1. Troksnis
Fizikā nav atšķirības starp skaņu un troksni. Skaņa ir sajūtu uztvere, pie tam dažādus skaņu viļņu kompleksus var apzīmēt un uztvert gan kā mūziku, gan kā troksni. Kas ir troksnis?
• Troksnis ir nevēlamas skaņas
• Troksnis ir skaņu ar dažādu spiedienu, frekvenci un intensitāti haotisks sakārtojums
• Troksnis ir nevēlami, pastāvīgi un nemodulēti traucējumi komunikācijas sistēmās
• Troksnis ir fluktuācijas, kas pievienojas kā
ārējs faktors informācijas (signālu) plūsmā, ko uztver detektors (arī cilvēks)
Trokšņu pamatā ir dažādu frekvenču skaņu sarežģīta kombinācija. To raksturošanai izmanto skaņas frekvenču spektru, vispārējos skaņas spiediena līmeni un šo līmeņu izmaiņas laika periodā. Tā kā skaņas spiedienu diapazons, kuru cilvēka auss var uztvert, ir ļoti plašs, šos līmeņus mēra uz logaritmiskās skalas ar decibelu mērvienību (decibelos). Tātad skaņas spiediena līmeņus nevar saskaitīt aritmētiski. Tā kā lielākajai daļai trokšņu skaņas līmenis ir mainīgs, tad aprēķinot skaņas spiediena līmeņus, katra momentānās spiediena svārstības jāintegrē noteiktam laika periodam.
Parasti jauna un vesela cilvēka auss var dzirdēt skaņas frekvenču diapazonā no 20 – 20 00 herciem (Hz). Cilvēka dzirdes sistēma nav vienādi jūtīga pret visām skaņas frekvencēm, tāpēc lai noteiktu vides trokšņa frekvenču komponentu relatīvo intensitāti, tiek lietoti dažāda veida filtri vai frekvenču izsvarojumi. Visbiežāk tiek izmantots A filtrs, kas filtrē ( izsvaro) zemākās frekvences, kā mazāk nozīmīgas nekā vidējās un augstās frekvences. Tas ir nepieciešams, lai tuvinātos mūsu dzirdes sistēmas reakcijai uz dažādām frekvencēm. Nepārtraukta spektra skaņu mērīšanai izmanto – LAeq,T, tas ir skaņas enerģijas vidējais ekvivalentais līmenis (A) laika periodā T. Atšķirīgu trokšņa notikumu gadījumos, katru individuālo trokšņa gadījumu mēra, nosakot maksimālo trokšņa līmeni (LAmax ) vai svērto skaņas iedarbības līmeni (SEL). Tiek izmantoti arī procentiļu līmeņi. Pašreiz trokšņa mērīšanas praksē, novērtējot lielāko daļu vides trokšņu veidu, rekomendē pielietot vienādās enerģijas principu, jo LAeq,T samērā labi atspoguļo vides trokšņa ietekmi. Ja vides troksnis sastāv no neliela skaita atsevišķiem gadījumiem, tad A-izsvarotais maksimālais līmenis (LAmax) ir labāks rādītājs, lai novērtētu miega un citus traucējumus.
Tomēr vairums gadījumu A-izsvarotais skaņas iedarbības līmenis labāk atspoguļo atsevišķu trokšņa gadījumu iedarbību, jo šajos mērījumos ņemts vērā trokšņa notikums kopumā. Kombinējot dienas un nakts vērtības, parasti pievieno nakts laika A- izsvarojumu vērtības, kas labāk parāda iespējamo cilvēku jūtīgumu miega traucējumiem naktī, bet nepasargā no šiem miega traucējumiem. L A eq T rādītāju rekomendē, lai novērtētu vairāk vai mazāk nepārtrauktus vides trokšņus. Ja troksni veido neliels skaits atsevišķu notikumu, tad papildus rekomendē izmantot LAmax vai SEL. Šiem mērījumiem pastāv zināmi ierobežojumi, bet ir arī praktisks ieguvums, realizējot standartizētu pieeju trokšņu mērīšanai.
2. Trokšņa izraisītie dzirdes traucējumi
Trokšņa izraisītie dzirdes traucējumi parasti tiek definēti kā dzirdamības sliekšņa pieaugums. Dzirdes zudumu bieži pavada džinkstēšana ausīs. Visbiežāk tiek bojāta skaņas uztvere augstāko frekvenču jomā, robežās no 3000 līdz 6000 Hz (ar visnelabvēlīgāko efektu pie 4000 Hz). Dzirdes traucējumus parasti neprognozē pie trokšņu līemeņiem – LAeq 8 st. – 75 dB(A) un zemāk, pat pie ilgstošas trokšņa iedarbības darba vidē. Trokšņa izraisītie dzirdes traucējumi ir visizplatītākais nepārejošs arodkaitīgums un pasaulē no tā cieš apmēram 120 miljoni cilvēku. Arī vides troksnis var būt par iemeslu dzirdes traucējumiem. Jāņem vērā arī citi iemesli: ķīmiskas vielas, medikamenti, sitiens pa galvu, traumas un iedzimti traucējumi, kā arī novecošanās. Ir sagaidāms, ka vides un atpūtas laika troksnis ar LAeq 24 st. 70 dB(A) un zemāk vairumam cilvēku neradīs dzirdes traucējumus pat visas dzīves laikā. Īpaši nelabvēlīgu iespaidu atstāj impulsveida trokšņa iedarbība. Arī medību troksnis ar LAeq, 24 st. līmeni lielāku par 80 dB(A), var būt zināms risks dzirdes traucējumiem.
