Psiholoģiskā sagatavošana
1.Dziesmas apguves mērķis
Spēlējot partitūru, dziedot kora balsis, analizējot un prognozējot kora darbu, izstrādāt interpretācijas modeli Jāzepa Vītola kora balādei ,,Gaismas pils’’.
Diriģējot dziesmu pie klavierēm, pilnveidot diriģēšanas tehniku un prasmi interpretēt latviešu klasiku.
2.Informatīvā materiāla veidošana
Īsas ziņas par komponistu
Jāzeps Vītols ir viens no izcilākajiem latviešu komponistiem, viena no visnozīmīgākajām personībām latviešu mūzikas vēsturē. Ar savu daiļradi viņš ir pacēlis līdz klasiskajam līmenim daudzus mūzikas žanrus, bet ar savu darbību strauji virzījis uz priekšu profesionālo mūziku Latvijā. Jāzepa Vītola augsti attīstītā komponista meistarība, pedagoģiskais un sabiedriskais darbs vairāk nekā pusgadsimtu apgaismoja latviešu mūzikas ceļus. Kā nav iedomājama latviešu dzeja bez Raiņa, tāpat nav iedomājama latviešu mūzika bez Vītola. Pateicoties viņa autoritātei, enerģijai un nenogurstošajam darbam, Rīga kļuva par nozīmīgu mūzikas kultūras centru.
Jāzeps Vītols dzimis 1863.gada 26. jūlijā Ģīmja dzirnavās, kas atradās netālu no Valmieras skolotāja ģimenē. Pirmie mūzikas skolotāji viņam bija vecāki. Vēlāk, Jelgavā, vijoļspēli un mūzikas teoriju viņš mācījās pie Rūdolfa Posteļa, pēc tam pie Kārļa Rapa. 1880.gadā Jāzeps Vītols iestājās Pēterburgas konservatorijā alta klasē, bet vēlāk pārgāja uz speciālās harmonijas klasi un arī uz kompozīcijas klasi pie Nikolaja Rimska-Korsakova. No Jāzepa Vītola studiju gadu darbiem nozīmīgākie bija viņa Klavieru sonāte b moll (1885), divas dziesmas korim a cappella “Bērzs tīrelī” un “Lūgšana” un simfonijas e moll 1.daļa.Šie darbi ieskicēja topošā komponista raksturīgākos žanrus, kuriem turpmāk bija veltīts viss viņa mūžs – tie bija kora dziesma, klavierdarbi, simfoniskā mūzika.1886.gadā jaunais komponists spīdoši absolvēja konservatoriju.
1886. gadā Jāzeps Vītols absolvēja Pēterburgas konservatoriju un komponistam sākās garš Pēterburgas dzīves periods, saistīts ar pedagoģisko darbu Pēterburgas konservatorijā, kurā viņš nostrādāja 32 gadus. 1911. gadā Vītols kļuva par profesoru.
1891.gadā komponists kopā ar savu tuvāko draugu Jurjānu Andreju piedalījās folkloras vākšanas darbā.
19.gs. beidzamie gadi un 20.gs. sākums bija periods, kad Vītola autoritāte nepārtraukti auga. Viņa daiļrade kļuva sevišķi aktīva. Paralēli darbam konservatorijā viņš ilgu laiku –no 1897.līdz 1914.gadam – veica recenzenta pienākumus Pēterburgas vācu avīzē “St. Petersburger Zeitung”. 1908.gadā J.Vītolam, kas līdz tam laikam strādāja par obligāto teorētisko priekšmetu pasniedzēju, tika uzticētas speciālās kompozīcijas klases. 1911.g. viņš ieguva visaugstāko no iespējamām profesora pakāpēm.
1918.gadā pilsoņa kara grūtajos apstākļos Jāzeps Vītols atgriezās Rīgā un uzsāka aktīvu darbu kompozīcijas un mūzikas pedagoģijas laukā. 1919.gadā komponista vadībā tika nodibināta Latvijas konservatorija, kur profesors ar nelielu pārtraukumu rektora pienākumus veica līdz emigrācijai 1944. gadā.
1930.gadā tika nodibināta “Latviešu dziesmu svētku biedrība” un Jāzeps Vītols kļuva par tās valdes priekšsēdētāju.
