Volejbola vēsture

AUTORS: ZEBRA

REFERĀTS

VOLEJBOLA VĒSTURE

SATURS

Ievads

1.Volejbola vēsture
1.1 volejbola rašanās
1.2 volejbola vēsture
1.3 Latvijas volejbola vēsture

2.Pludmales volejbola vēsture
2.1 pludmales volejbola rašanās
2.2 Latvijas pludmales volejbola vēsture

3. Netradicionālie volejbola veidi

Izmantotā literatūra
IEVADS

Volejbols – angliski „volley-ball”, burtiskā tulkojumā nozīmē „atsist lidojošu bumbu” – ir komandas sporta spēle ar bumbu. Spēles mērķis – sitot ar rokām (un citām ķermeņa daļām augstāk par jostas vietu, mūsdienās – arī ar kājām) raidīt bumbu pār tīklu uz otras komandas pusi un tur to piezemēt laukumā vai piespiest pretinieku atsist to pārkāpjot noteikumus. Spēle turpinās tik ilgi, kamēr viena no komandām uzvar trīs partijās – „setos”. Volejbols attīsta spēlētāju veiklību, lēcienu, kustību koordināciju, izturību un fizisko spēku.

Volejbols ir ļoti emocionāls sporta veids. Augstais spēles temps, spēļu ilgums, sacensību spriedze, gatavība atbildes darbībai laika deficītā, katra paņēmiena rezultativitāte un lielā atbildība par katru darbību, turklāt liela daudzuma skaļi reaģējošu skatītāju klātbūtne rada dažādas emocijas – gan pozitīvas, gan negatīvas. Volejbolista emocionālais un fiziskais stāvoklis nemitīgi mainās spēles gaitā un nereti sasniedz afekta stāvokli vai pilnīgu apātiju. Volejbolistam jābūt ar ļoti noturīgu morāli. No komandām ar līdzīgu tehnisko meistarību uzvar tā, kuras spēlētāji uzrāda lielāku cīņas sparu. Volejbols ir kolektīva spēle, un panākumi gūstami tikai kopējā spēlē.

Volejbolista darbība ir tieši atkarīga no partneru un pretinieku darbības. Nepieciešamība radīt iespējami labāku situāciju iecerētās kombinācijas īstenošanai, savu nodomu un darbību maskēšana izvirza ļoti augstas prasības volejbolista taktiskajai domāšanai. Izpildot kādu no tehniskajiem paņēmieniem, volejbolistam ir ne tikai jāatrod pareizais taktiskais paņēmiens, bet tas arī praktiski jārealizē.
Kolektīvajā darbībā spēlētājam ir jāprot prognozēt iespējamās un paredzamās situācijas, operatīvi novērtēt situāciju un pieņemt vienīgi pareizo lēmumu.
1 VOLEJBOLA VĒSTURE

1.1 VOLEJBOLA RAŠANĀS

Volejbola pirmsākumi meklējami antīkajos laikos, kad senajās hronikās 240 gadus pirms mūsu ēras tiek minēta romiešu leģionāru spēle, kuras laikā viņi meta viens otram bumbu sitot to ar dūrēm. Līdzīgu spēli ir spēlējuši arī senie grieķi. Arī Japānā vairāk kā trīs simti gadu atpakaļ tika spēlēts savs „volejbols”.
Taču par mūsdienu volejbola izgudrotāju tiek uzskatīts ASV Masačūsetas štata Holiokas pilsētas Jauno Kristiešu Asociācijas koledžas fizkultūras skolotājs Viljams Dž.Morgans (1870-1942). 1895.gadā, lai izklaidētu savus skolēnus, viņš sporta zālē piekāra tenisa tīklu (citā versijā parastu zvejnieku tīklu) 197 cm augstumā (mazliet augstāk kā cilvēka vidējais augums). Viņa audzēkņi, kuru skaits laukumā nebija ierobežots, sāka tīklam pāri mētāt basketbola bumbas kameru. Redzot kādu interesi un jautrību skolēnos izraisīja šī aktivitāte, Morgans turpat uzreiz noformulēja pirmos noteikumus paša izdomātai spēlei, kuru viņš sākotnēji nosauca „mintoneta”.
Gadu vēlāk Morgans demonstrēja savu izgudrojumu koledžu konferencē Sprinfildā. Jaunā spēle visiem iepatikās un pēc profesora Alfrēda T.Halsteda priekšlikuma tā ieguva nosaukumu „volejbols”. 1897.gadā ASV tika publicēti pirmie volejbola noteikumi, bet 1900.gadā tika izgatavota pirmā, tikai šai spēlei izmantojamā, speciālā bumba.

