Latvijas Universitāte
Ekonomikas un vadības fakultāte
Ekonomikas teorijas katedra
KURSA DARBS
Uzņēmējdarbības formas, mazo un vidējo uzņēmumu attīstība Latvijā.
Tatjana Volčeka
Pilna laika klātienes
Vadības zinību bakalaura
studiju programmas
2. kursa studente
tv05002
Zinātniskais vadītājs Dr. oec., asoc. prof. Maija Dzelmīte
Rīga 2007
SATURS
Ievads……………………………………………………………………………………………………………………………..3
1 UZŅĒMĒJDARBĪBAS FORMAS RAKSTUROJUMS 4
1.1 KOMERCDARBĪBAS VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI 4
1.2 INDIVIDUĀLĀ KOMERSANTA RAKSTUROJUMS. 6
1.3 PERSONĀLSABIEDRĪBAS RAKSTUROJUMS 7
1.3.1 Komandītsabiedrība 8
1.3.2 Pilnsabiedrība 8
1.4 KAPITALSABIEDRĪBAS RAKSTUROJUMS 9
1.4.1 Sabiedrība ar ierobežotu atbildību (SIA) 10
1.4.2 Sabiedrības ar ierobežotu atbildību (SIA) reģistrēšana 11
1.4.3 Akciju sabiedrība (AS) 12
1.5 UZŅĒMĒJDARBĪBAS FORMU SALĪDZINĀJUMS 15
2. MAZIE UN VIDĒJIE UZŅĒMUMI (MVU), TO NOZĪME TAUTSAIMNIECĪBĀ 17
2.1 MVU RAKSTUROJUMS 17
2.2 UZŅĒMĒJDARBĪBAS FORMU IZVĒLE 18
2.2.1 MVU priekšrocības un trūkumi 19
2.3 MVU IZVIETOJUMS PA PILSĒTĀM UN RAJONIEM. 20
2.3.1 Uzņēmējdarbības un pašnodarbināto dinamika 22
2.3.2 Gatavība uzsākt uzņēmējdarbību 23
3. KAS VEICINA UZŅĒMĒJDARBĪBAS UZSĀKŠANU VALSTĪ UN KAS TRAUCĒ TO UZSĀKT 24
3.1 KAS VEICINA UZŅĒMĒJDARBĪBU VALSTĪ 24
3.2 AR UZŅĒMĒJDARBĪBAS UZSĀKŠANU SAISTĪTAS PROBLĒMAS 26
Secinājumi…………………………………………………………………………………………………………………….29
Priekšlikumi…………………………………………………………………………………………………………………..30
Izmantotas literatūras un avotu saraksts…………………………………………………………………………….32
Ievads
Uzņēmējdarbības attīstība stipri ietekmē kopējo Latvijas ekonomisko izaugsmi. Uzņēmējdarbībai ir jābūt tādai, lai veicinātu, nevis bremzētu to attīstību, tāpēc uzņēmējdarbības vides uzlabošana ir viens no galvenajiem valsts uzdevumiem.
Pirms komercdarbības uzsākšanas uzņēmējam jāizlemj, kāda tipa uzņēmums viņam būs vispiemērotākais. Šī izvēle ir atkarīga no vairākiem faktoriem: pieejamiem resursiem, uzņēmējdarbības veida, dibinātāju skaita, esošās likumdošanas un citiem faktoriem, kurus autors izskata šajā darbā.
Mazie un vidējie uzņēmumi ir tirgus ekonomikas svarīgākie elementi un veido lielu Latvijas tautsaimniecības daļu. Tie sastāda 99% no visu Latvijas uzņēmumu kopskaita un spēlē svarīgo lomu valsts nodarbinātībā un iekšzemes kopprodukta radīšanā. Valsts uzdevums ir uzlabot un attīstīt uzņēmējdarbības vidi Latvijā. Novērst uzņēmējdarbības šķēršļus, veidot uzņēmējdarbībai labvēlīgu nodokļu sistēmu. Sekmējot finanšu sistēmas stabilitāti un efektivitāti, tiks attīstīti mazie un vidējie uzņemumi , kas veicinās ekonomisko un sociālo stabilitāti.
Kursa darba mērķis ir izanalizēt uzņēmējdarbības formas Latvijā un izpētīt mazo un vidējo uzņēmumu darbību, novērtēt faktorus, kuri veicina un bremzē uzņēmējdarbību Latvijā. Izstrādāt priekšlikumus, lai sekmētu mazo un vidējo uzņēmumu attīstību.
Lai sasniegtu darba mērķi autoram ir šādi uzdevumi:
Izpētīt speciālo literatūru;
Apskatīt uzņēmējdarbības, mazo un vidējo uzņēmumu teorētiskus aspektus;
Aprakstīt mazo un vidējo uzņēmumu priekšrocības un trūkumus;
Noskaidrot, kas kavē mazo un vidējo uzņēmumu attīstību;
Izanalizēt, kas veicina mazo un vidēju uzņēmumu attīstību;
Izmantojot apkopotu informāciju izstrādāt priekšlikumus un secinājumus, kuri varētu palīdzēt īstenot mazo un vidējo uzņēmumu veiksmīgāku darbību.
Darbā ir pielietotas teorētiskās literatūras analīze un statistiskās analīzes metodes.
1. UZŅĒMĒJDARBĪBAS FORMAS RAKSTUROJUMS
1.1 KOMERCDARBĪBAS VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI
Latvijā deviņdesmito gadu sākumā, kad sākās pāreja uz tirgus ekonomiku, tika pieņemts likums „Par uzņēmējdarbību”, kas noteica galvenos uzņēmējdarbības principus un uzņēmējdarbības formas. 1995. un 1996. gadā īpaši svarīgs kļuva jautājums par Eiropas Savienības (ES) tiesību normu ieviešanu Latvijas tiesību sistēmā, un tas bija viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ Tieslietu ministrija sadarbībā ar Ekonomikas ministriju izveidoja jaunu darba grupu Komerclikuma izstrādei. 2002.gada 1.janvārī spēkā stājās Komerclikums.
Komerclikums, līdz ar citiem likumdošanas aktiem, ir viens no galvenajiem valsts regulēšanas instrumentiem mikroekonomikas jomā, kurš iezīmēja būtiskas izmaiņas uzņēmējdarbības vidē, pirmām kārtām samazinot uzņēmējdarbības formas no vairāk nekā desmit līdz piecām. Komerclikums paredz šādas uzņēmējdarbības formas jeb komersanta veidus: individuālais komersants (fiziska persona, kura ierakstīta komercreģistrā kā individuālais komersants), personālsabiedrība (pilnsabiedrība un komandītsabiedrība) un kapitālsabiedrība (sabiedrība ar ierobežot atbildību un akciju sabiedrība). Šis likums komercdarbības procesus padara pārskatāmus un prognozējamus, līdz ar to nodrošinot valsts ekonomiskās attīstības stabilitāti. Komercdarbību regulē Satversme, Komerclikums, Civillikums un citi likumi, kā arī Latvijas Republikai saistošās starptautisko tiesību normas.
Kopš stājies spēkā jaunais Komerclikums, ir mainījies dažu uzņēmējdarbību terminu traktējums. Normatīvajos aktos nav tādu jēdzienu kā uzņēmējdarbība, toties ir jēdziens komercdarbība. Komerclikumā šīs jēdziens ir definēts šādi:„ Komercdarbība ir atklāta saimnieciskā darbība, kuru savā vārdā peļņas gūšanas nolūkā veic komersants.” Pēc autora domām: uzņēmējdarbības pamatā ir personīgās intereses, kuras realizējot neapzināti tiek apmierinātas arī visas sabiedrības vajadzības.
Jēdzieni komersants un uzņēmējs ir atšķirīgi. Komercija ir cieši saistīta ar preču un pakalpojumu pārdošanas procesu. Šī iemesla dēļ arī šodien ir komercdirektori, kuri vada un realizē tieši pārdošanas procesu. Komerclikumā noteikts, ka „komersants ir komercreģistrā ierakstīta fiziskā persona (individuālais komersants) vai komercsabiedrība (personālsabiedrība un kapitālsabiedrība)”. Angļu valodā runājošās valstīs vārdu “komersants” parasti lieto šaurākā nozīmē – tirgotājs, dīleris, mākleris. Latvijas Komerclikumā mākleris ir komersants, starpnieks, kurš palīdz citām personām noslēgt darījumus.
Firma ir komersanta nosaukums, kurš individualizē komersantu. Komersanta firmai ir skaidri jāatšķiras no citām firmām. Izvēloties firmu, Komerclikumā ir daži ierobežojumi: nedrīkst ietvert valsts vai pašvaldību institūciju nosaukumus, vārdus „valsts” vai „pašvaldības”; ir ierobežojumi vārda „Latvija” izmantošanai; firma nedrīkst ietvert maldinošas ziņas.
