500

Satura rādītājs

IEVADS..............................3

1. ADMINISTRATĪVĀ IZMEKLĒŠANA.....................4

1.1. Lietvedības uzsākšana..............................5

1.2. Faktisko lietas apstākļu noskaidrošana....................7

2. ADMINISTRATĪVĀ PĀRKĀPUMA LIETAS IZSKATĪŠANA..........9

2.1. Lietas sagatavošana izskatīšanai..........................9

2.2. Lietas izskatīšana, savākto materiālu un lietas apstākļu analīze..........9

2.3. Lēmuma pieņemšana..............................11

2.4. Pieņemtā lēmuma paziņošana un lēmuma noraksta izsniegšana........12

NOBEIGUMS..............................13

IZMANTOTO AVOTU UN LITERATŪRAS SARAKSTS.............141. ADMINISTRATĪVĀ IZMEKLĒŠANA

Administratīvo pārkāpumu lietu lietvedības un izskatīšanas kārtību nosaka LR 25.10.2001. Administratīvā procesa likums, Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss, Ministru kabineta (MK) noteikumi un citi normatīvie akti. Ar citiem normatīvajiem aktiem šeit jāsaprot dažādu speciālo valsts pārvaldes iestāžu normatīvie akti, kas pieņemti saskaņā ar LR 19.05.1994. likuma „Par pašvaldībām” 9.pantu, piem.„Valsts energoinspekcijas reglaments”, „F

F
Finanšu ministrijas izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas reglaments”, u.c..1.1. Lietvedības uzsākšana

Saņemot pieteikumu (vai citus materiālus) par administratīvo pārkāpumu, amatpersonai 1 (vienas) diennakts laikā jāsastāda administratīvā pārkāpuma protokols vai, saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 238.1.p., jāpieņem viens no sekojošiem lēmumiem:

1) par lietvedības uzsākšanu administratīvā pārkāpuma lietā;

2) par atteikšanos uzsākt lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā;

3) par materiālu nosūtīšanu pēc piekritības;

4) ja pārkāpumu izdarījis nepilngadīgais vecumā no 11 – 14 gadiem – par materiālu nosūtīšanu pašvaldības administratīvajai komisijai jautājuma izlemšanai par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu.

Lēmumu var noformēt kā atsevišķu dokumentu. Tomēr sa
a
askaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 238.1.p. pietiek, ja lēmums atspoguļots amatpersonas rezolūcijas veidā uz pieteikuma oriģināla. Likumā gan tiek pieļauts izņēmums, ka lēmumu amatpersona pieņem 10 dienu laikā, bet tad lēmumā jānorāda pamatots iemesls, kāpēc tiek pieļauts šāds izņēmuma gadījums (L
L
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss 238.1pants).

Lai izprastu, kurai personai ir tiesības pieņemt lēmumu, jānoskaidro, jēdziens „amatpersona” Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa izpratnē. Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 247.pantā „Amatpersonu un speciāli pilnvarotu personu saraksts, kuras ir tiesīgas sastādīt protokolu par administratīvo pārkāpumu” noteikts:

„Amatpersonu un speciāli pilnvaroto personu sarakstu, kurām ir tiesības sastādīt protokolu par administratīvo pārkāpumu, nosaka normatīvais akts, kurā paredzēta administratīvā atbildība par attiecīgo noteikumu pārkāpšanu.”

Ja attiecīgajā aktā tas netiek paredzēts, tad šādu sarakstu nosaka kompetentas iestādes, kā Ministru kabinets, Valsts kontrole, ministrijas, Latvijas Banka, u.c., vai institūcija, kura saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu ir pilnvarota izskatīt noteikta veida administratīvo pārkāpumu lietas. Šeit pat likumdevējs arī nosaka, ka protokolu ir tiesīgas sastādīt arī citas tam pilnvarotas pašvaldību amatpersonas (piem.: valsts vi
i
ides inspekcijas inspektors). Vispārēji runājot,- „administratīvās lietas izskatīšana ir saistīta ar lietas piekritības un pakļautības noteikumiem, kas izriet no iestādei normatīvā aktā noteiktās kompetences” .

