Ievads
Katrā novadā ir savi dzejnieki un rakstnieki, ar kuriem novads lepojas. Zemgalē ir daudz radošu cilvēku, kuri ir pazīstami visā Latvijā. Referāta temats ir Zemgales novada dzejnieki un rakstnieki. Darbā tiek aplūkoti trīs radoši cilvēki:
1. Rainis;
2. Saulcerīte Viese;
3. Ronalds Briedis.
Saulcerītes Vieses darbi ir interesanti ar to, ka tajos nopietni pētījumi apvienoti ar tēlainu vēstījumu un subjektīvismu, Raiņa dzejā ikdienišķi notikumi tiek pārvērsti atklājumā, bet Ronalda Brieža dzejoļi izceļas ar ironismu un nelielu cinismu.
Šo referāta tematu es izvēlējos tāpēc, ka vēlos iepazīt Zemgales novada dzejniekus un rakstniekus, gribu izprast radošo cilvēku domāšanas veidu.
Referāta problēma – kā rakstnieku un dzejnieku personības atklājas viņu daiļdarbos?
Referāta mērķis – iepazīt dzejnieku un rakstnieku pasaules uztveri, viņu dzīves jēgu.
Darba uzdevumi:
1. noskaidrot minēto rakstnieku un dzejnieku biogrāfiju un bibliogrāfiju;
2. izprast viņu domāšanas veidu;
3. izanalizēt populārāko darbu sižetus, saistību ar dotā cilvēka dzīvi.
Gatavojot referātu, izlasīju „Literatūras rokasgrāmatu”, „21 no 21. gadsimta”, Raiņa „Ave Sol!”, Saulcerītes Vieses „Raganiezi” un „Pasaules dziesmu”.
Referāta galveno daļu veido trīs nodaļas. Pirmajā nodaļā tiek vēstīts par rakstnieku un dzejnieku biogrāfiju, nākošajā – otrajā nodaļā tiek vēstīts par viņu daiļradi, bet trešajā nodaļā biogrāfija tiek salīdzināta ar daiļradi, atklājot rakstnieku un dzejnieku iedvesmas avotus.
1. Ieskats biogrāfijā
1.1. Ieskats Raiņa biogrāfijā
Īstajā vārdā – Jānis Pliekšāns, dzimis 1865. gada 11. septembrī, miris 1929. gada 12. septembrī.
Dzimis Dunavas Varslavānos muižu nomnieka ģimenē. Bērnību pavadījis Tadenavā, Randenē, Berķenelē, Vasiļovā, Jasmuižā (tēva nomātajās pusmuižās). Mācījies Vilkumiesta pansijā pie mācītāja O. Svensona, Rīgas pilsētas vācu ģimnāzijā, studējis Pēterburgas universitātē tieslietas. Pēc studijām strādājis Viļņas apgabaltiesā par sekretāru, Jelgavā – par advokāta palīgu.
1897. gadā salaulājies ar dzejnieci Aspaziju (īstajā vārdā – Elza Rozenberga).
Sācis rakstīt un tulkot jau ģimnāzijas un studiju gados, pirmais iespiestais dzejolis – „Aukstā dvēsele, lepnā dvēsele” laikrakstā „Dienas lapa” 1895. gadā. Kā dzejnieks kļūst pazīstams 1903. gadā pēc krājuma „Tālas noskaņas zilā vakarā” iznākšanas.
Miris Majoros, apbedīts Rīgā, Raiņa kapos. Kapa pieminekļa autors – K. Zemdega.
1.2. Ieskats Saulcerītes Vieses biogrāfijā
Dzimusi 1932. gada 2. augustā, Jēkabpilī, ierēdņa ģimenē. Mācījusies Krimuldas pamatskolā un Siguldas vidusskolā. 1950. – 1955. gadā studējusi latviešu valodu un literatūru Latvijas Valsts universitātē.
Pirmā publikācija – apraksts „Darbs, draudzība, dedzība” laikrakstā „Padomju Jaunatne”, 1955. gadā. Pievērsusies kultūras mantojumam un izcilām personībām latviešu literatūrā (Aspazija, Rainis, Krišjānis Barons).
1.3. Ieskats Ronalda Brieža biogrāfijā
Dzimis 1980. gada 25. augustā, Jēkabpilī, kur arī audzis. Mācījies Jēkabpils Valsts ģimnāzijā, Latvijas Kultūras akadēmijā. Raksta dzejoļus, lugas, dziesmas, pats arī muzicē.
