Ģenētikas nozīme mūsdienās

Zinātne un tehnoloģijas otrajā gadu tūkstotī mūs pārsteidz ar arvien jauniem atklājumiem, kas gan palīdz cilvēcei un izmirstošajām sugām, gan iznīcina, gan nereti ir pretstatā ar reliģiskajiem un ētiskajiem apsvērumiem.

2006. gada 2. oktobrī Zviedrijas Karaliskā zinātņu akadēmija paziņoja, ka 2006. gada Nobela prēmijas medicīnā saņēmēji ir divi amerikāņi, kuru nopelni ģenētiskās informācijas nodošanas kontroles fundamentālo mehānismu atklāšanā šūnu līmenī nevarēja palikt nepamanīti.

Endrū Z.Fajers un Kreigs C.Mello veikuši eksperimentus, lai noskaidrotu mehānismus, kā tiek bloķēta bojātu vai kaitīgu gēnu darbība, kas paver ceļu jaunu zāļu izstrādei šādu gēnu kontrolēšanai un ģenētisku slimību apkarošanai. Stenforda universitātes Medicīnas skolas pētnieks Fajers un Masačūsetsas Medicīnas skolas pētnieks Mello savos eksperimentos izmantojuši nematodes, lai noskaidrotu par ribonukleīnskābes (RNS) interferenci dēvēto mehānismu, kas “nomierina” defektīvos gēnus, praktiski tos “izslēdzot”.

Daudzu slimību pamatā ir iedzimti neadekvāti darbojošies gēni, tāpēc jaunie atklājumi paver iespējas uz medikamentu, kas selektīvā veidā iedarbotos uz bojātajiem gēniem, izstrādi.

“RNS interference notiek augos, dzīvniekos un cilvēkos. Tai ir svarīga nozīme gēnu darbības regulēšanā, tā piedalās aizsardzībā pret vīrusu infekcijām un pakļauj kontrolei lēkājošos gēnus,” teikts paziņojumā presei.

Defektīvā gēna pārmantošanas shēma

Lai arī šis paņēmiens jau plaši pielietots zinātnē un medicīnā, arī nākotnē tas varētu sniegt jaunas terapijas metodes.

No medicīnas viedokļa šie atklājumi ir īpaši nozīmīgi, jo tas ietekmētu daudzu iedzimtu parādību (hemofilija u.c.) novēršanu. Tādā veidā mēs varētu veidot no iedzimtiem defektiem brīvu cilvēci. Tiktu novērsta arī iespēja, ka veselam cilvēkam varētu piedzimt slims mazulis.

Tikai vai šāda iejaukšanās dabiskās atlases procesā būtu pieļaujama?
Iespējams, ka tas būtu atbalsts pārapdzīvotībai, kas novērojama daudzās vietās pasaulē. Un iespējams, ka šīs ārstēšanas metodes varētu izmantot tikai valstīs ar augstu dzīves līmeni, jo nabadzīgo valstu slimnieki to nevarētu atļauties.

Taču, ja šo metodi ieviestu un turpinātos pārapdzīvotības problēma, resursus ar ģenētikas palīdzību varētu atjaunot. Discovery Science ziņo, ka nesen tika veikta ģenētiska mutācija, kur kazai tika injicēts zirnekļa gēns, kas pārveidoja tās pienu, ļaujot no šī piena apstrādes procesā iegūt zīda diegu. Tādējādi ir ļoti iespējams, ka nākotnē ar gēnu palīdzību tiks “uzlabotas” mājdzīvnieku sugas, lai tās varētu sniegt ražīgāku pienu, vilnu, gaļu, nektāru un citus resursus. To pašu varētu darīt ar augiem, kas palīdzētu novērst bada problēmu pasaules tālākajos nostūros.

Taču no morāles principiem tas varētu izjaukt dabas procesus, jo jau tagad milzīgu kaitējumu nodara pārtikas uzlabošanas un pavairošanas tehnoloģijas, piemēram, pesticīdi, kas nonāk augsnē vai milzīgās lauksaimniecības platības, kas nomāc mežus un dzīvnieku dabisko vidi. Nedrīkst piemirst arī to, ka tas kaitē cilvēka veselībai, veicina ļaundabīgos audzējus.

