Komercnoslēpuma statusu komersants var piešķirt tādām saimnieciska, tehniska vai zinātniska rakstura lietām un rakstveidā vai citādā veidā fiksētām vai nefiksētām ziņām, kuras atbilst visām šādām pazīmēm:
• Tās ietilpst komersanta uzņēmumā vai ir tieši ar to saistītas,
• Tās nav vispārpieejamas trešajām personām,
• Tām ir vai var būt mantiska vai nemantiska vērtība,
• To nonākšana citu personu rīcībā var radīt zaudējumus komersantam,
• Attiecībā uz tām komersants ir veicis konkrētai situācijai atbilstošus saprātīgus komercnoslēpuma saglabāšanas pasākumus.
Komersantam ir izņēmuma tiesības uz komercnoslēpumu. Komersantam ir tiesības prasīt komercnoslēpuma aizsardzību, kā arī to zaudējumu atlīdzību, kuri radušies komercnoslēpuma prettiesīgas izpaušanas vai izmantošanas rezultātā. (Komerclikums 19.pants.)
Ļoti bieži uzņēmuma vērtība un tā attīstības iespējas ir cieši saistītas ar tā rīcībā esošo ekonomiska, tehniska un zinātniska rakstura informāciju. Komercnoslēpuma aizsardzība ir ļoti būtiska uzņēmumam. Ņemot vērā to, ka dažreiz komercnoslēpumu prettiesiski izpauž vai pat izmanto konkurentu labā uzņēmuma darbinieki, ir vienlīdz svarīgi izmantot visus iespējamos tiesiskos līdzekļus, lai aizsargātu uzņēmuma komercnoslēpumu attiecībā uz tā prettiesisku izpaušanu un izmantošanu no darbinieku puses.
Piemērs par komercnoslēpuma izpaušanu: Starptautiskas loģistikas korporācijas Latvijas uzņēmums, aizsargājot tiesības un intereses attiecībā uz tā komercnoslēpumu, situācijā, kad darbinieks, būdams darba attiecībās ar šo uzņēmumu, izmantoja savas piekļuves tiesības tā komercnoslēpumam. Ar elektroniskā pasta palīdzību izsūtīja citiem uzņēmuma bijušajiem darbiniekiem dažāda veida dokumentus un informāciju, ko uzņēmums izmantoja savā komercdarbībā un kas saturēja tā komercnoslēpumu. Turklāt, pēc tam darbinieks izbeidza savas darba attiecības ar uzņēmumu un tika nodibināts jauns uzņēmums, kurā arī daži citi iepriekšējie uzņēmuma darbinieki sāka savas darba attiecības. Saskaņā ar šī jaundibinātā uzņēmuma komercdarbības aktivitātēm, tas bija konkurents jau esošajam uzņēmumam. Vecais uzņēmums vērsās pret jaundibināto uzņēmumu ar prasību, kas tika iesniegta Konkurences padomē, par negodīgas konkurences aizlieguma pārkāpumu.
Attiecībā uz situācijām, kad darbinieki prettiesiski izpauž komercnoslēpumu un to pēc tam izmanto konkurenti, protams, ir iespējams vērsties pret šiem darbiniekiem, kas prettiesiski ir izpauduši un izmantojuši komercnoslēpumu, tiesā saskaņā ar civilprocesa noteikumiem. Tomēr, ir jāņem vērā šāda civilprocesa ilgums, kā arī tas apstāklis, ka konkurents, kuram komercnoslēpums ir ticis izpausts, turpina to izmantot. Šie apstākļi bieži vien ir pietiekoši nozīmīgi uzņēmumam, lai nesāktu darbības pret darbiniekiem, jo būtiskākais kaitējums ir nodarīts, izpaužot komercnoslēpumu konkurentam, kas to turpina izmantot.
Tādēļ, daudz vēlamāk un pat iedarbīgāk uzņēmumam ir vērsties pret tā konkurentu. Šajā sakarā ir jānorāda uz Konkurences likuma noteikumiem, jo negodīga konkurence, kas ir aizliegta, var izpausties kā cita tirgus dalībnieka komercnoslēpumu ietverošas informācijas iegūšana, izmantošana vai izplatīšana bez tā piekrišanas.
Attiecībā uz darbiniekiem un darba attiecībām, kuru rezultātā komercnoslēpums ir ticis prettiesiski izpausts ir jāņem vērā arī attiecīgie Darba likuma noteikumi. Darba likuma 83.pants nosaka darbinieka pienākumu neizpaust viņa rīcībā nonākušo informāciju, kas ir darba devēja komercnoslēpums, bet darba devējam ir pienākums rakstveidā norādīt, kura informācija uzskatāma par komercnoslēpumu.
Ņemot vērā attiecīgos Latvijas tiesību aktu noteikumus, lai veiksmīgi aizsargātu uzņēmuma komercnoslēpumu, ir svarīgi rēķināties un ievērot vismaz sekojošas lietas pirms ir notikusi prettiesiska komercnoslēpuma izpaušana no darbinieku puses:
1) Pienākums rakstveidā norādīt, kāda informācija ir uzskatāma par komercnoslēpumu. Kā norādīts iepriekš, Latvijas Darba likums nosaka darba devēja pienākumu norādīt rakstveidā, kāda informācija ir uzskatāma par komercnoslēpumu. Tātad, varētu rasties jautājums, kā šis darba devēja pienākums ir pildāms? Vai darba devējam ir jānorāda vai jāatzīmē katra lieta (fails, dokuments utt.), kas satur komercnoslēpumu? Kas ir uzskatāma par pietiekošu informāciju par aizsargājumu komercnoslēpumu, kas ir jāsniedz darbiniekam?