Vājdzirdības galvenās sociālās sekas ir nespēja saprast sarunas ikdienā un tas ir nopietns sociāls trūkums. Pat niecīgi dzirdes traucējumi – samazinoties skaņas uztverei vidēji par 10 dB abās ausīs frekvenču joslās 2000 un 4000 Hz – neļauj pilnīgi izprast sarunas saturu. ISO standarts 1999:1990 dod metodi, kā noteikt trokšņa izraisītos dzirdes traucējumus populācijā, kas pakļauta gan intermitējošam, gan nepārtrauktam, gan impulsveida troksnim darba stundās. Šo metodi var izmantot arī novērtējot vides trokšņa iedarbību sadzīvē.
3. Runas saprotamība
Sarunu akustiskā enerģija ir frekvenču robežās no 100 – 6000 Hz, ar vissvarīgākās informācijas enerģiju robežās starp 300 – 3000 Hz. Vides troksnis var maskēt sarunu sadzirdēšanu un izpratni, tāpat arī var maskēt akustiskos signālus, kas ir nepieciešami ikdienā, kā, piemēram, durvju zvanus, telefona zvanus, brīdinājuma signālus un mūziku. Runas saprotamību ietekmē sarunas skaļums, izruna, attālums, traucējošā trokšņa skaņas līmeņi , kā arī cilvēka dzirdes asums un uzmanības pakāpe u.c. Iekštelpās sarunu un saziņas procesu ietekmē telpu reverberācijas raksturojums. Ja reverberācijas laiks ir lielāks par 1 sekundi, ir grūti uztvert sarunu, cilvēkam ir nepieciešams zināms sasprindzinājums. Lai cilvēks ar normālu dzirdi labi sadzirdētu teikumu, signāla un trokšņa attiecībai ( t.i. atšķirībai starp runas līmeni un traucējošā trokšņa līmeni) jābūt vismaz 15 dB(A). Tā kā runājot normālā skaļumā, skaņas spiediena līmenis ir apmēram 50 dB(A), tad 35 dB(A) un lielāka līmeņa troksnis var traucēt sarunu saprotamību nelielās telpās. Klausoties sarežģītus ziņojumus (skolā, svešvalodās, telefonsarunas) signāla – trokšņa starpībai ir jābūt vismaz 15 dB pie balss skaņas līmeņa 50 dB(A), (t.i. vidējais sieviešu un vīriešu balss līmenis 1 m attālumā). Jūtīgām populāciju grupām ir vēlams telpā pat vēl mazāks trokšņa fona līmenis un reverberācijas laiks zemāks par 0,6 sekundēm – īpaši jūtīgi ir gados vecāki cilvēki, bērni – valodas un lasīšanas apguves procesā, kā arī cilvēki, kuri apgūst svešvalodas. Bez tam jāņem vērā apstāklis, ka sākot ar 40 gadu vecumu, samazinās spēja uztvert izrunātus ziņojumus.
4. Cilvēka funkcionālo sistēmu traucējumi
Strādniekiem darba vidē, cilvēkiem, kuri dzīvo tuvu lidostām, rūpniecības objektiem, satiksmes maģistrālēm, trokšņa iedarbība var radīt diezgan lielu, pārejošu vai arī pastāvīgu ietekmi uz cilvēka organisma fizioloģisko funkciju norisēm. Jūtīgiem cilvēkiem tās var izraisīt stabilus funkcionālo sistēmu traucējumus: hipertoniju un sirds išēmisko slimību. Kā zināms, ikviena skaņa rada reflektoras organisma atbildes reakcijas, it sevišķi, ja skaņas ir nepazīstamas un pēkšņas. Sirds un asinsvadu sistēmas reakcijas var novērot pēc ilgstošas gaisa un ceļa satiksmes trokšņa iedarbības ar LA eq 24 st. līmeņiem 65-70 dB(A). Tās var izpausties kā sirds asinsvadu slimību riska pieaugums. Šis riska pieaugums ir svarīgs tieši tāpēc, ka trokšņa iedarbība parasti aptver lielas cilvēku grupas.
Netieši pētījumi par nomierinošu un miega līdzekļu lietošanas biežumu, psihiatriskās palīdzības izmantošanu, ļauj secināt, ka troksnis nelabvēlīgi ietekmē garīgo veselību.
