Zoroastrisms.
Z
oroastrisms ir viena no senākajām reliģijām pasaulē, kas ir dzīva vēl joprojām. Tā radusies, priesterim Zaratustram reformējot senpersiešu reliģiju. Pamudinājumu uz reliģijas reformu Zaratustra saņēma no Dieva Ahuramazdas (tulkojumā- “Gudrības Kungs”). Zoroastrisms bija Persijas impērijas, vēlāk arī Sasanīdu impērijas oficiālā reliģija, kas attiecīgajā teritorijā pastāvēja no 6. gs. p.m.ē. līdz 7. gs. m.ē., kad Persijā iebruka islāms.
Svētie raksti. Zoroastriešu svētie raksti ir Avesta, kas nozīmē- likums. Avesta sastāv no Jasnas- kulta tekstiem, Vispereda- lūgšanām, Jaštas- slavas dziesmām, Vendidāda- priesteru rokasgrāmatas norādījumiem par to, kas jāievēro dēmonu darbības gadījumā, par nešķīstību un šķīstīšanos. Bez svētajiem rakstiem ir arī cita literatūra, kas apraksta Zoroastriešu rituālu izpildi, pasaules radīšanu, debesis un elli.
Kults. Zoroastrismā ir neskaitāmi rituāli, kas paredzēti gan ikdienas dzīves gadījumiem, gan svarīgākajiem cilvēka dzīves notikumiem. Zoroastrisma kulta centrā ir uguns, kas ir Ahuramazdas simbols. Ne svētki, ne ceremonijas un rituāli nenotiek bez uguns klātbūtnes. Uguns Zoroastrismā ir svēta, un tai neļauj izdzist. Zoroastriešiem ir uguns tempļi (tā tos sauc tikai tādēļ, ka tempļu centrā ir uguns altāris). Uguns altāri ir arī katrā Zoroastriešu dzīvojamā mājā. Ļoti svarīgas ir lūgšanas, tempļa dievkalpojumi, ģimenes un bēru rituāli. Tie visi veido kultu. Visspilgtākais ir bēru rituāls. Zoroastrieši tic, ka visa matērija, kas mirusi, ir ļauna un pilna ar dēmonisko infekciju. Tāpēc mirušo ķermeni nedrīkst apglabāt zemē, sadedzināt vai nogremdēt ūdenī, jo zeme, ūdens un uguns ir Zoroastrisma svētās stihijas, kuras aizliegts apgānīt. Šādu priekšstatu dēļ radušās dakhmas jeb “klusēšanas torņi”, kuros izliek mirušo ķermeņus, lai tos saplosītu suņi vai putni.
Ētika. Zoroastrisma ētiskie likumi ir cieši saistīti ar reliģisko dzīvi. Galvenais ētiskais vadmotīvs ir ”domāt labas domas, runāt labus vārdus, darīt labus darbus”. Šāds moto radies tāpēc, ka Zoroastriešiem ir priekšstats par cīņu starp labo un ļauno. Šīs cīņas rezultāts ir atkarīgs no cilvēka rīcības. Labais ņem virsroku pār ļauno, t.i., labais uzvarēs, ja cilvēki ievēros iepriekšminēto moto. Zoroastrieši tic, ka labais uzvarēs, tāpēc arī rīkojas atbilstoši šai ticībai. Cilvēks dzīves laikā var izvēlēties darīt labu vai ļaunu, tad nu pēc nāves, atbilstoši izvēlētajam ceļam, viņš nokļūst vai nu Atlīdzības pilī debesīs vai ļauno domu namā- ellē.###