2004. gadā iznāk viņa pirmais dzejas krājums „Asaru gāze”.
2. Ieskats daiļradē
2.1. Ieskats Raiņa daiļradē
„Kad varētu šo neganto zvēru, šo rīmēšanu nosist, varētu katru domiņu uz viņu iznīcināt, tad varbūt varētu dabūt mieru un sākt patiesi dzīvot..” [5 – 147] Tādas bija Raiņa domas par dzeju pusaudža gados – „aicinājums vērtās slogā”. [5 – 147]
Ļoti daudz tulkojis A. Puškina, J. V. Gētes, H. Ibsena, H. Heines, G. Hauptmaņa, V. Šekspīra, F. Šillera, G. E. Lesinga darbus.
Rainis rakstījis liriku un liroepisku („Tālas noskaņas zilā vakarā” (1903), „Vētras sēja” (1905) u.c., poēmas („Ave Sol!” (1910)), lugas („Zelta zirgs” (teātrī 1909), „Pūt, vējiņi!” (teātrī 1914), aforismus („Kalnā kāpējs” (1940)), dzejoļus bērniem („Puķu lodziņš” (1924), „Zelta sietiņš” (1920)), lugas bērniem („Mušu ķēniņš” (teātrī 1923), „Suns un kaķe” (teātrī 1928)), memuārus („Kastaņola” (1928)), kopotos rakstus („Dzīve un darbi” 11 sējumos (1925 – 1931)).
Dzejas apvāršņi plaši – intīmā lirika, revolucionārā un filozofiskā dzeja. Skartās problēmas – indivīda pilnveide, sabiedrības attīstība, mūžība un esamība, sapnis par sociālo taisnīgumu.
2.2. Ieskats Saulcerītes Vieses daiļradē
„Gaidi atklājamies Nebijušo! Noņem dvēselei bruņas, kuras uzliek, lai aizsargātu labākās jūtas un domas no putekļiem, un ļauj, lai tev pieskaras – caur acīm, caur ausīm, caur ādas jūtīgajām šūnām – agrāk neredzētais un neievērotais”. [6 – 27]
Daiļdarbi – „Rendenes vasara”(1965), „Pasaules dziesma” (1973), „Aspazija” (1975), „Raganiezis” (1976), „Radīšanas brīnums” (1980), „Jaunais Rainis” (1982), „Mūža raksts” (1985), „Pie sliekšņa, pie avota” (1989), „Gājēji uz Mēnessdārzu” (1990), luga „Zvaigzne iet un deg, un…” (kopā ar J. Bebrišu, teātrī 1967), stāsts „Garlība Merķeļa sarunas ar nezināmo” (1982).
2.3. Ieskats Ronalda Brieža daiļradē
Galvenās publikācijas: dzejas kopas – „Luna” Nr. 1, „LMM”, 1998. gada 3. septembrī, „Karogs”, 1998. gads, Nr. 2, „Literatūras Avīze”, Nr. 6/7, „Karogs”, 1999. gads, Nr. 5, dzejas autorlasījums „Glābiet dvēseles, mūsu?”, 1998. gadā, eseja „Dzeja kā protests” – „Literatūras Avīze” Nr. 12/13, dzejas krājums „Asaru gāze”, 2004. gads.
Ronalda Brieža dzejoļi izceļas ar savu vēlmi protestēt pret mietpilsoņiem, cilvēku aizspriedumainību un netaisnību dzīvē.
Izmantota pārnestā nozīme, simboli. Bieži dzejoļos var vērot spēli ar vārdiem, piemēram, šajā dzejolī: „No manis aizgāja/ Suns./ Nu/ Visi meklē – / Kur tas suns/ Aprakts…
3. Atšķirības starp biogrāfijās un daiļdarbos attēlotajiem dzīvesstāstiem, personām
„Brīvās, mīļās bērnu dienas,/ Kas aiz tumšām naktīm zuda.” [3 – 24] Raiņa bērnu dienu bezrūpība izzuda, kad vajadzēja sākt patstāvīgu dzīvi, izvēlēties turpmāko profesiju. „Viņš jutās kā jauns zirgs, kam grib uzlikt iemauktus.” [5 – 175]
Rainis patiesībā skolā prata sevi ļoti labi aizstāvēt, kaut gan viņa dzejoļi ir ļoti emocionāli un jutekliski.
Rainis bija ļoti mērķtiecīgs, bet tajā pašā laikā arī līdzjūtīgs.
