Atkarību psiholoģiskie un sociālie cēloņi
Iemesli, kādēļ cilvēki lieto dažādas atkarību izraisošas vielas, ir ļoti dažādi. Pārsvarā tie ir dažādi sociālie un psiholoģiskie cēloņi. Taču tieši šo iemeslu dēļ atkarību izraisošās vielas, manuprāt, biežāk lieto jaunieši.
Pie psiholoģiskajiem cēloņiem varētu pieskaitīt apkārtējo negatīvo ietekmi. Bieži vien jaunieši smēķē vai lieto alkoholu, lai iekļautos starp saviem vienaudžiem. Dažreiz tā ir viņu pašu izvēle, taču nereti tas tiek uzspiests no apkārtējo puses. Viņiem ir ļoti svarīgi, tikt pieņemtiem, taču to nevar izdarīt, ja esi atšķirīgs. Parasti jaunieši, kas nedara to, ko dara pārējie, tiek izstumti un apsmieti, kas arī ir viens no atkarības cēloņiem. Šie jaunie cilvēki savas bēdas un raizes, kuras sagādā apkārtējie, izvēlas aizmirst ar atkarību izraisošo vielu palīdzību. Viņi tiek iesaistīti kompānijās, kur šo vielu lietošana ir ikdienišķa, tādejādi viņi no šim vielām kļūst atkarīgi un nereti arī pamudina to darīt citus. Jāņem vērā arī tādi nosacījumi, kas rodas saistībā ar jauniešu uzskatiem par savu ārējo izskatu. Pusaudži grib būt ievēroti un ja to nevar panākt ar savu moderno, dārgo apģērbu, tad viņiem šķiet, ka tas panākams ar kopīgu iedzeršanu vai uzpīpēšanu. Taču ir arī jaunieši, kas vēlas pamēģināt kā tas ir, un viņiem pašiem nemanot šī nevainīgā pamēģināšana pārvēršas atkarībā.
Ģimenē atklājas gan psiholoģiskie, gan sociālie cēloņi. Ir ģimenes, kur šo vielu lietošana ir pierasta lieta. Un bērni mācas no saviem vecākiem, jo viņi ir viņu paraugs. Vai nu jaunieši dara to kopā ar saviem vecākiem, vai citā kompānijā, tā jau ir viņu izvēle. Taču ne vienmēr jaunieši, kas lieto alkoholu, nāk no nelabvēlīgām ģimenēm. Tā notiek arī labi situētās ģimenēs. Taču iemesls ir cits. Vecākiem nepietiek laika savām atvasēm, viņi nesniedz pietiekami daudz mīlestības. Vecāki cenšas mīlestību nopirkt par naudu, un jaunieši par šo samaksu labprāt iegādājas apreibinošas vielas. Taču tādas lietas notiek arī labās ģimenēs, kurās vecāki velta bērniem daudz uzmanības laikā, kad atrodas mājās. Jaunieši, kamēr vecāki ir aizņemti darbā, nav nodarbināti un, meklēdami sev nodarbi, bieži vien atrod ne to pašu labāku risinājumu, kas saistīts ar dažādu apreibinošu vielu lietošanu.
Arī skola, precīzāk, tās radītais stress, pamudina jauniešus smēķēt vai lietot alkoholu. Šādā veidā jaunieši atslābinās vakarā, pēc grūtas skolas dienas vai, labākajā gadījumā, nedēļas nogalē, kad aiz muguras jau ir saspringta nedēļa, kas pavadīta skolā. Taču šis stresa situācijas nerodas tikai skolā, tās var rasties jebkurā dzīves situācijā un ne vienmēr izeja ir alkohols vai cigaretes. Jaunieši, kuriem šādas situācijas ir pierasta lieta, ir sākuši lieto zāles, kas domātas pret stresu, bet bieži vien rodas atkarība arī no šādiem, it kā nekaitīgiem, medikamentiem.