Zarndobumaini

Zarndobumaiņi

(Coelenterata)

Zarndobumaiņu dzīves vide ir ūdens, vairākumā gadījumu – jūra. Daļa no tiem ir brīvi peldoši, tomēr citi, lielākā daļa, sēdoši, pie substrāta (piemēram, jūras dibens) piestiprinājušies dzīvnieki. Daudzu zarndobumaiņu attīstības ciklā regulāri mainās divas paaudzes, piemēram, dzimumpaaudze – medūzas mainās ar bezdzimumpaaudzi – polipiem. Zarndobumaiņi dzīvo kolonijās vai pa vienam.

Pie šī tipa pieder apmēram 1000 sugu, bet Latvijā konstatētas tikai 7 sugas.

Zarndobumaiņus iedala četrās klasēs – hidrozojos, scifozojos, koraļļos un ktenoforās.

Pie hidrozoju klases pieder hidras, jūras hidropolipi, kas veido lielas kolonijas. Pieder arī sifonofori, ka

a
as ir brīvi peldoši organismi un dzīvo galvenokārt saldūdeļos. Sifonoforiem ir īpatnējs, ar gāzi pildīts pūšļveida izaugums. Tam saraujoties vai izplešoties dzīvnieks var pacelties vai iegrimt ūdens slāņos. Fizālijai šis izaugums ir tik liels, ka neļauj viņai ienirt zem ūdens (ļīdz 30 cm).

Scifozoju klasi pārstāv dažādas medūzas Divas medūzu sugas sastopamas arī Baltijas jūrā. Pie šīs klases pieder arī aurēlija un cianeja.

Aurēlija.

Koraļļu klasē ietilpst gan aktīnijas, kas dzīvo pa vienai gan koraļļi, kas dzīvo kolonijās.

Korallis.

Viņiem visiem ir tikai polipa stadija. Li

i
ielakajai daļai šo dzīvnieku ir kaļķa vai ragveida skelets, kas nesadalās arī pēc koraļļa bojāejas. Daudzos gadu tūkstošos no koraļļu skeletiem izveidojas koraļļu rifi. Izšķir trīs koraļļu rifu veidus – piekrastes rifus, barjerrifus un atolus.

Aktīnija

Latvijā hidrozoju (Hydrozoa) klasi pārstāv 5 sugas (3 no tā

ā
ām – hidras – dzīvo saldūdeņos), bet scifozoju klasi – 2 – ausainā aurēlija (Aurelia aurita) un ziemeļu cianeja (Cyanea capillata), kas sastopamas Baltijas jūrā.

Zarndobumaiņi ir primitīvi daudzšūnu dzīvnieki, tomēr viņiem ir jau izveidojies atšķirīgas šūnu grupas, kas veic dažādus uzdevumus.

Zarndobumaiņiem raksturīga starainā jeb radiālā simetrija. Viņu ķermenī var izšķirt vienu galveno garenisko asi, ap kuru staraini izvietojušies dažādi orgāni.

Zarndobumaiņi vairojas bezdzimumiski un dzimumiski.

Medūzas pieder pie zarndobumaiņu tipa. Pārstāv scifozoju klasi. Ar saplacinātu ķermeni un uz leju vērstu muti. Medūzas izmainīta forma ir polips. Atšķirībā no polipiem medūzas brīvi peld ūdenī. Vairakums medūzu dzīvo pa vienai. Vņas pārvietojas kopa ar jūras straumēm, kā arī pašas aktīvi kustās. Ritmiski saraujoties zvanveida ķermenim, no tā tiek izgrūsts ūdens un medūza kustās uz priekšu (pat 100 – 400 reižu mi

i
inūtē). Vairakums medūzu ķermenis ir caurspīdīgs, jo satur ļoti daudz ūdens – 9/10 no medūzas veido želejveida viela, kuras lielāko daļu aizņem kuņģa dobums.

Ir sastopamas gan pavisam sīciņas medūzas, gan tādas, kuru diameters sasniedz pusmetru. Arī to formas un krāsas ir atšķirīgas, dažas no tām pat kļūst košākas, reaģējot uz kādu kairinājumu.

Medūzas ķermenis atgādina lietussargu, uz kura malām atrodas taustekļi un milzums sīksīku acu. Medūzas mute atrodas tai apakšā, pašā vidū.

Medūzas ir plēsēji – ar dzeļšūnām klātajiem taustekļiem viņa satver un nogalina sīkus dz
z
zīvniekus. Dzēliens paralizē sīkus dzīvniekus. Pēč tam medījums ar taustekļu palīdzību nonak mutē. Dažām medūzām pat kuņģī ir dzelšanas orgāni. Cilvekam šāds dzēliens var iraisīt iekaisumu.

