Vispasaules pasta savienība.

Saturs
Saturs 2
Pasta sakari 3
Vispasaules pasta savienība (VPS) 3
VPS struktūra un darbība 3
Sadarbība 5
Vispasaules pasta savienības konstitūcija 5
Vispasaules pasta konvencija 5
Līgums par pasta sūtījumiem 6
Līgums detalizētāk 6
Tālākie notikumi 7
Līgums par naudas pārvedumiem 7
Žiro līgums 8
Līgums par pēcmaksu 9
Detalizētāka līguma apskate 9
Pasta pakalpojumi un VPS šodien 10
VPS nākotnes plāni 11
Izmantotā literatūra 12Pasta sakari
Viduslaikos vēstuļu nosūtīšana bija atkarīga no karaļanama, universitāšu un lielāko reliģisko ordeņu vēstnešiem. Tas tā bija līdz 16.gs., kad pirmoreiz tika noslēgts divpusējs līgums starp divām valstīm par pasta pakalpojumiem, kas ar laiku izauga par ļoti sarežģītu sistēmu, ko veidoja neskaitāmi divpusēji līgumi.
Līdz 19.gs. būtiska bija kļuvusi standartizācija un augstāka efektivitāte. Pastmarkas ieviešana1840. gadā un transporta (t.i. tvaikoņu un dzelzsceļa) pakalpojumu attīstīšana palīdzēja veicināt 1874.gadā noslēgto starptautisko vienošanos par sadarbību pasta pakalpojumu jomā. Šī vienošanās bija aizsākums šodienas Vispasaules pasta savienībai (VPS), kas ir starptautiska starpvaldību pasta pakalpojumu organizācija.
Pēdējos gados spēcīgās konkurences dēļ no visa veida komunikāciju pakalpojumu puses VPS ir noraizējusies par to, kā saglabāt savu konkurētspēju un unikālos pakalpojumus. Šīs bažas visredzamāk atspoguļojas “Vašingtonas vispārējā darbības plānā”, kas tika izstrādāts 1989. gadā Vašingtonas kongresā, kā arī zemākminētajos līgumos.
Šajā referātā īsumā aprakstīta VPS un tās darbība, kā arī apkopoti tās tiesiskie instrumenti (divi akti un četri līgumi). Konstitūcijā, VPS galvenajā tiesību avotā, noteikti savienības pamatnoteikumi. Konvencija sevī ietver noteikumus, kuri pielietojumi visos starptautiskajos pasta pakalpojumos, un nolikumu par vēstuļu pasta pakalpojumiem. Šie tiesiskie akti un tajos ietvertās normas ir saistošas visām dalībvalstīm.
Citus pakalpojumus (neskaitot vēstuļu pastu) to savienības dalībvalstu starpā, kuras ir tiem piekritušas, regulē četri VPS līgumi, kopā ar to papildinošajiem noteikumiem. Tie ir saistoši vienīgi šīm valstīm.Vispasaules pasta savienība (VPS)
Šī organizācija tika radīta 1874. gada 9. oktobrī uz Bernes līguma pamata ar nosaukumu Vispārējā pasta savienība. 1978. gadā tā tika pārsaukta par Vispasaules pasta savienību. Kopš 1948. gada tā ir Apvienoto Nāciju specializētais birojs.
VPS veido “vienotu pasta teritoriju savstarpējām pasta vēstuļu maiņām” tās dalībvalstu starpā. Tās mērķis ir nodrošināt pasta pakalpojumu organizētību un uzlabošanu, veicināt starptautisko sadarbību pasta pakalpojumu jomā un nodrošināt tehnisko atbalstu pēc savienības dalībvalstu lūguma. Katra dalībvalsts piekrīt nosūtīt citu dalībvalstu pastu, uz tiem pašiem noteikumiem, kurus tā lieto sava pasta nosūtīšanai. Šodien gandrīz visas valstis ir VPS dalībvalstis.VPS struktūra un darbība
Galvenie savienības orgāni ir Kongress, Izpildpadome (IP), Konsultatīvā padome pasta pētījumos (KP) un Starptautiskais birojs (SB).
