Valsts vara

SATURA RĀDĪTĀJS

IEVADS..............................3

1.Valsts varas funkciju jēdziens........................4

2.Valsts varas funkciju raksturojums......................5

2.1.Valsts varas organizējošās funkcijas....................6

2.2.Valsts varas uzturošās funkcijas.....................7

2.3.Valsts varas attīstošās funkcijas......................10

3.Valsts varas funkciju realizācijas funkcijas.................13

3.1. Valsts varas funkciju realizācijas tiesiskās formas............13

3.2. Valsts varas funkciju realizācijas netiesiskās formas..........14

NOBEIGUMS..............................15

Izmantotā literatūra..............................16IEVADS

Referāts piedāvā ieskatu valsts varas jēdzienu izpratnē, to klasifikācijā un sīkāku apskatu tieši Latvijas valsts varas pamatfunkciju raksturojumu. Kā arī valsts varas funkciju realizācijas formas.

Valsts funkciju daudzums nebūt nav visās valstīs vienāds, tas atkarājas no valsts uzdevumiem, kuri uz dažādām attīstības pakāpēm atrodošās valstīs ir ļoti dažādi. Esmu centusies pa

a
arādīt valsts varas funkciju būtību mūsu valstī, kuras pilda ar dažādu izpildvaru institūtu palīdzību. Pasaulē cilvēku uzskati par valsts varas funkciju vajadzību ir dažādi. Citi uzskata, ka apkārt viss ir ļauns un nekas nemainīsies, citi savukārt uzskata, ka cilvēki kļūs izglītotāki un sapratīs savstarpējās sabiedrības nepieciešamību un visu varēs atrisināt mierīgā ceļā bez valsts iejaukšanos. Bet tomēr tas tā nav, ir nepieciešama, ir nepiecienāma valsts vara ar savām funkcijām, kas palīdz valstij īstenot savus uzdevumus gan iekšpolitikā, gan ārpolitikā. Valstij ir
r
r jāsargā valsts ekonomiskais pamats un jebkāds īpašums, jāregulē saimnieciskā dzīve, jāatbalsta kultūra un izglītība. Valstij jāregulē attiecības starp etniskajām grupām, nepieļaujot konfliktus, šādu konfliktu gadījumā jāveic arbitra lomu.

Mūsdienu īpaši nozīmīgas kļūst valsts varas funkcijas, kas saistītas ar cilvēka veselību, dz
z
zīves vidi, dabas resursu izmantošanas saprātīgumu. Šīs funkcijas atbilst valsts varas iekšējām funkcijām. Valstij raksturīgas arī ārējās funkcijas – tai jāsargā neatkarība un teritoriālā neaizskaramība, jāpārstāv un jāaizsargā savas tautas un atsevišķu pilsoņu intereses citās valstīs, sadraudzībā, bet dažkārt arī sacensībā ar citām valstīm jārisina kopīgas ekonomiskas, ekoloģiskas un citas problēmas.

1.VALSTS VARAS FUNKCIJU JĒDZIENS

Valstij ir veicami savi noteikti uzdevumi, un valsts orgānu darbība, veltīta noteikta valsts uzdevumu veikšanai, ir valsts funkcija. Funkcija, kas no socioloģiskā viedokļa ir tikai valsts funkcija, no juridiskā viedokļa, vismaz tiesiskā valstī, ir valsts varas funkcija. Varētu pat teikt, ka valsts funkcija bez varas nemaz nav domājama. Jo neviens valsts uzdevums nav veicams bez attiecīgiem līdzekļiem, un tiesība lietot šos līdzekļus – jau ir vara.

Skaidrojot tuvāk va

a
alsts varas funkcijas, jāzina no kādām sistēmām valsts ir atkarīga. Iespējamie varianti ir sabiedrība, sociālās grupas, piemēram, šķiras nācijas, kā arī indivīdi – sabiedrības un šo grupu locekļi. Tas ir atkarīgs no valsts attīstības vēstures. Mūsdienās valsts ir atkarīga un saistīta ar institūciju sistēmu.

