Vasaras saulgriezi jeb Jani
Janus var uzskatit par vislatviskakajiem svetkiem. Pirmas norades par so svetku seniskuma saglabasanos rodamas jau Garliba Merkela un vel citu Vacu literatu rakstos.
Romas katolu baznica 24 juniju, svin ka Jana Kristitaja dzimsanas dienu. Tomer latviesu janu tradicijas ar Jani Kristitaju saistita materiala ir loti maz. Jana kristitaja, tapat, ka Jezus un Marijas, istas dzimsanas dienas datums nav zinams. Visas sis dienas dazadu noluku del noteiktos datumos fiksejusi baznica.
Jani ir seni vasaras saulgriezu svetki, ko latviesi sveti visu nakti, pavadot to ar jautram dziesmam un dejam. Vasaras saulgriezos diena ir visgaraka un nakts – visisaka. Janu pamata ir zemkopju tautu zemes auglibas kults, saules kults un falla kults.
Musdienas blakus janu nosaukumam tiek lietoti ari tadi nosaukumi ka Ligosvetki, Janu diena, Zalu diena, Zalu vakars. Nav skaidri zinams, ka so dienu saukusi senie latviesi. Iespejams, ka to sauca pa ziedu svetkiem, ziedu dienu. Kada folkloras kratuves paraza lasam ; Ziedu diena bijusi isis. Sai diena vienmer sejusi sieru, ka uz pasu Janu dienu un darbus ari nestradajusi uz lauka. Ari daudzas musu tautas dziesmas daudzina Janu dienu ka Ziedu dienu un Peterdienu, ka lapu dienu.
Ai, Janiti ziedainiti,
Peteriti, lapainiti!
Ziediem Jani puskojam,
Peteriti lapinam.
Tautas pura ir tulkstosiem janu dziesmu. Katrai lietai, katrai norisei, katram svetku bridim un katrai vietai ir savas dziesmas – Janu tevam, janu matei, ganiem, lopiem, puku darzam, tirumam, ugunskuram un darvas mucai. Tikai vienu isu nakti svin sos svetkus, bet dziesmu par godu janiem ir daudz vairak, neka par citiem gadskartu godiem, pat ne tris dienu ilgstosie ziemassvetki, nevar sacensties ar janiem.
Janu dziesmu pazime ir tradicionalais refrens Ligo ! Ligojamie ! Ligoje ! Latgale – Leigü ! Leigü ! ligo janu berni, janu zales lasidami, ligo zale plava, saule supojas un ligo; ligosana attiecinama ari zu erotiskajiem ritualiem. „Ar ligo dziesmu vibracijam latvietis izskaloja no savas dveseles ikdienas rupes un bedas un ieskanoja savu ipaso noti visuma aplu harmonijas.“
Ligosana parasti sakas divas nedelas pirms Janiem un tai tiek piedevets magisks speks.
Prieks Janisa gan ligoju,
Pec janisa neligoju ;
Prieks Janisa ziedi zied,
Pec janisa neziedeja.
Dziedasanu janos sauc par ligosanu un dziedatajus par ligotajiem un ligotajam. Ligosanu katra maja medz iesakt, kad vakarinas paestas, un vinu turpina visu cauru nakti gandriz lidz saules leksanai, vai nu pie Janu uguns, vai ari ligotaji iet no majas uz maju, kur tos laipni uznem, paciena gan ar sieru, gan ar alu, gan citu ko. Tikpat pie janu uguns, ka ari pa majam ligojot, vini cits citu apdzied. Sadu apdziedsanu Janos sauc par apligosanu. Tadas reizes kalpi apligo savus kungus, saimniekus, maizes devejus un otradi, ka ari meitas puisus un puisi meitas. Ligojamais laiks iesakas ta divas nedelas pirms Janiem, savu augstako stavokli sasniedz Janu prieksvakara un pastav lidz Petera jeb Maras dienai. Pec tas vairs nedrikst ligot.