Kongress, augstākais savienības varas orgāns, ir izveidots no visu dalībvalstu pārstāvjiem un to sasauc aptuveni vienu reizi piecu gadu laikā pēc iepriekšējā Kongresa pieņemto aktu stāšanās spēkā, izņemot ārkārtējus apstākļus, kas attaisno ārkārtas Kongresa sasaukšanu. Tā uzdevumos, galvenokārt, ietilpst savienības aktu pārbaude un pārstrādāšana pamatojoties uz priekšlikumiem, par kuriem ir vienojušās dalībvalstis, IP vai KP.
Bez likumdošanas tiesībām Kongresam ir administratīvi pienākumi. Tas ievēl IP un KP biedrus un SB ģenerāldirektoru, ģenerāldirektora vietnieku, nosaka griestus savienības ikgadējiem izdevumiem, kā arī pieņem direktīvas dažādu savienības orgānu darbībai un nosaka to uzdevumus. Kopš 1964. gada Kongress ir atbildīgs par tehnisko atbalstu.
Izpildpadomi veido 40, saskaņā ar taisnīgu ģeogrāfisku pārstāvniecību, Kongresa ievēlēti dalībnieki; tā tiek sasaukta katru gadu VPS galvenajā mītnē. Tā pēta interešu sfēras, izvirza priekšlikumus Kongresam un vispārēji pārrauga VPS darbību Kongresu sasaukšanas starplaikos. Tehniskās palīdzības jomā IP ir atbildīga par visu šīs palīdzības aspektu veicināšanu, koordinēšanu un pārraudzību, ieskaitot arodapmācību. Tai ir likumdošanas vara, kas attiecās uz visiem Detalizētajiem noteikumiem.
Pašreizējo Konsultatīvo padomi (KP) pasta pētījumu jautājumos veido 35 dalībvalstu pārstāvji, kas tika ievēlēti 1989. gadā Vašingtonas Kongresā un satiekas katru gadu VPS galvenajā mītnē Bernē, Šveicē. Tehniskā sadarbība un arodapmācība jaunattīstības valstīm sastāda nozīmīgu daļu no KP darba. Lai sasniegtu progresu svarīgākajās jomās, KP izstrādā rekomendācijas, kas ievērojamas savienības dalībvalstīs visā pasaulē. Šādas jomas ir, piemēram, pakalpojumu paplašināšana Elektroniskā pasta sistēmā, jaunu produktu, cilvēku resursu, pētījumu un tehnoloģiju attīstīšana, vispasaules pasta elektronisko datu pārraides tīkla izveidošana, kā arī pasta drošības palielināšana un starptautisko standartu izstrādāšana. KP pētījumu pārskati ir publicēti ziņojumā “Pasta pakalpojumu klāsts”, kas satur vairāk kā 200 pētījumus.
Starptautiskais birojs (SB) ir institūcija, kas nodarbojas ar sadarbības veicināšanu, informācijas apmaiņu un konsultē dalībvalstu pasta iestādēm, un tā koordinē, publicē un izplata informāciju par savienības darbu. Tāpat tā darbojas kā informācijas apstrādes centrs jautājumos par tranzīta maksām, nodevām par preču pārvadāšanu līdz galapunktam, kā arī par starptautiskajiem atbildes kuponiem (reply coupons). SB var griezties pēc ieteikumiem savienības aktu interpretācijai, un tas izsaka savu viedokli, ja rodas strīds pasta iestāžu starpā. Šādos strīdos tas var tikt nozīmēts kā arbitrs. SB piedalās Kongresa darba sagatavošanā, nodrošina VPS orgāniem sekretariāta pakalpojumus un veicina visa veida tehnisko sadarbību.