Ir valsts funkcijas, kuras atbilst atklāti pasludinātiem mērķiem un uzdevumiem, un ir valsts funkcijas, kuras lielākā vai mazākā mērā atšķiras no iepriekšminētajām un parāda savu īsto dabu tikai laika gaitā. Par piemēru varam ņemt, ka valsts radītāji of
f
ficiāli pasludina par valsts pamatmērķi tautas vispārējo labklājību un, gribēdami to sasniegt, viņi saskaras ar daudzām grūtībām. Šīs grūtības rada sabiedrības dažādie locekļi, kuri pret politisko dzīves stilu izturas dažādi. Ir valsts iedzīvotāji, kuri ir vairāk ierauti politiskajā virpulī, un ir valsts iedzīvotāji, kurus politiskās norises skar mazākā mērā.2.VALSTS VARAS FUNKCIJU RAKSTUROJUMS

Valsts varas galvenās funkcijas tiek iedalītas divās lielās grupās – iekšējās un ārējās funkcijās. Pie valsts varas iekšējām funkcijām pieder:

-ekonomiskā,

– sociālā,

– kultūras,

– tiesiskā – cilvēku tiesību, visu īpašumu formu garantēšana, tiesiskās

kārtības ieviešana nodarbināšana,

– nodokļu un finanšu kontrole,

– ekoloģiskā u.c.

Pie valsts varas ārējām funkcijām pieder:

– miera uzturēšanas un mierīgas līdzāspastāvēšanas nodrošināšana,

– valsts suverenitātes aizsargāšana no ārējiem mēģinājumiem to laupīt,

– integrācija pasaules ekonomikā,

– lietišķu partnerattiecību sadarbības globālo problēmu risināšanas nodrošināšana u.c.

Šīs funkcijas ir valsts varas darbība ārpolitikā.

Mūsdienu Latvijas valsts ir sakārtota funkciju jomu struktūrā. Tie ir ierobežoti uzdevumi regulēšanas pilnvaras. Valsts varas funkciju sadalījums regulāri atbilst valstisko regulēšanas uzdevumu galvenajiem veidiem: likumdošanai, valdībai, pārvaldei un jurisdikcijai. Satversme nosaka, ka valsts varas pārstāvji ir Saeima, Valsts prezidents un Ministru kabinets. Varas pārstāvji ir amatpersonas un iestādes, kurām tautas vārdā uz laiku ir dotas tiesības izmantot varu – izdot un izpildīt likumus, pārvaldīt valsti un pildīt tās funkcijas. Tātad savas funkcijas valsts īsteno radīdama likumus – visiem pilsoņiem, institūcijām un iestādēm obligātas rīcības normas, veidodama valsts administrāciju – izpildvaras institūciju sistēmu, valstiski svarīgu programmu īstenošanu, finansēdama no valsts budžeta līdzekļiem, kuru galvenais avots ir valsts maksātie nodokļi. Valsts, protama, nerisina visas problēmas, kas rodas sabiedrībā. Daļu no savām daudzveidīgajām interesēm un

vajadzībām iedzīvotāji apmierina pilsoniskās sabiedrības ietvaros. Centieni valsti apveltīt ar tiesībām pārvaldīt un regulēt itin visu un visus var tikai novest pie personas brīvības apspiešanas un totalitārisma. Runājot par valsts varas funkcijām tās var sadalīt trīs sekojošās grupās: valsts varas organizējošās , uzturošās un attīstošās funkcijās, ar kurām īsumā iepazīsimies, lai ieliktu valsts varas funkciju jēdzienā kādu reālu saturu.

