Zivsaimniecība Latvijā ir bijusi svarīgākā nozare visos laikos. Tā tikai mūsu dienās ir zaudējusi savu nozīmi, taču nevajadzētu aizmirst to, ka mēs dzīvojam pie jūras, kura resursus esam gandrīz izsmēluši. Tāpēc vajadzētu tos pavairot un valdībai vajadzētu atbalstīt to.
Zvejniecība Latvijai ir svarīga jo:
tā sastāda 2,4% no IKP;
no eksporta tā sastāda 6,7%.
Latvijas kā zvejniecības un zivju ražotājas tēls vēl arvien ir populārs bijušās Savienības republikās, kā rezultātā lielāko daļu produkcijas eksportējam tieši uz šīm valstīm. Lai gan Austrumu tirgus ir plašs, tomēr nākotnē tas varētu samazināties pateicoties ārzemju un citu Baltijas valstu zivju produkcijas piegādātājiem. Nestabilā ekonomika, mainīgās likumdošanas normas un papildus tarifi par robežas šķērsošanu uz trešām valstīm Krievijā, rada grūtības produkcijas regulāram eksportam. Nedaudzie Latvijas zivju pārstrādātāji šodien cenšas paplašināt savu tirgu Rietumu virzienā.
Zivju produkcija sastāda 6,7% no visa Latvijas eksporta. Galvenokārt eksportējam uz Krieviju, Ukrainu un Baltkrieviju, vēl uz Kanādu, Čehiju, Slovākiju, Izraēlu un Austrāliju.
II. Vispārīgi
Zvejniecība ir uzskatāma par vienu no galvenajām latviešu un līvu pamatnodarbošanās nozarēm, kas nepamatoti ir atstāta ārpus valdības redzes loka. Zvejniecībai un zivsaimniecībai jābūt vienai no nacionālās tautsaimniecības attīstības programmas sastāvdaļām. Svarīgi ir izstrādāt programmu, kas būtu orientēta uz darba nodrošināšanu 30 tūkstošiem darba spējīgu iedzīvotāju. Šīs nozares attīstība ir jāplāno kompleksi: zivju resursi un to atjaunošana, zvejniecība, apstrāde un tirgus, iekšējais un it sevišķi ārējais. Līdzšinējās valdības šo nozaru attīstībā neko nav darījušas. Tieši otrādi – kādreiz bagātos zvejnieku kolhozus(vēlāk paju sabiedrības) ir piemeklējis lauku kopsaimniecību liktenis, to ražojošais potenciāls ir izvazāts. Tas pats noticis ar 3 okeāna zvejas flotes uzņēmumiem, kuru kuģu liktenis nav zināms.
Tā piemēram 1991.gadā bija 11 lielas zvejnieku saimniecības, pašreiz ir palikušas tikai divas – A/S “Jūras līcis” Jūrmalā un A/S “Brīvais vilnis” Salacgrīvā, bet pārējās ir sadalījušās atsevišķos uzņēmumos, ko nevajadzēja pieļaut. Pašreizējos apstākļos zvejniecība dod mazu peļņu. Liels mīnus ir arī augstajām kredītu likmēm 14 – 15%.
Lai varētu droši attīstīt ražošanu, jāizstrādā likumdošana, kas aizstāvētu nozares un valsts intereses Latvijā.
Nozvejas apjomi ir samazinājušies salīdzinot ar 1991.gada rādītājiem no 416,000 tonnām par gadu, līdz 140,000 tonnām. Īpaši kritusies ir nozveja ārpus Baltijas jūras un Rīgas līča. Zvejas apjoms attālinātos ūdeņos šobrīd sastāda 70,000 tonnas, savukārt 86% no šī apjoma tiek pārdoti ārzemju ostās, kam vajadzētu būt daudz mazākam.
Pirmās zivju audzētavas Latvijā tika izveidotas šā gadsimta 20 – tajos gados. Šodien Latvijas zivju audzētavas piedāvā plašu mazuļu un preču sortimentu. Latvijas akvatūru pašlaik pārstāv 9 Valsts zivju audzētavas, un vairākas nelielas privātās zivju audzētavas.
Ievērojot lielo Latvijas ūdenstilpju skaitu, iekšējo ūdeņu zivju resursus var vērtēt kā neizmantotu zivju izejvielu potenciālu.
