Tūrisms kā uzņēmējdarbība

Saskaņā ar Vispasaules tūrisma organizācijas apkopoto informāciju tūrisma industrija deviņdesmitajos gados pretendē uz vienu no vadošajām vietām pasaules ekonomikā. Tūrisma industrijas īpatsvars kopējā pasaules eksportā ir 7%, tiešā vai netiešā veidā tūrisms veido aptuveni 10% pasaules nacionālā kopprodukta, kā arī nodrošina katru desmito darba vietu pasaulē.

Tūrismam ir īpaša nozīme:

• ārzemju valūtas piesaistīšanā, kļūstot par eksporta nozari, kas pozitīvi ietekmē maksājumu bilanci;

• ievērojamā jaunu darba vietu radīšanā;

• valsts reģionu attīstībā, kur tūristu iztērētā nauda var dot ievērojamu ieguldījumu rajonu un pagastu saimnieciskās dzīves rosināšanā.

Arī Latvijai ar tā

ā
ās izdevīgo ģeogrāfisko stāvokli, vēsturiskajiem tirdzniecības ceļiem, bagāto kultūrvēsturisko mantojumu, kūrortu tradīcijām un mazpārveidoto dabu ir labi priekšnoteikumi kļūt par tūristiem pievilcīgu zemi. Tikpat būtiski ir veicināt arī vietējā tūrisma attīstību, tādējādi radot Latvijas iedzīvotājiem jaunas iespējas apceļot un iepazīt dzimto zemi un atpūsties.

ES PHARE progrmmas konsultantu 1997. gadā veiktie aprēķini rādīja, ka 1996. gadā tiešie ienākumi no tūrisma pakalpojumiem Latvijas iekšzemes kopproduktā veidoja 3%, bet netiešo īpatsvars pārsniedza 5%. Tūrisma industrijā tiešā un netiešā veidā bija nodarbināti apmēram 60 tūkst. valsts iedzīvotāju jeb 5,1% no no
o
odarbināto kopskaita.

Tūrisma produktu veido tūrisma resursi, atbilstošs materiāli tehniskais nodrošinājums un pakalpojumu infrastruktūras bāze. Atkarībā no šo komponentu esamības un to kvalitātes (piemēram, apmešanās vietu skaits un kvalitāte, ēdināšanas iespējas un kvalitāte, izklaides iespēju daudzveidīgums, informācija un reklāma, tūrisma pakalpojuma ce
e
ena) veidojas tā vai cita produkta popularitāte kā ārvalstu, tā arī vietējo tūristu vidū. Saskaņā ar Latvijas tūrisma attīstības koncepciju šobrīd iecienītākie Latvijas tūrisma produkti ir:

• atpūta ar vai bez ārstniecības ( kūrortoloģiskā dziedniecība; pasīvā atpūta – klusa atpūta laukos, pie jūras, ezera u.c.; aktīvā atpūta – pārgājieni, medības, makšķerēšana u.c.);

• dažu dienu ceļojums pa Latviju, ietverot Rīgas apskati, Siguldu, Rundāli u.c.;

• dažu dienu ceļojums pa Baltijas valstu galvaspilsētām;

• nedēļas nogale Rīgā;

• lietišķas konforences un tikšanās nelielam dalībnieku skaitam (50-100 cilvēku), specializētas interešu ekskursijas (dažādu profesiju, vecumu un izcelsmes cilvēkiem);

• notikumi (dziesmu svētki, dažādi festivāli, sporta pasākumi).

Pēdējos gados aug pieprasījums pēc lauku tūrisma, ceļojumiem pa Latvijas novadiem, kā arī pēc augstas kvalitātes izmitināšanas servisa. Pieaug pieprasījums pēc īsiem ceļojumiem (līdz vienai nedēļai) un brīvdienām dabā.

