TŪRISMA UN APKĀRTĒJĀS VIDES MIJIEDARBĪBA.
Kā jebkura saimnieciska darbība, tā arī tūrisms atstāj ietekmi uz apkārtējo vidi un otrādi. Skaista, interesanta vide un salīdzinoši ērta piekļūšana veicina tūrisma attīstību gan konkrētajā vietā, gan reģionā.
Pieaugot tūristu skaitam, palielinās arī apkārtējās vides noslogojums. Jo vieglāk piekļūt kādam īpašam objektam vai citiem tūrisma resursiem, jo vairāk tūristu dosies uz šo iekāroto vietu. Piemēram, Eiropas slēpotāji, kuri dodas slēpot uz Alpu kalniem vai vasarās dodas atpūsties pie Vidusjūras. Šis lielais tūristu skaits aiz sevis atstāj ne vien naudu ziedojumu kastītēs, kas tiks izmantota vides uzlabošanai, bet arī kaudzi dažādu atkritumu, kas vidi nekādi nevar ietekmēt labvēlīgi.
Protams, tūristus vilina ne vien Eiropas skaistās vietas, bet arī tālāku kontinentu (liels sauszemes masīvs, ko no visām vai gandrīz visām pusēm apņem jūras un okeāni) dabas brīnumi. Piemēram, Ziemeļamerikas Lielais piecinieks – pieci ezeri: Augšezers, Mičigans, Hūrons, Ēri ezers un Ontārio ezers, no kuriem pavisam netālu atrodas arī Niagāras ūdenskritums. Lieliska vieta, lai dotos atpūsties un izbaudīt neaizmirstamus ūdens priekus un dabas krāšņumu. Lai uz turieni nokļūtu, piemēram, Eiropas iedzīvotāji, viņiem ir jābrauc ar kuģi pāri Atlantijas okeānam. Taču, par spīti tam, ka, braucot ar prāmi, ir aizliegts okeānā izmest jebkāda veida atkritumus, tūristi to neievēro. Tātad, piesārņo arī okeānu, kas ir mājvieta daudziem interesantiem ūdens dzīvniekiem, kuri pamazām izmirst.
Aizbraucot uz kādu vietu ekskursijā, tūristi ļoti bieži kā savu pārvietošanās līdzekli izmanto automašīnas. Taču, kā jau zināms, to izplūdes gāzes arī nav labvēlīgas apkārtējai videi un dzīvniekiem. Tādēļ, manuprāt, tūristiem vairāk vajadzētu piedāvāt izbraucienus ar velosipēdiem vai zirgiem vai dažādus pārgājienus, tādējādi samazinot auto izplūdes gāzu izdalīšanos.
Neaizmirstami un arī veselīgi ir izbraukt ar gondolām (garas, šauras vienaira venēciešu laivas ar plakanu dibenu un augstiem galiem) pa Venēcijas kanāliem vai doties vēsturiskā ceļojumā uz Romas kolizeju vai Ēģiptes piramīdām. Pēc manām domām, šādās vietās jau nu noteikti negribas neko sabojāt un piegružot.
Kaut kas neparasts noteikti ir arī vulkānu (vieta, kur Zemes virspusē izplūst magma – izkususi iežu masa, kas atrodas Zemes dzīlēs) apskate. Tie atrodas vairākās pasaules valstīs, arī Eiropas. Piemēram, Vezuvs Itālijā un Etna Sardīnijas salā. Tie ir dabas veidoti objekti.
Nesen tika ieviesta jauna tūrisma nozare ekotūrisms, kura būtība ir saudzēt apkārtējo vidi, prasīt no cilvēka saudzējošu attieksmi un mijiedarbību. Tā kā tā ir samērā jauna nozare, tad Latvijā tā vēl nav pietiekami attīstīta. Ekotūrisma būtība: cilvēks, kas ir ekotūrists, šajā vides saudzēšanas procesā piedalās, esot dabā, viņš izjūt mijiedarbību ar vidi.
Lai gan tūrisma iespējas ir dažādas: aktīvas, izglītojošas, rekreatīvas (atpūta, spēku atjaunošana) un , pats par sevi saprotams, aizraujošas un interesantas, tomēr tas tomēr nodara lielu postu apkārtējai videi. To apstiprina arī kāds citāts: „…tūrisms – tu vari iebraukt dabā ar buldozeru, atstāt tajā milzīgu savas pēdas nospiedumu, aplūkot dabu un doties projām, radot aiz sevis milzīgu antropogēno slodzi…”. Man pašai arī ļoti patīk apceļot dažādas vietas, bet es vienmēr cenšos aiz sevis atstāt kartību. Dažādie tūrisma objekti padara dabu skaistāku un interesantāku un mums jādara viss iespējamais, lai tāda tā saglabātos pēc iespējas ilgāku laiku.