1. Banku īss apraksts
1.1. Latvijas Krājbanka
Akciju sabiedrība «Latvijas Krājbanka» tika dibināta 1924. gadā kā Latvijas Pasta krājkase, kam bija divas galvenās funkcijas: norēķinu kārtošana starp saimnieciskajām iestādēm un noguldījumu piesaistīšana. Trīsdesmito gadu otrajā pusē Pasta krājkase kļuva par ievērojamāko noguldījumu pieņēmēju, šo tirgus pozīciju saglabājot līdz pat mūsdienām. 1939. gada 1. janvārī tajā bija noguldīti 50,5% no noguldījumu kopsummas visās kredītiestādēs.
Latvijas okupācija 1940. gada jūnijā atnesa kardinālas izmaiņas banku darbībā. 1940. gada 22. jūlijā Saeima pieņēma lēmumu par lielo tirdzniecības un rūpniecības uzņēmumu, un banku nacionalizāciju, bet pilnīga kredītiestāžu iekļaušana Padomju savienībā pastāvošajā sistēmā notika 1940. gada beigās. Ar 1941. gada 1. janvāri tika izveidota Valsts Darba krājkašu un kredīta pārvalde. Tā darbojās uz Pasta krājkases bāzes.
Pēc otrā pasaules kara Latvijā visas kredītiestādes tika organizētas jau atbilstoši padomju sistēmai. Latvijā atradās PSRS Valsts Darba krājkašu republikāniskā pārvalde, kuras pakļautībā bija rajonu krājkašu nodaļas. Kontroli pār krājkašu darbu realizēja arī LPSR Finansu ministrija un PSRS Valsts Bankas Latvijas nodaļa.
1987.gadā krājkašu sistēma Padomju savienībā tika reorganizēta. Uz bijušās krājkašu sistēmas bāzes izveidoja PSRS Iedzīvotāju kreditēšanas un noguldījumu banku (PSRS Krājbanku), attiecīgi Latvijā – LPSR Krājbanku.
Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas 1991. gada augustā LPSR Krājbanka kļuva par Latvijas Republikas Valsts Krājbanku. Pārveidojoties par komercbanku, Krājbankai nācās strādāt spēcīgas konkurences apstākļos, ko radīja no jauna izveidotās bankas un noguldījumu pieņēmējas firmas. Krājbankai bija un vēl aizvien ir visplašākais nodaļu tīkls visā valstī un tā joprojām bija galvenā iedzīvotāju noguldījumu piesaistītāja.
1993. gadā, Saeimai pieņemot likumu par privatizācijas sertifikātiem, Latvijas Krājbanka bija viena no bankām, kam tika uzticēta privatizācijas procesa apkalpošana. Bankā ir atvērts 91% no visiem iedzīvotāju sertifikātu kontiem Latvijā.
1994. gadā banka tiek pārveidota par valsts akciju sabiedrību “Latvijas Krājbanka”.
Ar Ministru kabineta 1996. gada 18. janvāra rīkojumu VAS «Latvijas Krājbanka» tika iekļauta privatizējamo objektu sarakstā. Līdz ar to bankas akcijas tika nodotas Latvijas Privatizācijas aģentūras pārvaldījumā. Krājbankas privatizācijas pirmajā posmā 1997. gadā bankas kapitāls tika palielināts par trešdaļu, jo tā tika apvienota ar Rīgas Apvienoto Baltijas banku. Tam sekojošā publiskajā piedāvājumā par privatizācijas sertifikātiem Krājbankas akcijas iegādājās 8,180 Latvijas iedzīvotāju.
Hansabanka
A/s “Hansabanka” – viena no vadošajām Latvijas komercbankām, ir dibināta 1992. gada 8. maijā kā Vācijas – Latvijas banka. 1996. gada jūnijā Igaunijas Hansabank iegādājās 100% Vācijas – Latvijas bankas akcijas, un tā paša gada oktobrī bankai tika mainīts nosaukums uz Hansabank – Latvija. 1998. gadā divi nozīmīgi notikumi iezīmēja jaunu Bankas attīstības posmu: vienas no vadošajām Zviedrijas bankām “Swedbank” kā akcionāra iesaistīšanās Hansabank grupā un Hansabank – Latvija apvienošanās ar Latvijas Zemes banku. 1999. gada jūnijā bankai tika mainīts nosaukums no Hansabank-Latvija uz Hansabanka. Tādējādi banka padara klientiem vieglāku nosaukuma lietošanu un vienlaikus saglabā norādījumu uz piederību Hansabank grupai, kas strādā visās trijās Baltijas valstīs.