Zivsaimniecības produkcijas ārējās tirdzniecības apjomi, Ls milj.
Zivju produkcija (ieskaitot konservus) 1994.g. 1995.g. 1996.g. 1997.g. 1998.g.
Eksports 39,1 56,9 71,8 51,83 33,07
Imports 6 9,2 14,7 21,92 15,97
Ārējās tirdzniecības bilance
33,1 47,7 57,1 29,91 17,1
Zivju produkcijas ražošanas apjomi 1994. – 1998. gadā, tūkst. t
Zivju produkcijas ražošanas apjomi 1997. un 1998. gadā, tūkst. t
III. Tiesiskais regulējums
1) Likumdošana
1. Zvejniecības likums;
2. Makšķerēšanas noteikumi;
3. LR MK izdoti noteikumi par rūpniecisko zveju LR teritoriālajos jūras ūdeņos ekonomiskajā zonā un Rīgas jūras līcī;
4. LR Zemkopības ministrijas Valsts Zivsaimniecības pārvaldes rīkojums par pasākumiem rūpnieciskās zvejas regulēšanā Lubānas ezerā;
5. LR MK noteikumi Zemkopības ministrijas nolikums par ārējo sakaru departamenta uzdevumiem par zemes platību izpirkšanu valsts zivju audzētavu vajadzībām.
2) Zvejniecības likums
Zvejniecības likums regulē LR iekšējo ūdeņu, teritoriālo jūras ūdeņu un ekonomiskās zonas ūdeņu zivju resursu iegūšanu, izmantošanu, pētīšanu, saglabāšanu, pavairošanu un uzraudzīšanu. Starptautiskie līgumi savukārt regulē zivju resursu iegūšanu starptautiskos ūdeņos, kuros LR ir iedalīta nozvejas kvota, vai arī citu valstu ūdeņos, ar kurām Latvijai ir noslēgti nolīgums zivsaimniecības jomā.
LR ūdeņi no zvejas tiesību jomā ir sadalīti:
1. Publiskie ūdeņi – atrodas valsts īpašumā un zvejas tiesības pieder valstij. Lai varētu zvejot šajos ūdeņos ir jāizņem speciāla zvejas licence;
2. Ūdeņi, kuros zvejas tiesības pieder valstij – nav privātā īpašumā;
3. Privātie ūdeņi – kuros zvejas tiesības pieder ūdeņu īpašniekam.
4. LR ekonomiskās zonas un starptautiskie ūdeņi.
LR teritoriālajos ūdeņos un Rīgas jūras līča ūdeņos zvejas tiesības pieder LR reģistrētām juridiskām un fiziskām personā. Zvejas tiesības publiskajās upēs pieder katram piekrastes zemes īpašniekam gar viņa īpašuma robežu tajā ūdeņu daļā, kas viņa zemei ir tuvāka nekā cita īpašnieka zemei.
Tauvas josla – sauszemes josla gar ūdeņu krastu, kas paredzēta ar zveju vai kuģošanu saistītām darbībām.
Tauvas joslā ir atļauta:
• laivu un kuģu piestāšana, to kravu izkraušana un pagaidu uzglabāšana;
• laivu un kuģu pārziemošana, būve un remonts;
• zvejnieku apmetņu ierīkošana, atpūta, zvejas rīku žāvēšana un citas ar zveju saistītas darbības.
Dabiskas tauvas joslas platums ir:
• gar privāto ūdeņu krastiem – 4 metri;
• gar pārējo ūdeņu krastiem – 10 metru;
• gar jūras piekrasti – 2 metri.
Kuģošanas vajadzībām paredzētā tauvas josla nedrīkst pārsniegt 40 metrus taču tās platumu var noteikt šaurāku vai platāku zivsaimniecības pārvalde un Satiksmes ministrijas Jūrniecības departaments.
Amatierzveja – makšķerēšana – rekreācijas vai sporta nolūkā veikta darbība, lai ar makšķerēšanas rīkiem iegūtu zivis.
Ar to ir tiesības nodarboties katram LR iedzīvotājam visos LR ūdeņos, ja tajos tā nav aizliegta, izņemot ezerus, kuri ir privātā īpašumā vai atrodas vienas zemes īpašnieka zemes gabala robežās un kuros zvejas tiesības nepieder valstij. Tā ir jāveic saskaņā ar makšķerēšanas noteikumiem.