Pirms uzņēmējdarbības uzsākšanas uzņēmējam ir jāizlemj, kāda tipa komersanta veids viņam būtu vispiemērotākais no juridiskā un saimnieciskā viedokļa. Piemēram, ja persona nodomājusi dibināt banku, tad tā obligāti ir jādibina akciju sabiedrības formā. Turpretim, ja fiziska persona vēlas nodarboties ar nelielu biznesu, tad akciju sabiedrību dibināt nebūtu prātīgi, jo akciju sabiedrība ir atklāta sabiedrība, ar minimālo pamatkapitāla lielumu 25 000 latu un vairāk pakāpju pārvaldes struktūru, kura vairāk piemērota lielu investīciju piesaistīšanai. Šādā gadījumā fiziskajai personai vienkāršāk un lētāk pieteikt sevi ierakstīšanai komercreģistrā kā individuālo komersantu, vai sabiedrību ar ierobežotu atbildību. Kopumā šī izvēle ir atkarīga no vairākiem faktoriem: pieejamajiem resursiem, uzņēmējdarbības veida, dibinātāju skaita, esošās likumdošanas un no daudz ko cita. Uzņēmumus var apvienot grupās:
pēc lieluma (lielie, vidējie un mazie uzņēmumi), kas ir atkarīgs no gada neto apgrozījuma un darbinieku skaita;
pēc formas (privātie, valsts, jauktā īpašuma uzņēmumi);
pēc atbildības (pilnas un ierobežotas mantiskās atbildības uzņēmumi), pilnas atbildības gadījumā, ja uzņēmums bankrotē īpašnieks parādu dzēšanai izmanto savu personīgi īpašumu; ierobežotas atbildība gadījumā, īpašnieks atbild ar uzņēmumā ieguldīto īpašuma daļu;
pēc nozaru specializācijas (ražošanas, pakalpojumu sniegšanas un citi);
pēc organizatoriski tiesiskās formas (individuālie komersanti, personālsabiedrība, kapitālsabiedrība) attēls 1.1.
att. 1.1. Komercdarbības tiesiskās formas
1.2 INDIVIDUĀLĀ KOMERSANTA RAKSTUROJUMS.
Individuālais komersants (uzņēmums) ir pati vecākā, vienkāršāka un viena no izplatītākajām komercdarbības struktūrām. Viņš ir sava uzņēmuma organizētais, vadītājs un īpašnieks vienā personā, tāpēc viņam ir pilnīgas tiesības uz visiem komercdarbības ienākumiem, kā arī iespēja vienpersoniski pieņemt lēmumus.
Individuālajam komersantam ir pilna atbildība, tas nozīme, ka par savām saistībām viņš atbild ar visu savu mantu, tai skaitā ar savu personisko īpašumu. Uzņēmumi, kuri ir reģistrēti, kā individuālais komersants parasti ir mazi, pieder pie mazā biznesa kategorijas, kas darbojas tirdzniecības un pakalpojumu sfērā, kur nav nepieciešami lieli kapitālieguldījumi.
Personai, kura vēlas kļūt par individuālo komersantu, nav jāveic sarežģītas dibināšanas darbības kā tas, piemēram, ir kapitālsabiedrībām. Vienīgie dokumenti, kas jāiesniedz Uzņēmumu reģistrā individuālā komersanta ierakstīšanai komercreģistrā, ir pieteikums un kvīts par reģistrācijas valsts nodevas 20 latu apmērā samaksu un kvīts par publikācijas apmaksu 16 latu apmērā. Personas parakstu uz pieteikuma un rīcībspēju jāapliecina notariāli.
Fiziskai personai ir pienākums pieteikt sevi ierakstīšanai Komercreģistrā, kā individuālo komersantu, ja gada apgrozījums no saimnieciskās darbības pārsniedz 20 tūkst. latu, darbības veikšanai ir iekārtojusi patstāvīgu pakalpojumu sniegšanas vai preču pārdošanas vietu un nodarbina vairāk nekā piecus darbiniekus. Analizējot statistiskos datus par reģistrētiem komersantiem laika posmā no 01.01.2002 līdz 16.03.2007, autors var secināt, kā individuālais komersants ieņem otro vietu, ka populārākais uzņēmējdarbības veids Latvijā (1.2 tab.). Pēc autora domām, individuālajam komersantam šādas priekšrocības attiecībā uz citiem uzņēmējdarbības veidiem:
Vienkārša reģistrācija;
Nav noteikts minimāla pamatkapitāla lielums;
Īpašnieks pats pieņem visus lēmumus;
Liela motivācija, jo uzņēmums pieder vienai personai;
Kreditoriem ir labvēlīga attieksme pret pilnas materiālā atbildības uzņēmumu.
1.2 tabula
Latvijā reģistrēti komersanti līdz 2007. gadam
1.3 PERSONĀLSABIEDRĪBAS RAKSTUROJUMS
Personālsabiedrība ir komercsabiedrība, kura tiek dibināta komercdarbības veikšanai, izmantojot kopīgu firmu (nosaukumu) un kurā uz sabiedrības līguma pamata, apvienojušās divas vai vairākas personas (biedri). Personālsabiedrībai nav juridiskās personas statuss, taču tai ir tiesībspēja, t.i., tā, izmantojot savu firmu (nosaukumu) var iegūt tiesības un uzņemties saistības, iegūt īpašuma un citas lietu tiesības.
Personālsabiedrības parasti apvienojas būvuzņēmēji, amatnieki, mežizstrādātāji, jo sabiedrība var iegūt konkrētu mantu vai naudu, kā arī savu personīgo darbu, atkarībā no dibinātāju mērķiem un iecerēm. Piemēram, personālsabiedrībā apvienojas būvsabiedrības, lai apvienojot savus spēkus un līdzekļus, uzbūvētu kādu lielu objektu. Personālsabiedrības dibināšana ir samērā vienkārša – dibinātājiem vienīgi ir jānoslēdz sabiedrības līgums. Personālsabiedrībai nav jāveido pamatkapitāls, pārvaldes institūcijas (valde, padome) un nav vajadzīgi arī statūti. Personālsabiedrības ierakstīšanai komercreģistrā, Uzņēmumu reģistrā ir jāiesniedz pieteikumus, kuru paraksta visi dibinātāji (personu paraksti uz pieteikuma un rīcībspēja jāapliecina notariāli), kvīts par reģistrācijas valsts nodevas samaksu 100 latu apmērā un kvīts par publikācijas apmaksu 24 latu apmērā, kā arī personālsabiedrības dibinātaja – fiziskās personas, pie zvērināta notāra apliecināts paraksta paraugs. Ja šīs personas paraksts ir notariāli apliecināts uz reģistrācijas pieteikuma, atsevišķs paraksta paraugs nav jāiesniedz.
Atkarībā no tā, vai visi personālsabiedrības biedri neierobežoti atbild par sabiedrības saistībām vai arī kāda personālsabiedrības biedra atbildība pret personālsabiedrības kreditoriem ir ierobežota, personālsabiedrības iedalās pilnsabiedrībās un komanditsabiedrībās.
1.3.1 Komandītsabiedrība
Komandītsabiedrība ir personālsabiedrība, kuras mērķis ir komercdarbības veikšana, izmantojot kopēju firmu, un kurā uz sabiedrības līguma pamata apvienojušās divas vai vairākas personas (biedri), ja vismaz viena sabiedrības biedra (komandīta) atbildība attiecībā uz sabiedrības kreditoriem ir ierobežota ar viņa ieguldījuma apmēru, bet pārējo personiski atbildīgo sabiedrības biedru (komplementāru) atbildība nav ierobežota. Par komandītsabiedrības biedru var būt tikai fiziska vai juridiska persona. Par komandītsabiedrības biedru nevar būt personālsabiedrība (līgumsabiedrība).
Lai piereģistrētu komandītsabiedrību ir jāaizpilda pieteikums, jāsamaksā valsts nodevu un par ierakstu oficiālajā laikraksta „Latvijas Vēstnesis”.
1.3.2 Pilnsabiedrība
Šo sabiedrību būtiskākā atšķirība ir tāda, ka pilnsabiedrībā visi dalībnieki ir vienādi tiesībās un uzņemas pilnu atbildību par sabiedrības saistībām. Tās nozīmē, ka pilnsabiedrības biedri atbild par savas atbildības saistībām ar savu īpašumu. Piemēram, tika izveidota pilnsabiedrība tiltu būvē “Dienvidu tilts”, kurā apvienojušies seši vietējie celtniecības uzņēmumi: AS “BMGS”, AS “Latvijas tilti”, SIA “Rīgas tilti”, SIA “Skonto būve”, SIA “Tilts” un SIA “Viadukts”.
Pilnsabiedrības reģistrēšanas process ir līdzīgs komandītsabiedrības reģistrēšanai. Tabulā 1.3 var redzēt reģistrētu komandītsabiedrības un pilnsabiedrības skaitu līdz 2007. gadam.
1.3 tabula
Reģistrētas pilnsabiedrības un personālsabiedrības skaits Latvijā līdz 2007. gadam .
Reģistrēti subjekti Reģistrēti Aktīvi1
Komandītsabiedrība 53 51
Pilnsabiedrība 166 153
1.4 KAPITALSABIEDRĪBAS RAKSTUROJUMS
Kapitālsabiedrība – visplašāk izplatītais komercsabiedrību veids Latvijā.
„Kapitālsabiedrība ir komercdarbība, kuras pamatkapitāls sastāv no pamatkapitāla daļu vai akciju nominālvērtības kopsummas.” Būtiskākais kapitālsabiedrības elements ir pamatkapitāls, bez kura izveidošanas kapitālsabiedrību nevar nodibināt.
