Es uzskatu,ka mūzika ir kā gaiss, kā skābeklis.Mūzika ir mana dzīve.Mūzika mani saprot. Tā ir labākās zāles dvēselei un labākais manai dzīvei, kas vien ir atklāts.
Kad es izaugšu liela, es strādāšu jomā, kas būs saistīta ar mūziku, jo vienīgi mūzika spēj radīt manī patiesu prieku,labsajūtu un saviļņojumu. Esmu bieži pārdzīvojusi sāpes, bet mūzika mani vienmēr ir itkā mierinājusi. Dziesmu vārdos bieži var “dzirdēt” mūziķa dvēseli.
Mūzika ir svēta. Ar mūziku mēs varam pateikties par mūsu dzīvēm.Mūzika rada labu atmosfēru.Mūsu dzīve ir kā mūzika, citam lēna un liriska, citam – kā tāds grāvējs. Bet citam mūzika ir neinteresanta..Mūzikā ir ritms – tāpat mūsu dzīvē, jo mūsu dzīve taču ir mūzika!
Mūzika ir jāciena, jo tu nezini, cik laika autors pavadījis rakstot kādu dziesmu. Viņš var būt sarakstījis to stundas laikā, bet varbūt pie tās pavadījis pat nedēļu, kur nu vēl operas, kurās tam pašam autoram jāraksta arī librets un scenogrāfija.
Es dzīvoju mūzikā..mūzika dzīvo manī. Mūzika ir spēks, tā dod enerģijas pieplūdumu. Mūzika tevi nekad neatstās, kā cilvēki reizēm atstāj viens otru. Mūzika ir skaņa, bet skaņa rodas mūsos… Tātad, mūzika rodas mūsos, mūsu dvēselēs un sirdī. Viss mūsos ir ritmisks, bet ne visi to saprot.
Visi mūziķi ir atdevuši savas jūtas mūzikā, tāpat kā dzejnieki dzejā.