Skolotāja dialogs ar pusaudzi – problēmas un risinājumi.

Skolotāja dialogs ar skolēnu ir neatņemama mācību procesa sastāvdaļa. Tā ir skolotāja un skolēna mijiedarbība, kurā notiek apmaiņa ar informāciju, ar viedokļiem, skolotājs var vairāk uzzināt par skolēnu, par viņa domām un personību. Ar dialoga palīdzību stundas laikā skolotājs var nodot jaunas zināšanas, organizēt disciplīnu, atstāt iespaidu uz skolēna personības attīstību, kā arī padarīt skolēna dzīvi skolā komfortablāku vai arī pilnībā to sabojāt. Dialoga laikā notiek skolotāja saskarsme ar skolēniem.
Es domāju, ka normāls, labs dialogs starp skolotāju un skolēnu var notikt uz savstarpējas uzticēšanās un cieņas pamata, ja skolēns uzticas skolotājam, tad viņš var izrunāties ar skolotāju. Skolotājam sarunā ar pusaudzi, vajag būt labam psihologam, jo pusaudžu vecums ir sarežģīts periods cilvēka dzīvē. Ja skolotājs uzdod pareizu jautājumu, tad var uzklausīt skolēnu, tad skolotājs var palīdzēt skolēnam risināt problēmas.
Parunājot ar saviem skolēniem par to, kādas problēmas viņi redz skolēna dialogā ar skolotāju, tad, apkopojot viņu atbildes, var secināt, ka par būtisku šķērsli dialoga veidošanā skolēni bieži norāda skolotāja laika trūkumu, savu un skolotāja pasivitāti. Daži skolēni atzīst, ka, lai arī pastāv iespēja pārrunāt ar skolotāju, izteikt savu viedokli, tad daži skolotāji to nepieņem vai neņem vērā. Atsevišķi skolēni kā vienu no būtiskajiem šķēršļiem aktīvai līdzdalībai minējuši bailes no turpmākās negatīvās attieksmes pret bērniem no skolotāju un skolas administrācijas puses.
Bet par galvenajiem sadarbības veidiem ar skolotājiem, skolēni uzskata individuālas tikšanās ar klases audzinātājiem, skolotājiem vai skolas administrāciju. Skolēniem patīk, ka skolotājs grib labprātīgi ar viņiem parunāt un uz konsultācijām var atnākt ne tikai papildināt savas zināšanas, bet arī parunāt par kādu tēmu. Man liekas, ka efektīvi darbojas jautājumu apspriešana un dialogs grupā vai klasē.
Es domāju, ka iemesli, kad skolotāja dialogs ar skolēnu var neizdoties un pārvērties par problēmām ,runājot ar pusaudžiem ir sekojoši :
 skolotājs stundas laikā runā monologā;
 skolotāja balss intonācija ir monotona;
 steidzina auditoriju;
 neargumentēti pārtrauc skolēnu atbildes un stāstījumus;
 novirzās no stundas tēmas;
 nespēj noslēpt satraukumu;
 neadekvāti reaģē uz disciplīnas pārkāpumiem klasē;
 izturas ļoti autoritatīvi;
 lieto svešvārdus un sarežģītus terminus;
Laba dialoga veidošanai un problēmu pārvarēšanai var derēt sekojoši kritēriji:
 skolotājs iedrošina skolēnus izteikt savas idejas un uzskatus;
 veido dialogu ar skolēniem un dod viņiem iespēju aizstāvēt savas idejas;
 dod skolēniem iespēju uzdot jautājumus;
 rada skolēniem iespēju izmantot jaunās idejas un prasmes;
 rada tādu mācību vidi, lai darbā varētu iesaistīties visi skolēni;
 uztur acu kontaktu ar visu auditoriju;
 izsakās precīzi – gan vielas izklāstā, gan instruējot;
 dod pietiekamu laiku pārdomām;
 uzdod skolēniem jautājumus, kas padziļina izpratni un veicina domāšanu;
 koriģē stundas gaitu atkarībā no skolēnu reakcijas;
 izmanto dažādas mācību stratēģijas;
 piemēroti izmanto tāfeli, diaprojektoru un citus prezentācijas līdzekļus;
 izmanto vairākus informācijas avotus;
Protams, šeit nav uzskaitītas visas problēmas un to iespējamie risinājumi tāpēc, ka katrs pusaudzis un katrs skolotājs ir individualitāte, katram ir sava dzīves pozīcija un viedoklis, ko katrs grib izteikt. Manuprāt, ka ne katrs cilvēks spēj ieklausīties otrā cilvēkā, īpaši pusaudža problēmā, dot viņam padomu vai pieņemt viņa viedokli, bet kurš skolā var kļūt par padomdevēju, ja ne skolotājs, kurš pavada kopā ar saviem skolēniem gandrīz visu dienu un viņa darbs ir ne tikai izklāstīt mācību vielu, bet panākt saprašanos ar saviem skolēniem.
Dialoga veidošana ir grūts darbs, dažkārt, to nevar panākt uzreiz, bet, ja skolēns un skolotājs saprotas dialoga laikā, pieņem otra uzskatus un iegūst dialoga laikā kaut ko priekš sevis, es domāju, ka saskarsme starp skolēnu un skolotāju ir izveidota. Mēs varam iemācīties klausīties un runāt, nebaidoties no tā, ka kāds var mūs iztraucēt vai neļaut mums to darīt. Ja skolēniem izdodas runāt stundas laikā, tad viņiem būs vieglāk pēc skolas saskarsmē ar citiem cilvēkiem. Stundas laikā var būt klusums, kad neviens negrib runāt, bet ja skolēni būs iesaistīti diskusijā, skolēni būs vairāk motivēti mācīties.