1.2 VOLEJBOLA VĒSTURE

20.gadsimta sākumā „lidojošās bumbas” spēli sāka spēlēt Kanādā, Japānā, Kubā, Filipīnās, Birmā, Indijā un Meksikā. Pirmā pasaules kara laikā volejbols izplatījās arī Eiropas valstīs.
Jau 1924.gada Olimpiskajās spēlēs Parīzē notika volejbola spēļu paraugdemonstrējumi un ASV volejbola federācija ierosināja šo sporta veidu iekļaut Olimpiādes oficiālajā programmā.
Taču tikai 1947.gadā Parīzē, sākotnēji piedaloties 11 valstu pārstāvjiem no Beļģijas, Brazīlijas, nu jau bijušās Čehoslovākijas, Ēģiptes, Francijas, Nīderlandes, Ungārijas, Itālijas, Urugvajas, ASV un Dienvidslāvijas, tika dibināta Starptautisko Volejbola federācija (FIVB) un apstiprināti pirmie starptautiskie volejbola noteikumi.

1957.gadā Starptautiskās Olimpiskās Komitejas (SOK) sesijā Bulgārijā volejbols tika atzīts par olimpisko sporta veidu. 1964.gadā Tokijas Olimpiskajās spēlēs tika organizēts pirmais olimpiskais volejbola turnīrs, kurā par pirmajiem olimpiskajiem čempioniem kļuva bijušās PSPS vīriešu un Japānas sieviešu izlases. Vēlāk par olimpiskajiem čempioniem arī ir bijušas Japānas, Polijas, ASV, Brazīlijas un Nīderlandes vīriešu izlases, kā arī Japānas, Ķīnas, un Kubas sieviešu izlases.
Mūsu dienās Vispasaules Starptautiskā Volejbola Federācija ir skaitliski lielākā sporta organizācija – 2002.gadā tajā ietilpa 218 nacionālās (valstu) federācijas. Pasaulē ir aptuveni 33 miljoni volejbola meistaru. Ikdienā, amatieru līmenī (ne retāk kā reizi nedēļā) ar volejbolu nodarbojas ap miljards šī sporta veida cienītāju.

1.3 LATVIJAS VOLEJBOLA VĒSTURE

Volejbols mūsu valstī ir viens no populārākajiem sporta veidiem ar senām un bagātām tradīcijām, tā aizsākumi meklējami Latvijā īsi pirms Pirmā pasaules kara. Pirmā oficiālā spēle Latvijā reģistrēta 1921.gadā Rēzeknē.
Latvija sevišķi lepojas ar vīriešu volejbola sasniegumiem. Sporta klubs „Radiotehniķis–Rigonda” pastāvīgi ir bijis bijušās PSRS meistarsacīkšu godalgoto vietu ieguvējs, arī čempions. Šis klubs daudzkārt sekmīgi piedalījies dažādos nozīmīgos starptautiskos turnīros, 1991.gadā tas izcīnīja 2.vietu Eiropas Konfederācijas kausa izcīņā. Tā kā toreiz Latvijas volejbola skolas audzēkņi nevarēja patstāvīgi startēt visaugstākajos starptautiskajos turnīros nacionālās izlases sastāvā, daudzi no tiem guva izcilus panākumus PSRS un NVS izlašu, kā arī citu ārvalstu klubu sastāvos – P.Seļivānovs (olimpiskais čempions), R.Vilde (olimpiskais vicečempions), A.Beļēvičs, V.Mihelsons, R.Olihvers, u.c.
Pasaulē plaši izskanējis arī mūsu sieviešu meistarkomandas „Aurora” vārds. Šī komanda, mainot vairākas spēlētāju paaudzes, ar panākumiem startēja bijušās PSRS meistarsacīkstēs un dažādās starptautiskās sacensībās. 1992.gada sezonā „Auroras” spēlētājas nevienu reizi laukumu nepameta kā zaudētājas. Latvijai ir arī agrāko gadu slavenas volejbola meistares T.Veinberga-Manko (olimpiskā čempione), S.Pilsmane un V.Varkeviča (pasaules čempiones), u.c.
Pēdējos gados līdzās mūsu ievērojamākajiem volejbola klubiem ir radušās jaunas perspektīvas vīriešu komandas – sporta klubs „Rīga”, Daugavpils sporta klubs „Elektroinstruments” un Daugavpils volejbola skolas komanda. Jaunie volejbolisti ir parādījuši ievērības cienīgu sniegumu, piedaloties dažādos Eiropas kausu izcīņas turnīros. Lielu darbu jauno volejbolistu sagatavošanā jau ilgus gadus iegulda Murjāņu sporta ģimnāzija, kā arī visas Latvijā esošās volejbola skolas, jo bez pastāvīgas jauniešu sagatavošanas nebūtu arī spēcīgu Lielā volejbola spēlētāju.
Arvien lielāku popularitāti Latvijā iemanto arī Pludmales volejbols. Katru vasaru notiek tradicionālās sacensības Pludmales volejbolā jauniešiem un pieaugušajiem, arī veterāniem. Ar atzīstamiem panākumiem mūsu volejbolisti ir startējuši citās pasaules pludmalēs, piemēram, arī Amerikas krastos – R.Vilde un V.Mihelsons.
Latvijā tiek spēlēti arī citi netradicionāli volejbola veidi, piemēram, sēdvolejbols, kuru var spēlēt arī invalīdi.
2 PLUDMALES VOLEJBOLA VĒSTURE

