Viduslaiku nozīme- „tumšie gadsimti”.
Viduslaiki „tumšie gadsimti”- ar šādu nosaukumu šis laiks vēsturē iegājis dažādu iemeslu un faktu dēļ, kas minēti dažādos vēstures avotos un kas ļauj mums tos dēvēt par tumšajiem gadsimtiem. Savā esejā vēlētos to pierādīt ar sekojošiem faktiem: slimības, viduslaiku tiesāšanas un sodu paņēmieni, zinātnes un matemātikas pagrimums.
Viduslaikos dažādas slimības ir ļoti izplatītas, jo visur valda liela netīrība. Visas slimības tiek ārstētas ar asins nolaišanu, ar ko nodarbojas bārddziņi un pirtnieki. 15.gs. turīgajiem pilsoņiem mājās parādās vanna, kā arī populāras kļūst publiskās pirtis, no kurām daudzas pārvēršas par izpriecu namiem. Viduslaikos ir pazīstamas gandrīz visas mūsdienu slimības, epidēmiju laikā upuru skaits ir milzīgs. Visbriesmīgākā ir mēra epidēmija, bet visizplatītākā ir spitālība jeb lepra. Visus Eiropas ceļus pārpludina tūkstošiem spitālīgo, kara kropļu un invalīdu, kas ceļošanu pārvērš par visai bīstamu nodarbi. Lielākais upuru skaits ir no buboņu mēra, ko itāļi ieved no žurkām.
Māņticība viduslaikos ir obligāta lieta. Pāvesta Inocenta III laikā sākās ķeceru vajāšana un parādās pirmā inkvizīcija – viduslaikos, ja kāds labprātīgi neatzinās, tad atzīšanos panāca ar inkvizīciju. Vislielākais upuru skaits ir sieviešu vidū – raganas parasti sadedzināja.
Tiesā galvenās personas ir šefēņi, nevis tiesnesis. Nāves sods viduslaikos ir ikdienišķa parādība, viscienījamākais tā veids ir galvas nociršana ar zobenu, ko parasti piespriež muižniekiem. Visbiežāk kā soda mēru piemēro kāršanu, parasti zagļiem un laupītājiem. Burvjus, ķecerus un dedzinātājus parasti sadedzina; naudas viltotājiem lej rīklē izkausētu svinu; sazvērniekus soda ar pagarinātu sodu – vai nu pamazām nocērt pa loceklim, vai arī sarausta ar zirgiem. Par medīšanu svešos īpašumos nocērt roku, eksistē arī pārkāpumi, par kuriem izdur acis. Vecāku slepkavam dzīvam izgriež sirdi no krūtīm. Par dažādiem miesas bojājumiem parasti jāmaksā noteikta naudas summa, kas ir atšķirīga katras kārtas pārstāvjiem.
Par “Tumšajiem laikiem” viduslaikus sauc tāpēc, ka sākot jau ar Romas impērijas sadalīšanos 395.gadā daudzi zinātnes un matemātikas atklājumu pieraksti tika nozaudēti, ar to saglabāšanu nodarbojās pārsvarā tikai mūku ordeņi. Kad 476.gadā Rietumu Romas impērija galīgi sabruka, zuda vel vairāk informācijas, turklāt laiks bija sarežģīts, ciltis cīnījās par teritoriju, radās jaunas valstiņas utt. Nebija laika jauniem atklājumiem. Arī baznīcas nostāja neveicināja zinātnes attīstību, tā nu cilvēki grima nezināšanas tumsā.
Manuprāt, šie bija spilgtākie piemēri, kas pierāda, ka šo vēstures periodu var saukt par tumšajiem gadsimtiem.