VPS vada tehniskās palīdzības projektus ar domu sniegt palīdzību pasta pakalpojumu modernizācijā. Kopš 1960-to gadu sākuma tā strādā kā Apvienoto Nāciju pasta nodaļa (PN) – finansu projektu un programmu – vadības aģentūra. Pie tam, tā palielina PN nepiederošo institūciju resursus un nodrošina konsultācijas pakalpojumus, kā arī izstrādā jaunu koncepciju tehniskajai palīdzībai, kas sevī ietver integrētu pieeju attīstības jautājumiem. Tiek nodrošināts atbalsts ilggadējiem integrētajiem projektiem, kas balstās uz izsmeļošām pasta sektora analīzēm. Tāpat arī VPS mēģina veicināt tehnisko sadarbību starp jaunattīstības valstīm.
VPS Speciālais fonds, kas dibināts 1966.gadā un tiek uzturēts par brīvprātīgiem dalībvalstu ieguldījumiem, ir veidots, galvenokārt, lai finansētu savienības instruktoru apmācību un mācību materiālus.Sadarbība
Kā Apvienoto Nāciju specializēta institūcija, VPS-ai ir īpašas saistības ar šo organizāciju, kas, vispārīgi runājot, sevī ietver juridiskos, finansu un personāla jautājumus. Svarīgi ir tas, ka VPS sadarbojas ar PN, nodibinot un paplašinot apmācību skolu loku Āfrikā, Āzijā, Latīņamerikā un Vidējos Austrumos.
Attiecībā uz citām ANO specializētām aģentūrām, VPS uztur ciešas attiecības ar Starptautisko telekomunikāciju savienību (STS). Šīs divas organizācijas sagatavo un realizē kopējos tehniskās palīdzības projektus, sevišķi arodapmācības nozarē, un tās sadarbojās jautājumos, kas skar elektronisko pastu. Tāpat VPS sadarbojas ar Starptautisko civilās aizsardzības organizāciju (SCAO) jautājumos, kas attiecas uz aviopasta attīstību, ar Vispasaules veselības aizsardzības organizāciju (VVAO) par ātri bojājušos bioloģisko sastāvdaļu pārvadāšanu un ar Starptautisko atomenerģijas aģentūru (SAA) jautājumos par metodēm, kas saistītas ar radioaktīvo vielu pārvadāšanu.
VPS ir nodibinājusi sakaru komitejas, lai radītu regulāru tīklu ar noteiktām starptautiskajām organizācijām. Tās ir Kredītproduktu korporācija (Commodity Credit Corporation), Starptautiskā gaisa transporta asociācija (International Air Transport Association), Starptautisko standarta organizāciju (International Standarts Organization)un STS. Tās ir organizācijas, kurās līdzvērtīgi tiek pārstāvētas dažādas citas organizācijas, un to nolūks ir pētīt kopējās politikas jautājumus un risināt problēmas.Vispasaules pasta savienības konstitūcija
Konstitūcija ir VPS galvenais likums un tas ir obligāts visiem dalībniekiem.
Pirmā nodaļa nosaka savienības darbības sfēru un mērķus, kā arī līdzdalību regulējošos noteikumus, struktūru un finansējumu. Otrā nodaļa nosaka savienības likumu nolūku, pielietojumu un darbību, noteikumus un līgumus. Konstitūciju papildina vispārējie noteikumi, kā arī Kongresa darba kārtības rullis.
Pašreizējā Konstitūcija tika parakstīta 1964. gadā Vīnē un ir paredzēts, ka tā paliks spēkā uz nenoteiktu laiku.Vispasaules pasta konvencija
Konvencijas mērķi ir noteikt vispārīgos pakalpojumu standartus un noteikumus vēstuļu nosūtīšanai pa pastu, ietverot arī atbildības robežas. Šī konvencija tika noslēgta 1989. gada Vašingtonas Kongresā.
Pirmajā daļā ir sīki aplūkoti jautājumi, kas saistīti ar tranzītu. Tā kā pastāv tranzīta brīvība, katrai pasta iestādei savi sūtījumi, slepenais pasts (closed mail), a decouvert pasta vēstules un avio korespondence, kura saņemta no citām pasta iestādēm, tālāk jānosūta, vienmēr izmantojot pēc iespējas ātrāko maršrutu.
