Uzvedība pie galda

Jelgavas Spīdolas ģimnāzijas

11. soc klases skolnieces

Līgas Malbārdes

referāts psiholoģijā

„Uzvedība pie galda”

Jelgava

2007

Uzvedība pie galda

Kā apsēsties pie galda

Ieņemot vietu pie galda, protams, jārēķinās, lai būtu ērti. Tomēr tas nenozīmē, ka vīrietis tajā brīdī var atslābināties – sevišķi, ja blakus gatavojas sēsties sieviete. Galanti piepalīdzot, jāpiebīda viņai krēsls, nedaudz paceļot (nevis ar skaļu blorkšķi velkot pa grīdu). Jāpagaida, līdz dāma iekārtojusies. Iespējams, ka viņa šo procedūru ievilcina līdz brīdim, kamēr apsēdīsies pats saimnieks.Vīrietim jānogaida, kamēr vietu pie galda ieņem citas dāmas un “svarīgākais ciemiņš” (kuru parasti sē

ē
ēdina pie namamātes labās rokas). Tikai pēc tam var iekārtoties krēslā arī pats.

Uzvedības etiķete

Pie viesību galda skaitās nepieklājīgi runāt par savu ēšanas gaumi, diētas norādījumiem, par tā vai cita ēdiena ietekmi uz jūsu svaru u. tml. Ja nu patiešām ir nopietns iemesls (veselības stāvoklis), tikai tādā gadījumā pieļaujams, ka, saņemot ielūgumu, par jūsu problēmām tiek delikāti brīdināts saimnieks.

Maltīti nekavē – vēstī franču sakāmvārds. Saimnieces parasti ir niknas, ja nākas gaidīt kādu nosebojušos ciemiņu. Katrā ziņā gaidīšanas laiks nedrīkst pārsniegt pr
r
rotokolā pieņemtās 15 minūtes. Ja esat aizkavējies ilgāk, neapvainojieties, ja viesi ieņēmuši vietas pie galda un saimniece jums nepiedāvās pirmos cienastus. Ir stājies spēkā senais romiešu teiciens: kavētājam – tikai kauli. Jārēķinās, ka arī sēdēt var nākties citā vietā, jo jūsējā būs ja
a
au aizņemta.Saruna jāuztur ar abiem galda kaimiņiem, sadalot uzmanību vienādi.

Ja esat nosēdināts starp svešiniekiem, varat nosaukt savu vārdu – sevišķi, ja šie cilvēki ir gados vecāki par jums. Ārkārtīga rupjība skaitās, ja pie galda sāk pārbaudīt, cik tīri ir šķīvji un dakšiņas. (Kur nu vēl pulēt ar salveti!) Ja nu tie patiešām nav ideāli, samierinieties?– neko darīt! Vienkārši izdariet secinājumus un paturiet prātā, kad nākamreiz saņemsit ielūgumu. Tieši tāda pati stoiska pozīcija jāieņem, kad ēdienā pēkšņi ieraugāt kādu nejaušu svešķermeni – matu, kaula šķēpelīti utt. Pēc cūcības likuma tā mēdz gadīties pat vissmalkākajos namos. Nemanāmi to izņemiet no šķīvja un turpiniet mielastu. Piecelties no galda drīkst tikai tad, kad to izdarījusi namamāte un klātesošās dāmas (attiecas uz kungiem).

Salvete

Dažās valstīs pi

i
ieņemts salveti turēt uz ceļiem. Savukārt citās – vīrieši tās galu mēdz iemānīt aiz žaketes apmales.Pēc maltītes salveti noliek blakus šķīvim kreisajā pusē (neiztaisnojot un nesalokot). Ticat vai ne, bet šai niansei ir svarīga nozīme. Dažās Rietumeiropas valstīs uzskata: ja viesis akurāti salocījis vai sarullējis salveti, tādējādi viņš izteicis vēlēšanos tikt ielūgtam vēlreiz.To var iztulkot kā nedelikātu žestu – kā uzprasīšanos uz atkārtotu vizīti. Var gadīties, ka otrreiz jūs nevēlaties sēdēt pie šī galda, bet namatēvs salocīto salveti būs uztvēris kā mājienu (un pa
a
atiešām ielūgs vēlreiz). Nāksies sakost zobus un doties vizītē. Protams, ja negribat apvainot cilvēku.

