Viduslaiku kultūras mantojums, kas saglabājies līdz mūsdienām.
Viduslaiku periods no 5.gs. – 15.gs. ir pasaules vēsturē viens no svarīgākajiem laika periodiem, kaut vai tādēļ, ka šajā laika periodā notika pāreja no naturālās saimniecības uz naudas saimniecību ar banku sistēmu, kas mūsdienās ir neatņemama dzīves sastāvdaļa. Var minēt daudzus lieliskus piemērus par viduslaiku gan politisko, gan ekonomisko, gan kultūras mantojumu, kas saglabājies līdz mūsdienām un ir plašās mūsdienu Eiropas un visas pasaules apbrīnas vērts. Un tādēļ viduslaiku atstātais mantojums ir uzskatāms par ļoti plašu, daudzpusīgu un pats galvenais nozīmīgu mūsdienas sastāvdaļu.
Viens no svarīgākajiem viduslaiku mantojumiem ir skolas, universitātes. Jau 12.gs. zinības tika apgūtas klosteru skolās, kurās tika apgūta rakstīšana, lasīšana, skaitīšana un baznīcu dziedāšana, bet vēlāk gramatika un Svēto Rakstu tulkošana. Klosteru skolās jau tika piedāvāta plašāka programma ar septiņām pamata zinātnēm. Pēc tam studenti apguva zinības universitātēs, kuras jau piedāvāja augstāku izglītības līmeni. Universitātēs studenti apguva zināšanas ar Aristoteļa tekstu pilno izdevumu ar loģiskiem skaidrojumiem. Universitātes pastāvēja pašas par sevi, jo tām bija sava pašpārvalde un noteiktas privilēģijas. Universitātes priekšgalā atradās rektors, bet katrai fakultātei bija savs dekāns. Galvenie apmācības paņēmieni bija lekcijas un disputi. 14.gs. sākumā Eiropā bija jau apmēram 25 universitātes, bet vēlāk to skaits tikai pieauga. Tādēļ var spriest, ka daudzas iezīmes, kuras mūsdienās ir neatņemama sastāvdaļa, no viduslaiku universitātēm ir palikušas mantojumā arī mūsdienās.
Viduslaiki ir ļoti nozīmīgs periods mākslā un arhitektūrā, jo šajā laika posmā radās arī mūsdienās plaši apbrīnotie un pazīstamie stili gotika un romānika. Romānika ir pirmais pēc antīkā laikmeta stils. Romāņu stilu raksturo konstrukcijas skaidrība un izturība, kā arī skarbums, pamatīgums un iekšējais spēks, bet celtnes kvalitāti raksturo sienu biezums. Nozīmīgākais virziens ir arhitektūra, pie kam baznīcas un pilis ir jāpiemin īpaši dominē bazilikālais baznīcu celtniecības stils. No 12.gs. – 15.gs. pastāv gotika, kas ir pilsētu māksla. Gotika kā stils raksturojas ar vieglumu un tieksmi uz augšu tuvāk pie Dieva visa katedrāļu celtniecība bija pilnībā simbolizēta. Idealizēta gotiskā katedrāle sastāv no septiņām spirālēm. Ļoti liela nozīme gotikā bija dārgakmeņiem katram no tiem tika piedēvētas savas īpašības. Tie piešķīra telpai vēl lielāku gaišumu, kas norādīja uz to maģisko spēku. Būtībā var teikt, ka viduslaiku gotikas baznīcas ar savu vieglumu, gaišumu un vertikālo konstrukciju iemieso sevī augšāmcelšanos ideju.
Viduslaiku literatūra ir visi literārie darbi, kuri uzrakstīti viduslaikos, līdz 13.-15. gadsimtam. Viduslaiku literatūru iedala agrīnajā viduslaiku literatūrā un klasiskajā viduslaiku literatūrā. Rietumeiropā un Centrāleiropā viduslaiku literatūra galvenokārt tapusi latīņu valodā, jo tā bija katoļu baznīcas oficiālā valoda, savukārt baznīca bija gandrīz vienīgais izglītības avots. Atšķirīga situācija bija Austrumeiropā, kur lielās Austrumromas impērijas un Pareizticīgo baznīcas ietekmes dēļ dominēja grieķu un senslāvu valodas. Izņēmums ir arī tautas eposi, kas rakstīti attiecīgās tautas valodā. Viduslaiku literatūras sarakstītie darbi ir saglabājušies arī mūsdienās, un tāpēc arī mūsdienās ir palikušas dažas viduslaiku literatūras iezīmes mums mantojumā.
Viduslaikos parādījās mūsdienās vēl arvien plaši pazīstamā laicīga mūzika. Līdz 11. gs. viduslaiku laicīgā mūzika kā tāda nepastāv, tā rodas līdz ar bruņinieku kārtas izveidošanos starp 11. un 14. gs. Parādās trubadūri un truvēri, minnezingi un meistardziedoņi, bardi un skaldi. Ievērojamākie muzikanti nāk no augstākajiem bruņiniekiem piemēram, Navarras karalis,bet dziesmas tiek veltītas sirdsdāmām. Lielāko laicīgās mūzikas daļu sastāda deju dziesmas, mīlas dziesmas un pastorellas, šīs dziesmas tiek uzskatītas par laju mūziku. Galantas galma dziesmas sauc par šansoniem, kā arī galmā iemīļotas un populāras ir tenso – divu vai trīs personu saruna pārmaiņus.
Viduslaiku atstātais mantojums ir ļoti plašs, vērtīgs un nozīmīgs. Vien var apbrīnot viduslaiku cilvēkus par izdomu, jo ļoti daudzi izgudrojumi ir mūsdienās neatņemama dzīves sastāvdaļa. Vien jāmāk pareizi un produktīvi izmantot viduslaiku atstāto mantojumu.
Normunds Šķesters