Ir cilvēki, kuri uzskatīs, ka 20. gadsimts noteikti ir regresa gadsimts, galu galā tika radīti tādi izgudrojumi kā atombumba (1945.g.), kuras dēļ bojā gāja 175`000 nevainīgu cilvēku, tika izgudrotas MDMA jeb ecstasy – ekstazī grupas narkotikas, saldētā pārtika, Rejs Kroks atvēra firmu „McDonalds”. Šie izgudrojumi daļēji atvieglo cilvēka dzīvi, daļēji – degradē. Lai kā arī būtu, manuprāt, cilvēks pats pār sevi ir noteicējs, un izvēlas pats savu ceļu un dzīvesveidu. 20.gadsimts mums devis daudz izcilu izgudrojumu, kuri ir ietekmējuši vai bez kuriem ikdienas dzīve vairs nebūtu iedomājama, it īpaši tehnoloģiju un medicīnas nozarēs.
Jau pirmīt pieminētā atombumba, kuras radīšana aizsākās kā „Manhetenas projekts” 1939. gadā, ar mērķi radīt nozīmīgu enerģijas resursu nākotnei, manuprāt, ir ļoti nozīmīgs 20.gs. izgudrojums. Lai arī pati atombumba ir graujoša, vārda tiešākajā nozīmē, tomēr tā liecina par cilvēka attīstību un spējām. Tās radīšanā piedalījās dižākie tā laika prāti. Jaunu pasauli cilvēks vairs radīt nevar, taču spēj to iznīcināt, kas ir lielisks pierādījums cilvēces attīstībai un progresam, kad karā vairs nedodas ar šķēpiem un lokiem, bet ar kodolieročiem. Pašiznīcība un ģenialitāte iemiesotas vienā vienīgā izgudrojumā. Pareizi pielietota šī kodolenerģija varētu kļūt par neaizvietojamu alternatīvo resursu nākotnē, kas savukārt padarītu mūsu dzīvi mazliet lētāku. Viedokļi par šo izcilo un nāvējošo izgudrojumu dalās, tomēr uzskatu, ka atombumba simbolizē cilvēka prāta attīstību un progresu.
Kas būtu 21.gs. bez tehnoloģijām? Itin nekas! 20.gs. tika izgudroti datori, mobilie telefoni, televīzija, radio uztvērēji, elektroniskie mikroskopi, HTML protokols jeb internets, u.c. Visi šie, un daudzi citi, izgudrojumi ir veicinājuši cilvēces progresu un attīstību, tie ir padarījuši mūsu pasauli par tādu vietu, kāda tā ir pašlaik. Nekas nav krāsojams tikai vienā krāsā. Arī šiem izgudrojumiem ir negatīvās puses un ietekmes uz cilvēka veselību, psihi, galvenokārt. Par progresa virzības spēku uzskatāms cilvēka slinkums un vēlme kontrolēt dabā notiekošos procesus. Skaidrs ir viens – mēs dzīvojam labi. Ir nodrošināta ātra, pat zibenīga, informācijas apmaiņa un ieguve, kā arī iespējas šo informāciju noglabāt dažādos veidos un formātos, un rīkoties ar to. Uzskatu, ka 20.gs. noteikti ir aizsākums lielajam progresam un mūsdienu „modernajam” gadsimtam. Par to šaubu nav – mēs katrs esam tā pierādījums un liecinieks.
Spēcīgu progresu 20.gs. iegūst arī medicīna. P.Erlihs izgudro antibiotikas jeb penicilīnu, 50.gados tiek izgudrota mākslīgā sirds, „lai cilvēks varētu dzīvot normālu dzīvi, vienkārši būt dzīvam – nav pietiekoši” (Dr. Robert Jarvik). 1967. gadā tiek veikta pirmā sirds transplantācija. Tiek izgudrotas arī A,B,C hepatītu vakcīnas, kontaktlēcas un brilles, kontracepcijas tabletes, ratiņkrēsli un insulīns (u.c.). Šie medicīnas atklājumi noteikti atvieglo, pagarina un uzlabo cilvēku dzīves. Līdz ar tehnoloģiju straujo attīstību un apkārtējās vides modernizāciju, palielinās vides negatīvā ietekme uz veselību, pateicoties šiem izgudrojumiem mums ir iespēja baudīt pilnvērtīgāku dzīvi. Nav iespējams iedomāties kāda būtu cilvēka dzīve bez šiem izgudrojumiem. Tie ir neaizstājami un absolūti nepieciešami. Medicīnas izgudrojumi pierāda cilvēka vēlmi cīnīties ar nelaimēm un dzīvot. Ir patīkami apzināties, ka tad, ja pats nespēsi sevi glābt, tad šādu cerību un iespēju dos medicīna un medikamenti. Medicīnas progress 20. gs. ir pārliecinošs un nav apšaubāms.
Es uzskatu, ka 20.gs. bija progresa gadsimts. Tomēr viennozīmīgas atbildes uz šo jautājumu nav. Katram ir savi uzskati un atbilde jāmeklē mūsos pašos. Pirms mēs atbildam paši sev, der pajautāt – kāda mūsu dzīve būtu bez šiem izgudrojumiem? Vai tā būtu tikpat komfortabla un ērta?