Saturs
Ievads 2.lpp
Ko māk darīt mazulis līdz gada vecumam? 3.lpp
Ģimenes nozīme bērna agrīnajā attīstībā 10.lpp
Afektīvo īpašību raksturojums 11.lpp
Racionālo īpašību raksturojums 12.lpp
Nobeigums 13.lpp
Izmantotā literatūra 14.lpp
Ievads
Rakstīšu psiholoģijā referātu par Zīdaiņa attīstību. Šādu tēmu izvēlējos tāpēc, ka man pašai ir maza māsiņa un man būtu diezgan viegli rakstīt par šādu tēmu. Vēlos arī pati daudz ko vairāk uzzināt par zīdaiņu attīstību ar dažādu materiālu palīdzību. Uzzinot šo informāciju arī pati zināšu daudz ko vairāk, lai pašai dzīvē būtu vieglāk saprast savus bērnus.
Ko māk darīt mazulis līdz gada vecumam?
1. Mēnesī
mazulis pievērš skatienu cilvēka sejai vai tās shematiskajam attēlam;
Uzmanīgi vēro grabuli vai priekšmetu, kas atrodas viņam blakām;
Nomierinās kad viņu paņem rokās, mīļi aprunājas, noglāsta;
Nobīstas vai apklust, kad izdzird skaļu vai pēkšņu troksni;
Reaģē uz balsi, sastingst vai, tieši otrādi, pastiprināti kustina rokas un kājas;
Ar raudāšanu paziņo par badu, sāpēm vai citām sajūtām.
2. mēnesī
Uz pieaugušā smaidu atbild ar smaidu;
Barošanas laikā skatās māmiņai acīs;
Ar skatienu seko priekšmeta kustībai;
Krata rokā ielikto grabuli;
Kad grib ēst, atver muti un stiepjas pie māmiņas krūts vai pudeles;
Kad pieaugušais piespiež viņu sev klāt, galvu notur taisni;
Pazīst māmiņas balsi;
„Dudina,” kad ar viņu sarunājas.
3. mēnesī
Pazīst pieaugušos;
Kad ar viņu laipni runājas, kustina rokas un kājas, smejas (veidojas „atdzīvošanās komplekss”)
Ar balsi pauž savas emocijas;
Guļot uz vēdera, paceļ galvu 90 grādu leņķī;
Veļas no vēdera uz muguras;
Skatās uz rotaļlietu, kas ielikta rokā;
Vēro savus pirkstiņus un kustina tos;
Dzer no karotītes un, ieraugot to, atver muti;
Māk ēst no karotītes.
4. mēnesī
Izpēta priekšmetus, bāžot tos mutē;
Nemīl palikt vienatnē, raud;
Reaģē uz savu vārdu, pagriežas;
Veļas no vēdera uz muguras un atpakaļ,
Ar roku var aizstiepties līdz priekšmetam, kas viņu interesē;
Sēžot notur galvu taisni;
Ar interesi vēro sevi spogulī;
Kad dzer no pudelītes, tad tur to ar abām rokām.
5. mēnesī
Pazīst pieaugušos un stiepjas tiem pretim;
Apgūst jaunas skaņas, valodā parādās „stieptie” patskaņi;
Guļot uz muguras, paceļ rokas un kājas, pēta tās;
Stiepj roku un mēģina satvert priekšmetu, kas kustas;
Mēģina apsēsties;
Ar patiku klausās mūziku;
Smejas, kad māte un tēvs viņam rāda ģīmīšus;
Visas rotaļlietas mēģina „nogaršot”;
Vannā spēlējas ar rotaļlietām.
6. mēnesī
Patstāvīgi sēž;
Ceļas četrrāpus, it kā taisītos rāpot;
Tur rokās pudelīti;
Spēlē paslēpes („kukū”);
Nepazīstamu cilvēku klātbūtnē uzvedas piesardzīgi;
Raud ja viņam atņem rotaļlietu;
Pārliek rotaļlietu no vienas rokas otrā.
7. mēnesī
Ja viņu atbalsta, stāv;
Patstāvīgi un ilgstoši sēž;
Cenšas sākt rāpot no sēdus pozīcijas;
Piekļaujas māmiņai, šādi izrādot savu mīlestību;
Atšķir laipnu un stingru balss intonāciju;
Izrunā zilbes;
Patīk mest zemē rotaļlietas;
Var spēlēties vienlaikus ar divām rotaļlietām;
Tur rokās un nokož cepumu;
Pats liek pudelīti sev pie mutes.
8. mēnesī
Pieceļas stāvus;
Rāpo;
Ar pirkstu norāda uz priekšmetu;
Saprot aizliegumu;
Raud un bēdājas, ja māmiņa aiziet;
Atkārto zilbes, kuras māk labi izrunāt;
Var atrast nokritušu priekšmetu;
Dzer no krūzītes;
Patstāvīgi ēd nelielus kumosus;
Māk novilkt zeķi;
Sit plaukstas.
