Man ļoti gribējās tev uzrakstīt, lai pateiktu, cik ļoti es tevi mīlu un rūpējos par tevi. vakar es redzēju, kā tu pastaigājies un smējies ar saviem draugiem. es ceru, ka tu drīz gribēsi, ka Es arī ar tevi pastaigājos. Tāpēc es priekš tevis uzgleznoju saulrietu, lai noslēgtu tavu dienu, un čukstēju tev ar vēja plūsmu, lai tevi atsvaidzinātu. Es gaidīju, tomēr tu vēl nesauci, bet Es tevi turpināju mīlēt.
Kas es redzēju, kā tu aizmigi vakar vakarā, es tik ļoti gribēju tev pieskarties. Es aplēju tavfu seju ar mēnesgaismu – tā plūda pār taviem vaigiem kā kādreiz tavas daudzās asaras – tu pat par mani toreiz neiedomājies, kaut gan es tik ļoti gribēju tevi mierināt!
Nākošajā dienā es uzbūru tev brīnišķīgu saullēktu, kas pārvērtās neatkārtojamā rītā īpaši tev. Bet tu vēlu uzmodies un aizsteizies uz darbu – tu to pat nepamanīji. Manas debesis apmācās un manas asaras bija lietus.
Es tevi mīlu! Ak, kaut tu zinātu, cik ļoti es tevi mīlu! Es tev mēģinu to pasacīt klusajās pļavās un zilajās debesīs. Vējš caur koku galotnēm čukst manu mīlsetību un pārvērš to visu skaisto puķu krāsās. Es uz tevi kliedzu caur lielo ūdenskritumu dārdoņu un saceru mīlestības dziesmas putniem. es tev sildu ar saulstaru drēbēm un padaru gaisu patīkamu ar brīnišķīgām smaržām. Mana mīlestība pret tevi ir varenāka par katru Tavas sirds vajadzību. Kaut tikai tu saprastu, cik tu man esi dārgs!
Mans Tēvs sūta savu mīlestību. Es gribu, lai tu Viņu satiec. Viņš par tevi rūpējas tieši tāpat – tēvi vienkārši tādi ir! Lūdzu sauc mani drīz. Vienalga, cik ilgi, es tomēr tevi gaidīšu tāpēc, ka es tevi mīlu!