Ligosana Janu diena saistita ar augllibas veicinasanu un nelaimju noversanu. Janos jaligo, lai usnes neaugtu tiruma, lai lini augtu gari un nesakristu veldne. Janu berni apligoja gan tirumus, maju, gan saimniekus meitas un puisus. Tadel lai nekristu kauna, visi jau laikus centas padarit savus darbus, lai uz Janiem viss butu nevainojama kartiba.
Kaiminiem slinkas meitas,
visi darzi neravati,
I pupinas, i ziernisi,
visi stav neravati.
Uz Janiem posas un gatavojas jau laikus. Saimnieks keras pie alus darisanas, saimniece savukart seja janu sieru. Tika raveti darzi, veletas drebes, postas istabas un klets, slauciti pagalmi un celi, gatavota malka ugunskuram un cirstas meijas, plauta zale govim un zirgiem.
Liela loma Janos veltita janu zalem. Janu zales otra diena zaveja, lai ziema un pavasari, kad atnesas govis, tam varetu dot pirmaja baribas dosanas reize. Ari ja kada govs saslima, no zalu diena pluktam zalem tika saplauceta teja un lidz ar vardiem; « Aizej kaite rukdama, dukdama, atnac, veseliba, dziedadama ! » dota slimajai govij iedzert. Ari bernus ieteic mazgat janu zales sula, tad tie bus vienmer veseli. Seviski izlasitas pukes glaba ziemai – tejai.
Bija jazin ari zalu plucamais laiks, kas atseviskiem augiem bija dazads. Dazas plucamas pusdiena citas janu vakara, vel citas janu rita – rasa. Janu diena pluktas vairs nau ar arstniecisku speku
Visa bija janu zale,
Ko pluc janu vakara;
Ko pluc rita saulite,
Ta vairs lieti nedereja.
Janu dienai tiek pieskirts tads speks un svetums, ka zalem, kas tai diena lasitas esot lielas un briniskigas ipasibas prêt ugunsgrekiem, cilveku un lopu launam sergam un slimibam.
Ai pasaki Janu mate,
Kada bija Janu zale,
– Visa laba Janu zale,
Ko pluc Janu vakara.
Prieks Janiem lauku arstes samekleja savas zales. Tas zales tureja par vislabakam, kas pluktasJanu vakara bez saules. Tadam piemita vislabakais dziedinamais speks un tas tad ari tika uzglabatas. Zales savarija un deva ari slimajam govim, tomer nekad tulit pec atnesanas, tikai pec septinam dienam, jo citadi piens pastavot tikai lidz Janien. Citiem lopiem deva Janu zales bez ierobezojumiem.
Janu zales pa nakti un nakamo dienu atstaja istaba. Ara neslaucija, lai neizslaucitu svetibu. Tapat rikojas ari ar Janu vainagiem. Cilveki ticeja, ka tikai lidz Janiem pluktajam zalem ir dziedniecisks speks. Janos pluktos piladzu zarinus saseja slotina, izzaveja un lietoja berna apkvepinasanai, kad tas bija slims vai nobaidijies, kad kada launa acs bija vinu nolukojusi.
Visas zales ko pluca janos uzskatija pa Janu zalem, tomer, atkariba no novada, dazas zales tika uzskatitas par visistenakajam Janu zalem
No Janisa pavaicaju,
kadu plukt Janu zali.
pluc paprieksu buldurjani,
Tad sarkanu aboltinu.
Latgale iecienitas janu zales ir kadilas. Pie Jana zalem pieder gandriz visi lakstaugi, bet ipasi madaras, nerbules, debestinas, abolins. Ar tam izpusko istabas, setu, pagalmu, tas vij ari vainagos. No janu zalem Bulderjanis seviski iecienits musu tautas dziesmas, jo tam piemita seviskas dziedniecibas spejas. Vel tagad musu tautas medicina buldurjani lieto ka arstniecibas lidzekli. Tapec ari zalu vakara labprat mekle;
Izstaigaju gravu gravus,
Buldurjana mekledama,
Nu atradu buldurjani,
Pasa darza malinaji.