Mūsdienās arvien lielāku popularitāti pasaulē iegūst viens no volejbola paveidiem – pludmales volejbols. Šis sporta veida piesaista spēlētājus un skatītājus ar to, ka spēles rezultātam bez sportistu meistarības, liela nozīme ir arī meteoroloģiskiem faktoriem – nepieciešams just vēja ātrumu un virzienu, kas var „nopūst” bumbu, saule var apžilbināt acis, utt. Spēlējot uz smiltīm tiek patērēts daudz vairāk fiziskā spēka nekā uz grīdas seguma. Pludmales volejbolā ir svarīgi, lai spēlētāji būtu universāli, tas nozīmē, lai abi vienādi labi spēlētu blokā, aizsardzībā un uzbrukumā.

2.1 PLUDMALES VOLEJBOLA RAŠANĀS

Pludmales volejbols radās pagājušā gadsimta 20.gados ASV Kalifornijas štata Santa-Monikā, kur pirmos volejbola laukumus izveidoja pludmales smiltīs. Toreiz komandas spēlēja seši pret seši. 1927.gadā pludmales volejbols kļūst par pamata izklaidi Frankilvinas nūdistu pludmalē Francijā.
1930.gadā Santa-Monikā tika spēlēts pirmais mačs komandām, kurās bija tikai divi spēlētāji. Šī spēle ātri iepatikās visai pasaulei un 30.gados to jau spēlēja arī Sofijas, Prāgas un Rīgas pludmalēs. Toreiz spēlējot pludmales volejbolu cilvēki centās izvairīties no depresijas.
1947.gadā notika pirmais oficiālais Kalifornijas turnīrs, bet 1948.gadā – Los-Andželosas turnīrs, kura balvu fonds bija Pepsi-kolas kaste. Visplašāko izplatību pludmales volejbols sasniedza 1976.-78.gadā.

1983.gdā tika izveidota starptautiskā pludmales volejbola asociācija – AVP – Association of Volleyball Professionals. Bet 1987.gadā notika pirmais pasaules čempionāts FIVB versijā, kura balvu fonds jau bija 4,5 miljoni ASV dolāru.
1992.gada 21.septembrī Starptautiskā Olimpiskā Komiteja atzina pludmales volejbolu par olimpisko sporta veidu un 1996.gada Atlantas olimpiādes pirmajā olimpiskajā turnīrā piedalījās 24 vīriešu un 16 sieviešu pludmales volejbola valstu izlašu komandas.

