‘’8 latviešu bataljoni-pirmā latviešu nacionālā armija.’’

Es piekrītu apgalvojumam, ka 8 latviešu bataljoni bija pirmā nacionālā latviešu armija, jo armija nozīmē-bruņoto spēku kopums. Šo latviešu nacionālo armiju varēja dēvēt arī par latviešu strēlniekiem. Tas bija militārais noformējums 1. pasaules kara laikā. Latviešu armija nebija maza, tajā dienēja aptuveni 40 000 kareivju, kas lielākā daļa paši brīvprātīgi devās karā. Latvieši bija gatavi karot ar sen nīstajiem vāciešiem. Viņus apmācīja pirmie virsnieki, kas ieradās bataljonos.

Viņu mērķis bija cīnīties par brīvu Latviju, jo latviešiem jau sen bija apnikusi citu valstu vara pār savu ze

e
emi, pār Latviju. Viņi to vēlējās atgūt un beidzot justies brīvi, nepiespiesti. To visu iesāka kvēlais latviešu patriots, domnieks Jānis Godmanis ar ģenerāli Potapovu. Viņi uzrakstīja lūgumrakstu virspavēlniekam, lielkņazam N. Nikolajevičam, par latviešu vienību dibināšanu. Uz uzsaukumu ‘’Pulcējaties zem latviešu karogiem!’’ atsaucība bija liela. Brīvprātīgi bataljonā iestājās 8000 brīvprātīgo. Viņiem visiem bija vienāds motīvs-nacionālā sajūsma, naids pret vāciešiem u.c. Latviešu strēlnieki bija drošsirdīgi.

Ar jebkuriem līdzekļiem viņi aizstāvēja savu valsti, piemēram, kauja Nāves salā, kas atrodas Daugavā pie Ikšķiles, svarīgā stratēģiskā punktā, ka
a
as bija izmantojams kā placdarms frontes pārraušanai gan vienai, gan otrai karojošai pusei. Latviešu strēlniekiem tika dota pavēle nosargāt Nāves salu. Nocietinājumi tika intensīvi apšaudīti dienu un nakti. Aizstāvju vienības mainījās ik pa trim nedēļām. Ienaidnieki apmētāja viens otru ar ro
o
okas granātām aizsargājot šo teritoriju. Nāves salā pirmo reizi kaujās Latvijas teritorijā strēlnieki izmantoja indīgu gāzes uzbrukumu, ko nekad neizmantoja Krievija, tādā veidā nosargājot Nāves salu. Viņi to arī paveica. Kurzemes un Rīgas latviešu strēlnieku bataljons zaudēja 167 karavīrus.

Latviešu strēlnieki izcēlās ar disciplinētību, kaujas prasmi, augstu izglītības un kultūras līmeni, bet pats galvenais, ar lielu kaujas degsmi un varonību, jo cīnījās savā teritorijā, par savu dzimto māju atbrīvošanu. Lielākoties tieši šim faktoram bija izšķiroša nozīme latviešu strēlnieku panākumos lielākajā militārajā operācijā. Sakarā ar Ziemassvētku kauju

( 1916.g. dec.) , kur viņi īpaši izcēlās ar savu varonību un drosmi, latviešu strēlnieku karavīru varonība bija zināma visā pasaulē.

Šie fakti liecina, ka latviešu strēlnieki bija uzticīgi savai valstij jeb dzimtenei, viņi bija varonīgi, drosmīgi, viņi aizstāvēja sa
a
avu valsti ar jebkuriem līdzekļiem, jebkādā veidā. Viņiem bija savs mērķis-brīva Latvija, kuru viņiem izdevās īstenot, kaut kaujā cieta tūkstošiem karavīru. Latvijā bija, ir un būs īsta armija, kas spēs mūs aizstāvēt.

Leave a Comment