2.1.VALSTS VARAS ORGANIZĒJOŠĀS FUNKCIJAS

Pirmais valsts uzdevums ir satversmes radīšana. Šī uzdevuma veikšanai vajadzīga noteikta darbība, kuru mēs varētu nosaukt par satversmes funkciju, vai arī par konstitutīvo funkciju. Varētu teikt, ka valsts satversme gan ietilpst valsts tiesību sistēmā, bet tomēr viņa tagadējās tiesiskās valstīs sastāda atsevišķi norobežotu un par sevišķi svarīgu atzītu šīs tiesības daļu, un tāpēc gandrīz visās modernajās valstīs atrodam satversmes veidošanu kā atsevišķu valsts uzdevumu nošķirtu no tiesiskās iekārtas veidošanas vispār. Līdz ar to, protams, atrodam noteikti nošķirtas divas atsevišķas, šiem uzdevumiem atbilstošas, funkcija – konstitutīvo funkciju un leģislatīvo, katra uzticēta atsevišķam orgānam viena – pilsoņu kopumam, otra – parlamentam.

Otra no valsts varas uzturošām funkcijām tātad ir likumdošanas jeb, jau pieminētā leģislatīvā funkcija. Parlamenta likumdošanas procesā izšķir četras stadijas: likuma ierosināšana, likuma teksta izstrādāšana, likuma pieņemšana un likuma publicēšana. Tautas likumdošanā otra stadija atkrīt, jo likums tiek ierosināts pilnīgi izstrādāta likumprojekta veidā, kura teksts turpmākā gaitā netiek grozīts, bet ar nobalsošanu vai nu atmests vai pieņemts.

Latvijā likumprojektus var iesniegt Valsts Prezidents, Ministru kabinets, Saeimas komisija, kā arī deputātu grupa – ne mazāk kā pieci deputāti. Kad likums tiek pieņemts galīgajā lasījumā Saeimā, tas nonāk pie Valsts Prezidenta parakstīšanai un izsludināšanai. Tomēr likumdevēja funkcijas un nozīme neaprobežojas ar to vien. Ņemot vērā to, ka deputāti parasti ir ievēlēti, parlamenti veic būtisko sabiedrības pārstāvniecības lomu. Regulāri sanāk uz sēdēm un vēlētāju vārdā pieņemot lēmumus, parlaments īsteno noteiktu ietekmi uz valstī notiekošajiem procesiem un veicina visa politiskā režīma leģitimēšanu. Tātad leģislatīvās funk.cijas rezultātā rodas valsts iestāžu darbībai nepieciešamie tiesiskie līdzekļi.

Kreatīvā funkcija – šai funkcijai ir divi virzieni, pozitīvais un negatīvais virziens. Saeima rada dažus citus valsts varas orgānus vai piedalās viņu radīšanā, un šī Saeimas kreatīvā funkcija pozitīvi var izpausties trijos veidos: a)ievēlēšana, b)apstiprināšanā amatā un c)uzticības izteikšanā.

Saeimas kreatīvā funkcija savā negatīvajā izteiksmē parādās Valsts Prezidenta atlaišanā no amata un neuzticības izteikšanā ministru kabineta locekļiem. Praksē ir bijuši vairāki gadījumi, kad cilvēki, kuri ievēlēti valsts uzdevumu pildīšanai, savu varu tiecas izmantot ļaunprātīgi. Daudzās valstīs, tai skaitā arī Latvijā tiek izteiktas sūdzības par ierēdņu pārmērīgi lielo varu un ietekmi uz pilsoņu dzīvi un profesionālo darbību. To nosaka birokrātijai piešķirtās atļauju licenču tiesības, kuru piemērošana var atšķirties no vienā vai otrā gadījumā līdz ar to radot aizdomas vai nu par ierēdņu negodīgo rīcību, vai arī viņu patvaļu. Masu apziņā izplatīts uzskats, ka ar valsts varu apveltītie, ievēlētie politiķi spēj varu pilnībā izmantot savās interesēs. Ja tautas masās izplatās pārliecība, ka šāda valsts varas izmantošana ir tautai postoša, sākas masveida nepakļaušanās varai, dažāda veida pretošanās. Lai to nepieļautu, lietas jāsakārto tā, lai vara turētu grožos viena otru.

