Viduslaiku arhitektūra un māksla

Barbaru tautas, iznīcinot antīko kultūru, tās vietā ienesa daudzas pirmatnējas pasaules

Uztveres formas. Rietumeiropas māksla 5.-8. gs. bija visai savdabīga. Notika it kā

atgrišanās bronzas laikmetā, un vietējās tradīcijas sajaucās ar dažādu tautu mākslas

pieredzi. Nozīmīgas ietekmes ienāca arī no Sīrijas, Ēģiptes u. c. Austrumu tautām.

Šajā laikā galvenā uzmanība tika veltīta ornamentam, kas iegūla viduslaiku mākslas

pamatā. Pārsteidz tālaika dekoratīvi ornamentālo formu bagātība, izstrādājumu augstais

tehniskais un mākslinieciskais līmenis. Tika darinātas skaistas saktas. Daudzas rotāja krāsaina stikla inkrustācijas un dārgakmeņi. Barbari pievērsās zvēru stilam – zvēru

formu iz

z
zmantojumam izstrādājumu rotāšanā. Zvēru stila attīstības sākumā (6. gs.)

dzīvnieku galvas vai ķepas brīvi izvietoja pa visu priekšmeta virsmu.

Barbaru tautām eksistēja lielākoties koka būvju celtniecības tradīcijas. Šāda veida

pieminekļi gan nav saglabājušies. Akmens celtniecība šis tautas cītīgi sekoja romiešu

būvniecību paraugiem – vēlīnās Romas kristiešu kulta celtņu formām, pielāgojot tās

savām vajadzībām. Austrumgoti, piemēram, pārņēma bazikālo ēkas tipu, kas vislabāk

atbilda kriestiešu tempļa vajadzībām.

Leave a Comment