Kapitālsabiedrības veidi ir:
Sabiedrība ar ierobežotu atbildību (SIA), kas ir slēgta tipa sabiedrība, kuras daļas nav publiskās apgrozības objekts;
Akciju sabiedrība (AS), kuras daļas (akcijas) var būt publiskās apgrozības objekts.
Sabiedrībai ar ierobežotu atbildību (SIA) ir atviegloti dibināšanas noteikumi salīdzinājumā ar akciju sabiedrību (AS). Dibinot SIA, tās pamatkapitālu var apmaksāt ar naudu vai mantisko ieguldījumu, bet dibinot AS – tikai ar naudu. Arī valsts nodeva SIA reģistrācijai ir mazāka – 100 latu, valsts nodeva par AS reģistrāciju ir 250 latu.
Kapitālsabiedrības dibinātājs var būt fiziskā vai juridiskā persona, kura ir parakstījusi sabiedrības dibināšanas līgumu. Kapitālsabiedrību atšķirībā no personālsabiedrības var dibināt arī viena persona. Kapitālsabiedrības dalībnieks ir persona, kurai pieder viena vai vairākās daļas. Dalībniekam ir ierobežota atbildība, tas nozīmē, ka – viņš atbild ar sabiedrībā ieguldītā īpašuma daļu, bet neatbild ar savu personīgo mantu.
Runājot par sabiedrības pamatkapitālu, to apmaksā ar naudu vai mantisko ieguldījumu. Apmaksas veidu nosaka līgumā. Dibinot sabiedrību, dibinātāji seko šādai dibināšanas kārtībai:
Izstrādā un paraksta dibināšanas līgumu;
Apmaksā pamatkapitālu noteiktā apmērā;
Samaksā reģistrācijas nodevu un maksu par reģistrācijas ierakstu izsludināšanu;
Iesniedz uzņēmumu reģistrā pieteikumu .
Sabiedrības statūtos vajadzētu būt atspoguļotai sabiedrības firmai; komercdarbības veidam; sabiedrības darbības mērķī; pamatkapitāla lielumam; sabiedrības valdes skaitliskam sastāvam un citiem noteikumiem, ko dibinātāji uzskata par būtiskiem.
1.4.1 Sabiedrība ar ierobežotu atbildību (SIA)
SIA ir vispopulārākā komersanta darbības forma Latvijā. Katru dienu turpina pieaugt jaundibināto sabiedrību ar ierobežotu atbildību skaits. Pēc “Lursoft” statistikas datiem, 2004.gadā komercreģistrā ierakstītas 7 342 SIA, 2005.gadā pirmajos divos mēnešos – 1 329,bet 2007. gadā pirmajos trīs mēnešos- 2 914. Sabiedrība ar ierobežotu atbildību ir slēgta kapitālsabiedrība, kuras daļas nevar būt publiskajā apgrozībā, taču viena no būtiskākajām priekšrocībām ir tā, ka tās dalībnieku atbildība ir ierobežota ar katra dalībnieka ieguldījuma apjomu sabiedrības pamatkapitālā.
Kapitālsabiedrību nevar nodibināt bez pamatkapitāla. Minimālais sabiedrības pamatkapitāla lielums ir 2 tūkst. Ls. Katram dalībniekam ir ieguldīta kapitāla vienība, kuru sauc par daļu. Šī daļa dalībniekam dod tiesības piedalīties sabiedrības pārvaldē, peļņas sadalē, kā arī citas likumā paredzētās tiesības. Daļa nav dalāma un ir izteikta veselos latos.
Sabiedrības pārvaldes institūcijas ir dalībnieku sapulce un valde, kā arī padome ( ja tāda ir izveidota).
Dalībnieku sapulcei ir tiesības pieņemt lēmumus par pamatkapitāla palielināšanu vai samazināšanu; padomes locekļu ievēlēšana vai atsaukšana; gada pārskata un peļņa sadales apstiprināšana un citus lēmumus, tomēr vajag rēķināties ar to, ka dalībnieku sapulcei ir lemttiesības, ja tajā piedalās dalībnieki, kuri pārstāv vairāk par pusi no balsstiesīgā pamatkapitāla. Par peļņas sadali lemj dalībnieku sapulce, kura tiek sasaukta vismaz vienu reizi gadā, un lēmums ir pieņemts, ja par to nodotas vairāk par pusi no dalībnieku sapulcē pārstāvētām balsīm.
Valdes locekļus ievēl uz trim gadiem, tā sastāvā var būt viens vai vairāki locekļi. Valde ir sabiedrības izpildinstitūcija, kas vada un pārstāv sabiedrību.
Pamatkapitālu drīkst palielināt vai samazināt, pamatojoties tikai uz dalībnieku sapulces lēmumu.
1.4.2 Sabiedrības ar ierobežotu atbildību (SIA) reģistrēšana
Šodien var ļoti viegli piereģistrēt uzņēmumu, bet pēc autora domām, ja nav idejas, kā to naudu pelnīt, tad šādam uzņēmumam nav nekādas jēgas. Līdz ar to pirmais, kas ir nepieciešams, ir biznesa plāns, jo tā ir vienīgā garantija, ka bizness var izdoties.
Raugoties no juridiskā viedokļa, ir jāizdomā, kādu uzņēmējdarbības formu vajag izvēlēties, vai reģistrēties kā individuālam komersantam, vai varbūt tikai kā individuālā darba veicējam bez reģistrācijas komercreģistrā, vai arī dibināt sabiedrību ar ierobežotu atbildību. Tās ir trīs lielās izvēles, runājot par maziem uzņēmumiem. Lai arī pirmajā brīdī šķiet, ka vienkāršāk ir reģistrēties kā individuālajam komersantam, Latvijā ir tendence, ka cilvēki aizvien vairāk izvēlas sabiedrības ar ierobežotu atbildību (SIA) formu (1.2. tab.). Tādā veidā mazinās risks – cilvēks biznesam nošķir daļu savas mantas, ar kuru viņš riskē, bet pārējais, kas viņam pieder – māja, dzīvoklis, zeme, ar to viņš neriskē. No riska viedokļa daudz prātīgāk ir dibināt tieši SIA. Populārākā uzņēmējdarbības forma Latvijā neapšaubāmi ir SIA – vairāk nekā 90% jauno uzņēmēju izvēlas šo formu – un autors piekrīt šai izvēlei.
SIA reģistrācijas gadījumā cilvēkam ir jāsagatavo dokumentācija un statūti. Lai to izdarītu, ir vairāki veidi: var iet pie juristiem, lai viņi palīdz, var nākt uz reģistru, jautāt, lai palīdz uzrakstīt (tas gan maksā naudu) un trešais ceļš,- izmantot Uzņēmumu reģistra interneta mājas lapas iespējas. Interneta mājas lapā ir pieejams gan visu iesniedzamo dokumentu uzskaitījums, gan šo dokumentu paraugi aizpildītā un neaizpildītā formā. Autors ar pārliecību var apgalvot, ka, lai sagatavotu uzņēmuma dibināšanai nepieciešamos dokumentus, nav nepieciešama juridiskā izglītība – to mierīgi var izdarīt pat vidusskolnieks. Ja SIA īpašniekam nav bijusi saskarsme ar šiem dokumentiem, pēc autora domām dažu stundu ilgs laiks aizpildīšanai ir pilnībā pietiekams. SIA reģistrācijas gadījumā ir jāapmaksā pamatkapitāls – vismaz divu tūkstošu latu apmērā, bet var paredzēt, ka līdz reģistrācijai obligāti tiek apmaksāti vismaz 50%. Ir divi veidi, kā to izdarīt – vai nu iet uz banku, atvērt pagaidu kontu, iemaksāt naudu un paņemt izziņu, vai ieguldīt mantisko ieguldījumu.
Tālākajā procesā visi dokumenti jāsniedz uz reģistrāciju. Paraksts uz reģistrācijas pieteikuma ir jāapliecina pie zvērināta notāra, bet, ja ir viens dibinātājs, tad kopš pagājušā gada jūlija, cilvēks ar visiem dokumentiem var nākt uz Uzņēmumu reģistru un tā darbinieki apliecinās parakstu. Iesniedzot dokumentus, ir jāsamaksā valsts nodeva- 100 lati, kā arī par publikāciju laikrakstā Latvijas Vēstnesis – 24lati. Paraksta apliecināšana maksā aptuveni piecus latus.
Saskaņā ar likumu dokumenti būs izskatīti trīs darbadienu laikā. Pagājušajā gadā vidējais dokumentu izskatīšanas laiks bija 2,7 darbadienas. Ja lēnām viss tiek darīts, tad var teikt, ka, ja autors pirmdien no rīta pieceļas ar domu, ka vajadzētu nodibināt savu SIA, tad piektdien viņš jau var svinēt uzņēmuma reģistrāciju.
Analizējot šo informāciju autors var secināt, ka uzņēmējdarbības uzsākšanai ir svarīgi šādi priekšnosacījumi:
Uzņēmējam skaidri jāformulē sava ideja un mērķis;
Jābūt reāliem naudas līdzekļu avotiem;
Izvēlieties darbības veidu, kurā ir visvairāk pieredzes un zināšanas;
Spēt sadarboties ar partneriem;
Prasme cīnīties ar neveiksmēm un ticiet saviem spēkiem.