9. mēnesī
Rāpo pa trepēm;
Ja viņu pietur, sper dažus soļus;
No kastes ņem ārā klucīšus un rotaļlietas;
Meklē rotaļlietu, kas tika noslēpta viņam acu priekšā;
Saprot vienkāršus lūgumus, piemēram, „nāc pie manis!”;
Atdarina daudzas skaņas;
Raud ja uz viņu baras;
Ir pašam savi mīļākie ēdieni;
Ēd ar pirkstiem;
Palīdz sevi apģērbt, bāž rokas piedurknēs.
10. mēnesī
Praktiski bez palīdzības var nostāvēt;
No stāvus stāvokļa var apsēsties uz grīdas;
Ripina bumbu pa grīdu;
Ar skatienu seko pieaugušā rokas kustībai;
Izrāda mīlestību pret tuviniekiem, apskauj viņus
Var izrunāt vienu vārdu („mamma, tete” un tam līdzīgus);
Saprot kad no viņa atvadās („atā, atā!”);
Imitē runāšanu pa telefonu;
Meklē rotaļlietu, kas paslēpta, viņam redzot;
Satver priekšmetus ar īkšķi un rādītājpirkstu;
Paceļ krūzi ar abām rokām;
Ņem karoti aiz kāta.
11. mēnesī
Ar pieaugušā palīdzību sper dažus soļus (1-2);
Parāda ar roku priekšmetu kas viņam interesē;
Atdarina mammas darbību;
Saprot vairākus labi zināmus vārdus;
Atkārto vairākus vārdus, ko nosauc pieaugušais;
Patīk aplūkot bildītes;
Saprot un izpilda vienkāršus lūgumus kā piemēram „iedod man bumbu”;
Mēģina ēst ar karoti;
Ēd cietu barību.
12. mēnesī
Staigā ar vai bez pieaugušā palīdzības;
Bučo māmiņu;
Atdod un paņem rotaļlietas;
Māj ar roku, kad atvadās;
Imitē jūsu rīcību (pūš uz karstu ēdienu, ķemmē matus);
Atkārto žestus un kustības, kas izraisīja smieklus pieaugušajiem;
Sit plaukstas;
Mācās izrunāt jaunus skaņu sakopojumus („bērnu ”vārdiņus);
Var noturēt rokās zīmuli;
Patīk likt priekšmetus kastēs;
Patstāvīgi uzvelk bikses.
Ģimenes nozīme bērna agrīnajā attīstībā
Agrīnais bērna attīstības posms, kas ilgst 0 – 3 g., bērna smadzeņu attīstībā ir vissvarīgākais un lielā mērā nosaka: intelektuālo, valodisko, sociālo un emocionālo prasmju veidošanos. Tādēļ ir ļoti svarīgi domāt par to, ko valsts dara, lai atbalstītu bērna primāro aprūpētāju – māti. Bērna attīstība agrā mazotnē ir atkarīga ne tikai no bērna veselības un uztura, bet arī no mātes labklājības, no tā, kāda ir viņas veselība, uzturs, izglītība, kā viņu atbalsta citi ģimenes locekļi un kā sabiedrībā kopumā izturas pret ģimeni. Ģimenei bērna agrīnajā attīstībā ir galvenā nozīme, un visi ģimenes locekļi ir savstarpēji saistīti. Tā kā ģimenei bērna agrīnajā attīstībā ir galvenā nozīme, tad būtu ļoti nepieciešams atvēlēt līdzekļus tam, lai vecāki tiktu informēti par bērnu attīstību. Lai vecāki savlaicīgi spētu identificēt bērna attīstībā novirzes no normas, lai savlaicīgi varētu griezties pie speciālistiem un iespēju robežās novērst negatīvo. Un, jo kompetentāki, par sevi pārliecinātāki būs vecāki, jo emocionāli stabilāki un drošāki būs šajās ģimenēs augošie bērni. No tā, cik informēti vecāki ir par bērna attīstības rādītājiem (normas ietvaros), būs atkarīgs tas, vai izdosies laikus pamanīt, piemēram, attīstības aizturi, maņu orgānu funkcionālos traucējumus u.c.
Afektīvo īpašību raksturojums.
Raudāšana un smaids ir pamatveidi kā bērns pauž savu emocionālo stāvokli. Raudāšana ir negatīva emocionāla reakcija un zīdainim tā var būt saistīta ar: izsalkumu, neapmierinātību un, lai „pasauktu pieaugušo”. Smaids ir ļoti pievilcīga zīdaiņa reakcija, kuru viņš pauž apkārtējai pasaulei izrādot apmierinājumu.