Tēvijas kara gados komponists emigrēja uz Vāciju. Lībekā viņš pavadīja savas dzīves pēdējos gadus kopā ar savu dzīvesbiedri Anniju un turpat nomira 1948.gada 24.aprīlī. Jāzeps Vītols1993. gadā ir pārapbedīts Rīgā.
Jāzepa Vītola daiļrade
Kompozīcijas jomā Jāzeps Vītols ir vairāku latviešu nacionālās mūzikas žanru izveidotājs un pilnveidotājs. Rakstījis visos žanros, izņemot operu un baletu. Jāzepam Vītolam ir lieli nopelni latviskās klavieru, instrumentālās un simfoniskās mūzikas izveidošanā. No izcilākajiem darbiem minami simfoniskie skaņdarbi – tēlojums ,,Līgo’’, ,,Dramatiskā uvertīra’’, uvertīra ,,Sprīdītis’’, mūzika lugai ,,Princese Gundega un karalis Brusubārda’’; skaņdarbi klavierēm – ,,Viļņu dziesma’’, Variācijas par latviešu tautas dziesmas tēmu ,,Ej, saulīte, drīz pie dieva’’, ,,Desmit latviešu parafrāzes par tautasdziesmām’’, Astoņas latviešu tautas dziesmas’’, vairākas prelīdes, etīdes, miniatūras, kora dziesmas kantātes, bērnu dziesmas;
Visos savas daiļrades periodos Jāzeps Vītols ir pievērsies latviešu tautas dziesmu apdarēm. To skaits pārsniedz trīs simtus. Nozīmīgs ir viņa krājums solo balsij ar klavierēm ,,200 Latviešu tautas dziesmas”. Jāzeps Vītols ir sarakstījis arī 5 latviešu tautas dziesmu apdares solo balsij ar simfoniskā orķestra pavadījumu un tautas dziesmas apdares divām balsīm ar klavierpavadījumu. Diezgan maz ir tautas dziesmu apdares korim ( 27 – jauktajam korim, apm. 11 apdares – vīru korim un 23 – bērnu korim).
Dažas folkloras melodijas Jāzeps Vītols reizēm izmantojis arī savos instrumentālajos darbos. Ievērojamākie darbi simfoniskās mūzikas žanrā ir simfoniskā svīta “Dārgakmeņi” un skaņdarbs ,,Dramatiskā uvertīra’’, ,,Latvju lauku serenādes’’ u. c.
Starp instrumentālajiem darbiem komponista daiļradē sastopams viens stīgu kvartets ,,Skice’’, daži skaņdarbi vijolei (,,Romance’’, ,,Rapsodija par latviešu tautasdziesmām’’), ,,Stāsts’’ čellam, tomēr visnozīmīgākie ir skaņdarbi klavierēm. J.Vītols bija pirmais komponists klasiķis, kas pievērsies klaviermūzikai, varētu pat teikt, ka viņš ir latviešu klaviermūzikas pamatlicējs. Pazīstamākie skaņdarbi klavierēm – miniatūra ,,Viļņu dziesma’’, Variācijas par latviešu tautas dziesmas tēmu ,,Ej, saulīte, drīz pie dieva’’, ,,Desmit latviešu parafrāzes par tautasdziesmām’’, Astoņas latviešu tautas dziesmas’’, vairākas prelīdes, etīdes, miniatūras. J. Vītols ir uzrakstījis ap 100 solo dziesmu. Pazīstamākās dziesmas –,,Sapņu tālumā’’, ,,Klausies, spulgacīt’’, ,,Bakhanteņu dziesma’’ ,,Aizver actiņas(un smaidi)”, ,,Pie tava augstā, baltā loga”, ,,Mirdzas dziesma”, kā arī solo dziesma ,,Karalis un bērzlapīte”, kora dziesmas kantātes, bērnu dziesmas.
Jāzepa Vītola devums kora dziesmas žanrā
Jāzepa Vītola daiļrades mantojumā nozīmīga vieta ir ierādīta kora mūzikai. Komponists ir sarakstījis vairāk kā 100 a capella dziesmu, 10 lielas formas instrumentālu darbu: balādes, kantātes. Latviešu kora literatūrā Jāzeps Vītols uzskatāms par balādes žanra izveidotāju. Viņa balādēs paveras plaša tēlu pasaule, milzīga noskaņu bagātība. Visvairāk ir jauktā kora dziesmas, trešā daļa ir vīru kora, bet četras – sieviešu kora dziesmas. Mūzikas tēli ir spilgti raksturīgi un dziļi atklāj teksta saturu. Daudzas no tām ir neatņemama dziesmu svētku sastāvdaļa. Spožākie paraugi ir – ,,Gaismas pils”, ,,Beverīnas dziedonis”, ,,Krīvu krīvs”, ,,Uguns milna”, Dies irae’’, Dūkņu sils’’, kā arī balādiska rakstura kora dziesmu – ,,Karaļmeita”.