1.4.3 Akciju sabiedrība (AS)
AS ir komercdarbības forma, kas dod iespēju apvienot lielu kapitālu, līdz ar to AS parasti ir lieli, spēcīgi uzņēmumi.
Publiska kapitāla piesaiste, emitējot jaunas akcijas, ļauj arī vieglāk piesaistīt lielākas investīcijas, nekā piedāvājot daļas (akcijas) slēgtam pretendentu lokam, kā tas ir SIA gadījumā. Tāpēc akciju sabiedrību parasti dibina, ja plānots nodarboties ar tādu komercdarbības veidu, kam ir nepieciešami lieli ieguldījumi. Jāņem vērā arī tas, ka atsevišķos likumos ir speciāli paredzēta prasība, ka ar noteikta veida komercdarbību var nodarboties tikai komercsabiedrības AS formā, piemēram, banku darbība, apdrošināšana un citi.
„Akciju sabiedrība ir kapitālsabiedrība- atklāta sabiedrība, kuras daļas (akcijas) var būt publiskas apgrozības objekts.”
Akciju īpašnieku sauc par akcionāru. Akcionāri atbild par AS saistībām tikai ar ieguldījumiem AS pamatkapitālā, bet neatbild ar savu mantu.
Akcija ir vērtspapīrs, kas apliecina akcionāru līdzdalību sabiedrībā un dod viņam tiesības piedalīties sabiedrības pārvalde un saņemt dividendes, kas ir ienākums no akcijas.
AS dibinātāji var būt fiziskas un juridiskas personas. AS kapitāls veidojas no dibināšanas kapitāla (kas nevar būt mazāks par 25 tūkst. latu, viss dibināšanas kapitāls jāiegulda naudā) un izlaistajām un pārdotajām akcijām un obligācijām.
Akciju nominālvērtību nosaka statūtos, bet pērk un pārdod akcijas pēc akciju kursa, kas ir cena par kādu akciju pērk un pārdod fondu biržā. Tā ir akciju tirgus cena, ko ietekmē akciju pieprasījums un piedāvājums, fondu tirgus aktivitāte un citi faktori.
Akciju sabiedrībā ir trīspakāpju pārvaldes struktūra:
Akcionāru kopsapulce (augstākā institūcija- balso par peļņas sadali);
Padome, kas pārstāv akcionāru intereses kopsapulces starplaikā;
Valde, kas reāli vada uzņēmuma darbību.
Akciju daudzumu, kas nosaka balsu vairākumu sauc par akciju kontrolpaketi.
Latvijas komercreģistrā ir ierakstītas 10 lielākās akciju sabiedrības pēc to pamatkapitāla, kuru nosaukumus un pamatkapitāla lielumus autors piedāvā apskatīt tabulā 1.4.
1.4. tabula
Komercreģistrā ierakstītas 10 lielākās akciju sabiedrības pēc to pamatkapitāla .
1.5 UZŅĒMĒJDARBĪBAS FORMU SALĪDZINĀJUMS
Autors, analizējot visu informāciju, kura tika piedāvāta un ir saistīta ar uzņēmējdarbību, izveidoja tabulu 1.5., kurā ir attēloti visi nepieciešamie nosacījumi, lai pastāvētu katrs komersanta veids, kurš ir noteikts Latvijas likumdošanā.
1.5 tabula
Uzņēmējdarbības formu salīdzinājums.
Individuālais komersants Pilnsabiedrība Komandītsabiedrība SIA AS
Definīcija Sava uzņēmuma organizētājs, vadītājs un īpašnieks vienā personā Mērķis ir komercdarbības veikšana, izmantojot kopīgu firmu, neierobežojot savu atbildību pret pilnsabiedrības kreditoriem Mērķis ir komercdarbības veikšana, izmantojot kopīgu firmu, ja vismaz viena sabiedrības biedra atbildība attiecībā uz kreditoriem ir ierobežota ar viņa ieguldījuma apmēru, bet pārējo atbildība nav ierobežota. Kapitālsabiedrība – slēgta sabiedrība, kuras daļas nav publiskās apgrozības objekts Kapitālsabiedrība – atklāta sabiedrība, kuras daļas var būt publiskas apgrozības objekts.
Pamatkapitāls Nav Nav Nav 2 000 25 000
Pārvalde Lēmumus pieņem viens Lēmuma pieņemšanai nepieciešama visu sabiedrības biedru piekrišana Komandītiem nav tiesības piedalīties sabiedrības lietvedībā Lēmumus pieņiem dalībnieku sapulce, valde un padome ja tāda ir izveidota Lēmumus pieņiem akcionāru sapulce, padome un valde
Peļņas sadale Visu iegūst individuālais komersants Pēc nodokļu nomaksas peļņa un zaudējumi tiek sadalīti biedriem proporcionāli viņu ieguldījumam Pēc nodokļu nomaksa peļņa un zaudējumi tiek sadalīti biedriem proporcionāli viņu ieguldījumam Par peļņas sadali lemj dalībnieku sapulce Par peļņa sadali lemj akcionāru sapulce
Atbildība Atbild ar visu savu mantu Sabiedrības biedri atbild kā kop parādnieki personiski ar visu savu mantu. Komandīts atbild tikai ar savu kapitāla daļu par pārējiem zaudējumiem atbild proporcionāli ieguldītām kapitāla daļām ar visu savu mantu. Atbild tikai ar SIA ieguldīto kapitālu. Atbild ar AS mantu
Uzņēmējdarbība kalpo ne tikai katra cilvēka attīstības interesēm, bet arī visas sabiedrības attīstības interesēm. Uzņēmējdarbība rada papildu apstākļus valsts attīstībai, maznodrošināto slāņu ekonomiskā stāvokļa uzlabošanai, kā arī politiskās situācijas uzlabošanai.
Mazie un vidējie uzņēmumi ir tirgus ekonomikas svarīgākie elementi. To dibināšana un attīstība ir normālas ekonomiskās vides nepieciešams nosacījums, kas veicina preču ražotāju un pakalpojumu uzņēmumu konkurences rašanos.
Latvijā MVU veido lielu tautsaimniecības daļu. 2002.gadā Latvijā bija 42549 ekonomiski aktīvi uzņēmumi, no kuriem 42275 atbilda MVU kategorijai. 42.5% no MVU darbojās pakalpojumu sfērā (tirdzniecībā), turpretī ražošanā tikai 15%. Bet jau 2006. gada pirmajā pusē Latvijā bija 55 621 ekonomiski aktīvs komersants, no kuriem vairāk nekā 99% atbilda MVU kategorijai. Latvijā ekonomiski aktīvo MVU sadalījums pēc to lieluma ir līdzīgs tam, kāds tas ir ES valstīs: mikrouzņēmumi – 87.8%, mazie uzņēmumi – 9.9%, vidējie uzņēmumi – 1.9% un lielie- 0.3% (att.2.1). MVU kopumā nodarbināti 69,9% no privātā sektorā strādājošajiem valstī, kas ir kas rada 63,2% IKP . Šiem uzņēmumiem ir nozīmīga loma gan iekšzemes kopprodukta radīšanā, gan arī nodarbinātībā. Latvijā 2004. gadā MVU skaits uz 1000 iedzīvotājiem ir mazs- tikai 44, kas ir tuvu ES vidējam līmenim.
Kā jau agrāk autors minēja, MVU ir valsts ekonomikā ir liela nozīme, jo tie veicina konkurenci, sniedz daudzveidīgus pakalpojumus un preces, palīdz efektīvāk darboties lieliem uzņēmumiem, spēj ātri pielāgoties tirgus izmaiņām, racionāli izmanto darbaspēka un dabas resursus, palielina dzīves līmeni, ka arī palielina valsts ienākumus caur nodokļu sistēmu.
2. MAZIE UN VIDĒJIE UZŅĒMUMI (MVU), TO NOZĪME TAUTSAIMNIECĪBĀ
2.1 MVU RAKSTUROJUMS
Maziem un vidējiem uzņēmumiem ir savas raksturīgas īpašības tāda, ka:
uzņēmuma īpašnieki gandrīz visiem uzņemumiem ir arī tā vadītāji;
kapitāla īpašnieku skaits ir neliels vai arī pieder tikai vienai personai;
uzņēmums darbojas vietēja tirgū;
uzņēmums pārstāv nelielu daļu no visas nozares.
Saskaņā ar Eiropas Komisijas regulu Nr.70/2001 un grozījumiem, kas izdarīti ar Eiropas Komisijas regulu 364/2004 MVU definīcija ir atkarīga no uzņēmuma lieluma. Uzņēmuma lielumu nosaka trīs rādītāji:
strādājošo skaits vidēji gadā;
gada apgrozījums;
aktīvi (bilances vērtība).
Vidējie uzņēmumi:
darbinieku skaits: 50- 249;
gada apgrozījums nepārsniedz 50 milj. eiro;
gada bilances kopsumma nepārsniedz 43 milj. eiro.