Latvijas tūrisma produkta konkurētspēju Baltijas un Sk

k
kandināvijas mērogā mazina tūrisma pakalpojumu nesamērīgā dārdzība, kas atsevišķos gadījumos par 20-30% pārsniedz ne tikai Baltijas kaimiņvalstu, bet arī Somijas, Zviedrijas attiecīgā līmeņa tūrisma pakalpojumu cenas. Pirmām kārtām būtu minami Latvijas viesnīcu pakalpojumi, kuru izmantošanu ārvalstu tūristiem ievērojami sadārdzina pievienotās vērtības nodokļa (PVN) augstā likme. Vairākas Eiropas valstis, īstenojot tālredzīgu ilgtermiņa tūrisma attīstības politiku un rūpējoties par savu valstu tūrismu produktu konkurētspējas saglabāšanu vai pieaugumu Eiropas piesātinātajā tūrisma tirgū, ir samazinājušas PVN likmi viesnīcu pakalpojumu eksportam. Ilgtermiņā šāda politika sevi attaisno, pi
i
iemēram, Īrijas tūrisma industrijas augšupeja sakrīt ar Irijas valdības lēmumu samazināt gandrīz uz pusi PVN piemērojamo likmi viesnīcām.

Kopumā Latvijas robežu šķērsojošo Latvijas un ārzemju ceļotāju procentuālais sadalījums pa transporta veidiem ir samērā līdzīgs, ja neskaita to, ka Latvijas ceļotāji nedaudz vairāk nekā ārzemnieki izmantojuši ceļošanai dzelzsceļa pakalpojumus, ārzemnieki savukārt vairāk izmanto gaisa satiksmi. Visbūtiskākā atšķirība ir novērojama ceļošanā ar jūras transportu: ārzemju ceļotāji izmantojot šo transporta veidu, Latvijā ieradušies vairāk nekā divas reizes lielākā skaitā nekā Latvijas iedzīvotāji, izbraucot no valsts.

Runājot par jūras pasažieru transportu, diemžēl, nākas secināt, ka šajā jomā Latvija joprojām neizmanto tās iespējas, ko dod tās izdevīgais ģeogrāfiskais stāvoklis (1996. Gadā no ceļotāju kopskaita 5.8% ārzemju tūristu mūsu valstī ieradās pa jūru, savukārt izbraukušo Latvijas iedzīvotāju īpatsvars izbraukušo kopskaitā bija tikai 2.4%. Salīdzinājumam, 60% ceļotāju Igaunijā ieradušies, izmantojot prāmju satiksmi). Intensīvāku jūras pasažieru satiksmi vismaz pagaidām lielā mērā kavē Rīgas pasažieru ostas joprojām nesakārtotā infrastruktūra (tā neatbilst mūsdienu pasažieru ostas standartiem, tādēļ ir nepieciešamas ievērojamas pašvaldības un privātās investīcijas).

Latvijas tūrisma produkta sekmīga realizācija ir visciešākā mērā saistīta ar pašas valsts tēlu. Diemžēl, pagaidām joprojām neskaidrais, izplūdušais vai nereti ne īpaši labvēlīgais Latvijas tēls ārzemēs, kas saistīts ar pārejas ekonomikai raksturīgām saimnieciskām un sociālām problēmām, samēro augsto kriminogēno situāciju, priekšstatiem par etniskajiem konfliktiem, uz Latviju atbraukušā ārzemju tūrista pieredzē tiek uzturēts ar viduvēju tūrisma produkta kvalitāti.

Lai piesaistītu tūristus un stimulētu tos uzkavēties noteiktā teritorijā ilgāk, ir jārada attiecīga infrastruktūra, ar to saprotot kā maksas pakalpojumus (izmitināšana, ēdināšana, izklaides, suvenīri, inventāra noma utt.), tā arī bezmaksas ērtības ( autostāvvietas, atpūtas vietas, tualetes, atkritumu tvertnes utt.). Īpaša nozīme atsevišķu valsts reģionu tūrisma attīstībā ir informācijai: potenciālajam tūristam ir jābūt pieejamai vispusīgai informācijai par attiecīgās teritorijas interesantām vietām, objektiem, notikumiem. Tūrisma informāciju sākotnēji var pasniegt informācijas stendu, norāžu, informācijas zīmju veidā utt. Tomēr attīstīto tūrisma valstu pieredze liecina, ka sevišķi efektīva ir tūrisma informācijas centru (TIC) sistēma. Pašlaik šādi centri sāk attīstīties arī Latvijā ( šobrīd valstī darbojas 20 TIC). Tūrisma informācijas sniegšana pati par sevi nav peļņu nesošs bizness, tādēļ jo īpaši svarīga ir Latvijas pašvaldību ieinteresētība un atbalsts TIC darbībai, kuri palīdz radīt labvēlīgu vidi tūrisma attīstībai reģionā un valstī kopumā.

Leave a Comment