Balāžu tematika ir ļoti plaša. Centrālā ir vēstures tēma, patriotisma, dzimtenes mīlestības tēma, arī pagātnes idealizācija. Otra lielākā tēlu grupa ir saistīta ar fantastiskajiem tēliem, piemēram, ,,Rūķīši un meža vecis”, ,,Karalis un bērzlapīte”. Trešā tēlu grupa ir dabas tēli, piemēram, ,,Saules svētki”, ,,Mežezers”.
Jāzepa Vītola kora mūzikā tematikas ziņā ievērojamu vietu ieņem liriskās kora dziesmas, kurās caur dabas tēlu alegorijām tverti cilvēka dvēseles pārdzīvojumi: ,,Bērzs tīrelī’’, ,,Upe un cilvēka dzīve’’, ,,Ceļinieks’’, ,,Mežezers’’, ,,Nakts’’, ,,Diena aust’’, ,,Saules svētki’’ u.c. Jāzepa Vītola mūzikas valoda ir ļoti bagāta un daudzkrāsaina. Melodijas dziesmās pakļautas tēla atklāsmei. Episkām dziesmām raksturīga pakāpeniska melodiskā līnija, bez lielām kulminācijām. Dramatiski satraukta rakstura dziesmās melodijas plaši attīstītas ar sasprindzinātām kulminācijām un asāku ritmu.
Liela nozīme ir harmonijai – prasmīgi izmantotas akordu harmoniskās krāsas. Sastopami alterēti akordi, hromatismi, aizturas, pēkšņas skaņkārtu maiņas. Komponists ir ļoti iemīļojis pasvītrot subdominantes, dominantes funkciju. Bieži izmanto ērģeļpunktu. Hromatismus pielieto fantastisku tēlu atveidei. Dziesmās daudz novirzienu un modulāciju, nav vairījies no brīviem akordu atrisinājumiem, disonansēm bez atrisinājumiem. Sarežģītā harmoniskā valoda rada atskaņotājmāksliniekiem grūtības.
Jāzepa Vītola dziesmu faktūra ir ļoti daudzveidīga: bieži izmanto unisona un akordu faktūru (,,Gaismas pils’’, ,,Karaļmeita’’), bet pārsvarā akordu faktūru. Bieži tā mijas ar vienu balsi, bet reizēm veido dialogu – it kā starp teicēju un kori. Dziesmās izmantotas vadtēmas, kā operās.
Forma – sākot no perioda līdz trīsdaļu formai. Parasti Jāzeps Vītols izmanto klasiski noapaļotas formas. Dziesmas lielākoties ir 3 – daļīgas, kuru reprīze ir izmainīta.
Episki dramatiski kori rakstīti vienkāršos 4/4 un 3/4 taktsmēros, kas atbilst lakonisku, vīrišķīgu mūzikas tēlu atveidei. Lirisko un fantastisko tēlu kori, kur nepieciešams, elastīgāks mūzikas audums, rakstīti 6/9 un9/8 taktsmērā (Dūkņu sils’’, ,,Saules svētki’’).
Jāzeps Vītols ir sarakstījis arī oriģināldziesmas tautas dziesmu stilā ar Jurjānu Andrejam un Emīlim Melngailim raksturīgām kora mūzikas iezīmēm. Pie „’sāda tipa dziesmām minamas ,,Rīgā pirku sirmu zirgu’’, ,,Rudens’’, ,,Mana tauta sērdienīte’’ un ,,Mana tauta laimdienīte’’.