No kokiem puskosanai noderigas berza meijas un ozoola zari. Nekad maju nepusko ar apses un alksna zariem; tos uzskata par launiem kokiem.
Ari vainagu visana izmantoja dazadus ziedus, ari ozola lapas. Vainags. No trejdevinam pukem un zalem pits, ir ka magisks aplis, kas galva uzlikts, pasarga no nelaimem un slimibam, atvaira skaugus un nelabvelus. Vainags veidoja apli, un tas ta pat ka janu siers un janu uguns simbolize sauli. Ozolu vainagi tika doti puisiem un saimniekam. Ozolu vainags ko liek Janu tevam galva, sola zirgu, ari bisu svetibu. Ar vainagu vitnem izrotaja ari istabas. Gani appuskoja ganampulkus govim apvija ragus, bullim uzlika ozola vainagu.
Majas rotasanu saka ar vartu puskosanu. Pie tiem pieseja piladzu, ozola vai berza meijas. Ta pat ari pie visam durvim tika pieliktas meijas – gan istaba, gan kleti un kuti. Aiz griestu sijam aizbaza lauztus ozolu piladzu un liepu zarus. Ipasa uzmaniba tika veltita govju – laidara puskosanai. Tautasdziesmas, dazadu launu garu, ipasi raganu atvairisanai, min visus dzelonaugus, erkskus, dadzus un natres, lai raganas uz so augu adatam sadurtos un nodurtos.
Es savam gotinam,
Adatinu kuti taisu,
Lai raganas noduras,
Janu nakti staigadamas.
Rasai Janos piedevetas neparastas spejas un dziednieciskas ipasibas. Lai govis dotu daudz piena, tad Janu rita jaiet ar govs saiti pa rasu. Janos balta drebe javalka pa rasu, nogriezto udeni savara ar medu, tad ar to jamazga acis, lai neasaro, un kajas, lai nesalst.
Janos par raganam uzskatitas tas sievas, kuras savas burvestibas veica kaiminu tirumos un lopu laidaros, tiem kaitejot un atnemot svetibu. Jani ir raganu aktivakais darba laiks. Tas, kuras Janu nakti skrien apkart raganodamas, esot gerbusas baltas dranas, valejiem matiem un izskatoties gluzi tapat ka jebkura cita sieviete. Raganas varot ari redzet, ja lielaja piektdiena iestadot zirni, Janos panem so zirna ziedu, piesprauz pie cepures un iet baznica. Tad ieraugot raganu. Janu nakti varot redzet ari velnu, ja pliks stavot vartu starpa.
Jani, Jani sovakar,
Kam tie Jani piedereja?
Moderem, raganam,
Tam tie Jani piedereja.
Tiesa, tiesa ne melini,
vecu lauzu valodina;
janu nakti meitas gaja
raganas, vilkaces.
Janu vakara no sermuksla zariem iztaisa tris krustus. Divus krustus piesprauz katra puse pie kuts durvim, treso zem slieksna un apkaisa ar salmiem. Tad dzen govis pari. Lopiem nekas vairs launs nenotiks. Raganas medza darit ari ta; lai noburtu kaimina laukus, vina janu nakti tris reizes parvelas no kaimina druvas pari robezai sava druva, ta parvilgdama razu no kaiminiem sev. Ipasi tur, kur kadam saimniekam iepriekseja gada bija seviski labi padevusies labiba, nakama vasara gaidamas raganas un burvji. Tacu ari pasas raganas un burvji baidijas no stiprakam, vecakam raganam un zinadamas vajadzigos lidzeklus un panemienus, centas nodrosinaties pret citu raganu burvibas speku. Ta sava maja un lopu kuti, ragana savilka un samudzinaja diegus, kur citam raganam pakarties, savu matu ( ceredama ka tas bus stipraks, par svesas raganas matu ) lika govs saite laizot to ganibas.