2.2.VALSTS VARAS UZTUROŠĀS FUNKCIJAS

Finansu funkcija – šo funkciju pilda Saeima, kuras uzdevums ir valsts gada budžeta pieņemšana. Valsts budžets nozīmē plānu, cik daudz naudas un kā tā nonāks kopējā valsts kasē un kādiem mērķiem un kā šī nauda tiks iztērēta. Valdība ar šo naudu var rīkoties tikai tā, kā ir noteikts budžetā. Tādējādi, apstiprinot budžetu, Saeima arī nosaka valdības darbu. Finansu funkciju kontrolē ministrija.

Nozīmīgākā pārvaldes organizācija Latvijā, ar kuras palīdzību ministri veic

Savu darbu, ir ministrija. Katra ministrija ir veidota, lai vadītu valsts pārvaldi noteiktā jomā, piemēram, izglītībā, ekonomikā u. C. Ministrija ir sadalīta departamentos, nodaļās un citās vienībās, kuru uzdevumi savukārt ir atšķirīgi. Ministrijas darbinieki ir valsts ierēdņi, kuri atrodas civildienestā. Ministrijas uzdevumos ietilpst gan pārvaldes funkciju veikšana – likumdošanas īstenošana dzīvē, sastādot dažādus normatīvos dokumentus, sadalot finansu resursus, vācot informāciju un nodrošinot lēmumu izpildi, gan likumdošanas sagatavošanas funkcijas. Visi likumprojekti, kurus Ministru kabinets gatavo Saeimai, tiek izstrādāti ministrijās. Ja Saeima noraida kāda resora budžetu, tad tas nozīmē, ka šī resora vadītājam izteikta no Saeimas neuzticība un viņam jāatkāpjas no amata.

Tiesiskā funkcija – šī funkcija ir Latvijas apstākļos viena no svarīgākajām funkcijām. Tā izpaužas cilvēku tiesību ievērošanā, realizācijā un aizsargāšanā, kā arī likumības un tiesiskās kārtības nodrošināšanā. Mūsdienās gandrīz visas pasaules valstis un tautas ievēro cilvēka tiesības. Latvijas valsts pienākums ir nodrošināt šajā valstī dzīvojošo cilvēku pamattiesības. Ja ir noticis kāds cilvēktiesību pārkāpums, jebkuram cilvēkam ir jāapzinās, ka viņam ir tiesības, pirmkārt, griezties savas valsts tiesībsargājošās institūcijās – tiesā vai prokuratūrā. Kā organizētai varas un darbības struktūrai valstij piemīt funkcija garantēt bezpretrunu un droši sakārtotu cilvēku kopdzīvi, it sevišķi garantēt sabiedrisko mieru un tiesisko drošību. Šo uzdevumu var izpildīt tikai iedarbīga un homogēna izturēšanās kārtība. Tiesiskās izturēšanās kārtības specifiskā iedarbība ir droša iespēja panākt tās normu ievērošanu ar tiesiski organizētu piespiedu metodi, ar kriminālprocesuālās vai civilprocesuālās kārtības noteikumiem.

Tiesību normas piemēro institūcijas, kurām likums ir devis šādas tiesības. Šādas institūcijas, pirmkārt ir valsts un pašvaldību institūcijas (izpildvara), Ministru kabinets, nozaru ministrijas, Valsts kontrole, valsts iestādes (arī prokuratūra, valsts policija, valsts ieņēmumu dienests, muita u.tml.). .

Ekoloģiskā funkcija – vides, dabas resursu aizsardzība un saprātīga izmantošana. Mūsdienās „zaļo”cīņas lauks ir paplašinājies: pēdējā laikā doma par dabas aizsardzību ir attīstījusies tālāk. Lielākā daļa cilvēku ir sapratuši, ka viņi šajā mazajā pasaulē nedzīvo vieni, bet bez viņiem tajā audz dzīvu radību. Visas lietas pasaulē ir saistītas. Ja tiek iznīcināts kāds dzīvās radības vai dabas veids, zūd ekoloģiskais līdzsvars. Pēdējā laikā daudzās pasaules valstīs ir pieņemti likumi, kas aizsargā dzīvnieku tiesības uz dzīvību un humānu izturēšanos, nosakot sodu par dzīvnieku nogalināšanu, sišanu, spīdzināšanu vai nehumānu izturēšanos pret tiem. Arī Latvijas valsts pildot ekoloģisko funkciju 1999.gada 9.decembrīpinēma likumu par Dzīvnieku aizsardzību.