Pretēji lietvedības uzsākšanai ir situācija, kad pastāv apstākļi, kuru dēļ lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā nevar iesākt vai jau uzsāktā lietvedība jāizbeidz. Tie ir gadījumi, kad:

1) nav bijis notikuma vai tajā nav administratīvā pārkāpuma sastāva;

2) līdz administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanas brīdim ir pagājuši administratīvā soda uzlikšanas termiņi;

3) atcelts akts, kas nosaka administratīvo atbildību;

4) izdots amnestijas akts, kas novērš administratīvā soda piemērošanu;

5) persona ad
d
dministratīvā pārkāpuma izdarīšanas brīdī nav sasniegusi 14 gadu vecumu;

Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 238.1.p.- materiāli jānosūta pašvaldības administratīvajai komisijai, ja persona ir vecumā no 11 – 14 gadiem.

6) persona ir nepieskaitāma ;

7) persona ir darbojusies galējās nepieciešamības vai nepieciešamās aizstāvēšanās stāvoklī;

8) par to pašu faktu attiecībā uz personu, kuru sauc pie administratīvās atbildības, ir ierosināta krimināllieta;

9) par to pašu faktu attiecībā uz personu, kuru sauc pie administratīvās atbildības, jau ir kompetentas institūcijas (amatpersonas) lēmums par administratīvā soda uzlikšanu vai neatcelts lēmums par administratīvā pārkāpuma lietas izbeigšanu;

10) persona, pret kuru uzsākta lietvedība, ir mirusi . 1.2. Faktisko lietas apstākļu noskaidrošana

Pie administratīvās atbildības personu var saukt vienīgi gadījumā, ja ir pierādīta personas vaina pārkāpuma izdarīšanā. Pierādījumi ir jebkuri fakti, uz kuru pamata amatpersona likumā noteiktajā kārtībā nosaka administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību, pie administratīvās atbildības sauktās personas vainu un citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā. Pārkāpuma esamības un personas vainas pierādījumi ir cietušā un liecinieku liecības; personas, kuru sauc pie administratīvās atbildības, paskaidrojumi; lietiskie pierādījumi (ķermeniskas lietas), kas fiksēti protokolā par priekšmetu un dokumentu izņemšanu. Par pierādījumiem uzskatāmi arī šādi dokumenti: kompetentas institūcijas atzinums (LR 25.10.2001. Administratīvā procesa likuma 30.,239.pants), eksperta atzinums; personu apvienības, kas uzskatāmas par atzītu interešu pārstāvi kādā lietā, rakstisks viedoklis (piemēram, Makšķernieku asociācija, Atkritumu apsaimniekošanas asociācija u.c.) (LR 25.10.2001. Administratīvā procesa likuma 183.pants). Kā pierādījums lietā uzskatāms protokols par administratīvo pārkāpumu un pārkāpumu fiksējošie (tikai sertificēti) tehniskie līdzekļi (audio, videomagnetofonu lentes, datoru disketes, kompaktdiski, digitālie videodiski, mērierīces alkohola koncentrācijas noteikšanai izelpotajā gaisā u.tml.) (LR 25.10.2001. Administratīvā procesa likums 243.pants). Pat reiz gan foto, video un audio vai citu attiecīgu ierakstu sistēmu izmantošana tiesu praksē netiek atzīti kā juridiski pierādījumi un tie var kalpot vienīgi kā informējošs materiāls. Tomēr šos materiālus vajadzētu izmantot, jo pārkāpuma fiksēšana šādā veidā parasti psiholoģiski ietekmē pārkāpēju, kas var palīdzēt pārkāpēja vainas pierādīšanā.

Pierādījumi var būt vienīgi rakstveida pierādījumi (līdzīgi kā noteikts arī citās procesuālajās tiesībās) – ziņas par faktiem, kuriem ir nozīme lietā, un šīs ziņas ar burtu, ciparu, citu rakstveida zīmju vai tehnisku līdzekļu palīdzību ierakstītas dokumentos, citos rakstos vai attiecīgās ierakstu sistēmās (LR 25.10.2001. Administratīvā procesa likums 167.pants).

LR 07.12.1984. Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 244.p. nosaka, ka „pierādījumus novērtē pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz vispusīgi, pilnīgi un objektīvi izpētītiem lietas apstākļiem to kopumā, pēc likuma un tiesiskās apziņas” . Turpretī Administratīvā procesa likuma 62.p.nosaka ka, lemjot par adresātam nelabvēlīga administratīvā akta izdošanu, iestādei jānoskaidro un jāizvērtē adresāta vai trešās personas viedokļi (tātad pieņemot lēmumu par administratīvās soda naudas uzlikšanu lietā jābūt pārkāpēja un liecinieku paskaidrojumiem. Iestādei administratīvie pārkāpumi jāizvērtē ievērojot administratīvo procesa principus (LR 25.10.2001. Administratīvā procesa likuma 4.pants), tāpēc no 01.02.2004. nevar vadīties pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 244.panta.