Turpmākie noteikumi regulē šādus jautājumus: maksas, kontu norēķinus, naudas standartus un tā ekvivalentus, pastmarkas, formas, personas identifikācijas kartes un pasta identifikācijas sistēmas, tai skaitā arī svītru kodu lietošanu.
Otrajā daļā aplūkoti pasta vēstuļu jautājumi, kas iedalīti divās kategorijās: vēstules un pastkartes un drukātie papīri, aklo cilvēku literatūra un nelieli sūtījumi.
Starptautiskās pasta maksas ir atkarīgas no svara. Atšķirībā no Vašingtonas Kongresa (1989.g.) pieredzes un lai iestādes kļūtu vēl elastīgākas, šīs maksas ir tikai orientējošas un nav obligātas. Tomēr ir noteikta maksimālā robeža standarta pasta vēstuļu svaram un izmēriem. Ir uzskaitītas tās, kuras nav paredzēts standartizēt, kā arī dots noteiktu speciālo maksu saraksts.
Noteikumi regulē šādu pakalpojumu sniegšanu: starptautiskie atbildes kuponus, ekspress objektus, ar maksām un iemaksām neapliekamos iznēsājamos priekšmetus, reģistrētos sūtījumus, reģistrētos iznēsājamos priekšmetus, apdrošinātās vēstules un Starptautiskās biznesa sarakstes pakalpojumus (pēdējais pirmo reizi tika ieviests Vašingtonas Kongresā).
Citi izklāstītie procesuālie jautājumi sevī ietver pakalpojumu kvalitāti, kur plānots sasniegt prioritāros jautājumus, pasta atsaukšanu vai labojumus adresē pēc sūtītāja pieprasījuma, pasta atpakaļ nosūtīšanu, nenosūtamos priekšmetus, aizliegumus saņemt kādus noteiktus priekšmetus, muitas procedūras, kā arī izziņas par nosūtāmajiem priekšmetiem. Pasta iestāžu atbildības pakāpe ir noteikta attiecībā uz reģistrētajiem priekšmetiem, ierakstītajiem nosūtāmajiem priekšmetiem un apdrošinātajām vēstulēm.
Pasta iestādes var paturēt maksas, kuras tiek tām maksātas, tomēr tās ir subjekts gan tranzīta maksām, gan nodevām par sūtījumu nogādāšanu līdz galapunktam. Pēdējās tiek iekasētas, ja pasta iestāde ir saņēmusi vairāk starptautiskā pasta nekā tā ir nosūtījusi.
Trešajā daļā aprakstīta vēstuļu pasta transportēšanu, izmantojot avio satiksmi, to maršrutus un nodevas. Jaunais Eiropas Naudas sistēmas pakalpojums, kurš tiek uzskatīts par ātrāko pasta pakalpojumu, kāds fiziski iespējams, ir aprakstīts ceturtajā nodaļā: maksas ir jānosaka sākotnējai pasta iestādei, ņemot vērā izmaksas un tirgus prasības.
Konvenciju papildina Beigu protokols, kas konkretizē pasta institūcijas, uz kurām neattiecās noteikti Konvencijas punkti, kā arī administrācijas, kurām ir atļauts no tām novirzīties.Līgums par pasta sūtījumiem
Pirmais līgums saistībā ar pasta sūtījumiem tika pieņemts 1880. gadā kā Parīzes Konferences konvencija. Tā tika pārskatīta un labota katrā sekojošajā Kongresā, un kopš 1924. gada Stokholmas Kongresa tai ir līguma spēks.Līgums detalizētāk
Iepriekšējie noteikumi ietver sūtījumu kategoriju definīcijas, kas iedalās vienkāršās, plīstošās, apdrošinātās, ar maksu neapliekamās (tie ir sūtījumi, kuri tiek nosūtītas adresātam, sedzot visas izmaksas) u.c. kategorijās, kas atkarīgas no nosūtīšanas vai pakalpojuma metodes.
Pirms 1989. gada līguma, pasta sūtījumu svars nedrīkstēja pārsniegt 20 kg, tomēr tagad savstarpējās norunas pieļauj arī vairāk. Līgumā ietverti jauni noteikumi par paaugstinātu pakalpojumu kvalitāti, kas nosaka, ka starptautiskie sūtījumi jānosūta tik pat ilgā vai īsākā laikā kā vietējie sūtījumi, atstājot laiku muitas procedūrām.