Jaundzimušajam smaids ir reflektora darbība un, pat pieskaroties aizmigušam bērnam pie sejas, viņš pasmaidīs. Pamazām smaids kļūst sociāls, un bērns smaida, dzirdot pieaugušā balsi vai ieraugot tā seju. Jau 3 mēnešu vecumā bērni atšķir izbrīnu un laimi. Sākot no 4 mēnešu vecuma, parādās pirmie smiekli.
Bērni ļoti labi jūt apkārtējo cilvēku emocionālās reakcijas. 7 mēnešu vecumā diferencē pieaugušo balsis. Zīdaiņa bailes ir saistītas ar skaļiem trokšņiem, straujām, negaidītām kustībām, sāpēm, nepazīstamiem cilvēkiem vai dzīvniekiem. Tas ļauj arī pašiem paust savas emocijas.
Saskarsmē ar pieaugušajiem bērns izjūt plašu emociju spektru. Pozitīvās emocijas rodas ātrāk, jo bērnam ir vieglāk kontrolēt un vadīt. 9 mēnešu vecumā bērnam parādās interese, prieks, izbrīns, skumjas, naids, nepatika, aizdomīgums un bailes. Vecumā līdz diviem gadiem bērna emocijas ir pēkšņas un ātri pārejošas. Rotaļās var parādīties naids un agresivitāte.
Racionālo īpašību raksturojums
Periodu, kad bērns vēl neprot lietot valodu, bet bērna zināšanas par cilvēkiem un priekšmetiem veidojas balstoties uz informāciju, ko viņš saņem no saviem jūtu orgāniem un nejaušām kustībām, sauc par sensomotoro stadiju. Ž. Piāže sensomotoro stadiju dala sešās stadijās, bet rakstīšu tikai par zīdaiņa attīstības stadijām un tās ir tikai četras.
Pirmā stadija saistās ar reflektorām darbībām. Tā ilgst no dzimšanas līdz mēneša vecumam, un visa apmācība pamatojas uz reflektorām kustībām un piecām sajūtām. Bērns apgūst priekšmetus, kas pieskaras viņa ķermenim, izmantojot zīšanu un tveršanu.
Otrā stadijā bērns sāk pielāgoties apkārtējai videi (akomodācija), iemācās koordinēt roku un mutes kustības. Bērna uzvedība veidojas uz izstrādātām un noteiktām shēmām. Periods ilgst apmēram līdz 4 gadu vecumam. Bērni izprot, ka vieni priekšmeti, kurus viņi zīž, dod pienu, bet citi – nē. Galvas smadzenēs veidojas noteiktas shēmas, kuras ļauj atšķirt objektus un veidot noteiktas reakcijas uz tiem. Šajā stadijā bērni iemācas koncentrēt uzmanību uz noteiktiem priekšmetiem un cilvēkiem.
Trešā stadijā (4 – 8 mēneši) bērni iemācās veikt mērķtiecīgas darbības, un tās kļūst daudz konkrētākas, vairāk kontrolējamas un koordinējamas. Bērns jau var noteikt kustībā esošo priekšmetu atrašanās vietu.
Ceturtajā stadijā (8 – 12 mēneši) raksturīga vairāku darbību apvienošana un saskaņošana. Ž. Piāže to nosaucis par sekundāro shēmu – koordināciju. Piemērs: ja, bērnam redzot, viņa rotaļlietu noliek zem spilvena, bērns ar vienu roku aizvāc spilvenu un ar otru satver rotaļlietu. Tā jau ir mērķtiecīga darbība. Bērna rīcībai vairs nav gadījuma raksturs.
Nobeigums
Uzrakstot šo referātu es esmu uzzinājusi daudz ko vairāk par zīdaiņa attīstību. Lai arī zīdainis, skaitās līdz tam laikam, kamēr vēl tiek barots ar mātes pienu, referātā, lielākoties, rakstīju tikai par zīdaiņiem vecumā no dzimšanas līdz 12. Mēnešu vecumam. Es tomēr uzskatu, ka katrs zīdainis ir individuāla personība, tādēļ nevajag satraukties par to, ka bērns, piemēram, 7 mēnešos vēl nevar nostāvēt, ja viņu atbalsta, vai, kā piemēram, smejas jau no trim mēnešiem nevis no četriem, kā rakstīts afektīvo īpašību raksturojumā.
Izmantotā literatūra
Enciklopēdija vecākiem – „Māte un bērns” izdevniecība – JUMAVA;
Tālmācība pedagoģijā – „Attīstības Psiholoģija” (Igors Puškarevs) izdevniecība – RAKA;
Guna Svence – „Attīstības Psiholoģija” izdevniecība – ZVAIGZNE ABC;
Inge Flēminga – „Zīdaiņa attīstība un attīstības traucējumi;
http://www.reikinet.lv/home/menu_90/topic_100/story_689/page_1;
http://www.psihologijaspasaule.lv/raksti.php?id=286&show=203&act=read.