Hansabank grupa ir lielākā Baltijas valstu finansu institūcija ar tai piederošajām bankām Hansapank Igaunijā, Hansabanka Latvijā un Hansabankas Lietuvā. Hansabank grupas uzņēmums Hansa Capital ir lielākais līzinga un faktoringa uzņēmums Baltijas valstīs un tas darbojas Igaunijā, Latvijā, Lietuvā, Krievijā un Ukrainā. Hansabank grupā ietilpst arī Hansabank Markets, kas darbojas investīciju un apdrošināšanas tirgos. Pašlaik Hansabank grupas kopējais kapitāls sastāda 330 miljonus eiro, savukārt kopējie aktīvi pārsniedz 2.6 miljardus eiro. Līdz ar to Hansabank grupa kontrolē apmēram 20% Baltijas finansu pakalpojumu tirgus.
Par vienu no prioritātēm Hansabanka ir izvirzījusi privātpersonu apkalpošanu, lielu uzmanību pievēršot tieši kredītu izsniegšanai fiziskām personām nekustamā īpašuma iegādei, remontam vai celtniecībai.
Tajā pašā laikā nemainīgs un tradicionāli stabils paliek bankas darbības virziens juridisko personu apkalpošanā, nodrošinot uzņēmumu vajadzībām atbilstošu servisu un, sadarbībā ar stratēģisko partneri “Swedbank”, piedāvājot konkurētspējīgu ilgtermiņa finansējumu kredītiem.
Banka aktīvi strādā pie daudzpusīgu un kvalitatīvu finansu pakalpojumu pārdošanas, izmantojot plašo bankas filiāļu un bankas automātu tīklu. Hansabanka ir izstrādājusi un ieviesusi virkni augsti tehnoloģiski attīstītus pakalpojumus – elektronisko norēķinu sistēmu Hansa Plus, Internetbanka, Telefonbanka, Mobilā banka, kā arī filiāļu pieslēgumu “on-line” sistēmā, kas dod iespēju klientam darboties ar savu kontu reālā laika režīmā jebkurā bankas filiālē. Šie pakalpojumi ļauj bankai efektīgi apkalpot klientus, kā arī dod papildu biznesa apjomu pieaugumu. Hansabankas straujo darbības apjomu palielināšanos veicina arī jaunu pakalpojumu attīstīšana.
Unibanka
Latvijas Unibanka tika nodibināta 1993.gada 28.septembrī, apvienojot pēc Latvijas Bankas reorganizācijas neprivatizētās nodaļas – 21 dažāda profila vairāku banku atsevišķās nodaļas. Unibanka šajos gados kļuvusi par vadošo komercbanku ar plašu klientu loku Latvijā un stabiliem sadarbības partneriem ārvalstīs.
Unibankas attīstība, pateicoties atturīgi konservatīvai pieejai finansu riska jautājumiem, ritējusi ļoti sekmīgi un strauji: dibinot Unibanku, tika izstrādāta stratēģija – līdz 2000.gadam tai būtu jākļūst par lielāko Latvijā, taču šis mērķis tika sasniegts jau bankas darbības otrajā gadā.
1994.gadā jūlijā Unibanka tika nodota Privatizācijas aģentūras valdījumā.
1995.gada oktobrī Unibanka tika reģistrēta kā privāta akciju sabiedrība. Puse akciju piederēja privātajam kapitālam, puse – valstij.
No 1996.gada janvāra Unibankas akcijas sāka kotēt Rīgas Fondu biržas oficiālajā sarakstā; tajā pat gadā par bankas akciju īpašniekiem kļūst Eiropas rekonstrukcijas un attīstības banka un Swedfund International AB.
Autoritatīvā finansu izdevuma Central European eksperti atzina Unibanku par labāko lokālo banku 1996.gadā.
1997.gadā tika izlaistas Unibankas eiroobligācijas 30 miljonu USD vērtībā. Daudzas Eiropas un Āzijas bankas un investīciju fondi nopirka visas emitētās obligācijas.
1997.gada decembrī Latvijas Unibankas darbībā noslēdzās vēl viens nozīmīgs posms: bankas akcijas sāka kotēt Eiropas nozīmīgākajā vērtspapīru tirgū – Londonas biržā, un starptautiskajā kapitāla tirgū Global Depository Receipt (GDR) programmas ietvaros tika sekmīgi izplatītas Privatizācijas aģentūrai piederošās Unibankas akcijas.
Unibankas GDR ir pirmie kāda Latvijas uzņēmuma vērtspapīri, kas tiek izplatīti starptautiskajos tirgos, un Unibanka ir pirmais uzņēmums Latvijā un visā Baltijā, kura akcijas – GDR kotē Londonas biržā. Kotēšana “SEAQ International” un PORTAL sistēmās pašlaik notiek Londonas un Berlīnes vērtspapīru biržās.
2. Banku pakalpojumu analīze
2.1. Kredīti un kredītlīnijas
Bankas piedāvā juridiskām personām vairākus kredītu un aizdevumu veidus dažādiem mērķiem:
kredītus jaunu ražošanas pamatlīdzekļu iegādei;
aizdevumus apgrozāmā kapitāla finansēšanai;
aizdevumus sezona rakstura izmaksām;
kredītus nekustamo īpašumu iegādei, celtniecībai un rekonstrukcijai;
kredītus juridisko personu kapitāla daļu iegādei u.c.