Augstāk minētajā lietā Konkurences padomē, uzņēmums bija ietvēris noteikumus par komercnoslēpuma aizsardzību, uzskaitot, kas ir uzskatāms par tā komercnoslēpumu, darba līgumos. Līdzīgi noteikumi bija ietverti arī Iekšējos darba kārtības noteikumos. Lai gan šajā lietā tika izvirzīti pretargumenti, ka neviens dokuments, fails vai materiāls nebija atzīmēts kā „komercnoslēpumu saturošs”, Konkurences padome atzina, ka uzņēmuma komercnoslēpums bija pietiekoši aizsargāts uzņēmuma iekšējiem noteikumiem, gan saskaņā ar spēkā esošajām tiesību normām.
Secinājums, ka nav nepieciešams atzīmēt atsevišķus dokumentus, failus vai materiālus kā „komercnoslēpumu saturošus”, bet ir pietiekoši, ja attiecīgi noteikumi ir ietverti dokumentos, kas regulē darba tiesiskās attiecības. Tas attiecas gan uz darba līgumiem, gan uz uzņēmuma iekšējiem noteikumiem.
2) Konkrētai situācijai atbilstoši saprātīgi komercnoslēpuma saglabāšanas pasākumus. Saskaņā ar Komerclikumu, lai iegūtu izņēmuma tiesības uz komercnoslēpumu un attiecīgu tā aizsardzību, uzņēmumam ir jāveic saprātīgi komercnoslēpuma saglabāšanas pasākumi. Sekojoši, varētu rasties jautājums, kas tiek uzskatīts par konkrētai situācijai atbilstošiem saprātīgiem komercnoslēpuma saglabāšanas pasākumiem, lai aizsargātu komercnoslēpumu?
Attiecīgu noteikumu par komercnoslēpuma aizsardzību iekļaušana darba līgumos un uzņēmuma iekšējos noteikumos, kas regulē darba attiecības, tika atzīta no Konkurences padomes puses iepriekš norādītājā lietā kā atbilstošs pasākums, ko uzņēmums ir veicis, lai aizsargātu tās komercnoslēpumu.
Uzņēmums var piemērot arī tādus pasākumus kā noteiktu piekļuves tiesību piešķiršana tikai atsevišķiem dokumentiem, materiāliem un informācijai, kas ir nepieciešama darba pienākumu izpildei. Proti, katram darbiniekam ir piekļuve tikai tādiem dokumentiem un informācijai, kas ir nepieciešama viņa vai viņas darba pienākumu izpildē.
Arī iekšējie noteikumi par uzņēmuma informācijas sistēmu izmantošanu var būt nozīmīgi un var tikt atzīti kā atbilstošs pasākums, lai aizsargātu komercnoslēpumu. Proti, noteikumi par darbstaciju un citu informācijas sistēmas vienību parolēm vai citas iespējas, lai kontrolētu darbstaciju un citu informācijas sistēmas vienību izmantošanu (piemēram, automātiskas funkcijas ieslēgšanās instalēšana) arī var kalpot kā spēcīgs arguments par labu atbilstošu komercnoslēpuma saglabāšanas pasākumu pastāvēšanai uzņēmumā.
Līdzīgi, jebkura cita veida informācijas klasifikācija vai piekļuves tiesību noteikšana uzņēmumā var kalpot par pamatu, lai argumentētu, ka uzņēmumā pastāv atbilstoši komercnoslēpuma saglabāšanas pasākumi.
3) Komercnoslēpums prettiesiski izpausts un izmantots citam uzņēmumam par labu. Lai celtu prasību pret konkurentu par negodīgas konkurences aizlieguma pārkāpumu, vissarežģītāk ir konstatēt, ka komercnoslēpumu, ko ir izpauduši darbinieki, pēc tam ieguva vai izmantoja attiecīgais konkurents. Šie apstākļi ir lielā mērā atkarīgi no iesaistīto personu darbību secības, šādu darbību būtības un šo darbību sekām.
Konkurences padome minētajā lietā ir izdarījusi būtisku secinājumu attiecībā uz gadījumiem, kad konkurents nodibina darba attiecības ar attiecīgajiem darbiniekiem, kas prettiesiski ir ieguvuši un izpauduši uzņēmuma komercnoslēpumu. Konkurences padome, atbilstoši vispārpieņemtajiem principiem un Civillikumam par darba devēju atbildību trešo personu priekšā par tiesību aizskārumu, ir atzinusi, ka, ja potenciālā uzņēmuma darbinieka (amatpersonas) darbības rezultāts ir vērsts pret konkurentu un nāk par labu jaundibināmajam uzņēmumam (konkurentam), šis uzņēmums nevar izvairīties no atbildības par godīgu konkurenci regulējošo normu pārkāpumu, atbildību par konkrētajām darbībām uzliekot no tām atkarīgām fiziskām personām (darbiniekiem), kas darbojušās tā labā.
Ņemot vērā visu iepriekšminēto, ir jāsecina, ka Latvijas Konkurences likums nodrošina efektīvu līdzekli, lai uzņēmums aizsargātu tiesības un intereses attiecībā uz tā komercnoslēpumu, ja tas ir ticis prettiesiski izpausts no darbinieku puses un vēlāk konkurenti to ir ieguvuši un izmantojuši. Lai gan daudz kas ir atkarīgs no iesaistīto personu darbību secības, šādu darbību būtības un šo darbību sekām, ir vienlīdz svarīgi atzīmēt, ka uzņēmumam ir būtiski izpildīt visus pasākumus, lai aizsargātu tā komercnoslēpumu, kas ir noteikti tiesību aktos kā priekšnoteikumi izņēmuma tiesībām attiecībā uz komercnoslēpumu un tiesībām celt prasību par tā aizsardzību.