Janu berni, Janu dziesmas dziedadami, staiga no setas uz setu, apsveicot ar dziesmam, ziedu un zalu puskiem un vainagiem. Jana tevu un Jana mati ( saimnieka pari ) Jana berni nes auglibu, razas svetibu saimniecibai , veselibu un laimi visai setas saimei. Janaberni magiska rituala darbiba lidzinas kekatam, budeliem, martinberniem citos gadskaru svetkos. Ka svetibas neseju pienakums. Janaberniem ir lauku un tirumu, lopu un setas apligosana. Notika ari savstarpeja apdziedasana starp Janaberniem un setas saimi.
Vasaras saulgriezi iekrit zemniekiem visnabadzigakaja laika, kad jauna raza vel nau ievakta un pagajusa gada krajumi jau iztuksoti. Tomer majas saimnieku pienakums ir rupeties par to, lai sais svetkos neka netruktu Jana berna piemielosanai.
Januguns ka vasaras saulgriezu sena rituala neatnemama sastavdala ir bijusi plasi pazistama Austrumeiropa un citas eiropas dalas – no skandinavu zemem lidz Francijai, Spanijai, Italijai, Irijai un Griekijai – tadel to var uzskatit par loti senu , no indoeiropiesu tautu kopienas laikiem mantotu tradiciju.
Januguns simbolika ir galvenokart saistita ar saules aizstasanu, pec tam, kad ta norietejusi, lai ne mirkli nepaliktu bez gaismas lidz saules atnaksanai. Januguns skista, veicina veselibu un auglibu.
Janugunis sauktas ari par pundelem, pudelem, raganam, Janu lampam, Janu svecem. Dazas vietas dziesmas min ari sveci vai lukturi. Pudelu dedzinamais materials bija svekaina malka, berza tasis kas ilgi sparkskedamas dega.
Latviesu gadskartu svinibu neatnemama sastavdala ir uguns, kuras dedzinasana ir dala no svinibu rituala, uguns svinibu laikos kurinata pavarda, dedzinata lauka ugunskura vai pacelta augstu gaisa karts gala kalna virsotne, ka to medz darit Janos. Uguns nozime ir trejada;
1) ugunij gan svinibas, gan ikdiena ir vajadzibas nozime, jo to lieto ediena gatavosanai, ta dod siltumu un gaisumu.
2) uguns pieskir svinibam sevisku greznumu.
3) uguns simbolize laba uzvaru par launo, gaismas uzvaru par tumsu.
Ugunskura vieta tiek izveleta augstakaja kalna. Tikai dedzinats vai nu ugunskurs, vai garas karts gala uzvilkta darvas muca vai darvots ritenis.
Janu gaisma pabijusie cilveki, tapat ka apspidetie lauki un tirumi iegust speku un auglibu. Ja kads bija slims, to nesusi pie Januguns, lai ari to apspidetu dzivinosas liesmas.
Pec tautas ticejumiem Janugunij piemit sevisks noslepumains speks, tapec latviesi to izmantoja dazadiem nakotnes zilejumiem.
Visas lauku pukes zied,
Papardite, ta nezied ;
Ta zied Janu naksnina,
Kad lautini neredzeja
Viena no skaistakajam Janu nakts tradicijam ir papardes ziedu meklesana. Sis zieds uzzied tikai Janu nakti ap pusnakti, un zied ari tikai isu bridi. Ziedi ir gan sudraba, gan zelta, gan ari dimanta;
Visi ziedi noziedeja,
Papardite neziedeja;
ta ziedeja Janu nakti,
Sudrabina ziediniem.