Personas atzīšanās izdarītajā pārkāpumā pati par sevi (ja nav citu pierādījumu) nav uzskatāma par vainas pierādījumu, tāpēc jebkurā gadījumā nepieciešams iegūt visus iespējamos pierādījumus. Vainīgā persona iespējams vēlāk var noliegt savu vainu, apstrīdēt un pārsūdzēt protokolu (tās ir personas tiesības), un šādā gadījumā, ja nebūs savākti citi pietiekami pierādījumi, nebūs pamata personas saukšanai pie atbildības. Ja persona paskaidrojumus nesniedz, tad protokolā iekļauj norādi par to, kādā veidā persona uzaicināta sniegt paskaidrojumus un, ka par personas viedokli protokola sastādītājs nav informēts, vēlams, lai persona pati rakstiski paziņotu savu lēmumu nesniegt paskaidrojumus. LR 25.10.2001. Administratīvā procesa likuma 62.pantā tiek noteikti gadījumi, kad personas paskaidrojums nav nepieciešams. Piemērojot šo likuma normu, protokolā pamatojumā jānorāda iemeslu. Tas ir, ja:

1) administratīvā akta izdošana ir steidzama un jebkura kavēšanās tieši apdraud valsts drošību, sabiedrisko kārtību, personas dzīvību, veselību vai mantu;

2) gadījums ir objektīvi mazsvarīgs;

3) no gadījuma būtības .izriet, ka personas viedokļa noskaidrošana nav iespējama vai nav adekvāta. Protokolu pret personu var sastādīt vienīgi tad, ja ir savākti visi pierādījumi un fakti par pārkāpumu. Pārkāpuma protokols ir administratīvās izmeklēšanas gala rezultāts.

Jāuzsver, ka pierādījumu savākšanai un pareizai noformēšanai ir jāpievērš vislielākā uzmanība, jo tiem ir galvenā nozīme lēmuma pieņemšanā. Jo gadījumos, kad lēmums tiek apstrīdēts, inspektors (iestāde) var atsaukties tikai uz tiem pierādījumiem un pamatojumiem, kuri ir minēti administratīvajā protokolā un lēmumā (LR 25.10.2001. Administratīvā procesa likuma 150.pants).

„Objektīvā izmeklēšana ir neatņemams administratīvā procesa princips. Zināms rādītājs tam, ka mēs ievērojam šo principu, esam aktīvi procesa dalībnieki, ir lietu atlikšana. Visraksturīgāk tas ir administratīvo pārkāpumu lietās, kas ierosinātas ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 213.pantu un kur mēs apelācijā lietas saņemam no vispārējās tiesvedības rajona tiesām.” – stāsta administratīvās apgabaltiesas priekšsēdētājs A. Laviņš intervijā „Jurista Vārdam”. Kā apgalvo A. Laviņš, bieži šiem tiesu lēmumiem trūkst pamatotības, lēmums ir uz vienas lapas un no tā satura grūti saprast vai cilvēks administratīvo pārkāpumu ir veicis un kāpēc piemērots tieši minētais sods. Vienīgais pievienotais dokuments parasti ir protokols, kas ir tikai amatpersonas fiksētais apstākļu kopums, un lielākoties sastādīts uz policijas izsaucēja liecības. Rezultātā – atlikta lieta.2. ADMINISTRATĪVĀ PĀRKĀPUMA LIETAS IZSKATĪŠANA

2.1. Lietas sagatavošana izskatīšanai

Amatpersonai, sagatavojot Administratīvā pārkāpuma lietu izskatīšanai, jāizlemj: vai konkrētās lietas izskatīšana ir viņa kompetencē, vai pareizi sastādīts protokols un citi materiāli par administratīvo pārkāpumu, vai personām, kuras piedalās lietas izskatīšanā, ir paziņots par lietas izskatīšanas laiku un vietu, vai ir pieprasīti nepieciešamie papildmateriāli, pie administratīvās atbildības sauktās personas, cietušā, likumiskā pārstāvja un advokāta lūgumi (Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā 268.pants).2.2. Lietas izskatīšana, savākto materiālu un lietas apstākļu analīze