Līguma pirmā daļā aprakstītas maksu apmērs, bet otrajā daļā – pakalpojumu sniegšanas process. Pēdējais aptver pasta sūtījuma akceptu, nosaka nosūtīšanas un atpakaļnosūtīšanas apstākļus, kā arī regulē citus specifiskus jautājumus.
Trešajā daļā noteikti pušu atbildības pakāpe un apstākļus, kā arī aptverti jautājums par kompensācijas izmaksu. Šie nosacījumi, salīdzinājumā ar iepriekšējo līgumu, vispārīgi runājot, klientam ir daudz pretimnākošāki. Visbeidzot, ceturtajā daļā skarta nodevu likme pasta iestādēm un to asignējumiem.
Šis līgums nav obligāts dalībvalstīm.Tālākie notikumi
Interesanti pieminēt, ka Vašingtonas Kongress sasauca administrācijas, lai izstrādātu standartus pasta sūtījumu nosūtīšanas pakalpojumiem ar mērķi padarīt vienkāršāku pakalpojuma sniegšanas kārtību klientiem un saglabātu vai atgūtu pasta daļu sūtījumu tirgū (Rezolūcija C15). Turpmāk, lai neatpaliktu no mainīgajām starptautiskā tirgus prasībām, KP pēta iespēju identificēt un attīstīt jaunu pasta sūtījumu iespēju klāstu un pakalpojumus. Izpētītās sfēras ietver sevī mārketingu, piegādes kvalitāti, administrāciju maksājumus un no klientiem iekasētās maksas.Līgums par naudas pārvedumiem
Naudas pārvedums ir pasta nodaļas rīkojums maksāt noteiktu naudas summu, pārsvarā citai pasta nodaļai. Šis Līgums par naudas pārvedumiem ir pamata līgums, kas regulē pasta finansu pakalpojumu operācijas. Līguma galvenais mērķis ir pārvaldīt starptautiskās naudas pārvedumu maiņas līguma pušu starpā. Tomēr, lai šo pakalpojumu padarītu sabiedrībai pieejamāku, Vašingtonas Kongresā (1989. g.) pirmo reizi tika akceptēts, ka ne-pasta organizācijas var piedalīties naudas pārvedumu maiņā ar pasta administrāciju starpniecību.
Pirmais Līgums, kurā tika apspriesti naudas pārvedumu pakalpojumi tika pieņemts 1878. gadā Parīzes Kongresā, un vēsturiski svarīgākie pielikumi sevī ietvēra telegrāfa naudas pārvedumus (Lisbonas Kongress, 1885. g.), pasta ceļojumu parādzīmes (travel bonds), (Kairas Kongress, 1934. g.) un starptautiskos apmaksātos pārvedumus (Vīnes Kongress, 1964.g.).
Pastāv divu veidu naudas pārvedumi: vienkāršie un apmaksātie. Tie var tikt nosūtīti pa pastu vai ar telekomunikāciju telegrāfa pārsūtījumu. Veicot vienkāršo pārvedumu, sūtītājs nodod līdzekļus pasta nodaļas kasierim, vai arī pieprasa, lai viņa pasta žiro kontu kreditē. Viņš pieprasa, lai saņēmējs saņemtu pārvedumā norādīto naudas summu. Ar apmaksāto pārvedumu, sūtītājs pieprasa, lai viņa līdzekļi tiktu pārskaitīti maksātāja pasta kontā.