Neskaitamas tautas tradicijas stasta pa so teiksmaino ziedu, tapat ari neskaitami lauzu pulki ir devusies so ziedu meklet, nebaididamies no briesmam, kas draud si zieda meklesana. Un ja ari sis zieds nau sameklejams, tacu paliek skaista atmina, par so mistisko celojumu labklajibas un svetibas iegusana. Papardes ziedu cilvekiem gruti sameklet. Papardes ziedu mekletaji tic, ka veliem iespejams iegut sos ziedus;
Ei, sveta papardite,
Ka raudaji Janu nakti?
Ka man bija neraudat,
Valaniesi ziedus rava.
Ja nu papardes ziedus tik gruti uzmeklet, tad ari ap tiem vijas daudz teiksmainu nostastu un ticejumu, papardes ziediem piedevets briniskigs speks. Ja kadam laimejas papardes ziedu iegut, tam piepildas viss, ko vins velas. Tas zina ari visus pagatnes un nakotnes noslepumus. Ja papardes ziedu ieliek apavos, tad var iet kur vien grib, neviens to nedzird. Tad var nemt ari ko patik, neviens to neredz. Pat talus cilvekus tad var atsaukt.
Kadi tad nu ir lidzekli papardes ziedu iegusanai? Tautas ticejumi par to stasta;
Janu nakti iet uz mezu, apvelk ar nujinu tris rinkus ap papardi, un pats nostajas tuvu pie papardes, so rinku vidu. Pec tam papardi parklaj ar melnu zida drebi. Isi pirms pusnakts ap papardi salasas velni, raganas, puki un taisa troksni, gribedami tikt rinka vidu un aizdzit projam nelugto viesi, lai neviens nedabutu papardes ziedu. Uz tiem nav jaskatas, bet gan uz papardes ziedu. Tiesi pusnakti janonem zida drebe, un skatoties uz papardi jamet nelabajiem gariem virsu. Tie aizbeg projam un tiesi taja pasa laika, paradas briniskigais papardes zieds.
Lai redzetu papardes ziedu, tad janu nakti, tiesi pusnakti iet meza, kur aug papardes. Zem papardes kruma paklaj mutautinu. Tad no papardes lapam zu mutautina birst sudraba ziedini. Pasam cilvekam ciesi jaskatas uz mutautinu, kur birst papardes ziedi. Visapkart kauks dazadi zveri un snaks cuskas. Ja cilveks uz tiem paskatas, tad tas driz mirs. Uz saknes var redzet ligavaina un ligavas vardu.
Papardes ziedu meklesana ir viena no Janu nakts skaistakajam parazam, ap kuru saistas daudzas tautas tradicijas ta pat ka daudzi gajusi papardes ziedu meklet, nebaididamies ne nokadam briesmam. Kurs iegus papardes ziedu, tas zin visus pagatnes un nakotnes noslepumus. Seit ka ari dazos citos gadijumos, jaaizrada, ka ziedu meklesana pieder jau zilesanai. Papardes zieda ieraudzisana ir uz laimi. Kas ierauga janu nakti pulkstens divpadsmitos papardes ziedu, tas bus laimigs. Janu nakti jaizrauj paparde ar visam saknem ara un janogriez saknes galins, tur vares redzet nakama vira vai sievas vardu.
Uz slotas kata Janu nakti ir jalec 8 reizes ap 8, kas ir uzvilkts uz zemes. Tani laika nedrikst sarunaties un ari ne smieties. Kad ir to izdarijis, tad uz slotas kata ir jaaizlec lidz tuvakam papardes pudurim, bet tikai vienam, tad tas redzes papardes ziedu ziedam.
Jani bija laiks, kad jauniem laudim iepazities. Par so jauno lauzu satiksanos stasta ne viena vien tautasdziesma
Pa pariem rieksti auga,
Pa pariem aboltins;
Pa pariem jauni laudis
Janu nakti pulcejas.
Nevien’ nakt’ ta nesala,
Ka nosala janu nakti ;
Man nosala rokas, kajas,
Ar tautieti runajot.
