Manuprāt, 19.gs beigās un 20. gs sākumā sabiedrība ievērojami progresēja un to es arī centīšos pierādīt savā darbā
Es uzskatu, ka 19.gs.otrājā pusē un 20.gs.pirmajā pusē zinātnes un inženierijas radītie tehnikas brīnumi: radio, telefons, telegrāfs, automobilis, lidmašīna, televīzija, videomagnetofons, atomelektrostacijas u.c. palielināja katras atsevišķas personas brīvības pakāpi un sabiedrība uzņēma jauninājumus ar prieku un bez nopietna izvērtējuma. Šie jauninājumi atviegloja cilvēka dzīvi, ļāva palielināt brīvo laiku un neatkarību no līdzcilvēku līdzdalības atsevišķas ideju realizācijā. Bet 20.gs. otrajā pusē, kad tehniskie jauninājumi noveda līdz pirmajiem nopietniem zaudējumiem, sabiedrībai kopumā, vai atsevišķām cilvēku grupām, piemēram, Černobiļas katastrofa, lidmašīnu, automobiļu, citu mašīnu un iekārtu drošums. Cilvēki sāka ļoti atturīgi izturēties pret visiem zinātnes un tehnikas piedāvājumiem. Speciālistam, bija jāzina likumi atbilstoši kuriem attīstās sabiedrībā notiekošie procesi un parādības. Viņi nevarēja nezināt, jo, sevišķi inženieri, viņiem bija jāprot sakārtot tā, lai sabiedrība kopumā labvēlīgi uztvertu un pieņemtu viņa piedāvājamos izstrādājumus, pakalpojumus, tehniku vai tehnoloģiju, tā attīstot radošo garu un parādīt sevi kā profesionālis.
Vēl 20.gs. pirmajā pusē, kad industriālā sabiedrība bija sasniegusi savas attīstības augstāko punktu, pamatā bija roku darbs. Pārsvarā viss bija atkarīgs no cilvēku fiziskās enerģijas, iemaņām un veiklības. Speciālistu skaits bija ierobežots un viņu galvenais uzdevums bija atvieglot roku darbu, kas ļautu ievērojami paaugstināt darba ražīgumu, tehnoloģijas praktiski nemainījās simts un pat tūkstošiem gadu. Šo problēmu risinājumi bija vienkārši un, ja arī speciālists pielaida kļūdu, radītie zaudējumi sabiedrībai vai tās daļai un apkārtējai videi bija nenozīmīgi. Vēl pirms II pasaules kara, labību pļāva ar sirpjiem un pļaujmašīnām, ja agronoms kļūdījās un deva rīkojumu pļaut labību pirms tā sasniegusi briedumu, radītais zaudējums bija neliels, jo pa dienu, ar sirpi vai zirga vilktu pļaujmašīnu var nopļaut nelielu labības lauka daļu, bet šodien, ar kombainu var nopļaut visu lauku, tā radot visai sabiedrībai simtiem reižu lielāku zaudējumu. Tāpēc agronoma atbildība šodien ir pieaugusi ievērojami, jo viņa nepareizais lēmums var radīt nopietnus zaudējumus.
Mūsdienās pastāvīgi rodas jauni ekonomiski izdevīgi ražošanas virzieni, kuriem nepieciešami liels skaits darbinieku. Jaunas ražošanas nozares tiek veidotas uz jaunas tehnikas bāzes, bet tradicionālās nozares, lai izdzīvotu konkurences cīņā, modernizējās.