Nav pieklājīgi ar salveti berzēt lūpas. Pirms jūs gatavojaties nobaudīt vīnu vai iedzert ūdeni, to vieglītiņām piespiež pie mutes (lai uz glāzes malas nepaliktu taukaini lūpu nospiedumi).

Ēšanas māksla

Brokastīs, pusdienās un vakariņās uz galda liek vairākus nažus (pa labi no šķīvja). Dakšiņas – pa kreisi. Tās ir saliktas lietošanas kārtībā (no tālākās uz šķīvja pusi), mainoties paredzētajai maltītei. Zivis nekad negriež. Tomēr gadās, ka reizēm pie tām pieliek speciālu nazi. Arī tas nav domāts griešanai, bet gan zivs pieturēšanai – lai vieglāk darboties ar dakšiņu, izņemot mīkstumu.

Ēdot zupu, buljonu vai konsome (t.s. šķidrais buljons), nesmeliet pilnu karoti, lai neizšļakstītu saturu. Droši vien par klusu ēšanu nav pat vērts atgādināt – pretēji Lennebergas Emīlam, jūs noteikti protat atšķirt zupu arī bez skaļas strēbšanas.

Nekādā gadījumā sparīgi nepūtiet uz ēdienu. Ja tas ir pārāk karsts?– pagaidiet, lai atdziest. Bieži pirmais ēdiens tiek pasniegts tasītēs. Zinātāji saka– ja tai ir divi rokturi, tad no tases esot jādzer. Parasti gan tā nenotiek. Tāpēc pavērojiet, kā rīkojas jūsu galda kaimiņi, un dariet tāpat. Ja pirmais ēdiens ieliets šķīvī, nesagāziet to slīpi, lai iedabūtu karotē pēdējo pilīti.

Maizi parasti ņem no šķīvja nevis ar dakšiņu, bet gan rokām. Pēc tam no šķēles atlauž nelielus gabaliņus. Smalkā sabiedrībā nav pieņemts kost no rikas. Ja uz maizes vēlaties uzziest sviestu vai ikrus, tad nenošpaktelējiet visu gabalu. Uzsmērējiet tikai uz atlauztajiem kumosiņiem, kurus grasāties bāzt mutē.

Gaļa netiek sagriezta visa uzreiz. No tās ēšanas laikā atdala nelielus kumosiņus. Tieši tāpat rīkojas ar putnu gaļas ēdieniem un medījumu. Ja esat tuvu draugu kompānijā, tad varat atļauties apgrauzt kauliņus. Tā mēdz rīkoties arī saimnieki paši, it kā netieši norādot, cik viņi ir priecīgi būt draugu lokā, un liekot viesiem justies nepiespiesti – kā mājās. Līdzīgi notiek, ja redzat, ka ar nelieliem maizes gabaliņiem no šķīvja tiek “uzslaucīta” mērce. Tādā gadījumā arī jūs varat rīkoties tāpat kā saimnieki.

Francijā, Beļģijā un Šveicē pēc zivju un gaļas ēdieniem ir ierasts piedāvāt dažādas siera uzkodas. Parasti tās sastāv no 5 – 6 šķirnēm, kas paredzētas dažādām gaumēm. Neviens neskatīsies šķībi, ja paņemsit pāris gabaliņu vai pat trīs (pagaršošanai).

