām ostām, kas pieder vai nu Anglijai vai Kurzemei, vai arī Dancigas pilsētai.
6. Bez tam, atzīstos, ka Kurzemes hercogs patur un lieto minēto salu no Viņa Majestātes, tālāk ir nolemts un ir vienojušies, ka gadījumā, ja Lielbritānijas Karalis vai viņa mantinieki pieprasīs vai kad viņš vai viņi nejauši spiesti iet karā pret kādu citu karali, valdnieku vai valsti, izņemot Polijas karali, Kurzemes hercogiem uz savu pašu leses katrā atsevišķā gadījumā piegādā vai jāgādā, ka tiek piegādāts viens labs karaļkuģis ar 40 lieliem dzelzs lielgabaliem uz tām ostām, stacijām vai vietām, kuras uzrādīs Viņa Majestāte. Kuģim Viņa Majestāte iecels kapteini un matrožus un apgādās viņus ar pārtiku un algu visā savā vadībā un arī uz savas lēses uz tik ilgu laiku, kāmēr minētais kuģis paliks viņa jeb viņu dienestā (rīcībā), kas var ilgt ne ilgāk kā vienu gadu katrā gadījumā.
Apliecinādami un šo līgumu neapšaubāmi apstiprinādami, Kārlis ||, Lielbritānijas karalis, un Jēkabs, Kurzemes hercogs ir parakstījuši un apzīmogojuši augšā minēto līgumu 1664. gada 17. novembrī.
————————————————————-
Hercogs – neliela novada valdnieks
Kolonija – zeme, kas atrodas citas valsts varā
Izmantotā literatūra
Ž. Bundurs „Senās latvju kolonijas Gambija, Tobago”
G. Kurlovičs, A. Tomašūns „Latvijas vēsture vidusskolai”
J. Juškēvičs „Kurzemes hercogi un viņu laikmets”
Dz. Paegle „Vārds” 4. klasei (2.daļa)
„Latvijas vēsture” (12.gs. beigas-19.gs vidus)
Enciklopēdija „Planēta”
Žurnāls „Klubs” 2002. gada janvāris.
Žurnāls „Zvaigzne” 1988. gads N. 24.
www.enciklopēdija.lv
www.liis.lv