Sociālā funkcija – pensiju, pabalstu, veselības un izglītības nodrošināšana. Latvijas valstī ir pieņemts likums „Par sociālo drošību” un likums par „Par valsts sociālo apdrošināšanu”.

Ar sociālās apdrošināšanas budžeta starpniecību valsts vara veic vienu no savām funkcijām – nodrošināt ar iztiku cilvēkus, kuri paši nespēj sevi apgādāt. Sociālo nodokli iekasē no visiem cilvēkiem, kas saņem algu. Tāpēc šī nauda, dabiski tiek izmantota tikai paredzētiem mērķiem. Katram var gadīties palikt bez darba, saslimt, katrs reiz kļūs vecs. Valsts nodrošina iespēju bez maksas iegūt pamatizglītību un vidējo izglītību. Reāla sabiedrības palīdzība ir sociālā palīdzība darbnespējīgām personām, kas nonākušas trūkumā, dabas stihiju piemeklētiem rajoniem, nelaimes gadījumos, piemēram, ugunsgrēkā cietušām personām u. tml. Sociālā funkcija ir valsts palīdzība no cilvēka dzimšanas līdz miršanas dienai.

Miera un kārtības uzturēšanas funkcija. Kā viens no nepieciešamiem un pirmajiem valsts varas uzdevumiem ir – kārtības un drošības uzturēšana valsts iekšienē, valsts iestāžu un mierīgo pilsoņu un viņu likumīgās darbības apsargāšana pret varbūtējiem uzbrukumiem un traucējumiem gan apzinīgiem gan ļaunprātīgiem, gan neapzinīgiem un nejaušiem. Līdzās šim nepieciešamajam uzdevumam – uzturēt kārtību un drošību valsts iekšienē – izvirzās otrs, kuru varam konstatēt pat primitīvās valstīs: valsts aizsardzība pret varbūtējiem uzbrucējiem no ārienes. Šī uzdevuma veikšanai vajadzīga organizēta darbība aizsardzības spēku un līdzekļu sagatavošanai un uzturēšanai vajadzīgā kārtībā. Lai varētu izpildīt kārtību un mieru nodibinošo funkciju, valstisko lomu izpildītajiem jāpiešķir „valsts vara” ar pilnvaru saistoši regulēt izturēšanos šajā kopībā un ar varas līdzekļiem panākt noteikto izturēšanos, ārkārtējā gadījumā pielietojot fizisku varu. Jo, ja valsts gļēvi reaģētu uz tiesību pārkāpumiem, tad tas kaitētu normālai tiesiskai iekārtu funkcionēšanai. Uzdevums garantēt sabiedrisko mieru un tiesisko drošību prasa, lai valstisko lomu izpildītāji enerģiski un iedarbīgi uzturētu leģimitīmas fiziskās varas monopolu pret vardarbību. Ja šī uzdevuma valstisko kompetenču izveide vai izpilde ir nepietiekamas, tiek pievilta viena no svarīgākajām tiesiskās kopības vajadzībām, valsts vara zaudē ticamību, un ar valstiskās iekārtas uzticamību uz spēles tiek likta arī tās turpmākā eksistence.

Tātad, lai nodrošinātu aizsardzību pret ārējiem un iekšējiem ienaidniekiem un ļautu cilvēkiem mierā baudīt sava čakluma ražu un zemes augļus, ir nepieciešama vispārēja vara, kas stāv pār indivīdu. Prāts liek dibināt šādu vispārēju varu: tādā veidā, ka katrs visu savu varu un spēku nodod vienam vai vairākiem cilvēkiem. Ar to tiek apvienota visa griba. Šāds vienā personā apvienots daudzums veido valsti. Īsāk sakot, lai aizšķērsotu ceļu nelabvēļiem, ir nepieciešama konkrēta, bet enerģiska valstisko tiesību īstenošana. Valstij, lai aizsargātu savus pilsoņus ir jābūt pietiekami varenai.