Jāzeps Vītols darbojies arī reliģiskās mūzikas laukā – reliģiskajai tēmai pievērsies savas dzīves brieduma gados. Uzraksta kora dziesmas ,,Lūgšana’’, ,,Dieva lūgums’’, ,,Dievišķais mirdzums’’, ,,Lūgšana latvietim svešumā klīstot’’. Dievkalpojumiem un baznīcas kora mūzikas koncertiem Jāzeps Vītols sarakstījis vairākus reliģiska satura vokāli instrumentālus darbus korim, solistiem un ērģelēm vai orķestrim: ,,No atzīšanas koka’’, ,,Jēzus pie akas’’, ,,Jēzus un grēciniece’’, ,,Iesvētīšanai’’, ,,Kalna sprediķis’’.
Vēl Jāzeps Vītols ir uzrakstījis vokāli instrumentālos darbus, turpinādams Jurjānu Andreja aizsāktās tradīcijas., – kantātes, balādes. Tās ir laicīga rakstura kantātes – ,,Dziesma” un ,,Ziemeļblāzma”. Pie kantātēm dažkārt pieskaita arī kora dziesmu ,,Beverīnas dziedonis’’.
Jāzeps Vītols ir apdarinājis tautas dziesmas. To skaits nav liels – ap 27 apdaru jauktajam korim, 23 – bērnu korim. Piem., ,,Apkārt kalnu gāju’’, ,,Div’ dūjiņas gaisā skrēja’’, ,,Ej, saulīte, drīz pie dieva’’, ,,Āvu, āvu baltas kājas’’ u.c.
Oriģināldziesmās tekstu autori izmantoti gandrīz visi 19. un 29. gs. pirmās puses latviešu dzejnieki un rakstnieki – Kr. Barons, Auseklis, Pumpurs, R. Blaumanis, rainis, Aspazija, Plūdons, A. Brigadere, Fr. Bārda.
Īsas ziņas par teksta autoru
Balādē ,, Gaismas pils’’ izmantots latviešu pirmās atmodas dzejnieka Ausekļa ( īstajā vārdā Miķeļa Krogzemja) teksts. Dzejoli “Gaismas pils” Auseklis uzrakstīja 1875.gadā Pēterpilī.
Auseklis (1850–1879) ir izcils tautas romantisma pārstāvis, tautiskās atmodas laikmeta spilgtākais darbinieks. Viņa literārais mantojums ieņem redzamu vietu latviešu kultūras krātuvē. Izmantojot vēstures un mitoloģijas tematiku, latviešu folkloru un dabas tēlojumus dzejā (arī satīriskā) un prozas darbos viņš dzēlīgi kritizēja vācu muižniecību un mācītājus, cēla godā latviešu tautas senatni, modināja tautas pašapziņu. Tāpat Auseklis rakstīja par literatūras un valodas jautājumiem, par tautas izglītību.
Dziesmas teksta saturs, ideja vēsturiskajā kontekstā
Auseklis savā dzejolī ,,Gaismas pils’’ ir ievijis teiku motīvu par gaismas pili – tautas brīvību, kas reiz bijusi, bet vēlāk tikusi zaudēta.
Dzejolis vēsta par latviešu tautas saskanīgo, garīgi bagāto dzīvi senatnē. Ielūkodamies dziļi tautas dvēselē, Auseklis īpaši uzsver tās patstāvības ilgas, varonību un darba tikumu. Gaismas pils ir tautas brīvības simbols, kuru varonīgie tautas dēli paceļ no aizmirstības.
Praktiskā sagatavošana
3.Teorētiskā analīze
Forma
Balādes ,,Gaismas pils’’ forma ir cieši saistīta ar dzejas formveidi un tēlu dramaturģiju. Mūzikas dalījums sakrīt ar dzejas strofisko dalījumu.
Salīdzinot Ausekļa orģināldzejoli ,,Gaismas pils’’ ar Jāzepa Vītola dziesmā izmantoto tekstu, redzams, ka dzejoļa trešo un astoto pantu komponists nav izmantojis.. Pirmo dziesmas daļu veido dzejoļa 1.un 2.strofa, vidusdaļu – 4.un 5.strofa, trešo daļu – reprīzi – 6.un 7.strofa, bet kodu – 9.strofa. Tādejādi var secināt, ka J. Vītola kora balāde ,,Gaismas pils’’ rakstīta trijdaļu formā ar kontrastējošu vidusdaļu un kodu
A + B + A1 + koda
Melodija
Melodija pilnībā tiek pakļauta tēla atklāsmei. Ar tās palīdzību komponists meistarīgi sasniedz lielu izteiksmību.
Pakāpeniskā melodiskā līnija piešķir balādei episku raksturu..