Kad pasniedz augļus, neķīķerējiet uz tiem kā tirgū, izvēloties smukākos. Tas aizvainos namamāti, liekot domāt, ka viņa saviem viesiem nav izvēlējusies labāko mantu. Laikam muļķīgi runāt par to, ka ar pirkstiem nav jāgrābstās pa augļu trauku, apčamdot visu un mēģinot izķeksēt no apakšas kaut ko īpašu.

Kafiju nekad nepasniedz jau iepriekš atšķaidītu ar krējumu un cukuru. Katrs to papildina pēc savas gaumes. Daudzās rietumvalstīs kafiju dzer melnu un rūgtu. Tāpat arī tēju. Ja iemetat kafijā cukurgraudiņu, tad uzmanīgi – bez plunkšķa, lai neapšķaidītu galda biedru. Tējkaroti izmanto tikai maisīšanai un pēc tam izņem, noliekot uz apakštases.

Neapēsts ēdiens uz šķīvja – vai tā drīkst? Šajā gadījumā palīdz ēdienkarte, kura ļauj samērot apetīti ar cilvēka fizioloģiskajām iespējām. Turklāt jāņem vērā, ka rietumvalstīs ar zivju un gaļas ēdieniem viesus parasti cienā divreiz. Ja viss ir ļoti garšīgs, tad nav jākaunas uzlikt vēl kādu “mazumiņu” (mēdz gadīties, ka tieši šo “mazumiņu” parasti atstāj uz šķīvja).

Nav obligāti jāņem piedāvātā papildporcija! Lai liktu saprast, ka pietiek– nolieciet uz šķīvja labajā pusē gan nazi, gan dakšiņu (ar asajiem galiem uz vidu). Ieraugot šo kombināciju, apkalpojošais personāls uzreiz sapratīs, ka nevajag otrreiz piedāvāt ēdienu, un tūlīt tiks nomainīti trauki. Ja tomēr ēdiens jums garšojis un vēlaties papildu porciju, tad nazi novietojiet uz šķīvja pa labi, bet dakšiņu – pa kreisi (ar asajiem galiem uz vidu).

Ko un kā dzert

Pie zivju ēdieniem parasti dod baltos, sausos vai pussausos vīnus. Pie putnu ēdieniem, medījumiem, liellopu gaļas vai jēra gaļas pasniedz sauso sarkanvīnu. Ja ēdienkartē ir kāds eksotisks ēdiens, tad etiķetes lietpratēji iesaka jauktos?– baltos vai rozā vīnus. Pie saldajiem ēdieniem der sausie vīni. Šampanietis iederas praktiski pie visa. Pie kafijas galda vislabāk dot liķieri vai konjaku. Šņabi piedāvā vai nu pie aukstajām uzkodām, vai arī pie karstā pamatēdiena. Šņabim jābūt aukstam, varētu teikt?– pat apsarmojušā karafē.

Aperitīvu piedāvā, pirms viesi tiek aicināti pie galda, jo šis dzēriens rosina apetīti. Var pasniegt arī stipri atdzesētu vermutu, martīni, viskiju vai kādu aromatizēto vīnu.

Katram dzērienam – savu glāzi

Sauso sarkanvīnu vēlams pasniegt pokālā uz garas kājas. Balto – līdzīgā, tikai mazākā. Deserta vīnu – nelielā apaļīgā glāzē, bet heresu – šaurā. Šampanietis jālej šauros pokālos vai platos ar tievu, garu kājiņu. Aperitīvam, kokteiļiem, liķierim vai konjakam var izvēlēties visdažādāko formu glāzes, taču tām jābūt mazām.Viskija glāzēm ir bieza, caurspīdīga apakša (lai pat neliels alkohola daudzums radītu iespaidu, ka tā ir daudz).Vismazākās glāzītes (“piņģerotiņi”) domātas degvīnam. Punšam un grokam piemēroti augsti, plati trauki, kas izgatavoti no bieza stikla (lai nesaplīstu no karstuma).

