Tūrisms un apkārtējās vides mijiedarbība

Untitled

Tūrisma un apkārtējās vides mijiedarbība.

Tūrisms ir viena no saimnieciskajām darbībām, kas ir ļoti plaši izplatīta pasaulē. Tomēr tā mijiedarbība ar apkārtējo vidi izpaužas gan pozitīvi, gan arī negatīvi. Kā saimnieciskā darbība tas atstāj ļoti lielu ietekmi uz dabu. Ar katru gadu tūristu skaits strauji palielinās, tādēļ lielāks paliek arī noslogojums uz apkārtējo vidi, vides piesārņošana, paaugstinās okeānu un jūru piesārņošana, automašīnu un citu transportlīdzekļu izplūdes gāzu ietekme uz gaisu, dzīvnieku un augu izmiršana..
Tūristi, parasti, valstis ko apmeklēt un vietas vai objektus tajās ko apskatīt izvēlas pēc to atpazīstamības un, protams, arī pieejamības – izdevīgus maciņam un tādus, kur var viegli piekļūt. Piemēram ziemās tūristi bieži izvēlas baudīt slēpošanas priekus. Eiropieši to visbiežāk dara Skandināvijas pussalas kalnu sistēmā vai alpos. Šie tūristi parasti atstāj žūksni naudas ziedojumu kastītēs, kas domātas , lai uzlabotu un attīrītu vidi. Bet tas nebūt nav viss, vēl pēc izpriecām paliek atkritumu kalni, kas videi nudien neko labu nedod. Un neiet runa tikai par ziemas tūristiem vai slēpotājiem, atkritumus aiz sevis atstāj lielākā daļa tūristu, neatkarīgino gadalaika, klimata vai dabas zonas. Ļoti populāra un tūristu iecienīta vieta ir skaista pilsēta Itālijā – Venēcija, šī pilsēta ir viens no populārākajiem tūrisma centriem Eiropā. Venēcijai un lagūnai, kurā tā izvietojusies, ir piešķirts Pasaules kultūras mantojuma status. Venēcijas lielākā problēma ir tas, ka tās tālāko pastāvēšana var izbeigties, jo tā ar katru gadu paliek arvien mazāka dēļ applūšanas. Manuprāt, Venēcija ir viena no tām retajām vietām, kurās tūristi cenšas tomēr savākt sevi grožos un tur pēc statistikas ir mazāks piesārņojums videi.
Tālāk, par transportu. Protams, lai tu kaut kur ceļotu ir vajadzīgs transports ar ko to izdarīt – lidmašīna, automašīna, varbūt vilciens… Itkā nekas slikts, vai ne ? Bet, diemžēl, sliktā ir diezgan, un tās ir izplūdes gāzes, no tām gaisā nokļūst tādas kaitīgas vielas, kā slāpekļa oksīds, oglekļa oksīdi, glūdeņraži, tvana gāze, kvēpi un cietās daļiņas, sēra dioksīds, benzols un svins. Tas nodara lielu postījumu mums pašiem un dabai ap mums, gaiss paliek piesārņotāks un sen vairs nav ekoloģiski tīrs.
Un ak, okeānu radībiņas un augi, tie nudien ir ļoti skaisti, kas gan tos apdraud ? Bez šaubām, vieni no to apdraudētājiem ir tūristi, protams, tos apdraud arī zvejniecības, zemestrīces, ūdens līmeņa celšanās u.c. Bet par tūristiem, visiem zināms, ka bieži cilvēki par savu transportu izvēlas prāmjus vai kuģus, ceļā jāpavada ilgs laiks, piemēram, kuģojot no Baltijas valstīm (Lietuvas, Igaunijas, Latvijas) līdz Lielbritānijai. Tūristi visbiežāk izvēlas ceļot ar prāmi tieši dēļ plašuma apkārt un dzidrā ūdens. Un, lai arī tūristi apbrīno skaisto plašumu, bieži vien, tiem aizmirstas, ka mest atkritumus pāri bortam, ir kategoriski aizliegts. Tieši šī iemesla dēļ ir apdraudēti daudzi dzīvnieki un ūdens augi.
Manuprāt, tūrisms ir jauks atpūšanās veids, ja to piekopj godīgi. Tādēļ es ļoti atbalstu ekotūrismu, jo tas sevī ietver gan cieņu pret apkārtējo vidi, gan vietējo tradīciju respektēšanu, kā arī to, ka no šīs nozares gūtā peļņa nenonāk lielo tūrisma firmu kontos, bet gan tiek ieguldīta vietējās kopienas attīstībā. Cilvēkiem vajadzētu vairāk atbalstīt ekotūrismu un piekopt to, tad arī vide mums apkārt būtu tīrāka, un gaiss ekoloģiskāks, tad tūrisms kļūtu dabai draudzīgāks.