Lai nodrošinātu administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanas kārtību, amatpersonai, kas izskata lietu, ir sekojoši pienākumi:

1) stādīties priekšā lietas dalībniekiem;

2) paziņot, kāda lieta tiks izskatīta;

3) paziņot, kas tiek saukts pie administratīvās atbildības, un pārbaudīt pie administratīvās atbildības saucamās personas identitāti;

4) pārbaudīt pārējo personu, kas piedalās lietas izskatīšanā, tiesības piedalīties šajā lietā un viņu personas identitāti;

5) izskaidrot personām, kas piedalās lietas izskatīšanā, viņu tiesības un pienākumus (obligāti jāievēro);

6) nolasīt protokolu par administratīvo pārkāpumu;

7) noklausīties un pierakstīt personu paskaidrojumus, kuras piedalās lietas izskatīšanā (obligāti jāievēro);

8) noskaidrot lietas apstākļus;

9) izskatīt pierādījumus;

10) izlemt lūgumus;

11) pieņemt lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā;

12) pieņemt lēmumu par izņemtajām mantām un dokumentiem;

13) paziņot pieņemto lēmumu un lēmuma pārsūdzēšanas kārtību (obligāti jāievēro);

14) izsniegt lēmuma norakstu

(Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 271., 274., 276.panti; LR 25.10.2001. Administratīvā procesa likuma 62.pants).

Amatpersonas pienākums ir pierādījumus novērtēt pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz vispusīgi, pilnīgi un objektīvi izpētītiem visiem lietas apstākļiem to kopumā, pēc likuma un tiesiskās apziņas (Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 244.pants).

Amatpersonai, izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, vispirms jānoskaidro vai ir izdarīts administratīvais pārkāpums. Pārbaudot vai attiecīgā persona ir vainojama pārkāpumā, noskaidro vai šo personu var saukt pie administratīvās atbildības – tātad personas rīcībspēju. Tālākajā gaitā jākonstatē atbildību mīkstinošie vai pastiprinošie apstākļi. Amatpersonai jānoskaidro, vai pārkāpuma rezultātā ir nodarīts mantisks kaitējums, kā arī jāpārbauda vai neeksistē citi apstākļi, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā (Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 272.pants).

Izvērtējot pārkāpuma lietas apstākļus, amatpersonai jāapsver administratīvā akta izdošanas un tā satura lietderība:

1) administratīvā akta nepieciešamība, lai sasniegtu tiesisku mērķi;

2) administratīvā akta piemērotība attiecīgā mērķa sasniegšanai;

3) administratīvā akta vajadzība – vai šo mērķi nav iespējams sasniegt ar līdzekļiem, kuri mazāk ierobežo administratīvā procesa dalībnieku tiesības vai tiesiskās intereses;

4) administratīvā akta atbilstība, salīdzinot privātpersonas tiesību aizskārumu un sabiedrības interešu ieguvumu, ņemot vērā, ka privātpersonas tiesību būtisku ierobežošanu var attaisnot tikai ievērojams sabiedrības ieguvums;

5) cilvēktiesību ierobežojumi, kas radīsies no pieņemtā administratīvā akta, un to samērīgums ar administratīvā akta mērķi (LR 25.10.2001. Administratīvā procesa likuma 66.pants).

Ja pieņemtais lēmums varētu būt nelabvēlīgs personai, par kuru lemj, cietušajam vai trešajai personai, obligāti jānoskaidro un jāizvērtē minēto personu viedoklis un argumenti, un tas ir jāfiksē un jāietver pieņemtajā lēmumā. Viedokli var noformēt kā rakstisku paskaidrojumu un pievienot lēmumam. Ja viedoklis jau ir atspoguļots personas rakstiskos paskaidrojumos, un tas lietas izskatīšanas laikā nav mainījies, tad atkārtota viedokļa fiksēšana nav nepieciešama. Galvenais, ir jābūt pierādījumam, ka viedoklis no personas ir prasīts.