2.3. VALSTS VARAS ATTĪSTOŠĀS FUNKCIJAS

Ekonomiskā funkcija – saimnieciskās dzīves organizēšana, vadīšana. Likumdošanas uzdevums jebkurā valstī, arī Latvijā, ir radīt labus apstākļus stabilai ekonomikai. Tādēļ ir nepieciešams gan garantēt pilsoņu tiesības darbot.ies saimniecībā, gan līdzsvarot atsevišķu cilvēku tiesības ar vairākuma interesēm. Kopš 1990.gada aizvadītie gadi labi ilustrē, ka, piemēram, ekonomiska rakstura radikālajos mūsu republikā aktīvi iesaistījušies tikai apmēram 10-20% no visiem iedzīvotājiem. Turklāt tikai daļa no viņiem varēja veidot tādas attiecības ar valsti, kas noteica tās latentās funkcijas. Runa ir par to iedzīvotāju daļu, kura varēja iesaistīties sabiedrības dzīves pakārtojumos, balstoties uz kaut kādā ceļā iegūto kapitālu, un turklāt bija kaut cik organizēta.

Mūsdienu Latvijas Republikas valstij, pildot ekonomisko funkciju, jāpārkārto tautsaimniecība tā, lai izmantotu visas tās priekšrocības, ko dod īpašuma formu daudzveidība un sevišķi privātīpašums, jāatrod un prasmīgi jāizmanto efektīvākas plānošanas metodes, tirgus attiecību formas u.t.t. Latvijai ir dažādas funkcijas, lai sekmīgi attīstītos ekonomika:

– izstrādāt saimniecisko likumdošanu, kas veidotu pamatotu tirgus mehānisma darbību,

– nodrošināt stabilu naudas sistēmu,

– sekmēt veselīgu konkurenci un ierobežot monopola darbību,

– nodrošināt sabiedrības kopīgo vajadzību apmierināšanu, šajā nolūkā ievācot nodokļus un veidojot budžetu,

– pārdalīt ienākumus starp nabagajiem un bagātajiem,

– slēgt līgumus, radīt apstākļus savas valsts uzņēmēju saimnieciskai sadarbībai ar citu valstu uzņēmumiem un starptautiskām apvienībām.

Kultūras funkcija – pacelt kultūru, garantēt iespŗjas izmantot kultūras sasniegumus un veicināt tautas labklājību ar pozitīvu darbību.

Valstij maksimāli jāstimulē vidējās šķiras veidošana, samazinot mazturīgo iedzīvotāju slāni, paaugstinot maznodrošināto iedzīvotāju dzīves līmeni. No sabiedrības interešu viedokļa sevišķi bīstams stāvoklis veidojas tad, kad maznodrošināto slānī nokļūst tie iedzīvotāji, no kuriem atkarīga kultūras elementu transformācija, kultūras mantojuma pārņemšana no iepriekšējām paaudzēm un nodošana nākošajām. Šo cilvēku zema materiālā nodrošināšana parasti traucē viņu normālo garīgo izaugsmi, liek viņiem meklēt iztikas līdzekļus kādā citā darbības sfērā. Rezultātā, piemēram, tādi kultūras centri kā universitātes, skolas, bibliotēkas, muzeji u.c. zaudē kvalificētus speciālistus un rezultātā sabiedrība, tāpat arī valsts cieš zaudējumus sava intelektuālā, garīgā potenciāla atražošana. Tas savukārt negatīvi ietekmē visas sabiedriskās dzīves sfēras.

Kontrolējošā funkcija – gādāt, lai valsts uzdevumi tiktu veikti saskaņā ar likumiem un valsts interesēm.

Šī kontroles funkcija realizējas a)jautājumos, b)pieprasījumos un c)izmeklēšanas komisiju darbībā.