Rūpnieciskā zveja – darbība nolūkā iegūt zivis, izmantojot rūpnieciskus zvejas rīkus.
Tiesības ar to nodaroties LR republikas ūdeņos iegūst fiziskas un juridiskas personas, pamatojoties uz zvejas tiesību nomas līgumu vai izņemto licenci.
Zivju fonds – tā mērķis ir radīt papildu finansu līdzekļus tādu zinātnisko pētījumu finansēšanai, kas saistīti ar zivju resursu izpēti. Zivju fonds tika dibināts, pamatojoties uz LR Ministru kabineta 1995.gada 19.decembrī izdotajiem noteikumiem nr.388 “Zivju fonda nolikums”, kas noteica speciālā budžeta – zivju fonda – izveidošanas, uzkrāšanas, pārvaldīšanas un izlietošanas kārtību. Praktisko darbību fonds tikai 1996.gada maijā. Fonda turētājs un rīkotājs ir Valsts Zivsaimniecības pārvalde, pārvaldītājs ir fonda padome. Zivju fonds nav tikai papildus finansu līdzekļu uzkrājējs, bet organizatoriski tehnisku pasākumu komplekss, kas uztur saikni ar visām esošām 565 pagastu un pilsētu pašvaldībām zivju resursu pārzināšanā, ūdenstilpju un rūpnieciskās zvejas tiesību iznomāšanā, nomnieku un nozvejas uzskaitē, zivju aizsardzības inspektoru materiālā stimulēšanā, kā arī ārvalstu finansiālās un tehniskās palīdzības piesaistīšanā un daudzos citos svarīgos pasākumos.
Fonda mērķis un galvenie uzdevumi ir nodrošināt papildus līdzekļus:
• zivju resursu atražošanai un pavairošanai,
• zivsaimniecību zinātniski pētnieciskās darbības finansēšanai,
• zivju resursu aizsardzībai,
• reģionālo zivsaimniecību attīstībai,
• starptautiskai sadarbībai zivsaimnieciskā jomā.
3) Makšķerēšanas noteikumi
Šie noteikumi nosaka kārtību, kādā fiziskās personas var nodarboties ar makšķerēšanu, kā arī ar zemūdens medībām, vēžu un citu ūdens bezmugurkaulnieku ieguvi ar atļautiem amatierzvejas rīkiem.
Nodarboties ar makšķerēšanu var LR ūdeņos (izņemot ūdeņus, kas tiek izmantoti specializētai zivkopībai un mākslīgai zivju pavairošanai) visas fiziskas personas, kuras iegādājušās makšķerēšanas karti. Vietās, kur noteikta licencēta makšķerēšana, papildus makšķerēšanas kartei ir nepieciešama arī licence.
Makšķerēšanas karte nav nepieciešama personām vecumā līdz 16 gadiem un personām vecākām par 65, kā arī invalīdiem. Minētajām personām jābūt ir klāt personu apliecinošam dokumentam.
Makšķerniekiem ir tiesības izmantot dabisko tauvas joslu:
• gar jūras piekrasti – 20m,
• gar privāto ūdeņu krastiem – 4m,
• pārējo ūdeņu krastiem – 10m.
Makšķerēšanas rīki un veidi.
Makšķerējot atļauts vienlaicīgi izmantot ne vairāk kā divus šādus makšķerēšanas rīkus:
1. jebkura tipa ziemas vai vasaras makšķeri ar diviem jebkura tipa āķiem katrai;
2. spiningu – ar dabīgo vai mākslīgo ēsmu, ne vairāk kā ar 3 āķiem;
3. peldošu nenoenkurotu ūdu ne vairāk kā ar vienu āķi.
Atļautais loma lielums un minimāli pieļaujamie zivju garumi Makšķerniekam diennaktī atļauts lomā iegūt un paturēt:
1. alatas, ālantus, foreles (strauta un varavīksnes), līdakas, līņus, salates (meža vimbas), sapalus, sīgas, vēdzeles, vimbas, zandartus, zušus – 5 gab. no katras sugas;
2. samus – 3 gab.;
3. taimiņus, lašus – saskaņā ar licencētās makšķerēšanas noteikumiem;
4. pārējo sugu zivis – bez skaita un svara ierobežojuma;
5. vēžus (platspīļu un šaurspīļu) – saskaņā ar licencētās makšķerēšanas noteikumiem, bet ne vairāk kā 50 gab.;
6. trīsuļodu kāpurus, sānpeldes – 100 g. “Kurš ies skaitīt?”