Pārveduma summa tiek noteikta maksātāja valsts valūtā, administrācijai nosakot fiksētu valūtas maiņas kursu. Tomēr dažādi noteikumi par maksimālajām atļautajām summām attiecīgi piemērojami arī vienkāršajiem un apmaksātajiem naudas pārvedumiem. Vienkāršo naudas pārvedumu maksimālā summa tagad tiek noteikta abpusējās vienošanās ceļā, kaut gan iepriekš to noteica Kongress. Apmaksātajam naudas pārvedumam maksimālā summa ir neierobežota, kaut gan var pastāvēt robeža summām, kuras var tikt pārvestas specifiskos laika periodos. 4. paragrāfā izklāstīta maksas sistēma naudas pārvedumu pakalpojumiem. Tāpat tajā ir arī iekļauts papildus maksu kategoriju uzskaitījums, kas tiek noteiktas par speciāliem pakalpojumiem.
Līdzekļu apmaiņas nosacījumi ar pasta vai telekomunikāciju palīdzību pasta iestāžu starpā ir izklāstīti 5. paragrāfā. Tā var būt izdarīta tieši vai ar tā saukto “maiņas nodaļu” starpniecību, kuras rīkojas kā informācijas apstrādes centrs.
Pēc būtības, maksājumi tiek veikti saskaņā ar maksājošās valsts normatīviem. Naudas pārskaitījumu derīgums parasti ilgst līdz nākamā mēneša beigām, skaitot no izdevuma. Atpakaļ sūtījumi un izziņu līdzekļi arī tiek apskatīti šinī paragrāfā.
Pēc būtības pasta iestādes ir atbildīgas par summām, līdz tās ir izmaksātas saņēmējam. Izņēmumi ir uzskaitīti un tie ietver sevī arī atbildības nenešanu par transmisiju un naudas pārvedumu maksājumu nokavējumiem. Kad tiek radīta atbildība pasta pakalpojumiem, maksājums sūdzības iesniedzējam ir prioritārs.
Kopš 1974. gada Lozannas Kongresa, maksu sadalījumam starp izdevēj- un maksātājiestādēm netika pievērsts pietiekoši daudz uzmanības. Tā vietā izdevējiestādēm ir jākompensē maksājošajām administrācijām, un Līgumā ir noteiktas likmes, kuras tām ir jāmaksā. Sagatavošanas procedūras un maksājumu veikšana ir noteiktas 11. un 12.paragrāfā.
Telegrāfiskie naudas pārvedumi (vienkāršie vai apmaksātie) iekļauj ciešu sadarbību ar Starptautisko telekomunikāciju savienību un ir Starptautisko telekomunikāciju noteikumu subjekts.
Līgumu papildina sīkāki noteikumi un tas nav obligāts dalībvalstīm.Žiro līgums
Šis līgums tika pirmo reizi pieņemts Madrides Kongresā, 1920. gadā. Tajā regulēta starptautiskā līdzekļu apmaiņa pasta iestāžu starpā ar žiro pakalpojumu palīdzību. Speciālais nolikums nosaka, ka to var izmantot arī pasta sistēmai nepiederošās organizācijas. Otrajā paragrāfā sniegts īss pieejamo pakalpojumu kategoriju apraksts:
– Naudas pārskaitījums: žiro konta turētājs pieprasa, lai summa tiktu debitēta viņa kontā un kreditēta no maksātāja žiro konta vai cita konta veidiem, ja ir noslēgts atbilstošs līgums starp ieinteresētajām pusēm;
– Iemaksas žiro kontā: sūtītājs nodod naudu pasta nodaļas kasē un prasa, lai summa tiktu kreditētas uz maksātāja žiro kontu vai cita konta veidiem, ja ir noslēgts atbilstošs līgums starp ieinteresētajām pusēm;
– Naudas pārvedumi un izmaksājamie čeki: summa tiek debitēta no konta turētāja un izmaksāta skaidrā naudā maksātājam;
– Pasta čeki: tos var lietot žiro konta turētāji un tie ir izmaksājami skaidrā naudā turētājam vai, noteiktos apstākļos trešajai pusei, to valstu pasta dalībnodaļās, kuras ir pievienojušās līgumam.
Izņemot pasta čekus, šos naudas apmaiņas līdzekļus var nosūtīt ar pasta vai telegrāfa palīdzību. Telegrāfa naudas pārskaitījumi ir Starptautisko telekomunikāciju normatīvu subjekti.