Medūzas vairojoties no apaugļotām olšūnām attīstās kāpuri. Viņi pēc kāda laika nosēžas jūras dibenā un kļūst par sīkiem polipiem. No šiem polipiem pumpurojoties atdalās jaunas medūzas, kas atkal vairojas dzimumiski. To sauc par paaudžu maiņu.

Medūzu vairošanās.

Šajā gadā Japāņu jūras centrālajā daļā atklāta gigantiska medūza, kas sver vairāk nekā 150 kilogramu. Kā raksta laikraksts La Repubblica, var droši apgalvot, ka šis ir lielākais eksemplārs, kas atklāts pēdējo gadu desmitu laikā. Speciālisti saka, ka šis medūzas tips ir pieskaitāms stomolopus nomurai sugai. Pirmo reizi šādas medūzas 1920. gadā redzētas Ķīnas jūras austrumu daļa.

“Mēs nevaram izskaidrot šīs sugas medūzu skaita pēkšņo pieaugumu. Viens no iespējamajiem iemesliem varētu būt ūdens temperatūras paaugstināšanās,” sacīja Fukui universitātes jūras biologs Tori Jasuda.

Zinātnieki apgalvo, ka stomolopus nomurai sugas medūzu izmēri var sasniegt piecus metrus, taču inde, kas atrodas to taustekļos, cilvēkam nav kaitīga. Daudzi zvejnieki žēlojas, ka medūzas veicinājušas zivju skaita samazināšanas, turklāt tās kaitē jūras faunai.

Ķīniešiem medūzas skaitās delikatese, savukārt japāņu kulināru ēdienkartē tās neietilpst.

Hidras (gr. hydra) ir sīki saldūdeņu dzīvnieki – polipi, caurules veida, kuru sienas sastāv no divam kārtām – ārējās, ektodermas un iekšējās – endodermas ar balsta plāksnīti starp tām, ar 6 – 8 taustekļu kronīti ap mutes caurumu pēdiņu pretējā galā, ar ko tās pietiprinās kādam pamatam, ar īpašām dzeloņšūnām taustekļos un ektodermā, kas ir aizsarga un uzbrukšanas līdzeklis medījumam – sīkiem upju iemītniekiem, vēzīšiem, ar izkaisītām nervu šūnām. Tas vairojas daloties, pumpurojoties, ar oliņām. Pazīstamākās sugas – zaļā hidra ( Chlorohydra viridissima Pall. ). Tā ir dažus milimetrus gara. Lielākais garums – 15 milimetri. Tā apdzīvo ūdens virsējo slāni, iekritušām lapām, uz ūdens ziediem., kopdzīvē ar zaļaļģēm un no tām iegūst skābekli un var ilgāk izturēt ūdenī. Vēl viena pazīstama hidru suga ir brūnā hidra – ( Pelmatohydra oligaetis Pall. ). Tā var būt līdz 3 cm gara. Pelēkā hidra ( Hydra vulgaris Pall. ) un citas.

Hidra.

Hidras vairojas pumpurojoties un arī dzimumiski – vasarās hidras ķermeņā vidusdaļā veidojas izaugumi – pumpuri. Tie veidojas un kļūst lielāki līdz parādās taustekļi un mute. Tad jaunā hidra atdalās no mātes un uzsāk pastāvīgu dzīvi. Taču bargākos laika apstākļos hidras vairojas arī dzimumiski. Uz hidras ķermeņa attīstās dzimumdziedzeri, gonādas. Vienos dzimumdziedzeros attīstās vīrišķās dzimumšūnas, bet citos – sievišķās dzimumšūnas. Ūdenī notiek dzimumšūnu saplūšana. Apaugļotās olšūnas pārklājas ar blīvu apvalku, bet pati hidra iet bojā. Olas paliek miera stāvoklī līdz siltākam laikam, kad no tam attīstas jaunās hidras.

Hidrai ir ļoti lielas reģenerācijas spējas: no vienas pušu pārgrieztas hidras izveidojas divas normālas hidras. Jauna hidra var izveidoties pat no 1/200 daļas dzīvnieka, ja tās izmērs ir ne mazāk kā puse milimetra. Šīs īpašības dēļ hidras tiek uzskatītas par mazdiferencētu dzīvnieku.

Mitoloģijā – ūdens čūska.

Leave a Comment