Vulkani

Neparasto vulkānu pasaule
Gatis Pāvils, Žurnāls “Terra”
2004. gada 02. novembris

Nereti cilvēki pat nenojauš, kas notiek zem ledāja…
Holocēnā – pēdējo 10 – 12 tūkstošu gadu laikā vismaz 750 mūsu planētas vietās ir notikuši vulkānu izvirdumi. Savukārt pēdējo 14 gadu laikā kopš 1990. gada sākuma tie notikuši vismaz 178 vietās. Pašlaik, kad Jūs lasāt šo rakstu, notiek vismaz 28 – 30 vulkānu izvirdumi.

Visi vulkāni vēl nebūt nav atklāti – visvairāk cilvēka neievērotu izvirdumu notiek Pasaules okeāna gultnē, vairāku kilometru dziļumā. Vulkānu izvirdumi ir ikdienišķa un neizbēgama parādība – un lielākoties tie cilvēkus īpaši netraucē.
Apraksts par vulkānu veidošanās iemesliem, par to veidiem, mūžu un ietekmi uz nedzīvo un dzīvo dabu neietilptu pat ļoti biezā grāmatā… un šāda grāmata pat pilnībā vēl nav uzrakstīta, jo vulkanologiem – vulkānu pētniekiem vēl jāatklāj ne viena vien mīkla. Aplūkosim tikai dažas neparastas, ar vulkānu darbību saistītas dabas parādības – varbūt tas ieinteresēs uzzināt par vulkāniem vairāk?
Jokulhlaups
Zemes garozas procesi veido vulkānus jebkurā pasaules daļā, arī tuvu poliem. Tas, ka vulkānu klāj simtiem metru biezs ledāja slānis, nebūt nespēj vulkānu „atdzesēt”. Vairāki vulkāni Islandē, Aļaskā un citos polārajos apvidos atrodas zem ledājiem vai ledāju ielenkumā – varbūt zem ledus ir izveidojies vulkāns tādā vietā, kur pirms tam tā nebija, bet varbūt ledājs ir uzvirzījies virs vulkāna, kas klusējis gadsimtiem ilgi. Taču pienāk brīdis, kad zem ledus masīva sākas izvirdums. Lielā platībā sakarst zemes virsma, vietām ledu sasniedz pārkarsētas gāzes un lava. Pārkarsētais tvaiks un ūdens visbiežāk atrod izeju gar ledāja un zemes robežu, savā ceļā izkausējot aizvien vairāk ūdens.
Nereti cilvēki pat nenojauš, kas notiek zem ledāja. Bet pēkšņi milzu ātrumā, pārspējot visspēcīgākos plūdus, no ledāja apakšas plašā frontē pāri zemei plūst ūdens masa, aiznesot visu, kas tai gadās ceļā. Šos plūdus dēvē par jokulhlaupu (jökulhlaup – „ledāja lēciens”, islandieši to izrunā aptuveni šādi – „jodelalp”). Piemēram, 1934. gadā Grimsvotna vulkāna izvirduma laikā Islandē no ledāja izplūda pat 50 000 m3 ūdens sekundē, uz īsu brīdi izveidojot planētas otro ūdeņiem bagātāko upi.
1996. gada 5. novembrī, pēc 6 nedēļas ilguša izvirduma no Vatnajokulla ledāja (Islande) izlauzās milzīgs ūdens daudzums. Pēc dažām stundām straume nesa jau 45 000 m3 ūdens sekundē. Pa ceļam nopostot divus tiltus un nodarot citus zaudējumus, pēc 50 kilometriem dubļu straume sasniedza okeānu. Pa ceļam līdzenumā palika izkaisīti līdz 15 metrus augsti, dzidri ledus gabali.
Šādi, un, iespējams, vēl spēcīgāki jokulhlaupi ledus laikmetos ir notikuši daudzviet. Par jokulhlaupu dēvē arī pēkšņu ledus ezeru noplūdi, kad tiek pārrauta tos norobežojošā ledus barjera. Šādi, ar vulkāniem nesaistīti, jokulhlaupi notikuši arī tagadējās Latvijas teritorijā.
krāterī, Sent Vinsentas (Karību jūra) Sufriē vulkāna krāterī un citur.