Džūlas Teimores režisētā muzikālā drāma „Pāri visumam” ir mīlas stāsts starp Džima Stērdžesa attēloto britu puisi Džūdu un Evanas Reičelas Vudas attēloto amerikāņu meiteni Lūsiju. Darbība notiek Amerikā, 60. Gados, laikā, kad visu pasauli pārņem protesti pret karu Vjetnamā. Šajā filmā sastopamas arī tik spilgtas zvaigznes kā Bono un Džo Kokers.
Britu puisis vārdā Džūds dodas uz Ameriku, lai sameklētu savu tēvu, atstājot Anglijā māti un draudzeni. Lūsija ir jauna amerikāņu meitene, kura nāk no vidusšķirīgas ģimenes. Viņas draugs dodas karā un pēc neilga laika viņai pienāk ziņa, ka viņš ir nogalināts. Džūds tikmēr ir atradis savu tēvu un sadraudzējies ar Lūsijas dumpīgo brāli Maksu. Viņš abus jauniešus iepazīstina un nepaiet ilgs laiks, kā abi jaunieši iemīlās. Viņi visi ar citiem jauniegūtiem draugiem apmetas uz dzīvi Ņujorkā. Kad Maksim pienāk ziņa, ka jāpievienojas armijai, Lūsija sāk aktīvi piedalīties dažādās protesta akcijās ar citiem tā sauktajiem „puķu bērniem”. Džūdu tas viss tik ļoti neaizrauj, viņš ir mākslinieks un mēģina ar to nopelnīt naudu, kamēr Lūsija ar citiem domubiedriem slavināja mīlestību kara vietā ar tik ļoti slaveno teicienu „Make love not war”, viņi mēģināja panākt revolūciju. Taču tieši šo atšķirīgo interešu dēļ jauniešu starpā rodas domstarpības, kas uz brīdi izšķir viņus.
Filma apskata dažādas problēmas, kā, piemēram, sašutums par karu Vjetnamā un hipiju kustība, narkotikas. Filmā parādās daudzas košas halucināciju ainas, kuras jauniešiem rodas no dažādu narkotiku lietošanas. Un pats galvenais, to visu pavada grupas „The Beatles” lieliskās dziesmas, kopumā 33. Interesanti ir arī tas, ka pašu varoņu vārdi ir aizgūti no „The Beatles” dziesmām. Filmā bieži parādās hipnotiskas, bohēmiskas un pat absurdas situācijas. Tiek spilgti parādīta gan greizsirdība, gan arī naivums, kas bija manāms no Lūsijas puses. Viņas pieķeršanās vienam no revolucionāriem izposta viņas attiecības ar Džūdu, viņa viņā vairs nesaskata to cilvēku, ko agrāk. Īpaši spilgta man likās arī tā aina, kur Džūds ar zemenēm veidoja mākslas darbu.
Šo filmu es noteikti ieteiktu noskatīties, jo tā daļēji kalpo kā vēsturisks avots, attēlojot ļoti spilgtu Amerikas vēstures periodu. Taču šoreiz režisore varbūt tik daudz uzmanības nepievērsa vēsturei, kā pašām dziesmām, kas tika tur izmantotas, jo Bītli ir tipiska 60. gadu grupa, kas to visu ir piedzīvojusi. Ja esat „The Beatles” fans, tad jums šī filma jo īpaši ies pie sirds, kā arī mākslinieku dziedājums ir patīkams. Šī filma noteikti ievilks jūs iekšā notiekošajā un ļaus izdzīvot visus tos pārdzīvojumus, kurus izdzīvo filmas varoņi. Šī filma jūs noteikti neatstās vienaldzīgu!