2.2 LATVIJAS PLUDMALES VOLEJBOLA VĒSTURE

Pludmales volejbols Latvijā kļuva populārs jau 30.gados, kad tas bija aizsācies ASV un Francijā. Turnīri tika rīkoti Lielupē, Bulduros, Majoros un citās Latvijas pludmalēs, taču kara laikā un pēckara gados pludmales volejbols kā organizēts pasākums panīka. Tikai astoņdesmito gadu vidū, kad šis sporta veids jau bija ieguvis lielu popularitāti ASV un citās rietumu valstīs, tas atdzima arī Latvijā.
Pirmais oficiālais volejbola turnīrs, kuru organizēja Latvijas Valsts universitātes sporta klubs, notika 1988.gadā Bulduros. Turpmāk volejbols smiltīs strauji kļuva populārs, gadu vēlāk notika vairāki vīriešu un sieviešu oficiāli turnīri, tādi kā „Vecāķi’89” vai „Vollīts’89”, kurus organizēja LVU un Latvijas Olimpiskā komiteja. Uz sacensībām tika aicināti sportisti no spēcīgās PSRS, Igaunijas, Lietuvas un citām kaimiņu valstīm. 1989.gads Latvijas pludmales volejbolā ir zīmīgs arī ar to, ka šajā laikā aizsākās Latvijas volejbolistu braucienu uz sacensībām Eiropā un ASV.

Šis sporta veids pie mums lēnām, bet neatlaidīgi ir attīstījies un turpina attīstīties. Pierādījums tam ir Latvijas jaunie talanti Andris Krūmiņš, Jānis Grīnbergs (LSPA) un brāļi Štāli, kas sekmīgi startē pasaules mēroga sacensībās, turpinot uzlabot savu sniegumu, un ar godu un panākumiem nes Latvijas vārdu pasaulē.
3 NETRADICIONĀLIE VOLEJBOLA VEIDI

Volejbolam ir liela nozīme aktīvajā atpūtā. Organizējot spēli ir viegli iekārtot vienkāršotu spēles laukumu, pieņemt netradicionālus spēles noteikumus un atrunāt citas izmaiņas, kas padara spēli oriģinālāku. Tāpat var vienoties par spēlētāju skaitu uz laukuma, ja nav iespējams nokomplektēt pilnas komandas.

Vollibols (angliski „wallyball”, no „wall” – siena) ir volejbola paveids, ko 1979.gadā izgudroja amerikānis Džo Garsija. Šī spēle ir ļoti līdzīga klasiskajam volejbolam, taču atšķiras ar to, ka atļauts atsitieniem izmantot sporta zāles sienas. ASV to spēlē vairāki miljoni cilvēku, tai skaitā arī bijušie volejbolisti un politiķi, piemēram, prezidents Džordžs Bušs.

Faustbols (no vācu „Faust” – dūre), angliski runājošajās valstīs fistbols (no angļu „fist” – dūre). Spēles noteikumi tika pieņemti 1555.gadā Itālijā. 19.gadsimtā spēle nonāca Vācijā, kas kļuva par šī sporta veida centru. Mūsdienās tā ir populāra Eiropas valstīs, Ziemeļamerikā, Dienvidamerikā, Japānā un dažās Āfrikas valstīs. Spēlē izmanto smagāku bumbu un tīkla vietā nostiepj auklu. Pieļaujams viens atsitiens pret zemi un bumba jāatsit ar dūri vai augšdelmu.

Volejbols „bez rokām” ir populārs Eiropā un DA Āzijā, to sauc arī par „kājasbolu” vai „tenisbolu”, jo spēles laukums tiek pārdalīts ar tenisa vai badmintona tīklu. Spēlētājiem bumba ir jāpārsit pretinieka pusē tikai ar kāju.

„Volejbols svaigā gaisā” tiek spēlēts arī ziemā uz sniegota laukuma, bet „volejbols ūdenī” – pludmalēs un baseinos.

IZMANTOTĀ LITERATŪRA

1. Valdis Lapiņš. Volejbols. Mācīšanas metodika., Rīga 2002.
2. L.Kurzemniece. Fiziskā audzināšana 9.-12.klasei. Eksperimentālais mācību līdzeklis, „Mācību grāmata”, Rīga 1995.
3. www.volejbols.lv
4. www.krugosvet.ru/articles/97/1009745/1009745a3.htm
5. www.fizculture.narod.ru/volleyball_v_mire.html
6. www.voleimania.hpg.ig.com.br/ehistoria.htm

Scroll to Top