Jaunā ekonomika

Patlaban sāk sairt modernās dzīves pamats. Institūcijas, kas kādreiz mudināja cilvēkus sākt ideoloģiskas cīņas, revolūcijas un karus, pakāpeniski izmirst, veidojoties jaunai ekonomiskās realitātes plejādei, kas liek sabiedrībai pārvērtēt saistības un ierobežojumus, kuri noteiks cilvēku attiecības mūsu gadsimtā.

Jauno ekonomiku veido četri „vaļi” – valsts ekonomikā un institucionālā bāze, izglītības sistēma, informācijas un komunikāciju tehnoloģijas un Nacionālā inovāciju sistēma, t.i., valsts politikai un mērķiem jābūt inovācijas un uzņēmējdarbību veicošiem. Taču jaunās ekonomikas nozīmīgākais balsts ir cilvēki un viņu spēja informāciju pārvērst zināšanās, radot zi

i
inātnes ietilpīgu produktu.

Jaunajā laikmetā tirgus vietu ieņems tīkls un īpašuma tiesības aizstās piekļuve. Uzņēmumi un patērētāji sāk pamest mūsdienu ekonomikas galveno realitāti — tirgu, kas piedāvā pircējiem un pārdevējiem savstarpēji apmainīties ar īpašumu. Tas nenozīmē, ka jaunajā piekļuves laikmetā īpašums izzudīs, tieši pretēji. Īpašums turpinās pastāvēt, tomēr tas daudz retāk tiks pirkts un pārdots tirgū. Jaunajā ekonomikas sistēmā piegādātāji īpašumu paturēs sev, to izīrēs, iznomās, ņems ieejas maksu, abonēšanas maksu, vai biedra naudu par tā īslaicīgu lietošanu. Īpašuma maiņa starp pircējiem un
n
n pārdevējiem, kas ir būtiskākā mūsdienu tirgus sistēmas iezīmes, tiks aizstāta ar īslaicīgām pakalpojumu sniedzēju un klientu attiecībām. Tirgus turpinās pastāvēt, tomēr tā loma darījumos pakāpeniski zaudēs savu agrāko nozīmi.

Tīkla ekonomikā materiāls vai intelektuāls īpašums vairākumā gadījumu tiks iegūts komerciālu da
a
arbību rezultātā, nevis maiņas ceļā. Materiālajam īpašumam, ka savulaik bija industriālās pasaules centrs, ekonomikā ar laiku tiks atvēlēta arvien mazsvarīgāka loma. Iespējams, ka uzņēmumi to vairs neuzskatīs par vērtību, bet vienkārši par operāciju veikšanas līdzekli, kuru ir izdevīgāk aizņemties, nevis iegādāties. Taču intelektuālais kapitāls ir jaunā laikmeta dzinulis un mērķis.Jaunajā ekonomikas sistēmā par vērtībām tiks uzskatīti jēdzieni, idejas un viedokļi, nevis lietas. Bagātības mērs vairs nebūs finansiāls kapitāls, bet cilvēka iztēle un radošās spējas.

Uzņēmumiem, kas darbojas telekomunikāciju un interneta jomā, ir radījusi jaunu jēdzienu „jaunā ekonomika” vai „tīkla ekonomika”, un var rasties iespaids, ka daļa no agrākajiem ekonomikas principiem un priekšnoteikumiem jaunā veida uzņēmumos nedarbojas. Internetā uzņēmumu augstā biržas vērtība ir devusi vēl papildu iemeslus jēdziena „jaunā ekonomika” lietošanai. Tomēr jē
ē
ēdzieni ir neprecīzi un tiek izprasti dažādi.

Ekonomikas mehānismi un priekšnoteikumi pamatā ir palikuši nemainīgi. Tie, kas iegulda līdzekļus, vēlas saņemt peļņu no investīcijām, un peļņas apjoms tāpat kā agrāk ir atkarīgs no tā, cik naudas uzņēmums plāno nopelnīt. Tomēr operatīvie priekšnoteikumi šiem uzņēmumiem ir citi. Galvenās atšķirības ir tās, ka šāda veida uzņēmumos orientēšanās uz klientiem ir īpaši aktuāls jautājums un citāda ir arī izmaksu struktūra. Vienai nozares daļai ir raksturīgas ļoti augstas uzņēmuma dibināšanas izmaksas, kas saistītas ar tīkla st
t
truktūru izstrādei, pieslēgšanos un tirgus attīstību, kamēr mainīgās izmaksas, kas ir tieši saistītas ar darbību, parasti ir ļoti pieticīgas.

Piekļuves laikmetā uzņēmējdarbību noteiks pilnīgi jauni principi, kas būtiski atšķirsies no tiem, kādi tika izmantoti tirgus laikmetā. Jaunajā pasaulē tirgu aizstās tīkls, pircēju un pārdevēju vietā nāks piegādātāji un lietotāji un faktiski viss būs pieejams.

Industriālajā laikmetā ekonomika galvenokārt balstījās uz ražošanu un īpašums bija nepieciešams, lai nodrošinātu fizisku izdzīvošanu un gūtu panākumus. Jaunajā laikmetā kultūras produkcija kļūst par dominējošo jomu ekonomikā, un iespēja nodrošināt piekļuvi daudzveidīgajiem kultūras resursiem un pieredzei, kas garantē cilvēka psiholoģisko eksistenci, būs tikpat svarīga kā īpašuma iegāde.

Pārējo no vecās ekonomiskās sistēmas uz jauno ekonomisko sistēmu risinājās ilgākā laika posmā. Process sākās divdesmitā gadsimta sākumā, kad notika pārorientācija no preču ražošanas uz pakalpojumu sniegšanu. Pašlaik notiek ne mazāk būtiskas pārmaiņas, kuru rezultātā komercijā par prioritāti tiek uzskatīta ne vairs pakalpojumu sniegšana , bet gan pieredzes piedāvāšana. Kultūras preču tirgošana ir kapitālisma attīstības beidzamā frāze, jo visā savas pastāvēšanas laikā kapitālistiskā iekārta ir centusies komercializēt visdažādākās cilvēka dzīves jomas. Ekonomiskās prioritātes izgājušas attīstības ceļu, kura gaitā ražošanu aizstāja pakalpojumu sniegšana, savukārt pakalpojumu sniegšanu nomainīja cilvēku attiecību komercializēšana un, visbeidzot, kultūras pieredzes tirdzniecība, kas liecina par to, ka komercijas mērķis ir pārvērst visa veida attiecības par ekonomiskām attiecībām.

Gribētos domāt, ka inovācijas un jaunā ekonomika ir gana saistoši jēdzieni, lai pietiktu intereses un uzņēmības turpināt ar tiem strādāt, pat, saskaroties ar pirmajām nopietnajām grūtībām, galvenokārt – augsta riska ieguldījumiem.

Izmantotā literatūra:

• Kjells Gunnars Hofs „Biznesa ekonomika”

• Džeremijs Rifkins „Jaunās ekonomikas laikmets”

• www.google.lv „Latvijā jaunā ekonomika”

Leave a Comment