valsts un pashvaldibu budzhets

Valsts un pašvaldību budžets.

Budžets vispārīgā nozīmē ir ieņēmumu un izdevumu plāns kādam noteiktam laika posmam, darbam, pasākumam vai funkcijai. Budžetus plaši pielieto ģimenes (mājsaimniecības), uzņēmumi, valstis, pašvaldības. Budžeti tiek izstrādāti arī īstenojot dažādus projektus.

Mūstdienās ekonomiski saistītie cilvēki, ikviens veido savu budžeta ieņēmumu daļa, izdevumu daļa lai nebūtu pārtēriņa, un būtu finansējamie līdzekļi arī vēl līdz plānotiem ienākumiem.

Tā pat arī Valsts un pašvaldību budžetos ir ieņēmumu daļa, izdevumu daļa un finansēšanas daļa. Savukārt pašvaldību budžeti kopā ar valsts budžetu informatīviem mērķiem ve

e
eido konsolidēto kopbudžetu.

Konso¬lidētais kopbudžets tiek veidots summējot dažādu līmeņu budžetus – valsts pamatbu¬džetu un speciālo budžetu ar pašvaldību pamatbudžetiem un speciālajiem budže¬tiem.

Plānots, ka 2008. gadā, salīdzinot ar 2007. gada novērtējumu, konsolidētā kopbu¬džeta ieņē¬mumi faktiskajās ce¬nās palieli¬nāsies par 21,0%, bet izdevumi palielināsies par 19,2 pro¬centiem.

Katram pagastam un pilsētai ir pamatbudžets un speciālais budžets, kas kopā veido rajona budžetu. Visu rajonu un 7 lielo pilsētu budžeta gada rezultātus summējot, iegūst kopējo pašvaldību attiecīgā gada budžeta deficītu vai pārpalikumu. Likums paredz, ka pašvaldību gada izdevumi nedrīkst pārsniegt ga
a
ada ieņēmumu un iepriekšējā gada līdzekļu atlikuma kopapjomu.

Pašvaldību budžetu mērķis ir noteikt un pamatot, kāds līdzekļu apjoms tām nepieciešams ar likumu noteikto funkciju, uzdevumu un brīvprātīgo iniciatīvu izpildei periodā, kuram šie līdzekļi ir paredzēti.

Pašvaldību ieņēmumus veido nodokļu un pašu ieņēmumi, pā
ā
ārskaitījumi no pašvaldību finansu fonda un valsts dotācijas, taču pats galvenais pašvaldību ieņēmumu avots ir iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Dotācijas ir budžeta līdzekļi, kurus piešķir citiem budžetiem, komersantiem, biedrībām un nodibinājumiem un citām institūcijām normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, lai nodrošinātu valsts vai pašvaldību funkciju izpildi.

Budžeta un finansu vadības nolūkā, lai segtu īslaicīgu pašvaldības finansu līdzekļu deficītu, pašvaldības var ņemt no valsts budžeta īstermiņa aizņēmumus, kas jāatmaksā līdz tā saimnieciskā gada beigām, kurā tie ņemti.

Pašvaldību domes organizē pašvaldību budžetu izpildi, nodrošina nodokļu iekasēšanu un līdzekļu racionālu izlietošanu, pamatojoties uz spēkā esošajiem likumdošanas aktiem, Ministru kabineta un Finansu ministrijas izstrādātajiem vispārējiem noteikumiem.

Ar pašvaldības budžeta brīvajiem līdzekļu atlikumiem un ar summu, par kādu ieņēmumi pārsniedz izdevumus, rīkojas attiecīgā pašvaldība, paredzot līdzekļu izlietošanu apropriācijas kārtībā. Ap
p
propriācija ir pilnvara, kas ļauj Valsts kasei asignēt un veikt maksājumus noteiktiem mērķiem no valsts budžeta ieņēmumiem.

Valsts budžeta mērķis ir noteikt un pamatot, kādi līdzekļi nepieciešami valsts politikas īstenošanai un pārvaldei.

Visi maksājumi, kas saskaņā ar likumu vai citu normatīvo aktu vai līgumu ieskaitāmi valsts budžeta ieņēmumos, ir valsts budžeta līdzekļi, kurus saskaņā ar gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktu apropriāciju var apropriēt valsts mērķim. Valsts budžeta līdzekļi ir arī maksājumi par valsts kapitāla izmantošanu, kurus katru gadu veic valsts uzņēmumi, kā ar
r
rīuzņēmējsabiedrības, kurās ir valsts kapitāla daļa. Ministru kabinets nosaka apmēru un kārtību, kādā maksājumi par valsts kapitāla izmantošanu tiek veikti un ieskaitīti valsts budžetā.

Valsts budžeta izdevumi sastāv no apropriācijām, kas noteiktas konkrētām valsts vajadzībām.

Valsts izdevumi bieži vien pārsniedz ieņēmumus, radot budžeta deficītu. Tā segšanai valdības izlaiž dažādus iekšējā un ārējā aizņēmuma vērtspapīrus, izmanto banku un starptautisko organizāciju aizdevumus. Relatīvi liels un augošs parāds var būt nopietns slogs valsts budžetam, kā arī negatīvi ietekmēt valsts sektora un visas tautsaimniecības attīstību. Ja izdevumi valsts parāda apkalpošanai aug straujāk nekā nodokļu ieņēmumi, tad mazāk līdzekļu var atvēlēt valsts tiešo funkciju finansēšanai. Šo izdevumu samazināšana ne vienmēr ir iespējama un mērķtiecīga, tādēļ jāpalielina nodokļi un/vai jāsamazina izdevumi. Straujš aizņēmumu pieaugums iekšējā tirgū parasti sadārdzina kredītus, no kā cieš visa tautsaimniecība. Tas ir pietiekami, lai budžeta deficīta apjomu un tā izmaiņas uzskatītu par vienu no svarīgākajiem valsts attīstības rādītājiem.

Bieži vien mēs nesaprotam, kādēļ ir jāmaksā nodokļi, taču tieši Valsts funkciju nodrošināšanai nepieciešamo līdzekļu avots ir iedzīvotāju un uzņēmēju nodokļu un nenodokļu maksājumi, un tie nepieciešami iedzīvotāju izglītības, veselības aprūpes un valsts aizsardzības nodrošināšanai, valsts dzīvojamo māju uzturēšanai, valsts iestāžu komunālajiem un darba algas maksājumiem, kā arī pabalstu izsniegšanai iedzīvotājiem.

Leave a Comment