5. Darbaspējas
Strādniekiem un bērniem troksnis kaitīgi ietekmē izziņas uzdevumu veikšanu. Lai arī pastāv viedoklis, ka īslaicīgi troksnis paātrina vienkāršu uzdevumu veikšanu, tomēr tas ievērojami pasliktina sarežģītu uzdevumu izpildi: lasīšanu, uzmanības un koncentrēšanās spējas, atmiņu un uzdevumu risināšanas spējas. Impulsveida troksnis bez tam var radīt apjukuma un pārsteiguma efektus. Trokšņa iedarbība var izraisīt arī t.s. pēcefektus, kas īpaši negatīvi ietekmē darba spējas. Lidostu tuvumā esošajās skolās ilgstošai trokšņa iedarbībai pakļautiem skolniekiem ir pazemināti lasītprasmes testi, samazinās spējas atrisināt sarežģītus uzdevumus, pazeminās kļūdu novērtēšanas un motivācijas spējas. Bērniem, kuri ilgstoši uzturas trokšņainā vidē, ir paaugstināts simpatiskās nervu sistēmas tonuss, palielināti stresa hormonu līmeņi un paaugstināts asinsspiediens. Troksnis var palielināt kļūdu skaitu darbā un līdz ar to arī nelaimes gadījumu skaitu. Ilgstoši iedarbojoties troksnim agrā bērnībā, tiek traucēta lasīšanas apguve un samazinās motivācijas spējas. Par šiem traucējumiem ir maz informācijas un tādēļ nav noteiktas speciālas vadlīniju vērtības. Tomēr bērnu dārzus un skolas nevajadzētu izvietot tādu lielu trokšņa avotu tuvumā, kā automaģistrāles, lidostas, rūpnīcas.
OBLIGĀTĀS VESELĪBAS PĀRBAUDES
LR MK not. nr 527 (02.06.2004) p.4.6
• ja LEX,8 = 80…85 dBA – 1 reizi 3 gados
• ja LEX,8 = 85…87 dBA – 1 reizi 2 gados
• ja LEX,8 > 87 dBA – katru gadu
TROKŠŅA MĒRĪJUMUS VEIC
LR MK not. nr 66 (04.02.2003) p.18
• ja LAeg > 85 dBA (vai pīķa līmenis > 140 dBA) – 1 reizi gadā
• ja LAeg = 80…85 (vai pīķa līmenis < 140 dBA) – 1 reizi 3 gados
6. Sociālie un uzvedības efekti, traucējumi
Šie iedarbības efekti ir kompleksi, bieži vien grūti uztverami un netieši, tādēļ daudzi tos neuzskata par trokšņa iedarbības efektiem. Tos var novērtēt ar aptaujām vai arī kā specifiskus darbību traucējumus. Bez tam korelācija starp iedarbību un vispārējiem traucējumiem ir augstāka grupu līmenī, nevis individuālā. Par 80 dB(A) lielāki trokšņi palielina agresivitāti. Pastāv viedoklis, ka nepārtraukta augsta līmeņa trokšņa iedarbība palielina skolnieku jūtīgumu, radot viņos bezpalīdzības sajūtu.
Vēl spēcīgāka reakcija novērojama, ja troksni pavada vibrācija un, ja tas satur zemas frekvences komponentes, kā arī impulsveida trokšņa gadījumā. Aprēķinot iedarbības lielumus, mērījumos izmanto mērvienības LAeq 24 st. un Ldn. Lai gan iesaka arī novērtēt visu sastāvdaļu parametrus, vismaz sarežģītākos gadījumos.
7. Jauktu trokšņu avotu kombinētie efekti uz veselību
Akustisko vidi veido skaņas no vairākiem avotiem, tādēļ efekti ir kopēji. Piemēram, troksnis dienās laikā traucē sarunas, bet naktī – miegu. To visbiežāk novēro dzīvojamā vidē, tāpēc svarīgi ir kopējo kaitīgo trokšņa slodzi novērtēt visas 24 stundas un pielietot ilgspējīgas attīstības principu.
8. Jūtīgās grupas
Ir jāņem vērā šīs grupas, rekomendējot trokšņa aizsardzības pasākumus. Ir jāņem vērā šo grupu dzīves veids, vide, iedarbības efekti. Šīm grupām var piederēt slimi cilvēki, kā arī cilvēki ar veselības problēmām: slimnieki slimnīcās, rekonvalescenti mājās, cilvēki, kas veic sarežģītus uzdevumus, akli cilvēki un cilvēki ar dzirdes traucējumiem, vēl nedzimuši mazuļi, zīdaiņi un mazi bērni, kā arī gados veci cilvēki.
Jāņem vērā, ka pat vieglas pakāpes dzirdes traucējumi, rada problēmu uztvert sarunas jēgu trokšņainā vidē. Tātad lielākā populācijas daļa pieder pie apakšgrupas, kas jūtīga pret runas uztveres traucējumiem..