Saulcerīte Viese savos daiļdarbos izsaka daudzas atziņas, kuras ir iegūtas dzīves laikā. Tikai dzīvojot, ciešot un vērojot, var nonākt pie apziņas, ka „laime ir perspektīva. Laime ir darba, domu, jūtu brīvība un nebeidzamība”. [6 – 14]
„Uz ceļa stāvēt nevar. Uz ceļa var tikai iet.” [6 – 14] Lai attīstītu sevi garīgi, morāli ir jāpilnveidojas. Nekad nedrīkst apstāties pie sasniegtā.
Lai arī Saulcerīte Viese ir rakstījusi gan par Raini, gan par Aspaziju un citiem radošiem cilvēkiem, viņa uzskata, ka „personība, kas sevi kaļ par radītāju, nedrīkst tikai godbijībā noliekties tā varenuma priekšā, kas bijis pirms viņas.. Māksliniekam ir jāgrib citu dzeju vietā uzrakstīt neatkārtojamas savējās. Citu stāstu vietā sacerēt savējo.. Viss ir tikai nepārskatāms melna darba lauks, kur izmēģināt spēkus, spītīgi dzenot cauri artai un neartai augsnes kārtai savu vagu”. [6 – 62]
Ronalds Briedis turpretī skolu ir pabeidzis ar izcilību, bet viņa dzejā jaušams protests. Nevēlēšanās sadzīvot ar aizspriedumainu sabiedrību. Viņš it kā rotaļājas ar uguni, bet nekad neapdedzinās.
Ronalda Brieža dzejoļi ir ar slēptu domu, zemtekstu. Tajā pašā laikā dzejoļi ir apvīti ar tik smalku cinismu, ka lasot tos, rodas vēlme nevis smaidīt, bet gan smīnēt.
4. Kopsavilkums par personību atklāsmi
Kopumā var secināt to, ka daiļdarbus var rakstīt tikai par to, ko autors pats ir piedzīvojis. Ja tiek rakstīts tikai par lietām, kuras ir tikai nojaustas vai radītas iztēlē, rodas nerealitātes sajūta un lasītāju darbs atstāj vienaldzīgu.
Rainis ir gan mīlējis, gan cietis, tādēļ viņa darbi lasītāju ieinteresē. Cilvēks lasa Raiņa darbus un izjūt kopības sajūtu ar autora pārdzīvoto. Šīs sajūtas ir izteiktas vārdos un lasot tiek aizskartas cilvēka dziļākās izjūtas, emocijas.
Saulcerītes Vieses darbi ir pārpildīti ar atziņām, dzīves pieredzi. Lasot viņas darbu „Raganiezis”, var rast atbildes uz dažādiem jautājumiem.
S. Vieses rakstīšanas stils ir neuzbāzīgs, viegls. Tāda viņa varētu būt arī dzīvē – mierīga, klusa, harmonijā ar dabu.
Turpretī R. Briedis pēc viņa rakstīšanas stila varētu būt dumpinieks. Tādi ir viņa dzejoļi – pat romantika tajos nav romantiska, bet gan lūdzoša, pieprasoša un smeldzīga. Ilgas pārvēršas sapnī un kļūst skaidrs – viss, ko dzejnieks ir iecerējis, tiks sasniegts.
Secinājumi
Rakstnieku un dzejnieku personības viņu daiļdarbos atklājas ar simbolu, personiskās pieredzes palīdzību. Tātad problēma ir daļēji atrisināta. Tomēr katrā cilvēkā ir iedvesma, kur izpaužas rakstot. Tādēļ katrā daiļdarbā ir kaut kas tāds, kas ir raksturīgs tikai konkrētajam autoram.
Referāta mērķis ir sasniegts. Dzejnieku un rakstnieku pasaules uztvere ir saasināta, viss tiek uztverts kā viela jaunam daiļdarbam, tāpēc reizēm tas ir apgrūtinoši gan pašam autoram, gan viņa līdzcilvēkiem.
Darba uzdevumi ir daļēji sasniegti, jo izprast cilvēku domāšanas veidu ir neiespējami.
Izmantotās literatūras saraksts
1. Literatūras rokasgrāmata. – R.: Zvaigzne ABC, 1995.
2. 21 no 21. gadu simteņa. – R.: Daugava, 1999.
3. Rainis J. Ave Sol! – R.: Liesma, 1967.
4. Rainis J. Kopoti raksti, 2. sējums. – R.: Latvijas Valsts izdevniecība, 1948.
5. Viese S. Pasaules dziesma. – R.: Liesma, 1973.
6. Viese S. Raganiezis. – R.: Liesma, 1976.