Mazie uzņēmumi:
darbinieku skaits: 10- 49;
gada apgrozījums nepārsniedz 10 milj. eiro;
gada bilances kopsumma nepārsniedz 10 milj. eiro.
Mikro uzņēmumi:
darbinieku skaits: 1- 9;
gada apgrozījums nepārsniedz 2 milj. eiro;
gada bilances kopsumma nepārsniedz 2 milj. eiro.
att. 2.1 Sadalījums pa uzņēmumiem pēc to lieluma, 2005.gadā (%) Latvijā.
Jaunie uzņēmumi veidojas vairāk intensīvu ekonomisko aktivitāšu rajonos. Visstraujākais uzņēmumu skaita pieaugums ir bijis Rīgā un netālu no Rīgas. Latgalē uzņēmumu skaits palielinās minimāli, pie tām dažos rajonos – Balvu, Krāslavas un Ludzas, uzņēmumu skaits dažreiz pat samazinās.
No visiem komersantiem un komercsabiedrībām (uzņēmumiem) MVU kategorijai skaitam atbilst 99,3%. Pēdējo gadu statistika liecina par pozitīvām tendencēm jaundibināto uzņēmumu skaita pieauguma ziņā. Lursoft pieejamā statistika rāda, ka 2004. gadā kopumā ir reģistrēts 10 221 jaundibināts uzņēmums, 2005. gadā – 11 009 jaundibināti uzņēmumi, kas ir par 8% vairāk nekā 2004. gadā, 2006. gada 11 mēnešos savukārt – 12497, kas ir par 21% vairāk nekā iepriekšējā gada šādā periodā (9895), kas kopumā varētu liecināt par uzņēmējdarbības vides uzlabošanas, uzņēmējdarbības attīstības veicināšanas nodrošināšanai veikto pasākumu efektivitāti.
2.2 UZŅĒMĒJDARBĪBAS FORMU IZVĒLE
Saskaņā ar spēkā esošo uzņēmējdarbības likumdošanu pastāv vairākas uzņēmējdarbības formas, no kurām pēc autora domām Latvijas uzņēmēji un īpašnieki var izvēlēties saviem uzņēmējdarbības vai īpašumu apsaimniekošanas mērķiem šķietami vispiemērotāko, simpātiskāko, drošāko un mazāk riskanto. Dibinot jaunus uzņēmumus un uzņēmējsabiedrības, uzņēmēji izvēlas tādas formas, kas mazāk pakļautas riska faktoriem un cer gūt ienākumus ātrāk.
Nelieli sākotnējie ieguldījumi ir svarīgs priekšnosacījums uzņēmējdarbības uzsākšanai. No vienas puses, uzsācējiem nav pieeja lielam starta kapitālam – parasti šīs kapitāls ir pašu sarūpēts, ko uzņēmējs sakrāj vai privāti aizņemas, no otras puses – cilvēki vispirms vēlas pavingrināties biznesā kā tādā: tas ir drošāk un liekas loģiskāk – sākt ar kaut ko nelielu un augt „dabiskā ceļā”. Pēc autora domām pastāv priekšstats, ka „lielo biznesu” var uzsākt tad, kad ir iegūta pieredze; kad ir vairāki uzņēmumi, kas viens otru baro.
Viens no sabiedrībā izplatītiem argumentiem, kāpēc cilvēki neiet uzņēmējdarbībā ir labas biznesa idejas trūkums. Jauno komersantu intervijas un aptaujas liecina, ka, lai uzsāktu uzņēmējdarbību, pietiek ar „pārbaudītu” ideju. Laba garantija tam, ka bizness izdosies, ir uzsācēja personīgā pieredze, tāpēc jaunie uzņēmumi nereti dzimst tajā pašā nozarē, kurā uzsācējs līdz šim strādājis algotā darbā, kur ir iegūtas zināšanas, pieredze un kontakti, kas rada pārliecību par izvēles drošticamību.
Sabiedrība ar ierobežotu atbildību (SIA) kopumā ir vispopulārākā un pieņemamākā uzņēmējdarbības forma, bet par individuālo komersantu (IK) cilvēki nereti izvēlas kļūt naudas trūkuma dēļ – nav bijuši pieejami nepieciešamie 2 tūkst. Ls, lai reģistrētu SIA. Taču individuāla komersanta statusu kopumā uztver kā labu alternatīvu – to var ātri un vienkārši reģistrēt; tā ir iespēja pamēģināt darbošanos biznesā; un tas ir pietiekami nopietns veids, lai sevi pieteiktu kā tirgus spēlētāju.
2.2.1 MVU priekšrocības un trūkumi
2.2.1 tabula
Mazo un vidējo uzņēmumu priekšrocības un trūkumi :
Priekšrocības Trūkumi
1. veido valstī vidējo slāni, neļauj sabiedrībai noslāņoties;
2. ar valsts atbalstu spēj ietekmēt monopolcenas (jo lielāka konkurence, jo mazākas cenas) ;
3. veicina vienmērīgāku uzņēmējdarbības izvietošanu valsts teritorijā;
4. tieši ietekmē bezdarba līmeni (60 -70 % no visiem nodarbinātiem);
5. elastīgāki pret tirgu, spēj ātri reaģēt uz pieprasījumu;
6. notiek straujāks inovācijas process;
7. ir iespēja ātri pieņemt lēmumus, jo uzņēmuma struktūra ir vienkārša;
8. personīga klientu pazīšana dod iespējas labāk tiem pielāgoties, tas ir individuāla pieeja klientam;
9. labvēlīgāks sociāli psiholoģiskais klimats, attiecības starp vadītāju un personālu ir vienlīdzīgākas, komunikācija ar personālu ir tiešāka, darba vide atbrīvotāka, līdz ar to lielākā motivācija;
10. personāls ātri un skaidri var redzēt sava darba rezultātus;
11. īsāks celtniecības laiks, ātrāka atdeve;
12. mazāka sākumkapitāla vērtība;
13. MVU veicina ēnu ekonomikas samazināšanos, jo nelegālo biznesu var vienkārši pārvērst legālā. 1. nelielas finanses (mazs bizness parasti dod mazus ienākumus) ;
2. mazākas iespējas attīstīt darbību;
3. grūtības pārvarēt konkurenci it īpaši importa cenas;
4. samēra maz izmanto konsultatīvo institūciju pakalpojumus (informācijas trūkums);
5. ietekmē nesakārtota likumdošana (slēpj peļņu);
6. grūtības iziet starptautiskajā tirgū;
7. biežāk bankrotē;
8. nevar atļauties algot augsti kvalificētus speciālistus;
9. vadībai bieži trūkst pieredzes uzņēmējdarbībā, tā balstās uz intuīciju un personīgo pieredzi;
10. grūti konkurēt ar lielam organizācijām;
11. īpašnieka ciešā saskarsme ar uzņēmumu bieži rada neobjektivitāti;
12. MVU grūti piesaistīt finanses (kredīts investori).
2.3 MVU IZVIETOJUMS PA PILSĒTĀM UN RAJONIEM.
2.3 tabula
Jaundibināto uzņēmumu izvietojums pa Latvijas rajoniem
2004.- 2006. gadā
Rajons Kopā 3 gados 2004.
gadā 2005.
gadā 2006.
gadā
Cēsu rajons 3.8 2.2 1.9 1.7
Daugavpils rajons 4.8 4.0 3.2 3.1
Jelgavas rajons 1.6 1.4 1.0 1.1
Ogres rajons 2.9 2.5 2.3 2.9
Rēzeknes rajons 3.0 2.4 2.0 2.0
Rīgas rajons 75.0 81.1 83.9 84.3
Tukuma rajons 3.0 2.2 1.6 1.3
Valmieras rajons 3.2 2.1 2.1 2.0
Ventspils rajons 2.8 2.3 2.0 1.7
Kopā Latvijas rajonos 100% 100% 100% 100%
No tabulas 2.3 autors var secināt:
1. vairāk nekā trīs ceturtdaļas no visiem jaunajiem uzņēmumiem ir reģistrēti Rīgā un tās piepilsētās;
2. Daugavpils, Cēsu, Jelgavas, Ogres, Rēzeknes, Tukums, Valmieras un Ventspils rajonos jauno uzņēmumu reģistrēšanas īpatsvars gadu gaitā samazinās, kas var liecināt par nelabvēlīgo faktoru ietekmi šajos reģionos;
3. progresējoša uzņēmējdarbības aktivitāte salīdzinoši ar citiem rajoniem ir Daugavpils rajonā;
4. visretāk uzņēmēji dibina savu uzņēmumu Jelgavas rajonos.
Tālāk autors analizē ekonomiski aktīvo uzņēmumu sadalījumu pa darbības galvenajiem virzieniem, informāciju ņemot no 2.2 attēla, kur ir atspoguļota tautsaimniecības struktūra Latvijā 2005. gadā.
att. 2.2 Lursoft statistika par ekonomiski aktīvo vienību sadalījumu pa tautsaimniecības nozarēm 2005. gadā
Kā redzams no sakārtotiem datiem, tirdzniecība un komercpakalpojumi ir biežāk izvēlētās tautsaimniecības nozares starp uzņēmējiem. Transporta pakalpojumu sfērā jaundibināto uzņēmumu skaits un īpatsvars palielinās. Finansu pakalpojumu un banku darbības sfērā jaundibinājumu skaits ir stabils. Viens no lielākajiem pieaugumiem ir vērojams būvniecībā, ko autors var secināt no liela piedāvājuma un pieprasījuma nekustama īpašuma sfērā.