Bieži nepieciešamība noskaidrot personas viedokli ir pamatots iemesls, lai pagarinātu lēmuma pieņemšanas termiņu, īpaši gadījumā, ja persona nav sniegusi paskaidrojumus pie protokola sastādīšanas. Tādēļ vienlaikus, rakstiski informējot personu par lēmuma pieņemšanas termiņa pagarināšanu, ir atkārtoti jālūdz iesniegt paskaidrojumus (rakstveida vai mutiski), norādot paskaidrojumu sniegšanai termiņu ne īsāku par 7 dienām.2.3. Lēmuma pieņemšana

Izskatījusi administratīvā pārkāpuma lietu, amatpersona pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

1) par administratīvā soda uzlikšanu;

2) par lietvedības izbeigšanu – ja izsaka mutvārdu aizrādījumu (Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 21.pants), nodod materiālus izskatīšanai prokuroram vai izziņas iestādei (Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 245.pants), kā arī, ja ir apstākļi, kas nepieļauj lietvedību (Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 239.pants);

3) par administratīvā pārkāpuma lietas nosūtīšanu pašvaldības administratīvajai komisijai jautājuma izlemšanai par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu nepilngadīgajam (Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 275.pants).

Lietā pieņemtajā lēmumā jāizlemj jautājums par izņemtajām mantām un dokumentiem. Lēmumā jānosaka, kas darāms ar pārkāpuma izdarīšanas rīkiem vai citiem izņemtajiem priekšmetiem un dokumentiem:

1) pārkāpējam piederošie pārkāpuma izdarīšanas rīki ir konfiscējami;

2) vērtības un lietas, kuras iegūtas pārkāpuma izdarīšanas rezultātā vai kuras bijušas paredzētas vai lietotas pārkāpuma izdarīšanai, ir konfiscējamas vai atdodamas atpakaļ to īpašniekiem;

3) priekšmeti, kurus var iegūt tikai ar īpašām atļaujām, jārealizē likumā noteiktajā kārtībā,

4) priekšmeti, kuriem nav nekādas materiālas vai citas vērtības un, kurus nevar izmantot, jāiznīcina vai pēc ieinteresēto personu vai iestāžu lūguma šos priekšmetus var tām realizēt.

5) ja izņemtās mantas nav konfiscējamas, taču ir realizētas vai iznīcinātas, institūcija, kura izņemtās mantas realizējusi vai iznīcinājusi, MK noteiktajā kārtībā īpašniekam par tām atlīdzina ar tās pašas sugas un kvalitātes mantām vai arī samaksā vērtību, kāda realizētajām vai iznīcinātajām mantām būtu bijusi atlīdzināšanas brīdī (Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 274.1pants).2.4. Pieņemtā lēmuma paziņošana un lēmuma noraksta izsniegšana

Lēmums jāpaziņo tūlīt pēc lietas izskatīšanas, un tas stājas spēkā ar brīdi, kad tas paziņots adresātam. Ja persona, par kuru pieņemts lēmums, nav klāt lietas izskatīšanā, lēmuma norakstu sūta pa pastu, un šādā gadījumā uzskatāms, ka lēmums adresātam paziņots 7 dienā pēc tā nodošanas pastā.

Lēmuma noraksts 3 dienu laikā jāizsniedz vai jānosūta personai, par kuru tas pieņemts. Lēmuma noraksts jāizsniedz pret parakstu. Ja lēmuma noraksts tiek nosūtīts, par to jāizdara attiecīgs ieraksts lietā un jāpievieno ierakstīta pasta sūtījuma kvīts. Šaubu gadījumā tas kalpos kā pierādījums, kad sūtījums nodots pastā. Ja adresāts apgalvo, ka viņš pastā nodoto lēmumu nav saņēmis, viņam šis apgalvojums jāpamato, minot ticamus iemeslus.

Cietušajam lēmuma noraksts jāizsniedz pēc viņa lūguma (Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 276.pants; LR 25.10.2001. Administratīvā procesa likuma 70.pants).

Personai, par kuru pieņemts lēmums, ir tiesības prasīt, lai lēmuma pieņēmējs (inspektors vai iestāde) viņam izskaidrotu lēmumā uzlikto pienākumu mutvārdos vai pēc personas lūguma – arī rakstveidā. Tas neietekmē administratīvā akta spēkā esamību un termiņus (Administratīvā procesa likuma 73.pants).

Ja administratīvajos aktos – protokola un lēmuma tekstā tiek konstatētas acīmredzamas pārrakstīšanās vai matemātiskā aprēķina kļūdas, tās jebkurā laikā (arī pēc spēkā stāšanās) var izlabot protokola sastādītājs, lēmuma pieņēmējs vai pat cita iestādes amatpersona, ja tas nemaina lēmuma būtību. Ja minētās kļūdas ir konstatējis adresāts, viņam ir tiesības prasīt, lai kļūdas tiktu izlabotas (Administratīvā procesa likuma 72.pants).

Leave a Comment