Latvijā pastāv parlamentārā iekārta. Līdz ar to valdības darbību patstāvīgi uzrauga parlaments, kas vienmēr var atcelt un sastādīt jaunu valdību, jo ir atbildīgs par valdības darbības rezultātu. Ja valdība strādā slikti, nākamajās vēlēšanās tos pašus deputātus vairs neievēlēs. Valdība pastāvīgi tiek uzraudzība, lai tā rīkotos saskaņā ar likumu, un tas ir visu pilsoņu interesēs. Tāds arī ir parlamenta augstākais uzdevums – pilsoņu interešu pārstāvniecība. Ikvienam iedzīvotājam ir izdevīgi, lai visu varu pārstāvji kontrolētu un uzraudzītu cits citu, neļaujot pārkāpt likumus un rīkoties ļaunprātīgi. Latvijas Satversme vislielākās pilnvaras piešķir Saeimai, tomēr paredz zināmas iespējas prezidentam kontrolēt Saeimu. Mūsdienās arvien lielākas iespējas vērot varas institūciju darbu ir arī katram pilsonim. To nodrošina plašais masu saziņas līdzekļu tīkls.

Regulatīvā funkcija – saskaņot valsts dažādo uzdevumu veikšanu, noregulēt valsts varas funkciju kopdarbību.

Valstij ir daudz dažādu funkciju. Tās nevar izpildīt viena un tā pati iestāde. Tāpēc katrā valstī pastāv dažādas iestādes – ministrijas, departamenti un pārvaldes, kas ir atbildīgas par atsevišķu uzdevumu veikšanu.

Regulatīvās funkcijas būtībā ir izvērstas arī Satversmes 61.pantā. Regulatīvajā funkcijā ietilpst: Saeimas sasaukšana, Ārkārtīgu ministru kabineta sēžu vadība, rīkojums par resoru nodošanu.

3.VALSTS VARAS FUNKCIJU REALIZĀCIJAS. FORMAS

Katram saprotams, ka nepietiek uzskaitīt vai deklarēt funkcijas, tās ir arī jārealizē. Savukārt realizācija var notikt dažādās formās – tiesiskās un netiesiskās realizācijas formās. Tiesiskās valsts varas funkciju realizācijas formas atšķiras no netiesiskajām realizācijas formām. Tās atšķiras;

1)tiesiskās realizācijas formas ir saistītas ar tiesību normām, notiek šo normu realizācijas ceļā,

2)kārtējais likumdevējs var patvaļīgi izveidot normas, kas pēc formas būs tiesību normas, bet pēc būtības satura tādas nebūs.

Lai tas nenotiktu, likumdevējam jāveido likumi un citi normatīvie akti, ievērojot starptautisko tiesību pamatprincipus. Likumdošana tādā veidā kļūs par pamatu patiesi tiesiskai valsts funkciju realizācijai. Tādu funkciju realizācija izpaužas darbībās, kas ir saistītas ar juridiski nozīmīgu rīcību likuma noteiktā kārtībā un robežās subjekta kompetences ietvaros. Būtībā šīs] formas var rasties tad, kad tiesības ierobežo valsts varu.

3.1.VALSTS VARAS FUNKCIJU REALIZĀCIJAS

TIESISKĀS FORMAS

Valsts varas funkciju realizācijas tiesiskās formas pirmkārt, ir tiesībsargājošās, ar kurām parasti saprot valsts varas subjektu darbību tiesību un īpaši normu jaunrades, izmaiņu un atcelšanas jomā. Otrkārt, realizācija. Treškārt, tiesībsargājošās formas, kas ir saistītas ar valsts varu: tās ir tiesībizpildes normas – valsts varas subjektu darbība sakarā ar tiesību subjektu darbību tiesību aizsargāšanā. Un ceturtkārt, valsts funkciju realizācija var notikt un bieži vien iegūst likumiskās formas – kad valsts varas subjektu darbība noris uz administratīvā līguma pamata.