Analizējot redzamos datus (att.2.2) var izdarīt secinājumus, ka Latvijā aizvien straujāk pieaug dažādu pakalpojumu klāsts nevis ražošanas nozares. Kāpēc Latvijā tik maz rodas jaunu ražošanas uzņēmumu, un kāpēc tik maz ražo patēriņa preču? Pēc autora domām valsts labklājības pamatā ir ražošana. Ja paskatīties lauksaimniecības un pārtikas preču eksporta kopapjomu pagājušajā gadā tas sastadīja 433 miljoni latu, bet imports tai pašai preču grupai ir 702 miljoni latu. Tiešām var aizdomāties, „vai Latvija spēj sevi pabarot”. Kopējā aina vēl bēdīgāka, eksporta kopapjoms bija ap 3,2 miljardi latu, bet imports – ap 6,2 miljardi latu jeb imports pārsniedza eksportu gandrīz divas reizes .
Liela daļa no Eiropas Savienības fondiem arī aiziet uz pakalpojumu sfēru, kurai ir ikdienas patēriņa nozīme. Pēc autora domām primārām jābūt investīcijām tehnoloģijās, ražošanas nozarēs. Ja paskatīties uz valstīm, kas sasniegušas labklājību – vai tā ir Somija, Zviedrija, Dānija, Vācija, tad visur pamatā ir augstās tehnoloģijas, ražošanas sektors un spēcīgs eksports. Latvijai ir jāattīsta ražošanu, valstij vajag vairāk materiāli palīdzēt uzņēmumiem, kuri darbojas ražošanas sfērā, jo tie nosaka Latvijas attīstību.
2.3.1 Uzņēmējdarbības un pašnodarbināto dinamika
Viens no ekonomisko aktivitāšu raksturojošiem rādītājiem ir ekonomiski aktīvo komersantu un komercsabiedrību skaits uz 1000 iedzīvotājiem. 2004.gadā Rīgas reģionā uz 1000 iedzīvotājiem bija 41 ekonomiski aktīvs uzņēmums un uzņēmējsabiedrība, kam sekoja Pierīga (17), Kurzemes rajons (15), Vidzemes rajons (14), Zemgales rajons (12) un Latgales rajons (11).
Kopš 2000.gada, četru gadu laikā ekonomiski aktīvo uzņēmumu skaits valstī palielinājies par 36% Rīgas pilsētā, kamēr pārējos plānošanas reģionos vidēji 3 – 4 reizes mazāks pieaugums. Rēķinot uz 1000 iedzīvotājiem, ekonomiski aktīvo uzņēmumu skaits Rīgā ir pieaudzis par 11, kamēr Kurzemē – par 1,4, Vidzemē – par 1,3, Zemgalē – par 1,1, bet Latgalē – par 0,9 uzņēmumiem, to var secināt no attēla 2.3.
att. 2.3 Lursoft statistika par uzņēmumu skaitu uz 1000 iedzīvotājiem Latvijā 2004. gadā
2.3.2 Gatavība uzsākt uzņēmējdarbību
Šodien lielāka daļa Latvijas iedzīvotāju nav gatavi uzsākt uzņēmējdarbību. Pēc autora domām tam ir daudz paskaidrojumu. Kontaktējoties ar cilvēkiem ir jūtama negatīva attieksme pret kapitāla vairošanu, rodas sajūtas, ka tas ir kaut kas negatīvs. Sabiedrība ir neiecietīga pret veiksmīgi strādājošo uzņēmēju panākumiem, kuri ar savu grūtu darbu ir spējuši sasniegt augstāku turības līmeni. Autors ir pamanījis, ka masu mēdijos uzturēta doma, ka vairuma gadījumu veiksmīgi un godīgi strādājošie uzņēmēji pie turības ir tikuši ar negodīgiem līdzekļiem, bet nevis ar to, ka viņu panākumu pamatā ir to individuālās spējas, vēlme, drosme un citi faktori.
3. KAS VEICINA UZŅĒMĒJDARBĪBAS UZSĀKŠANU VALSTĪ UN KAS TRAUCĒ TO UZSĀKT
Uzņēmēju aptaujās 53,3% no visiem uzņēmējiem uzņēmējdarbības vidi nosauc par nelabvēlīgu, 30,8% par neitrālu un tikai 13,1 % dēvē par labvēlīgu, vienmēr ir cilvēki, kas uzdrošinās riskēt un atrod iespējas attīstīt savas idejas. Bizness zināmā mērā dod brīvības sajūtu, iespēju būt neatkarīgam, pašam plānot savu laiku, apzināties savu lomu paveiktajā darbā. Nākamajās apakšnodaļās autors mēģinās konkrēti raksturot faktorus, kuri traucē un veicina uzņēmējdarbību Latvijā.
3.1 KAS VEICINA UZŅĒMĒJDARBĪBU VALSTĪ
Pēc autora domām, lai veicinātu Latvijas ekonomikas attīstību ir svarīgi nodrošināt mazo un vidējo uzņēmumu veiksmīgu attīstību un konkurētspēju gan vietējā, gan ārējos tirgos.
Tālākajā izpētē autors raksturos dažas aktivitātes, kuras sekmē uzņēmējdarbību :
1. Uzsākot uzņēmējdarbību ir jāņem vērā , ka mūsdienu pasaulē varbūt nemaz nav nepieciešams birojs un ir iespējams strādāt mājās, jo biroja izmaksas var negatīvi ietekmēt uzņēmuma attīstību. Jauniem uzņēmējiem tiek piedāvāti virtuāli biroji, kuri nodrošina klientu ar uzņēmuma adresi, atsevišķu tālruni un sekretāri, kas atbild uz tālruņa zvaniem uzņēmuma vārdā, ka arī vajadzības gadījumā klients uz sev vēlamu laiku (uz dienu vai uz vairākām stundām) var noīrēt biroja telpas vai konferenču zāli.
2. Raksturojot biznesa parkus, viņu galvenais mērķis ir samazināt investora izmaksas, kuras ir saistītas ar uzņēmējdarbības uzsākšanu. Daļa no parkiem parasti tiek veidoti vietās ar labi attīstītu infrastruktūru. Parku būtība ir tajā, ka ļoti īsā laikā var sākt ražošanu un faktiski nav jārūpējas par atļauju un saskaņošanas procedūrām. Latvijā ir arī biznesa parki, kur tiek iznomāta zeme ar komunikācijām, bet uzņēmumam pašam ir jāveic nepieciešamo ēku būvniecība, piemēram, lidostas Rīga biznesa parks. Biznesa parkos bieži vien tiek piedāvāti biznesa vadības, grāmatvedības, juridiskie, tulkošanas, sekretariāta pakalpojumi.
3. Biznesa inkubatora izveidošanas mērķis ir nodrošināt ar telpām un biroja pakalpojumiem uzņēmumus, kuri sāk savu darbību un viņiem ir nepieciešamas ļoti dārgas iekārtas vai aprīkojums, ka arī veicināt jaunu, dzīvotspējīgu un konkurētspējīgu uzņēmumu veidošanos un attīstību Latvijas reģionos, nodrošinot tos ar uzņēmējdarbībai nepieciešamo vidi. Pēc būtības biznesa inkubatori ir līdzīgi biznesa parkiem.
4. Valsts atbalsta programmu mērķis ir stiprināt mazo un vidējo uzņēmumu konkurētspēju un attīstību, kā arī veicināt MVU radīto pievienotas vērtības pieaugumu. Kā piemēru, autors raksturo attīstības programmu 2004.- 2006. gadam. Šīs programmas darbības laikā (trijos gados) plānotais atbalsta finansējums ir 150 milj. Ls, no kuriem ES finansējums ir 107 milj. Ls, bet 46 milj. Ls – no Latvijas valsts budžeta. Projektu piemēri:
Jaunu produktu un tehnoloģiju attīstība;
Ražošanas modernizācija;
MVU konsultācijas (tirgus pētījumi, biznesa plāna izstrāde);
Apmācības uzņēmējiem un uzņēmējdarbības uzsācējiem.
5. Klasteru programmas mērķis ir- savstarpēji saistītu nozaru uzņēmumu sadarbības veicināšana, darbinieku apmācība, mārketinga pētījumu veikšana, tādejādi veicinā atrāku nozaru attīstību konkurētspējas celšanu, eksporta apjomu palielināšanu, inovācijas jaunu produktu ražošanu.
6. Latvijas Garantiju aģentūra (LGA) ir valsts atbalstīta institūcija, kuras mērķis ir atbalstīt Latvijā reģistrētu mazo un vidējo uzņēmējsabiedrību (komercsabiedrību) saimnieciskās darbības attīstību, izsniedzot:
Aizdevumu garantijas, kas atrisina nepietiekošā nodrošinājuma problēmu aizdevumu saņemšanai komercbankā;
Finansu līzinga garantijas industriālā līzinga darījumos.
7. Iestājoties Eiropas Savienībā (ES), Latvijai kā vienam no vismazāk attīstītajiem ES reģioniem ir iespēja izmantot Eiropas Savienības sniegto finanšu palīdzību.
