Tilta būvniecība
Zelta vārtu tiltu sāka celt 1933. gada janvārī un tas tika pabeigts 1937. gada 27. maijā. Tilts tika celts lielās depresijas laikā. Celtniecība izmaksāja 35 miljonus tā laika ASV dolārus, mūsdienās šī summa varētu būt lielāka par 1 miljardu dolāru, jo dolāra kurss ir strauji krities. Tas ir uzcelts pār Zelta vārtu jūras līci. Līcis nosaukts tā, jo 1481. gadā šai līcī tika atrasts zelts. Pirms tilta būvniecības uzskatīja, ka ir nereāli uzcelt tik lielu tiltu vai vietā, jo tam varētu traucēt lielais vējš, kas nāca no okeāna puses, spēcīgās okeāna straumes un miglainais laiks, kā arī neprognozējamais paisums un bēgums. Tilta celtniecības laikā mira 11 cilvēki.
Tilta būvniecība bija nepieciešama, jo pēc Pirmā pasaules kara strauji pieauga automobiļu skaits un satiksmes intensitāte Kalifornijā, kurā atrodas Sanfrancisko, ieņēma vienu no pirmajām vietām pasaulē. Visu problēmu atrisinājums bija tilts, taču pasaules praksē vēl nebija analoga risinājuma, kā uzcelt tiltu pār tik platu, dziļu un ar spēcīgu paisuma un bēguma straumi apveltītu jūras šaurumu. Būtiski bija arī militāra rakstura apsvērumi — šeit nedrīkstēja celt tiltu ar smagām un masīvām metāla fermām — ja kara gadījumā ienaidnieks tās uzspridzinātu, līcī tiktu ieslēgti ASV Klusā okeāna flotes galvenās bāzes kara kuģi.
Tilta būvi pabeidza ar atmiņā paliekošu notikumu – 20 000 cilvēku skrējienu pāri jaunatklātajam tiltam.
Tilta biogrāfija
Zelta vārtu tilts ir iekaramais tilts. Tas savieno Sanfrancisko un Merinas apgabalu. Tas ir daļa no 101. automaģistrāles.
Pēc uzcelšanas tilts kļuva par tobrīd pasaulē lielāko iekārto tiltu, ar vislielāko laidumu starp balstiem (1280 m). Tilta kopējais garums ir nepilni 3 kilometri (2824 m). Tilta 18 m platā brauktuve projektēta 6 autotransporta joslām ar tādu aprēķinu, lai pāri tiltam diennaktī varētu pārbraukt ceturtdaļmiljons automašīnu. Tilta abās malās ierīkotas arī 3,5 m platas gājēju ietves. Brauktuve atrodas 67 m virs ūdens līmeņa, kas, savukārt, nodrošina vislielāko kuģu izbraukšanu pa tilta apakšu, neatkarīgi no ūdens līmeņa svārstībām paisuma un bēguma laikā.
Abi tilta piloni, uz kuriem balstās kabeļi, pie kuriem piekārta tilta
stingā sija, paceļas 227 m virs ūdens līmeņa (pilonu kopējais augstums, kopā ar zemūdens daļu ir 258 m). Iespaidīgi ir šo kabeļu izmēri: to resnums
gandrīz sasniedz metru (95 cm), garums — turpat 2,5 km. Katrs kabelis ir savīts no 27.572 stieplēm zīmuļa resnumā. Viena šāda kabeļa svars ir 11 tūkstoši tonnu. Šāda kabeļa izgatavošana citur un transportēšana uz uzstādīšanas vietu praktiski ir grūti realizējama, tādēļ to izgatavošanai tika
izmantota unikālā metode, kas savā laikā jau tika pielietota Bruklinas tilta celtniecībā Ņujorkā — kabeli izgatavoja uz vietas. To veica ar asprātīgi konstruētu mehānismu palīdzību, katru stiepli pārvelkot no viena krasta uz otru, pēc tam ievērpjot šo stiepli kopējā kabelī. Šāds mehānisms brauca pa iepriekš nostieptiem palīgkabeļiem ar ātrumu ap 20 km/h. Pie katra savērpjamā kabeļa tika darbināti divi šādi mehānismi, kas brauca katrs no sava krasta, vidū satikušies tie apmainījās stieplēm un devās atpakaļ, vienlaicīgi izvelkot 24 stieples. Šādā veidā kabeļos katru dienu tika ievērpts apmēram 120 t stiepļu.
Paša tilta garums kopā ar visiem papildelementiem ir 12,6 kilometri. Gan Zelta vārtus, gan Sanfrancisko savus darbos daudzkārt pieminējis populārais amerikāņu rakstnieks Džeks Londons, kurš pats bija šīs pilsētas dēls.
Tilts mūsdienās
Zelta vārtu tilts pāri Sanfrancisko līcim joprojām tiek uzskatīts par vienu no gigantiskākajām šāda veida būvēm visā cilvēces vēsturē, turklāt ir arī vecākais no lielajiem tiltiem. Tilts visu laiku tiek pārkrāsots, lai tas nezaudētu savu krāšņumu.
Zelta Vārtu tilts ir otrs lielākais ASV, taču ieguvis pazīstamību visā pasaulē, jo bieži tiek izmantots ne tikai kā Sanfrancisko, bet arī ASV simbols. Tas redzams daudzās filmās un vienlaikus ir iecienīta pašnāvību vieta – reizi divās nedēļās no tā nolec kāds pašnāvnieks. Kopš tilta uzbūvēšanas 1937.gadā no tā nolekuši vairāk nekā 1000 cilvēku.
Nopietnu pārbaudījumu tiltam nācās izturēt 1989. gadā — šajā gadā Sanfrancisko pilsētu piemeklēja jau otrā postošā zemestrīce. Taču tilts, pateicoties savai unikālajai konstrukcijai, šo smago pārbaudījumu izturēja
godam.
Līdz pat 1964. gadam tas bija lielākais iekārtais tilts pasaulē. Pašlaik
tas ir vairs tikai astotais lielākais pasaulē un otrs lielākais ASV.