Totalitārisms ir terora ( iebaidīšanas ar vardarbību lai kaut ko panāktu kā politiskā cīņas līdzekļa izmantošana), atbalstīšana vai atzīšana. Īstenojot komunistiskā totalitārisma ideoloģiju, pastrādāti upuru skaita ziņā lielākie 20. gadsimta noziegumi pret cilvēci. Visās valstīs, kurās ir nodibinājusies komunistiskā totalitārisma diktatūra (PSRS, Kampučija, Ziemeļkoreja, Kuba un citur), ir īstenots masveida komunistiskais terors pret režīma pretiniekiem valsts politikas līmenī.
Cilvēku izsūtīšana no Latvijas un arī citām valstīm nodarīja lielu postu sabiedrībai. 1941.gada 14.jūnijā notika pirmā cilvēku masveida deportācija no Latvijas. Tas bija liels trieciens. Pat neko nezinot, uz viņu mājām ieradās cilvēki no krievu armijas un pavēlēja viņiem paņemt līdzi pašu nepieciešamāko, bet laika jau arī nebija daudz un līdzi varēja paņemt tikai to, kas gadījās pa rokai. Izsūtāmos sadzina lopu vagonos un aizveda uz Sibīrijas apgabalu. Viņi pat nepaguva atvadīties no saviem tuviniekiem. Daļa no viņiem neizturēja smago ceļu un gāja bojā. Vīriešus arestēja un ieslodzīja stingrā režīma cietumā, kur tie lielākoties gāja bojā. Sievietes, bērni un sirmgalvji tika aizvesti uz speciālām nometinājuma vietām, kuras atradās tālu no apdzīvotajiem rajoniem. Abu okupāciju rezultātā Latvijā gāja bojā ap 17%, bet cieta ap 37% iedzīvotāju no Latvijas tika izvesti 34 tūkstoši iedzīvotāju.
Cilvēki tika iebiedēti deportējot, spīdzinot, noslepkavojot desmitiem tūkstošu Baltijas valstu pilsoņu, konfiscējot īpašumu. Latvijas Republikas pilsoņus nelikumīgi tiesāja. Cietumi bija pārpildīti. Šajā laikā cilvēkiem zuda ticība valstij, tie nevarēja brīvi paust savu viedokli, vajadzēja paust tikai to, ko lika runāt valdošie cilvēki – diktatori. Cilvēki jutās apspiesti paši savā zemē. Viņiem tika uzspiesta ticība. Ja kāds bija pateicis kaut ko sliktu par padomju varu, tad viņu sodīja. Pat draugu pulkā nevarēja justies droši. Visapkārt valdīja nemiers, bailes un apjukums.
Ļoti smagi cieta arī latviešu zemnieki. Viensētas tika iznīcinātas. Viņiem tika atņemta zeme, un bija jāstrādā vai nu kopsaimniecībās (kolhozos) vai arī valstij piederošajās saimniecībās. Zemnieki tika padarīti par dzimtcilvēkiem. Kopā 5 381 lauksaimnieku tika izsūtīti, apcietināti un nogalināti. Uz Krieviju tika vestas kultūraugi, kurus piespiedu kārtā audzēja zemnieki. Pašiem knapi atlika sagrabināt sev iztiku.
Arī mūsdienās ir jaušamas totalitārisma sekas. Tie cilvēki, kas piedzīvoja šos bargos notikumus joprojām nevar brīvi par tiem runāt. Pat šajos laikos var dzirdēt par gadījumiem, kad cilvēkus ved uz policijas iecirkni par to, ka viņi ir izteikuši savas domas, kuras kādam nepatīk.