Uzņēmumiem iespējams saņemt:
īstermiņa kredītus;
ilgtermiņa kredītus;
kredītlīnijas.
Šie aizdevumi tiks tuvāk apskatīti.
Lai saņemtu no bankām aizdevumus ir vienotas procedūras, kuras jāizpilda aizdevuma ņēmējam:
1) jāuzraksta pieprasījums. Visām bankām ir sagatavotas speciālas formas veidlapas, kuras jāaizpilda;
2) jāsagatavo un jāiesniedz bankai sekojoši dokumenti:
uzņēmuma Statūtu, Reģistrācijas apliecības kopijas (notariāli vai bankas apliecinātas);
Uzņēmumu reģistra izziņa par reģistrācijas dokumentos veiktajiem grozījumiem;
finansiālās darbības pārskati (bilances, peļņas un zaudējumu aprēķini, naudas plūsmas pārskati);
nodokļu maksātāja reģistrācijas apliecības kopija;
izziņa no Valsts ieņēmumu dienesta par to, ka nav nodokļu parādu;
naudas plūsmas grafiks;
licence(s), ja uzņēmējdarbībai tā ir nepieciešama saskaņā ar likumdošanu;
dokumenti, kas apliecina ieķīlātāja īpašuma tiesības uz ieķīlājamo objektu;
biznesa plāns ( bankas ir iespējams saņemt īsu aprakstu ka noformēt biznesa plānu).
Nepieciešamības gadījumā atbildīgais bankas kredītdarbinieks var lūgt papildu dokumentus.
Tabulā 2.1.1. tiek apskatīti banku piedāvāto kredītu veidi. Pakalpojumu izvērtēšanai tiek izvirzīti dažādi kritēriji, lai precizētu katras konkrētās bankas piedāvājuma iespējas. Tā kā katrai no bankām ir savi specifiski kredīta nosaukumi, tad izvirzītie kritēriji atkārtojas, lai tālākā izvērtējumā un secinājumos nerastos kļūdas.
Visskopākā informācija par aizdevumu izsniegšanu un to nosacījumiem ir Krājbankai. Praktiski uz katru no kritērijiem varētu atbildēt – pieeja katram klientam individuāla, katrs konkrētais gadījums tiek izskatīts atsevišķi. Protams, katrs konkrētais gadījums ir īpašs, bet ir jābūt kaut kādiem pamatnosacījumiem, kurus tālāk ir iespēja mainīt. Katra nopietna firma gatavojoties ņemt aizdevumu bankā noteikti izvērtēs, kura no bankām to darīt ir izdevīgāk. Šajā gadījumā, lai iegūtu informāciju, jau ir nepieciešams tuvāk kontaktēties ar bankas darbiniekiem. Reizēm tas nav vēlams, ne jau katrai bankai tagad būtu jāuzzina, ka firma grasās ņemt kredītu.
Hansabanka piedāvā:
iespēju kredītu, kurš vairāk ir piemērots fiziskam personām, jo tiek izsniegts mācībām, medicīnas pakalpojumiem, ceļojumiem, mēbelēm, tehnikai, u.c., bet šis kredīts ir paredzēts arī biznesa uzsākšanai, kas būtiski varētu interesēt jaunos uzņēmējus.
kredīts nekustamo īpašumu iegādei, celtniecībai vai remontam.
auto iegādei.
Unibankai arī ir iespējams izdalīt atsevišķus kredīta veidus:
tiešais aizdevums – kredītus jaunu ražošanas pamatlīdzekļu iegādei, aizdevumus apgrozāmā kapitāla finansēšanai, aizdevumus sezona rakstura izmaksām, ieņēmumus nesošo nekustamo īpašumu iegādei un rekonstrukcijai, juridisko personu kapitāla daļu iegādei.
Hipotēku kredīts – iegādāties vai remontēt nekustamo īpašumu, saņemt naudu citiem mērķiem.
Latvijas Krājbanka izsniedz kredītus nekustama īpašuma iegādei, būvniecībai, remontam, rekonstrukcijai, pamatlīdzekļu iegādei, apgrozāmo līdzekļu papildināšanai u.c.
Izskatot iespējamo kredītu veidus, var secināt, ka uzņēmējam ir iespēja paņemt kredītu jebkurā no šīm bankām dažādiem mērķiem. Taču to darot ir jāpievērš uzmanība rādītājiem, kas tomēr starp bankām ir atšķirīgi. Viens no tādiem rādītājiem ir termiņš. Kredītiem, kas saistīti ar nekustamo īpašumu iegādi, remontu celtniecību u.c. Unibanka piedāvā laiku līdz pat 40 gadiem (skat.2.1.1.tabulu), savukārt Hansabanka tikai līdz 20 gadiem. Minimāla aizdevuma summa, kuru iespējams no bankas