Visas summas ir aprēķinātas tās valsts valūtā, uz kuru tiek veikts pārsūtījums, ja nav savādāk norunāts, un izsniedzējiestāde nosaka maiņas kursu.
Parasti visu šo pakalpojumu maksas nosaka katra pasta iestāde individuāli, bez ierobežojumiem. Taču pastāv ierobežojumi attiecībā uz iemaksām un naudas pārvedumiem un naudas pārskaitījumiem ar telegrāfa starpniecību; maksātājs ir pakļauts papildmaksām, ko regulē Telegrāfa normatīvi.
Izņemot pasta čekus, kuru gadījumā atbildība ir noteikta dažāda veida Līgumos, vispārīgi var teikt, ka administrācijas ir atbildīgas par visām summām, līdz ir realizēta maiņa. Tās arī ir atbildīgas par maiņas un pārskaitījumu kļūdām un, izņemot visus naudas pārvedumus, ir atbildīgas par kļūdainu informāciju, kura piegādāta pārskaitījuma laikā. Tās nav atbildīgas par nokavējumiem, kuri var rasties transmisijas un maksājumu pārskaitījumu gadījumos. Apstākļi, kuros tās ir atbrīvotas no atbildības, ir noteikti ar likumu. Ir sniegta sīkāka informācija attiecībā uz atbildības pakāpes noteikšanu pasta iestādēm, kā arī par griešanos pēc palīdzības, kas pieejama sūdzības rakstītājam.
Uz pasta čekiem attiecās daži īpaši noteikumi. Pasta čeka garantijas kartes ir jāizdod kopā ar visiem pasta čekiem, tiem jābūt izgatavotiem maksāšanas laikā un uz tiem jābūt norādītai maksimālajai garantētajai summai. Pasta čeku derīguma termiņš ir neierobežots, ja vien izdevējiestāde neizvirza citādus noteikumus, kas norādīti uz pasta čeka. Tiek arī noteikta atbildība pasta čeku viltošanas gadījumā.
Visbeidzot, Līgumā noteikts, ka persona var atvērt žiro kontu jebkurā valstī, kura maina žiro pārskaitījumus ar personas valsti vai dzīves vietu. Šādā gadījumā pasta iestāde dzīves vietas valstī ir spiesta veikt noteiktus drošības pasākumus attiecībā uz informāciju par pretendentu vai konta turētāju.
Šim Līgumam pievienoti detalizētāki noteikumi, un tas nav obligāts visām savienības dalībvalstīm.Līgums par pēcmaksu
Līgums regulē preču nosūtīšanas ar pēcmaksu kārtību līguma pušu starpā. Šis pakalpojums tika ieviests Lisabonas Kongresā, 1885. gadā kā administratīva vienošanās, bet kā starptautiska līguma subjekts tas ir tikai kopš Parīzes kongresa, kurš notika 1947. gadā.
Pakalpojumu procesa noteikumi nosaka, ka adresāti maksā pasta darbiniekiem čekā norādīto summu par pasta sūtījumu: šo summu pasta iestāde pēc tam pārskaita sūtītājam.Detalizētāka līguma apskate
Sūtītājam ir dažādas iespējas kā veikt pēcapmaksu: ar pēcmaksas naudas pārvedumu, ar pēcapmaksas naudas pārvedumu vai ar pārskaitījumu. Atkarībā no šīs izvēles, ir iespējams veikt maksājumu vai nu adresāta valstī vai viņa paša valstī.
Maksimālā summa ar pēcapmaksu ir noteikta tādā pat apmērā kā parastajiem naudas pārvedumiem. Tā var tikt palielināta līdz parastā iemaksas naudas pārveduma vai pārskaitījuma maksimālai summai, ja šīs metodes ir izvēlētas. Maksimālais apmērs var tikt palielināts, iestādēm savstarpēji vienojoties.
Sūtītājam ir jāmaksā divas maksas: maksa par pasta sūtījumu un maksa par pakalpojumu, kas ir atkarīga no izvēlētās maksāšanas metodes.