Vidusdaļā melodijā tiek izmantots asāks punktēts rims, kas ienes dziesmas skanējumā dramatismu.
Melodijas veidošanā ir izmantotas augšupejošas un lejupejošas sekvences. Ar lejupejošu sekvenču palīdzību ļoti spilgti komponists ir attēlojis Gaismas pils grimšanu . Savukārt kodā augšupejošas sekvences melodijā uzbur pils pacelšanās ainu un rada pacilātības sajūtu.
Tonālais plāns, harmonija
Jāzeps Vītols harmoniju meistarīgi izmanto tēla atklāsmei, izmantojot daudzveidīgas akordu harmoniskās krāsas. Sastopami alterēti akordi hromatismi, skaņkārtu maiņas.
Dziesmas tonalitāte – mi minors.
Balādes vidusdaļā modulācijas –Sol mažors, si minors, Si mažors.
Komponists bieži pasvītro dominantes funkciju. Piem., vidusdaļa un reprīze noslēdzas ar dominanti –Si maž..
Kodā komponists izmanto romantisma laikmeta mūzikai raksturīgo mažorminora tonalitāti ar III pazemināto pakāpi, kas, pārejot Mi mažorā, vēl vairāk pasvītro dziesmas gaišo un uzvaras prieka pilno izskaņu.
Metrs, taktsmērs, ritms. Temps – tā izmaiņas
Dziesmai ir salikts metrs.
Taktsmērs – 4/4.
Visai dziesmai cauri vijas ritmiskais zīmējums
Jāzeps Vītols dziesmai devis tempa apzīmējumu – Andante. Dotais tempa apzīmējums sniedz priekšstatu par dziesmas vispārējo noskaņu un raksturu.
Vidusdaļā (30. takts), atbilstoši tekstam par ātru pils grimšanu, J. Vītols ir devis norādi con moto ( ar kustību). Seko tempa palēninājuma apzīmējums – poco ritenutto (34. takts), kā vēstījums par to, ka pils ir nogrimusi.
Vidusdaļas pēdējā teikumā ,, Tur guļ mūsu tēvu Dievi…’’ (36. – 41. t.) komponists devis apzīmējumu – sostenuto (sasaistīti)
Reprīzē notiek atgriešanās pie sākotnējā tempa – Tempo I. (Andante).
Interesanti, ka kodā( pēdējās trīs taktīs) komponists neparedz tempa palēninājumu, bet sasniedz to, izmantojot punktētu ritmu un garākus nošu ilgumus ( pusnoti un pusnoti ar punktu).
Rakstības stils, faktūra, tēmu izkārtojums
Dziesmas rakstības stils – homofons.
Balādes akordu faktūra ir ļoti daudzveidīga – dziesmas ietvaros balsu skaits mainās – no vienbalsīga basu (36., 37. t) un altu (30. t) dziedājuma līdz piecbalsīgam korim.. Pārsvarā balādē akordi ir četrbalsīgi, tikai pēdējās divās taktīs akordi ir piecbalsīgi.
Balādes pirmā posma un arī reprīzes sākumā komponists ir izmantojis visu balsu oktāvu unisona faktūru. ( 1. un 42. takts), kā arī imitācijas (6.-9.t., 14.-17. t ).
4.Vokālā analīze
Kora tips un veids
Kora tips – jaukts.
Kora veids – piecbalsīgs jauktais koris.
Kora balsu dalījums – soprāni, alti, tenori basi I, basi II.
Diapazoni
Kopējais balsu diapazons mi (lielajā okt.) – la (2.okt.)
Soprānu diapazons si (mazajā okt.) –la (2.okt.)
Altu diapazons si (mazajā okt.) – re (2.okt.0
Tenoru diapazons re# (mazā okt.) –la (1.okt.)
1. basu diapazons mi (lielā okt.) – do (1.okt.)
2.basu diapazons mi (lielā okt.) – do (1.okt.)
Tesitūras
Visu balsu partijas rakstītas plaša diapazona robežās, tāpēc var secināt, ka balsu partijas aptver visas tesitūras – zemo, vidējo, augsto, kā arī visaugstāko.
Balādes sākumā ( 1.takts)un reprīzes sākumā (42.takts) soprāniem izmantota zemā un vidējā tesitūra. Augstā tesitūra izmantota 71..taktī.