Ari pieaugusie Janu nakti vareja atlauties ne vienu vien vajibu. Janu diena sievas, tapat ka jaunas meitas galva lika vainagu. Ari citadi neskisra sievas no meitam – visas kopa dziedaja, dejoja, gaja rotalas. Ari seksualaja sfera Jani bija laiks, kad vareja notikt ikdienas normu parkapumi – erotiska vajiba. Tam ir magiska nozime, jo pastaveja uzskats, ka ar lidzigam darbibam var labveligi ietekmet radoso vegetacijas speku, veicinot vispareju dabas energijas kapinasanu.
Janu nakti nepazinu,
Kura sieva, kura meita;
I sievam, i meitam
Zali ziedu vainadzini.
Janu nakti nepazinu,
Kura sieva, kura meita;
Ne sievam mice bija
Ne meitam vainadzini.
Burvestibu, noslepumu un milestibas aicinajuma pilna Janu nakts bija ari « ista reize nakotnes zilesanai. » Neskaitamas ir Janu nakts burvestibas, kam seviski nodevas meitas.Turpmako likteni precibu sakara vareja paregot gan pec janu sapniem, gan vainaga, gan ezera udens.
Nakotnes un ligavaina zilesana sakas jau Janu vakara vainagus vijot meitas meta vainagus pa pariem udeni – kurai meitai vainagu paris stav kopa ta to gadu apprecesies. Vai ari meita nopin tris vainagus, vienu sev, divus parejos nozime kadiem noskatitiem puisiem, ja meitas vainags udeni sastopas ar vienu no abiem parejiem vainagiem, tad puisis meitu preces. Vainagus metot udeni zileja ari muza ilgumu – ja vainags nenogrima, tas nozimeja, ka vismaz vienu gadu dzivos.
Vel parastaks nakotnes zilesanas veids bija vainagu mest koka. Cik reizu vainags nokrit, tik gadu vel jagaida uz precinieku. Lai vainagam butu lielaks magiskais speks, ta visanai jaievero dazadi noteikumi – vajadzigas septinas pukes, devinas pukes, ziedi nemami no trim laukiem utt.
Ar vainagu vai citu zali ar magisku speku (papardi, janisiem u.c.) pagalvi gaja ari gulet – sapni tad vareja ieraudzit nakamo precinieku.
Ari jantarpiniem piedevets burvibas speks – tas vairo gan mantu, gan milestibu. Puisa piebursanai janoker jantarpins un jaieliek ieceretajam puisim kabata.
Ar zilesanu nodarbojas ari puisi, kaut gan retak ka meitas. Janu nakti tiruma sapina divas saujas augosu rudzu varpu – ja no rita tas pasas bija attirijusas vala, to gadu apprecesies. Lai uzzinatu, vai iecereta meita mil, bija jasien neskatoties kopa smilgu galotnes un resgali – ja iznaca aplis tas nozimeja milestibu.
Janis pats ir sarezgits tels, un par ta butibu ir izteiktas visdazadakas hipotezas. Jani saistijas gan ar sengrieku Dionizu, gan ar frigiesu Adonisu vai Attisu, bet H. Biezais so saistibu kategoriski noraidijis ka nepamatotu, uzskatot to ka nekritisku salidzinosas metodes pielietosanas rezultatu. Visiem siem teliem, sakot jau ar seno babiloniesu Tammuzu un ta prieksteci sumeru dumuci , tomer ir nenoliedzama radnieciba izpildot funkciju zina. It seviski Adoniss ko ka tiek uzskatits sengrieki parnemusi no fenikiesiem lidzigi latviesu Janim atnak reiz pa gadskartu tiesi ziedu laicinaun pec tam tapat ka sengrieku Persefone dodas atpakal pazemes valstiba.
Loti biezi tiek uzsverta janu dienas saistiba ar kristigo kalendaru, nereti tada veida itka meginot mazinat Janu ka loti senu un simboliski savdabigu svetku autentiskumu. Modernos laikos, ka katram zinams janu diena sakrit ar sv Janim Kristitajam veltito kalendara dienu 24 junija. Tas tomer vel nenozime, ka Jani butu vel mazaka mera kadi kristigie svetki. Vai ka radusies kristiga iespaida.
