Senajā Romā februāris bija oficiālais pavasara sākums, un uzskatīja, ka tas ir šķīstīšanās laiks. Mājās veica īpašus rituālus – iztīrīja putekļus, un visās telpās izkaisīja sāli un kviešus.
Lupercalia festivāls sākās februāra idās, 15. februārī. Tie bija auglības un ražības svētki, ko svinēja par godu Faunam, Senās Romas zemkopības dievam, un Romas dibinātājiem Romulam un Remam.
Festivāla sākumā Romas priesteru ordeņa Luperci biedri sapulcējās svētajā alā, kurā, kā vēstīja ticējums, vilcene jeb Lupa bija uzaudzinājusi Romas dibinātājus Romulu un Remu. Priesteri vispirms ziedoja kazu, kam bija jānodrošina ražība, un suni, kas simbolizēja šķīstīšanos. Tad zēni sagrieza upurētās kazas ādu sloksnēs, iemērca tās asinīs un tad viegli pātagoja ar asiņainajām sloksnēm gan sievietes, gan labības laukus. Romiešu sievietes neesot baidījušās no šīs pieskaršanās, jo tā nodrošinājusi lielāku iespējamību nākamajā gadā kļūt par māti. Kā vēsta leģenda, vēlāk svētku laikā visas Romas jaunavas ievietojušas zīmītes ar saviem vārdiem lielā urnā. Tad katrs pilsētas neprecētais vīrs izvilcis no urnas zīmīti ar kādas sievietes vārdu, tā izveidojot pāri nākamajam gadam. Šie nejauši izvēlētie pāri itin bieži arī precējušies.
498. gadā pāvests Gelasijs pasludināja 14. februāri par Svētā Valentīna dienu. Romiešu “pāru loteriju” pasludināja par nekristīgu un aizliedza ar likumu. Vēlāk, viduslaikos, 14. februāri uzskatīja par “Putnu pārošanās dienu”, tā piešķirot Valentīna dienas idejai papildu romantiku.
Vecākais zināmais apsveikums Valentīna dienā eksistē vēl šodien – tā ir romantiska poēma, ko rakstījis Ažēnkoras kaujā gūstā kritušais un Londonas Tauerā ieslodzītais Orleānas hercogs Šarls savai sievai. 1415. gadā rakstītais apsveikums šobrīd ir apskatāms Londonā, Britu muzejā.
Anglijā Valentīna dienu svin kopš 17. gadsimta. 18. gadsimtā vidū šī tradīcija nosūtīt mazas dāvaniņas vai ar roku rakstītas zīmītes strauji izplatījās starp visu kārtu mīlētājiem un draugiem. Gadsimta beigās ar roku rakstītās zīmītes aizstāja iespiestas kartītes – tās kļuva plaši pieejamas, pateicoties drukas tehnoloģiju uzlabojumiem. Turklāt laikmetā, kad tieša jūtu izpausme tika uzskatīta par nepiedienīgu, drukāta kartīte ļāva paust jūtas, nepārkāpjot etiķeti.
Amerikā ar roku rakstītu “Valentīnu” sūtīšana aizsākās 18. gadsimta sākumā. Pirmās rūpnieciski izgatavotās Valentīna dienas kartītes Amerikā sāka tirgot Estere Houlenda 19. gadsimta 40. gadu vidū.
Pēc Amerikas Savienoto Valstu “Apsveikuma kartīšu asociācijas” datiem, katru gadu Valentīna dienā romantiski noskaņoti cilvēki nosūta 1 miljardu apsveikuma kartīšu, kas padara šos svētkus par otrajiem lielākajiem “kartīšu sūtīšanas” svētkiem gadā (Ziemassvētkos nosūta apmēram 2,6 miljardus kartīšu). Aptuveni 85% no kartītēm pērk sievietes.
Līdztekus Amerikas Savienotajām Valstīm šī tradīcija ir plaši izplatīta arī Kanādā, Meksikā, Lielbritānijā, Francijā un Austrālijā. Šie svētki vēl nav ieguvuši “oficiālu statusu” mūsu zemē, bet tas taču nevar kavēt Tevi atcerēties savus mīļos?