Lomā paturētajām zivīm un vēžiem jāatbilst šādiem minimāli pieļaujamajiem garumiem (cm):
1. lasim 60;
2. taimiņam, samam 50;
3. zutim 40;
4. līdakai, zandartam 45;
5. alatai, ālantam, līnim, salatei (meža vimbai), sapalam, sīgai,
vimbai 29;
6. forelei (strauta un varavīksnes) 28;
7. vēzim (platspīļu un šaurspīļu) 10.
Zivs garumu nosaka, mērot attālumu no purna gala līdz astes spuras beigām. Vēža garumu nosaka, mērot attālumu no pieres dzelkšņa (ass izaugums pirms acīm) līdz astes plāksnīšu galam.
Vispārējie makšķerēšanas aizliegumi
Aizliegts iegūt šādu sugu zivis un ūdens bezmugurkaulniekus visās ūdenstilpēs:
1. nēģus – visu gadu;
2. lašus, taimiņus – visu gadu, izņemot licencētās makšķerēšanas noteikumos norādītās vietās un laikos;
3. līdakas – no 15.marta līdz 30.aprīlim;
4. zandartus – no 1.maija līdz 31.maijam;
5. alatas – no 1.aprīļa līdz 31.maijam;
6. sīgas, strauta foreles, repšus (ripusus) – no 1.oktobra līdz 30.novembrim;
7. vēžus (platspīļu un šaurspīļu) – no 1.oktobra līdz 30.jūnijam, kā arī vēžu mātītes ar redzamiem ikriem – visu gadu.
Aizliegts izmantot ēsmai šo noteikumu 19.punktā minētās zivis, vēžus, kā arī nēģu kāpurus (ņurņikus). Aizliegta jebkura veida makšķerēšana (arī ar spiningu) visu gadu:
1. Baltijas jūrā un Rīgas jūras līcī ietekošo upju un kanālu grīvās 200 m rādiusā no ietekas;
2. 100 m lejup pa straumi no aizsprostiem, slūžām, ūdenskritumiem un citām gultni aizsprostojošām ietaisēm;
3. no tiltiem un zem tiltu konstrukcijām;
4. 50 m attālumā no noteiktā kārtībā apzīmētiem rūpnieciskās zvejas rīkiem, zivkopības sprostiem un zivju ceļu konstrukcijām.
Aizliegts spiningot no krasta no 15.marta līdz 30.aprīlim. Aizliegta jebkura veida makšķerēšana, tai skaitā ar spiningu, no 15.marta līdz 31.maijam:
1. no laivām un citiem peldošiem transportlīdzekļiem;
2. kanālos un caurtecēs, kas savieno ezerus ar upēm, ar citiem ezeriem, ar Baltijas jūru vai ar Rīgas jūras līci.
Aizliegts atrasties ūdenstilpēs vai to tiešā tuvumā:
1. ar zivju un vēžu ieguves rīkiem, kuru lietošana attiecīgajā laikā un vietā nav atļauta;
2. ar zivīm, vēžiem un citiem ūdens bezmugurkaulniekiem, kuru ieguve attiecīgajā laikā un vietā nav atļauta vai kuru daudzums pārsniedz šajos noteikumos atļauto loma lielumu.
Aizliegts atstāt ūdenī makšķerēšanas rīkus bez uzraudzības. Aizliegts saskaņā ar Zvejniecības likuma 22.pantu pārvietot visu sugu zivis, kā arī vēžus un citus ūdens bezmugurkaulniekus no vienas ūdenstilpes otrā bez Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas atļaujas.
Sodi par pārkāpumiem:
Elektrozvejas ierīču nelikumīga izgatavošana, iegādāšanās, glabāšana, realizēšana, pārvadāšana un pārsūtīšana.
Par elektrozvejas ierīču nelikumīgu izgatavošanu, iegādāšanos, glabāšanu, realizēšanu, pārvadāšanu vai pārsūtīšanu –
soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar naudas sodu līdz simt divdesmit minimālajām mēnešalgām, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.