Galda klāšanas kultūra

Jāteic gan, ka arī uzvedības etiķete pie galda nav nekas nemainīgs un sastindzis, un uzskati tāpat kā daža laba maniere mainās visnotaļ straujā tempā. Tomēr pats galvenais nosacījums paliek spēkā cauri laiku laikiem — uzvesties tā, lai līdzās esošajiem būtu patīkami atrasties tavā sabiedrībā. Skaisti izskatās, ja galdu rotā svaigi griezti ziedi – tos liek zemās vāzēs galda vidū vai divās trīs vietās uz galda viduslīnijas. Uzklājiet uz galda labi izgludinātu galdautu, kura vidus atrodas galda centrā. Zem galdauta iesakam uzklāt flaneļa vai kāda cita, mīksta auduma gabalu, kas samazinās galdauta slīdēšanu un trauku savastarpējo dauzīšanos mīkstinās. Atkarībā no viesu skaita, nolieciet divus, trīs traukus ar plāni sagrieztām baltmaizes un rupjmaizes šķēlītēm, tā lai tās būtu visiem viegli paņemamas. Ieteicams noformēt galdu ar viena veida traukiem un galda piederumiem, kā arī ieturēt vienveidīgu stilu un krāsas visā galda noformējumā. Katram viesim nolieciet mazu šķīvīti kreisajā pusē, uz kura atrodas maize .Labajā pusē no katra mazā šķīvīša nolieciet karotīti un nazi (ar asmeni uz šķīvja pusi) pa kreisi dakšiņu. Karotēm un dakšām jāatrodas ar ieliekuma pusi uz augšu. Labi būtu, ja pie katra šķīvju komplekta būtu mazs sāls trauciņš, vai vismaz uz katriem diviem komplektiem. Piparu, etiķa, mērces, sinepju un sāls trauciņu daudzums ir atkarīgs no viesu skaita. Piedevu trauciņus labāk novietot tuvāk galda viduslīnijai.

Vīnu vajag uz galda nolikt attaisītās pudelēs, un pirms tam rūpīgi notīrīt pudeles kakliņu. Minerālūdeni pirms likšanas galdā arī vajag attaisīt. Degvīnu un liķieri labāk pasniegt karafē. Šampanieti attaisa tikai pirms tam, kad lej glāzēs.

Galda klāšanas struktūra

1 – šķīvis maizei; 2 – salvete; 3 – mazā dakšiņa uzkodām; 4 – daksiņa zivju ēdieniem; 5 – lielā ēdamdakšiņa, priekš gaļas ēdieniem; 6 – ēdienu šķīvīs; 7 – apakššķīvs; 8 – lielais nazis, priekš gaļas ēdieniem; 9 – zivju ēdienu naizs; 10 – zupas ēdamkarote; 11 – mazais uzkodu nazīts; 12 – deserta karote; 13 – deserta dakšiņa; 14 – mazā glāzīte stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem; 15 – glāze sausajam, baltajam vīnam, ko pasniedz pie zivju edieniem; 16 – glāze sausajam, sarkanajam vīnam, pasniedz pie gaļas ēdieniem; 17 – šampanieša glāze, pasniedz pie deserta; 18 – glāze minerālūdenim.

Izmantotā literatūra

Galda kultūra [elektroniskais resurs]. – Tiešsaites pakalpojums.- Pieejas veids: Tīmeklis

http://www.tvnet.lv (pieejams uz 03.11.2007.)

Galda kultūra. Hanišs Horsts- Rīga: Zvaigzne ABC, 2004

Galda kultūra [elektroniskais resurs]. – Tiešsaites pakalpojums.- Pieejas veids: Tīmeklis

http://www.uzdavini.lv (pieejams uz 30.11.2007.)

Galda kultūra [elektroniskais resurs]. – Tiešsaites pakalpojums.- Pieejas veids: Tīmeklis

http://virtuve.calis.lv (pieejams uz 1.12.2007.)

Leave a Comment