Tomēr pētījumi turpinās, un tos varētu izmantot ne tikai cilvēces labā. Ir veikts eksperiments, kas uzskatāmi nodemonstrēja, cik spēcīga ir gēnu terapija. Suņi, kuri slimoja ar retu iedzimtās neredzības formu, ir atguvuši redzi. Suņiem, kas piedalījās eksperimentā, bija dabā sastopamā acu saslimšana, ko angļu valodā dēvē par „Leber congenital amaurosis” (stāvoklis, kad neredzība iestājas smadzeņu, redzes nerva vai tīklenes bojājumu rezultātā, bet acs fizioloģiskie defekti nav konstatējami). Tā izraisa gaismu uztverošo tīklenes audu nepareizu darbību un deģenerāciju. Šī saslimšana ir sastopama arī cilvēku vidū. Slimnieki parasti zaudē redzi agrā bērnībā. Slimību var izraisīt mutācija vienā no trijiem zināmajiem gēniem. Arī defekti citos (pagaidām vēl nezināmos ) gēnos var būt slimības cēlonis. Suņiem bija bojāts gēns RPE-65, kas parasti palīdz radīt normālai redzei nepieciešamo pigmentāciju. Zinātniekiem izdevās savienot šo gēnu ar adenovīrusu (vīrusa veids, kas dabā rada elpošanas ceļu saslimšanu vai radzenes iekaisumu). Savienojumu pavairoja un injicēja trim slimajiem suņiem tieši labās acs tīklenē. Rezultātā tika panākts krass elektriskās aktivitātes un darbības spējas pieaugums labās acs zīlītē.

Šie atklājumi parāda ģenētikas ietekmi uz medicīnu pavisam citā gaismā. Cilvēce var palīdzēt citām sugām izdzīvot vai vismaz uzlabot to izdzīvošanas spējas, tādējādi pagriežot pretēji tām nodarīto ļaunumu, zinātnei un tehnoloģijām attīstoties.

Bojāti gēni ir arī šizofrēnijas, krūts vēža, plaušu vēža un citu slimību ierosinātāji. Ja gēns ir bojāts, šūnas sāk nekontrolējami vairoties. Rodas mutācijas. To var novērst ar gēnu terapijas palīdzību, kad šūnās tiek ievadīts DNS. Atsevišķi gēni var tikt izaudzēti ārpus organisma, tie tiek klonēti. Speciāli izgatavotie gēni, kad ir ievadīti vēža šūnās, padara tās jūtīgākas pret ārstēšanas metodēm, piemēram, pret ķīmisko terapiju,nekā parastas šūnas. Gēni var arī tikt ievadīti kaitīgajās šūnās, lai aktivizētu īpašu toksīnu, kas nogalina tās un neļauj vairoties. Taču tie var arī „padarīt tās redzamākas” organismam, kas ar imunitātes palīdzību nonāvē šūnas.
Manuprāt, šīm terapijas metodēm ir vairāk pozitīvo pušu nekā negatīvo. Taču to uz savas ādas gan ir izjutuši tikai nedaudzi, tāpēc nevaru spriest pēc atsauksmēm.
Līdz ar to rodas daudzi iemesli, kāpēc ģenētikai ir liela nozīme mūsdienās:
• Tā paver iespējas daudzu tikpat kā neārstējamu slimību vai defektu ārstēšanā un novērš iespēju, ka tās tiktu nodotas tālāk.
• Ir iespēja veidot no defektiem brīvu cilvēci
• Mēs varam palielināt nepieciešamos resursus
• Iespēja atjaunot izmirušas sugas vai pavairot vēl izmirstošas
Taču, loģiski rodas arī mīnusi:
• Modificētā un citādi pārveidotā pārtika izraisa slimības, audzējus
• Izzūd dabiskais līdzsvars, vairs nav spēkā dabiskās atlases likums
• Pasaulei iespējama pārapdzīvotība, līdz ar to, palielinās piesārņojums.
Ģenētikas sasniegumi vēl nav sasnieguši ne tuvu savus augstumus un arī tuvākajā nākotnē mēs noteikti piedzīvosim arvien jaunus atklājumus un eksperimentus, kas var gan kaitēt, gan palīdzēt mums un līdzpastāvošajām sugām.

Scroll to Top