Eiropas reģionālas attīstības fonds (ERAF)- Atbalsta attīstības un dzīves līmeņa atšķirību mazināšanu reģionos. Finansējums galvenokārt paredzēts infrastruktūras, ražošanas un MVU attīstībai.
Eiropas Sociālais fonds (ESF)- Samazina diskrimināciju un nevienlīdzību darba tirgū.
Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonds (ELVGF)- atbalsta lauksaimniecības pārstrukturēšanu un veicina lauku attīstību.
Zivsaimniecības vadības finansēšanas instruments (ZVFI)- sniedz atbalstu piekrastes zvejniekiem, zivju krājumu aizsardzībai, zvejas ostu uzlabošanai un zivju produkcijas pārstrādei.
No 2004. gada līdz 2006. gadam Latvijai struktūrfondu programmu ietvaros kopējais pieejamais finansējums ir 856 milj. EUR (ES struktūrfondu finansējums – 625 milj. EUR un Latvijas Republikas valsts budžeta finansējums – 230 milj. EUR) (tab.3.1). Struktūrfondu atbalsta sadalījums pa nozarēm rāda, ka uzņēmējdarbības attīstības veicināšanas projektiem ir paredzēti 25% no kopējās vērtības. (att.3.2).
Tabula 3.1
ES struktūrfondi Latvijā 2004. – 2006. gadā Latvijā (milj. eiro)
ES struktūrfondu finansējums 2004.- 2006. gadā ES Latvija Kopā
Kopā 625.568.826 230.500.669 856.069.495
att. 3.2 Struktūrfondu atbalsta sadalījums pa nozarēm 2004.-2006. gadam Latvijā
3.2 AR UZŅĒMĒJDARBĪBAS UZSĀKŠANU SAISTĪTAS PROBLĒMAS
Pēc autora domām uzņēmējdarbības uzsākšanas problēmas ir saistītas galvenokārt ar cilvēku pašu uzņēmību un gatavību uzņemties atbildību, gan arī ar finansiālām problēmām.
Liela problēma ir tāda, ka Latvijas iedzīvotāji negrib riskēt ar savu mantu un ģimenes labklājību, viņiem trūkst pieredzes uzņemties atbildību, trūkst drosmes, tie labāk izvēlēsies strādāt kāda cita pakļautībā ar stabilu algu un sociālajām garantijām. Būtisks uzņēmējdarbības ierobežojums ir ideju trūkums. No vienas puses, kopumā trūkst ideju par to, kāda uzņēmējdarbība varētu būt pieprasīta un peļņu nesoša, bet, no otras puses, Latvijas situācijā ne visas idejas pēc realizācijas var būt pieprasītas un veiksmīgas. Uzsākot biznesu, nav iespējams izplānot potenciālo ienākumu apjomus, darba laika garumu, tāpēc cilvēki baidās pazaudēt esošo, un pat neapsver iespējas riskēt un iegūt vairāk.
Labvēlīga uzņēmējdarbības vide ir nozīmīgs konkurētspēju veicinošs faktors. Kā galvenos uzņēmējdarbību ietekmējošos faktorus MVU vadītāji ir atzīmējuši nodokļu likumdošanu (90%), kvalificēta darbaspēka pieejamību (75%), modernu tehnoloģiju pieejamību (74%), finansu līdzekļu pieejamību (75%), augstu konkurenci (77%).
Analizējot Latvijas ekonomisko situāciju, autors uzmanību pievērš šādam galvenajām problēmām, kuras traucē uzņēmējdarbības attīstību Latvijā un ar kurām ir jāsastopas katram uzņēmējam uzsākot uzņēmējdarbību :
1. Uzņēmējdarbības vide- MVU konkurētspēja ir atkarīga no valsts nodokļu politikas izglītības sistēmas, valsts atbalsta efektivitātes un cik sakārtota un stabila ir uzņēmējdarbības likumdošana. Jaunu uzņēmēju vidū augsti nodokļi tiek uzskatīti par vienu no lielākajām problēmām. Summas, kas aiziet nodokļos, pēc jauno komersantu domām, ir tieši tik par lielas, lai uzņēmumam neļautu nopelnīt un attīstīties.
2. Finansēšana/ Kreditēšana- nelieliem uzņēmumiem ir ļoti grūti attīstīties, ka arī pats pirmais- grūti atrast nepieciešamu naudas summu, lai uzsākt uzņēmējdarbību. Lai banka piešķirtu kredītu jābūt lielai un perspektīvai idejai. Ja pat uzņēmējam tāda ir viņš nav vienīgais, kurš cer uz bankas palīdzību (kreditēšanu) un diemžēl visiem nepietiek. Liels mīnus ir bankas procentu likmes, kuras tiek piemērotas biznesam, tās ir ļoti augstas un ne katrs jauns uzņēmējs var apņemties tādu risku. Kredītus var iegūt kā privātpersona, nevis kā uzņēmējs. Lai arī pēdējā laikā ievērojami palielinājušās ārējā finansējuma saņemšanas iespējas, pieeja apgrozāmajam un kapitāla finansējumam ir nozīmīgs šķērslis uzņēmējdarbības aktivitātes un konkurētspējas palielināšanai mazajos un vidējos uzņēmumos, kā arī uzņēmējdarbības uzsācēju vidū. Investīciju fondi šobrīd vēl nav pietiekami attīstīti.
3. Darbaspēka trūkums- MVU bieži sastopas ar problēmām personāla izvēlē, kas savukārt ir atkarīgs no uzņēmēju nepietiekamām uzņēmējdarbības vadības prasmēm; uzņēmējdarbības un tehniskajām zināšanām, lai izstrādātu kvalitatīvus, augstvērtīgus biznesa plānus; nepietiekama līmeņa zināšanām par finanšu, naudas plūsmas vadību, vāju uzņēmējdarbības organizācijas kultūru. Grūti ir atrast labu darbinieku, kurš būtu ar mieru strādāt uzņēmumā par piedāvātu darba algu (ka risinājumu piedāvā konsultācijas uzsācējiem personāla jautājumos, kā atrast un noturēt labus darbiniekus).Vairākumā tautsaimniecības nozaru novērojams augsti kvalificēta darbaspēka trūkums.
4. Konkurence aizņem svarīgu vietu uzņēmējdarbībā, katram jaunam uzņēmējam ir grūtības iekārot savu vietu tirgū, un pārvarēt spēcīgus konkurentus, tāpēc rodas bailes kļūt nepieprasītam starp patērētājiem. Drošības dēļ maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) pastāvīgi jāuzlabo konkurētspēja, kā arī nepārtraukti jāseko un pakāpeniski jāievieš jauninājumus un uzlabojumus.
5. Riska kapitāls ir vitāli svarīgs jauniem un augošiem uzņēmējiem. Pavisam nesen Latvijā ir izveidots pirmais riska kapitāla fonds mazo un vidējo komersantu finansēšanai, kurā piedalās valsts. Riska kapitāls parasti ir ilgtermiņa ieguldījums uzņēmumu kapitālā ar mērķi veicināt uzņēmumu straujāku izaugsmi. Riska kapitāla investors, kļūstot par uzņēmuma līdzīpašnieku, viņš ir ieinteresēts, lai paaugstinātajam riskam būtu arī atbilstoša atdeve, jo investora peļņa ir tieši atkarīga no uzņēmuma veiksmīgas darbības un attīstības. Tas riska kapitāla investoru motivē darīt visu iespējamo, lai palielinātu uzņēmuma vērtību. Tā ir būtiskākā riska kapitāla atšķirība no citiem uzņēmējdarbības finansēšanas veidiem.
6. Reģionālās atšķirības. Latvijā ir vērojama sekojoša tendence: strauji attīstās ekonomiskie centri un tajā pašā laikā stagnācija pārējās teritorijas attīstībā. Tas ir radījis atšķirību palielināšanos starp pilsētām un lauku teritorijām.
7. Grāmatvedība- jauni komersanti parasti nav grāmatvedības speciālisti un mazos uzņēmumos komersanti grāmatvedību bieži veic paši un lai pieprasīt palīdzību no ārpuses ir jāiegulda papildus līdzekļi. Lai veiktu ar nodokļu maksājumiem saistītās procedūras uzņēmēji Latvijā gada laikā tērē 320 stundas, Igaunijā – 104 stundas, Lietuvā- 162 stundas.
8. Telpu īrēšana vai pirkšana- ar šo nepieciešamību sastapās gandrīz katrs komersants. Telpu īrēšana un remontēšana ir problemātiska izmaksu dēļ.
Secinājumi
1. Pirms uzņēmējdarbības uzsākšanas uzņēmējam ir jāizlemj, kāda tipa komersanta veids viņam būtu vispiemērotākais no juridiskā un saimnieciskā viedokļa.
2. Uzņemumi kuri ir registrēti, kā individuālais komersants parasti ir mazi ar nenoteikto minimālo pamatkapitāla lielumu vadītājam piemīt liela motivācija, jo uzņēmums pieder vienai personai un kreditoriem ir labvēlīgāka attieksme pret pilnas materiālas atbildības uzņēmumu.