Latviesu Janu Jani nav iespejams saskatit pat balako sv Jana Kristitaja, ka tela atspulgu, tapat ka nav iespejams latviesu Janu tradicijas saskatit kaut vismazako enu no Janim Kristitajam veltita kulta. Tapat dainas nav absoluti itin nekadu liecibu par jebko, par attali lidzigu sv jana, ka mitologiska tela sinkretiskai sakausesanai ar mitologisko sauli.
Vasaras saulgriezu cilvekojumu, teiksmaino Dievadelu Jani dainas izcel ka celu un dizu telu. Apraksti par apgerbu, dzives vietu un darbibu sakrit ar apstakliem cilveku dzive, tur viss ir greznaks, krasnaks, varenaks un bagataks ieskaitot vina augumu
Ai janiti, Dieva dels, tavu staltu auguminu !
Dievs dos man lielai augt, busu tava ligavina.
Vina terps ir grezns, zila samta, zelta svarki, sudraba kamzoli, zelta piesi, sudraba zobens, peleks metelitis. Jana plata cepure ir zila krasa un ta viegli iedomajama ka debess kas parsedz visu pasauli
Vai Janiti, Dieva dels, tavu platu cepuriti!
Visa plata pasaulite, apaks tavas cepurites.
Dainas krasni attelota Jana seta, kur vins ir saimnieks. Ta atrodas jana kalna un ir iekartota lidzigi lauzu setam, bet ari tur viss ir greznaks un bagataks. Dainas to sauc par pili. Ekas celtas no ozola koka, ar vara gridam. Pagalmam ir tris varti, istaba viss mirdz zelta un sudraba. Setai apkart darzi kalna gala aug liepa.
Kupla liepa uzauguse jana kalna galina,
Tur janitis apsegloja abulainu kumelinu.
Zalumu plauksana saistas ar lietu, kas Janos ir tik raksturiga paradiba, kas radijusi sakamvardu “List ka pa Janiem” Zalumi nodrosina govim baribu un lidz ar to cilvekiem pienu. Januberni kas staiga no setas uz setu, januzales lasidami, druvas un majas apligodami un nezales izmidami, atdarina pasu Jani ka zalumu, auglibas un svetibas neseju. Majas saimniekam jadod alus januberniem, lai tam augtu miezi tiruma, janim vispar ir ipasa saistiba ar graudauga auglibu
Vai janiti dieva dels,
tavu kuplu cepuriti !
Apaks tavas cepurites
Auga mani miezi, rudzi.
Janumatei jamielo Januberni ar sieru , lai aug govis laidara. Zalu vakara sakratais kopmielasts, ir janim domats upuris , ko dievibas vieta pienem vina celebranti. Janim par godu devigu roku tiek dalitas tiesi tas davanas, ko no Jana nakamaja gada atkal sagaida. Miezu alus, kas janos jadarina un ko dzer visa svetku draudze, tada ka sveta vakarediena, ir no cietiem graudiem darinats skidrums, kas parstav kopto lauku un graudaugu razigumu. Siers ko pasniedz janumate, no skidruma darinata cieta bariba, parstav dabisko plavu un no tam atkarigo majlopu auglibu. Janu mielasts simbolize dabas auglibas dubulto – vegetalo un dzivniecisko aspektuun ari uzsver transformacijas caur kuram cilveka kultura parveido dabas dotas partikas izejvielas. Vadoties pec magijas principiem, laudis Janu nakti nedrikst gulet, lai viniem veldre nesakristu miezi, rudzi, kviesi, auzas, lini. Paliekot visu nakti kajas, januberni liek ari labibai palikt stavus lidz plaujas laikam.
Kas guleja Janu nakti,
Veldre rudzi, veldre miezi;
Kas ligoja janu nakti –
Stavus miezi, stavus rudzi.