Altiem pārsvarā izmantota vidējā tesitūra. Augstā tesitūra izmantota 28..un 71.taktī.
Tenoriem pārsvarā izmantota vidējā.tesitūra. Augstā tesitūra izmantota (8., 16., 49. un 57.takts), kā arī dziesmas beigās(70. t).
1.basiem izmantota vidējā un zemā tesitūra , kā arī augstā (30.,34.takts) un visaugstākā (33..35.,36.,takts)
2.basiem izmantota vidējā un zemā tesitūra (29.,38.,39.takts). Augstā tesitūra (22.,30.,34.takts), bet visaugstākā (23.,33.,36.takts).
Balsvedība, intervālika
Komponists piešķīris lielu nozīmi visām balsīm gan balssvedībā, gan harmoniskā zīmējuma veidošanā.
Balsis ir patstāvīgas, daudzās vietās grūti uztveramas. Visas balsis ir plašos diapazonos, lēcieniem bagātas, taču pieskaņotas tēla raksturam.
Ir izmantoti dažādu intervālu lēcieni, sākot ar mazām tercām un beidzot ar oktāvām.
Soprāniem sastopami vairāki lielu sekstu lēcieni, kā arī mazas lejupejošs sekstas lēciens 71.taktī.
Tenoriem tīru kvartu lēcieni 2. un 43.taktī, kā arī 69. un 70.taktī.
Basiem septimas lēciens 23., taktī, kvintu lēcieni 31., 32., 33.taktī, kā arī daudz oktāvu lēcienu – 20., 21., 28., 39., 68., 72. taktī.
Vokālā slodze, tehniskās grūtība
Tā kā dziesmas diapazons ir plašs, tās izpildīšana rada lielu vokālo slodzi, kas prasa no dziedātājiem labas vokālās iemaņas.
Vokālās grūtības varētu rasties basiem oktāvu lēcienos, lai sasniegtu izlīdzinātu skanējumu.
Soprāniem savukārt var sagādāt grūtības dziedāšana zemajā tesitūrā – 1. un 42.. taktī, kā arī pārejas no viena balss reģistra otrā.
Tenoriem jāuzmanās no forsēšanas, jo vairākās vietās ir jādzied ļoti augstā reģistrā.
Tēla atklāsmē izmantotā daudzveidīgā dinamika prasa veidot elastīgas dinamiskās frāzes, nezaudējot vienmērīgu elpas padevi.
Grūtības var radīt sarežģītā harmoniskā valoda – intervālu lēcieni, tonalitāšu un harmoniju maiņa, hromatismi.
5. Prognozēšana un lēmumu pieņemšana kormeistara darbā
Ansambļa veidošana
Pārsvarā veidojas dabīgais ansamblis, jo dziesmā ir akordu salikums un galveno melodiju izpilda soprāns, kas ir virs pārējām balsīm.
Mākslīgais ansamblis jāveido vietās, kur ir klusināta dinamika , bet atsevišķām balsīm ir augsta tesitūra. Piem., 35. un 36. taktī basiem jādzied augstā tesitūtā, bet dinamika ir pp. Arī kodas pirmajās taktīs basu tesitūra ir augsta pie dinamikas gradācijas p, kas prasa mākslīgā ansambļa veidošanu.
Ritmiskā ansambļa veidošanā jāvērš uzmanība uz to, lai visas balsis dziedātu precīzi kopā, īpaši tempa maiņas vietās. Grūtības var sagādāt vietas, kurās basiem ir oktāvu lēcieni, jo tie var aizkavēt dziedājumu.
Tembrālais ansamblis jāveido atbilstoši dziesmas raksturam. Jāraugās, lai tenori un basi neforsētu, dziedot augstā tesitūrā.
Dikcija
Dikcija viens no galvenajiem izteiksmes līdzekļiem vokālajā un koru mūzikā. Lai teksts būtu skaidri saprotams un labi uztverams, ir jāatdala blakus esošie patskaņi, piem., ,,Ātri grima,//ātri zuda’’, ,, Gaisma ausa,// augšām ceļas….’’.
Blakus esošie līdzskaņi jāsavieno, dziedot uz nākamo zilbi, piem., ,,tautas–pils’, ,,starus margodam’!’’