3. Personālsabiedrība ir komercsabiedrība, kura tiek dibināta komercdarbības veikšanai, izmantojot kopīgu firmu. Personālsabiedrības parasti apvienojas būvuzņēmēji, amatnieki, mežizstrādātāji, jo sabiedrība var iegūt konkrētu mantu vai naudu, kā arī savu personīgo darbu, atkarībā no dibinātāju mērķiem un iecerēm.
4. Sabiedrība ar ierobežotu atbildību ir vispopulārākā komersanta darbības forma Latvijā. Sabiedrība ar ierobežotu atbildību ir slēgta kapitālsabiedrība, kuras daļas nevar būt publiskajā apgrozībā, taču viena no būtiskākajām priekšrocībām ir tā, ka tās dalībnieku atbildība ir ierobežota ar katra dalībnieka ieguldījuma apjomu sabiedrības pamatkapitālā.
5. Akciju sabiedrība ir komercdarbības forma, kas dod iespēju apvienot lielu kapitālu, līdz ar to tie parasti ir lieli, spēcīgi uzņēmumi. Akciju sabiedrību dibina, ja plānots nodarboties ar tādu komercdarbības veidu, kam ir nepieciešami lieli ieguldījumi.
6. Lai uzsāktu uzņēmējdarbību ir skaidri jāformulē ideja un mērķis, jābūt reāliem naudas līdzekļu avotiem, jāizvēlas darbības veidu, kurā ir visvairāk pieredzes un zināšanas, spēt cīnīties ar neveiksmēm un ticiet saviem spēkiem.
7. Maziem un vidējiem uzņēmumiem ir liela nozīme valsts tautsaimniecībā tie veicina konkureci palīdz efektīvāk darboties lieliem uzņēmumiem, racionali izmanto darbaspēka un dabas resursus, ka arī palielina valsts ienākumus caur nodokļu sistēmu.
8. MVU jaunie uzņēmumi veidojas intensīvu ekonomisko aktivitāšu rajonos ( Rīgā un netālu no Rīgas), pārējās teritorijās uzņēmumu skaits palielinās minimāli pie tam dažos rajonos- Balvu, Krāslavas un Ludzas, uzņēmumu skaits dažreiz pat samazinās. Pēdējo gadu statistika liecina par pozitīvām tendencēm jaundibināto uzņēmumu skaita pieaugumu, kurš sastāda 21% attiecībā uz iepriekšējo gadu.
9. Laba garantija tam, ka bizness izdosies, ir uzsācēja personīgā pieredze, tāpēc jaunie uzņēmumi nereti dzimst tajā pašā nozarē, kurā uzsācējs līdz šim strādājis algotā darbā, kur ir iegūtas zināšanas, pieredze un kontakti, kas rada pārliecību par izvēles drošticamību.
10. Latvijā aizvien straujāk pieaug dažādu pakalpojumu klāsts nevis ražošanas nozares bet valsts labklājības pamatā ir ražošana. Latvijai ir jāattīsta ražošanu, valstij vajag vairāk materiāli palīdzēt uzņēmumiem, kuri darbojas ražošanas sfērā, jo tie nosaka Latvijas attīstību.
11. Lai veicinātu Latvijas ekonomikas attīstību ir svarīgi nodrošināt mazo un vidējo uzņēmumu veiksmīgu attīstību un konkurētspēju gan vietējā, gan ārējos tirgos.
12. Uzņēmējdarbību valstī veicina virtuāli biroji, biznesa parki, biznesa inkubatori, klasteru programmas, valsts atbalsta programmas, Eiropas Savienības fondi.
13. Latvijas iedzīvotāji negrib riskēt ar savu mantu un ģimenes labklājību, viņiem trūkst pieredzes uzņemties atbildību, trūkst drosmes, tie labāk izvēlēsies strādāt kāda cita pakļautībā ar stabilu algu un sociālajām garantijām.
14. Galvenie uzņēmējdarbības ietekmējošie faktori, kuri ir jāuzlābo ir nodokļu likumdošanu, kvalificēta darbaspēka pieejamību, modernu tehnoloģiju pieejamību, finansu līdzekļu pieejamību, augstu konkurenci.
15. Kredītus ir vieglāk saņemt kā privātpersona, nevis kā uzņēmējs, jo procentu likmes ir pārak augstas un pretindentu uz kredīta saņemšanu ir arī ļoti daudz.
Priekšlikumi
1. Valsts un pašvaldības institūcijām vajadzētu nodrošināt pieejamu informāciju par atbalsta iespējām uzņēmējdarības uzsākšanai.
2. Valstij vajadzētu izstrādāt komercdarbības veicināšanas programmas, kuras paredzētu papildus līdzekļu piešķiršanu tiem komersantiem, kuri uzsāk savu komercdarbību un kuriem nav pieejams banku kreditējums, ka arī veicināt Eiropas Saveinībasfondu pieejamībuuzņēmējiem, kuri darbojas ražošanas nozarē.
3. Valsts varētu ievest jaundibināto komersantu algas sistēmu ( kaut arī minimālo valsts darba algu) pirmajam uzņēmējdarbības uzsākšanas gadam, jo jauni uzņēmumi pirmajos gados nav peļņas nesošie, un to vadītāji cieš zaudējumus.
4. Valstij un nevalstiskajām organizācijām vajadzētu attīstīt biznesa inkubatoru un parku darbību, nodrošinot telpas un nepieciešamās konsultācijas uzņēmējdarbības uzsākšanas posmā.
5. Valsts institūcijam vajadzētu izstrādāt konsultācijas, kurās, konstatējot pārkāpumu tiktu dots laiks kļūdu labošanai, nevis uzņēmējs tiktu tūlītēji sodīts ar lielu naudas summu.
6. Lai jauno uzņēmumu skaits palielinātos reģionos, kuros ir vērojama attīstības stagnācija, valstij vajadzētu uzlabot informācijas un komunikācijas tehnoloģiju infrastruktūru, kā arī attīstīt tehnoloģiju pieejamību šajos reģionos.
7. Valstī vajadzētu uzlabot profesionālas izglītības kvalitāti un turpināt pieprasīt augstākās izglītības specialistus, lai samazināt uzņēmējiem problēmas, kuras rodas pie personāla izvēles.
8. Valstij un bankām vajadzētu risināt nekustamā īpašuma krīzi, kas būtiski apgrūtina uzņēmējus iegādāties nepieciešamo telpu, īri.
IZMANTOTĀS LITERATŪRAS UN AVOTU SARAKSTS
1. Komerclikums: LR likums// Latvijas Vēstnesis.- 04.05.2000.- 161. lpp.
2. Latvijas Republikas Ekonomikas ministrija. Latvijas Tautsaimniecības pārskats . Rīga- 2002. gads
3. Latvijas Republikas Ekonomikas ministrija. Latvijas Tautsaimniecības pārskats . Rīga- 2003. gads.-151.lpp.
4. Latvijas Republikas Ekonomikas ministrija. Latvijas Tautsaimniecības pārskats . Rīga- 2004. gads.-136.lpp.
5. Latvijas Republikas Ekonomikas ministrija. Latvijas Tautsaimniecības pārskats . Rīga-2005. gads.- 140.lpp.
6. Latvijas Republikas Ekonomikas ministrija. Latvijas Tautsaimniecības pārskats . Rīga-2006. gads.- 172.lpp.
7. Ekonomikas ministrijas ziņojums par Latvijas tautsaimniecības attīstību. Rīga 2006. gada decembris.
8. Abizāre V. Ievads uzņēmējdarbībā: mācību līdzeklis. – Rīga, 2004. – 140 lpp..
9. Avotiņš V. Intervija ar akadēmiķi Kalniņu A.- Neatkarīga rīta avīze Latvijai.- 02.03.2007.
10. Diderihs H. Uzņēmuma ekonomika/ Tulk. No vācu val.; Rīga: Zinātne, 2000.- 515.lpp.
11. Ekonomikas ministrija [Elektroniskais resurss].- www.em.gov.lv.
12. Elektronisko dokumentu likums [Elektroniskais resurss].- www.likumi.lv
13. Komercdarbības uzsācēju un komersantu portāls [Elektroniskais resurss].- www.mazaisbizness.lv- 2007
14. Latvijas centrālās statistikas pārvalde [Elektroniskais resurss]. www.csb.lv.
15. Latvijas investīciju un attīstības aģentūra [Elektroniskais resurss].www.liaa.gov.lv.
16. Latvijas Republikas uzņēmumu reģistrs [Elektroniskais resurss].- www.ur.gov.lv
17. Petrāne L. Intervija ar Uzņēmumu reģistra galveno valsts notāru Jāni Endziņu.- Dienas Bizness.- 06.03.2007
18. Rurāne M. Uzņēmējdarbības pamati: mācību līdzeklis. – Rīga, Turības mācību centrs.- 183. lpp.
19. Sabiedriskās politikas portāls [Elektroniskais resurss].- www.politika.lv- 2007
20. Statistikas avots- Lursoft [Elektroniskais resurss].- www.lursoft.lv- 2007
21. Strupišs A. Latvijas virzība uz ES veicinājusi uzņēmējdarbības vides sakārtošanu. Latvijas Vēstnesis, pielikums “Eiropas vēstis”, 11.07.2003