Medību, zvejas, makšķerēšanas noteikumu pārkāpšana, kā arī cietsirdīga izturēšanās pret dzīvniekiem
Par medību, zvejas, makšķerēšanas, zivju krājumu aizsardzības noteikumu un noteiktās kārtības, kā arī par citu dzīvnieku izmantošanas veidu noteikumu pārkāpšanu –
uzliek naudas sodu līdz simt latiem, konfiscējot pārkāpuma priekšmetus un izdarīšanas rīkus vai bez konfiskācijas.
Par medībām bez attiecīgas atļaujas, medībām vai zveju aizliegtās vietās saudzēšanas laikā, ar aizliegtiem rīkiem vai paņēmieniem, kā arī par citu medību, zvejas vai makšķerēšanas noteikumu atkārtotu pārkāpšanu gada laikā (no dienas, kad uzlikts iepriekšējais administratīvais sods par šādu pārkāpumu) –
uzliek naudas sodu līdz divsimt latiem, konfiscējot pārkāpuma priekšmetus un izdarīšanas rīkus, vai atņem medību tiesības uz laiku līdz trim gadiem, konfiscējot pārkāpuma priekšmetus un izdarīšanas rīkus.
Par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem (tīšu dzīvnieku sišanu, kas saistīta ar fizisku sāpju nodarīšanu; darbībām, kam ir spīdzināšanas raksturs) vai dzīvnieku turēšanas noteikumu pārkāpšanu –
uzliek naudas sodu līdz piecdesmit latiem.
IV. Nobeigums
Lai veicinātu nacionālās zvejniecības atjaunošanu un tās attīstību jūras piekrastē un iekšējos ūdeņos, 1998. gadā zivsaimniecībā tika noteikti šādi valsts atbalsta pasākumi:
1. atbalsts zvejniekiem vai uzņēmumiem, kas zvejo jūras piekrastē vai iekšējos ūdeņos, jaunu zvejas kuģu, motorlaivu, laivu, zvejas rīku iegādei, to jaunbūvei un modernizācijai, kā arī jaunu zvejas tehnoloģiju ieviešanai un nozvejoto zivju uzglabāšanas, zivju pārstrādes tehnoloģisko iekārtu iegādei un montāžai;
2. atbalsts stihiskā nelaimes gadījumā (vētrā; ugunsgrēkā u.c.) zaudēto zvejas rīku kompensācijai;
3. atbalsts profesionālās kvalifikācijas paaugstināšanai zvejniecības jomā jūrskolā, arodvidusskolā, jūrniecības koledžā u.c. specializētās mācību iestādēs.
1998. gadā notikušas 5 subsīdiju komisijas sēdes un, saskaņā ar komisijas lēmumu, valsts subsīdijas Ls 150 tūkst. apmērā ir piešķirtas 52 juridiskām un fiziskām personām. 1999. gadā valsts atbalstam zivsaimniecības attīstībai paredzēti Ls 410 tūkst. šādiem mērķiem:
• iekšējo ūdeņu un piekrastes zvejas attīstībai:
1. zvejas laivu, motorlaivu, zvejas rīku iegādei, izgatavošanai un modernizācijai;
2. zivju uzglabāšanas iekārtu iegādei, izgatavošanai un modernizācijai;
• jūras mēslu uztveres molu atjaunošanai jūras piekrastē;
• zvejas kuģu sagatavošanai atbilstoši Eiropas Savienības kvalitātes un higiēnas prasībām, jaunu zvejas tehnoloģiju ieviešanai, navigācijas, zivju meklēšanas un satelītu sakaru aparatūras iegādei;
• zivju apstrādes uzņēmumu sagatavošanai atbilstoši Eiropas Savienības kvalitātes un higiēnas prasībām, tehnoloģisko un kvalitātes kontroles iekārtu, aparatūras iegādei un montāžai;
• starptautiskām prasībām atbilstošu zivkopības tehnoloģiju ieviešanai, t.sk. Norvēģijas un Latvijas sadarbības programmai lauku attīstībai un saldūdens vēžu un zivju audzēšanai.
V. Saturs
I. Ievads. 1
II. Vispārīgi 2
III. Tiesiskais regulējums 4
1)Likumdošana 4
2)Zvejniecības likums 4
3)Makšķerēšanas noteikumi 6
IV. Nobeigums 6
V. Saturs 6