„Vecvārdi grāmatā Mērnieku laiki”
Vārds dzīvo tik ilgi, kamēr to lieto. Valodas vārdu krājumā noris nepārtraukta attīstība. Daļa vārdu pamazām kļūst nevajadzīgi un zūd, daļa nāk klāt. Notiekot šīm pārmaiņām, rodas vecvārdi un jaunvārdi. Vecvārdi ir samērā seni vārdi, kurus mūsdienas lieto reti vai arī nelieto nemaz, jo laika gaitā daži vārdi noveco, savukārt citiem – parādās jaunas nozīmes.
Vārdi noveco divos gadījumos:
1. Ir beiguši eksistēt to apzīmētie jēdzieni, piemēram, olekts, sieksts, dzimtbūšana. Šos vārdus dēvē par historismiem.
2. Jēdzieni ir saglabājušies, bet to apzīmēšanai radīti jauni vārdi: bāliņš – brālis, diet – skriet, zūdīties – gausties, kamieši – pleci u.c. šādus vārdus sauc par arhaismiem.
Tomēr ir jāpiebilst, ka ir arī vārdi, kas pēc neilgas nozušanas, atkal parādās lietoto vārdu krājumā. Šeit seko labs piemērs ar vārdu pagasts, kas tika uzskatīts par vecvārdu, bet nu jau atkal tiek lietots, lai apzīmētu mazākas administratīvi teritoriālas vienības nosaukumu.
Latviešu literatūras klasiķu, kā šajā gadījumā brāļu Kaudzīšu (Reinis un Matīss Kaudzītes), grāmatā „Mērnieku laiki” bieži tiek lietoti vecvārdi. Laikā, kad tapa brāļu Kaudzīšu darbs, bija svarīgi attēlot latviešu zemnieku dzīvi šajā konkrētajā laikā, kad arī sekojošie vārdi, kas nu jau kļuvuši vairs tikai par vecvārdiem, tika lietoti lielā mērā un bija neatņemama lietojamās leksikas sastāvdaļa.
Lūk, nedaudz vecvārdu, kurus man izdevās atrast, pārlasot brāļu Kaudzīšu grāmatu „Mērnieku laiki”:
– „Tad meitiņ, kad būsi liela, kad iesi mācībā.”
Macībā – iet skolā; apmeklēt mācību stundas; apgūt arodu.
– „Ilgi, ilgi, tad, kad es biju jauna un dzīvoju tāļu no šejienes..”
Tāļu – tālu prom; tālu no šejienes.
– „Zem galvas drānas bija redzami nobaltojuši mati.”
Galvas drāna – lakats, ar ko apsedz galvu.
– „.. kā, kad viņai pie šā paša apģērba un iznešanās uzliktu galvā Parīzes platmali.”
Iznešanās – izturēšanās; uzvedība.
Platmale – cepure ar platām malām.
– „Memm, vai Irbēni vēl tāļu?”
Memm – uzruna, ko lietoja, uzrunājot pieaugušu precējušos sievieti.
Tāļu – tālu.
– „Pie šiem vārdiem abas nomutējās.”
Nomutēties – saskūpstīties; sabučoties.
„.. un iebāzdams to svārku kabatā.”
Svārki – bikses (runājot par vīriešiem).
– „Pēc kādas pusstundas laika sievieši un puisēns nonāca ar lopiņiem pie apzīmētā sānu ceļa.”
Sievieši – sievietes.
– „.. tik saldi un maigi, ka pat mīkstnieks viņus apskaustu.”
Mīkstnieks – cilvēks, kurš pieradis mīkstā guļvietā gulēt.
– „.. viņam jau nav liemaņos neviena paša rada.”
Lielmaņi – augsti cienījami kungi un dāmas, bagāti kungi un dāmas, tādi, kam pieder lielas saimniecības un papildspēki ir jānoalgo (to var atļauties darīt).
– „Tad nu izskaitīja pātarus!”
Pātari – lūgšanas.
– „Visās bija lielas, augstas, dziļas gultas ar salmiem – tīri kā diližanksu rati vai omnibusi, ja tik jumtus uzliktu.”
Diližanks – rati, kuri domāti cilvēku pārvadāšanai, taču no parastās karietes atšķīrās ar to, ka tiem bija jumti.
Omnnibuss – Kaut kas līdzīgs karietei un diližanksam, tomēr ar lielāku ietilpību, paredzēts lielāka skaita cilvēku pārvadāšanai, lielāku attālumu braukšanai, turklāt par samaksu.
– „.. kur ir bezmērs vai atslēga, vai linu suseklis, vai dzirkles, tad teica arvienu: „Tur pie Marijas bildes”.”
Suseklis – sūknītis, ar ko nosusināt kaut ko izlietu, bet šajā gadījumā domāts ir linu apstrādes rīks.
Dzirkles – šķēres, ar kurām var krūmus apgraizīt vai matus nogriezt (atkarīgs no dzirkļu lieluma).
– „.. Kamēr ūdens plūdi nāca, precējās, iedevās laulībā un darīja visus tādus grēkus.”
iedevās laulībā – „iestūrēja” laulības ostā; apprecējās; salaulājās.
– „..Oliņš, drusku stomīdamies, atbildēja.”
Stomīties – stostīties.
– „Še pārskrēja piepeši pār viņa seju izsamisēšanās bālums..”
Izsamisēšanās bālums – pēkšņas nelaimes apjausmas, bēdu un satricinājuma bālums.
– „Tad vajaga arī nospriest, cik saimniekam jāņem par birkavu linu un pūru rudzu.”
Birkavs – liels saišķis ar sasietiem liniem.
Pūrs – var būt gan sievietes pūrs, kurā ietilpst visas vajadzīgās, vecāku dotās un paštaisītās lietas jaunajai ģimenes dzīvei, tomēr šeit ar vārdu „pūrs” ir domāta lāde, kas līdz malām ir piepildīta ar rudziem.
– „.. viens bija veselu dienu pie cepļa nostāvējis.”
Ceplis – krāsns, kur varēja cept arī maizi, tomēr šeit ir domāta lielāka krāsns, kur apdedzināt kaļķus.
– „Jo tukšākas metās pudeles, jo vairāk veicās valodas.”
Metās – kļuva; palika.
– „.. jo tādiem pēc likuma jau medāļi nākoties..”
Medāļi – medaļas; godalgas.
– „..Bet dūšīgas runas vīrs, kurš ejot cieti virsū, varot daudz izdarīt.”
Dūšīga runa – Gara, dziļa runa ar pamatojumiem.
Cieti iet virsū – stingri un argumentēti spēj panākt savu vai arī darīt to tik ilgi, kamēr panāk savu.
– „Tāpēc bija gandrīz jābrīnās, kā viņš spējis tās uzstīvēt stulmiem virsū.”
Stulmiem – ciskām; kājām.
– „.. Tad tomēr mēs būtu bez platoniskas mīlestības nenieka kā tik skanīgs varš un zvārgulis..”
Zvārgulis – zvans, zvaniņš.
– „Viņa šņukstēja, savu nēzdodziņu pie lūpām pilikusi.”
Nēzdodziņš – kabatlakatiņš.
– „ Ko nu lai iesāk, ja Tenis tik neveiksmīgs vagars?”
Vagars – uzmanītājs, novērotājs, gans.
– „Nu, brīvestības dabūjuši, arī kā draugi palika.”
Brīvestība – brīvība.