Naudas pārvedumi ar pēcmaksu un apmaksājamie pārvadājumi (inpaymant orders) ar pēcmaksu sūtītājam ir jānosūta pa ātrāko maršrutu tai iestādei, kas ievāc naudu. Situācijās, kad ir neiespējams izpildīt apmaksu vai pārskaitījumu, šai iestādei tiek pieprasīts sagatavot naudas pārvedumu ar pēcmaksu par atbilstošo summu, kura izrakstīta sūtītājam. Gadījumā, ja naudas pārveduma summa ar pēcmaksu patiesībā nav samaksāta sūtītājam, lai kāds arī būtu iemesls, Līgums nosaka sekojošo procedūru.
Iestādes ir atbildīgas par iekasētajiem līdzekļiem, kā arī par neveiksmēm tos iekasējot. Tomēr tās nav atbildīgas par nokavējumiem, kuri var rasties, iekasējot un nosūtot līdzekļus. Līgumā tāpat izklāstītas prasības attiecībā uz kompensācijas maksājumu un atsevišķu iestāžu atbildību. Procedūra gadījumā, ja adresāts atgriež tam nosūtīto sūtījumu un kur pēcmaksas summa netiek ievākta no adresāta, ir noteikta 8-5 paragrāfā.
Konvencija, Līgums par naudas pārvedumiem, Žiro līgums un Līgums par pasta sūtījumiem ir pievienojami šim Līgumam, ja tie atbilst un ja tie nav pretrunā ar noteikumiem. Šo līgumu papildina detalizētāki noteikumi, un tas nav obligāts savienības dalībvalstīm.Pasta pakalpojumi un VPS šodien
Šodien pasta pakalpojumi viscaur pasaulē mēģina atdzīvināt pasta biznesu. Kā komunikāciju tirgus daļa tā piedzīvo milzīgu pieaugumu. Tā nākotne ir atkarīga no tā, cik dalībvalstis būs spējīgas pielāgoties strauji mainīgajai videi. Daži pasta pakalpojumi jau atrodas restrukturizācijas procesā un ir kļuvuši neatkarīgāki, pafinansējoši un rentabli pasākumi. VPS visur cenšas sasniegt augstāku pasta pakalpojumu kvalitāti par pieņemamām cenām un piedāvāt plašāku produktu un pakalpojumu klāstu, kas atbilstu pieaugošajām klientu prasībām.
Tanī pašā laikā, pasta pakalpojumi turpina pildīt obligātos publiskos pakalpojumus, kurus noteikušas dalībvalstu valdības. To loma komunikāciju attīstībā ir ļoti svarīga, ne tikai dēļ informācijas maiņas, bet arī sociālās vienotības saglabāšanai un nodrošināšanai.
Tādējādi šīs misijas būtība ir nodrošināt un attīstīt komunikācijas starp cilvēkiem visā pasaulē. Savukārt VSP ir piedēvēta nozīmīga vadītāja loma turpmāku pasta pakalpojumu atveseļošanā.VPS nākotnes plāni
Pasta pakalpojumi un pasts kā komunikāciju līdzeklis, ir parādījuši ievērojamu spēju tikt galā, un tostarp pat uzplaukt, ar maiņām. Kad pasta institūcijas kopīgi radīja VPS 1874. gadā, tās uzsāka tīklu ar vislielāko pārklājumu pasaulē. Neskatoties uz milzīgo tehnoloģijas progresu, pasta faktiskais daudzums turpina palielināties un pasta tīkls joprojām ir lielākais un blīvākais pasaulē.
VPS ir moderna institūcija ar bagātu vēsturi un tradīcijām. Tai ir apskaužami sasniegumi. Pasta klienti visā pasaulē var cerēt uz vēl lielāku atsaucību un drošākiem pasta pakalpojumiem, kas joprojām būs vispieejamākais un lētākais komunikācijas veids, kā arī uz pieejamu ziņu nosūtīšanu. VPS arī joprojām būs galvenais atbalsts pasta pakalpojumiem un patiesa mūsdienīgu preču un pakalpojumu vispasaules tīkla radīšanu.Izmantotā literatūra
1. http://www.upu.int/
2. Global economic coorporation