3.2.VALSTS VARAS FUNKCIJU REALIZĀCIJAS

NETIESISKĀS FORMAS

Valstī pastāv arī valsts varas funkciju realizācijas netiesiskās formas. Šīs formas neprasa stingri juridisku noformējumu, tās nav saistītas ar juridiski nozīmīgu rīcību un tāpēc tai nav juridisku seku. Bet neskatoties uz to arī netiesiskajām formām jānoris likuma un attiecīgās institūcijas kompetences ietvaros. Valsts varas funkciju realizācija netiesiskās formās ietver sevī daudzas pārvaldes darbības, piemēram, sanāksmju, apspriežu un sapulču sasaukšanu, dažādu lomu sadali, uzdevumu uzlabošanu un kontroli par to izpildi, bet sakarā ar šo uzdevumu pildīšanu – tās materiālo nodrošinājumu, apkārtējās vides sakārtošanu, darbinieku atlasi, to kolektīvu veidošanu, šo kolektīvu sociālpsiholoģiskā un morālā klimata veidošanu, darba metožu izvēli personāla apmācību šo metožu izmantošanā u.t.t.

Pats par sevi saprotams, ka gan metožu izmantošana, gan valsts funkciju realizācija vispār nav iedomājama bez cilvēkiem. To cilvēku apzīmēšanai, kuri galvenokārt nodarbojas ar valsts funkcionēšanas uzturēšanu izmanto valsts birokrātijas jēdzienu. Komplicētu uzdevumu izpilde ar darba dalīšanu no vienas puses prasa specializāciju, no otras puses, darba dalīšanā izpildīto funkciju koordināciju..NOBEIGUMS

Valstij attīstoties, viņas priekšā nostājas neatliekami uzdevumi, kuru skaits pieaug vispārējai kultūrai attīstoties, un līdz ar to izveidojas un attīstās noteiktas valsts varas funkcijas šo uzdevumu veikšanai. Valsts varas funkcijas nevar izpildīt viena un tā pati iestāde. Tāpēc katrā valstī pastāv dažādas iestādes – ministrijas, departamenti un pārvaldes., kas ir atbildīgas par atsevišķu uzdevumu veikšanu. Dažas funkcijas mainās, bet dažas funkcijas ir patstāvīgas un nav tieši atkarīgas no valdības. Visu valsts varas funkciju īstenošanu Latvijā kopumā pārrauga Saeima. Pēc referāta var secināt, ka valsts varas funkcijas ir vajadzīgas, lai sakārtotu sabiedrības attiecības tādā mērā, lai tās kļūtu par labvēlīgu sociālo vidi indivīdu vairumam, kā arī ietekmētu sabiedrību, lai tā ierobežoti laikā un telpā nodrošinātu sabiedrības locekļiem dzīvei nepieciešamās dabas vides esamību, nenodarot ļaunumu dabai un ar tās starpniecību cilvēkiem. Valsts drošības un turpmākās attīstības interesēm ir svarīgi, lai sabiedrībā pārsvarā būtu izglītotāki cilvēki. Arī ļoti daudz ir atkarīgs no valsts ierēdņu kvalifikācijas un galvenais no viņu vēlēšanās un gatavības palīdzēt cilvēkiem realizēt savas tiesības.

IZMANTOTĀ LITERATŪRA

1.Jakubaņecs „Valsts jēdziens, struktūra, funkcijas un forma” Rīga 1999

2. Kārlis Dišlers „Latvijas valsts varas orgāni un viņu funkcijas” Tiesu namu aģentūra Rīga 2004

3. Miķelis Ašmanis „Politoloģija” Zvaigzne ABC 2001

4. „Politika Latvijā” Apgāds „Rasa ABC, 2000

5. DR. Reinholds Cipeliuss „Vispārēja mācība par valsti”, Rīga 1998

6. Dzintars Melbārdis „Tiesību pamati” Apgāds „Rasa ABC” SIA 2000

7. V.Jakubaņecs ”Valsts jēdziens un formas” Rīga P&Ko 2004