Verdzība jaunajos laikos

Verdzība jaunajos laikos

Pastāv uzskats, ka vergi bija tikai melnas ādas krāsas cilvēki. Tomēr verdzība nešķiroja ādas krāsu – verdzībā pārdeva gan baltos cilvēkus, gan melnos.
Pirmie vergi bija nevis nēģeri, bet gan baltie. Pirmie likumi pret izbēgušajiem vergiem tika pieņemta nevis Dienvidos un nevis pret nēģeriem, bet Ziemeļos – pret baltajiem. Pirmo amerikāņu vergu īpašnieku pirmās pletnes krita uz baltām mugurām.
Pirmkārt, par vergiem pārvērta Anglijas kriminālnoziedzniekus. Tos, kuriem piesprieda nāves sodu vai katorgu, nosūtīja verdzībā uz Ameriku. Krimināllikumi Anglijā bija tādi, kas nodrošināja Amerikas koloniju nepārtrauktu apgādi ar vergiem. Tādas krimināltiesības nodeva verdzībā ik gadus tūkstošiem nabadzīgo ļaužu. Turklāt, apjaušot iespēju kļūt bagātiem, tiesneši nežēlīgi kropļoja likumus. Tiesneši ne par šo, ne par to piesprieda katorgu un pārdeva Amerikas plantatoriem simtiem un tūkstošie cilvēku.
Nenoniecināja arī gūstekņus. Tā, piemēram, kad Kromvels apspieda sacelšanos Īrijā, tūkstošiem sagūstīto īru viņš pārdeva uz Ameriku.
Otrā vergu kategorija bija tā sauktie „kontraktētie”. Viņus vervēja no izputējušiem zemniekiem. cilvēkus piedzirdīja un tad deva viņiem parakstīt kontraktus. Pēc tam „kontraktētos” aizveda uz Ameriku, bet ceļa naudu par braucienu viņiem vajadzēja atpelnīt, strādājot kā vergiem piecus līdz septiņus gadus.
Tie bija vergi vistiešākajā nozīmē, kaut arī viņus sauca par „kontraktētajiem”. Likums atļāva saimniekam tādu vergu sist, pārdot vai pat nogalināt. Viņiem nebija tiesību precēties, viņus neatzina par lieciniekiem.
Baltie vergi gandrīz simts gadu bija galvenais vergu veids Amerikā. Paši pieticīgākie aprēķini liecina, ka uz Amerikas kolonijām aizveda 250000 „kontraktēto” cilvēku vien, nemaz neskaitot ieslodzītos un nolaupītos.
Trešā vergu kategorija bija afrikāņi – nēģeri. 1441. gadā pirmos afrikāņu vergus, desmit līdz nāvei pārbiedētus berberus, svinīgi nogādāja Lisabonā. Drīz pēc tam tika rīkotas jaunas ekspedīcijas. Ziņkārīgie, labsirdīgie iezemieši desmitiem vienkoča laiviņās traucās pie dīvainajiem putniem – kuģiem. Laupījums pats devās rokās. Sākās melno vergu tirdzniecības laikmets.
Tā tas turpinājās līdz 19.gadsimta pirmajai pusei, kad vairākās valstīs tirgošanos ar vergiem aizliedza ar likumu.