Tekstā sastopamos divskaņus ,,o’’ un ,,ie’’ jāveido kā ,,oa’’ un ,,ia’’ .Piem., vārds ,,ozolami’’ dziedot jāizrunā ,,oazoalami’’, vārds ,,Dievzemīte’’ dziedot jāizrunā ,,Diavzemīte’’
Dikcijas asums jāpastiprina visās vietās, kur ir klusa dinamika.
Intonācija
Intonācijas tīrības nolūkos īpaša vērība jāpievērš skaņojumam tajās vietās, kur balsīm ir neērta tesitūra un lejupejoša balsvedība , kas var pazemināt intonāciju. Īpaša uzmanība jāpievērš pārgājskaņu precīzai intonēšanai, kā arī oktāvu lēcieniem basiem.
Grūtības skaņojumā varētu rasties posmā no 31. līdz 35. taktij, kur lejupejošas sekvences un daudz alternētu nošu visās balsīs varētu novest pie neprecīzas intonācijas.
Vairākās vietās sastopamie diatoniskie hromatismi ir jādzied satuvināti , piemēram, si – lal# 31.taktī soprāniem, re – do# 32.taktī altiem, mi – re# basiem 34., 35. ttaktī.
Tenoriem ļoti noturīgi jādzied tīru kvartu lēcieni 2. un 43.taktī, kā arī 69. un 70.taktī.
20. taktī ar augstu sajūtu jāintonē melodiskā minora paaugstinātās pakāpes, kā arī kodā pāreja no mi minormažora uz MI mažoru.
Atsākšanas vietas
Kā atsākšanas vietas var izmantot visus frāžu, teikumu un periodu sākumus.
Atsākšana vietas iezīmē arī pieturzīmes – komati un punkti – tekstā.
6. Dziesmas mākslinieciskās interpretācijas koncepcija
Mūzikas stila raksturojums
Jāzeps Vītols ir latviešu klasiskās mūzikas pārstāvis, tāpēc, balādes ,,Gaismas pils’’ interpretācijas īpatnības saistās ar latviešu klasiskas interpretācijas tradīcijām
Šai sakarā būtiski ir ievērot un precīzi izpildīt komponista dotās norādes – dinamiku, akcentus, tempa, rakstura apzīmējumus, skārumus.
Dziesmas interpretācijā līdzvērtīga nozīme ir gan tekstam, gan mūzikas valodai.
Dinamika, frāzēšana
Jāzepa Vītola mūzikas valoda ir ļoti bagāta un daudzkrāsaina. Dinamiskās zīmes komponists ir devis notīs. Tas atvieglo diriģenta uzdevumu. Tajā pašā laikā ir ļoti grūti atklāt komponista smalkās dinamiskās nianses , kas saistībā ar saturu svārstās no pp līdz ff.
Visā dziesmā frāzēšana izriet no teksta un melodijas virzības Katra frāze ir piesātinātas ar dziļu jēgu, kuras atklāsmē tiek izmantotas daudzveidīgas dinamiskās gradācijas un izteiksmīgi akcenti
Balādē ir sastopams gan pakāpenisks, ilgstošs crescendo visas kodas garumā, gan strauja dinamikas gradāciju maiņa no f uz p vienas takts robežās (21.takts).
Agoģika
Agoģika pieļaujama klasikas interpretācijas robežās, bez pārspīlējumiem un lielām atkāpēm no komponista iecerēm.
Kulminācijas
Kopējā dziesmas saturiskā un dinamiskā kulminācija ir dziesmas kodā. Šo kulmināciju komponists meistarīgi sagatavo, izmantojot augšupejošu sekvenci un izteiksmīgus uzsvarus, kas īpaši akcentē vārdu – ,, gaisma’’, kā visa labā un gaišā simbolu.
Augstākajā kulminācijas punktā – balādes noslēgumā, Jāzeps Vītols izmanto augsto tesitūru soprāniem, visaugstāko tesitūru tenoriem un basiem, kā arī augšupejošu melodisku virzību soprānu dziedājumā un dinamiku ff.
Tembrs
Saskaņā ar dziesmas episko raksturu, pirmajā posmā tā ir tembrāli gaiša, jo tekstā gleznaini aprakstīta senatne un visas tautas dārgums – Gaismas pils
Tembrāli tumšāka kļūst dziesmas vidusdaļa, kas vēsta par asiņainajām cīņām.
Drūmu noskaņu dziesmā ienes teksts par zaudētajiem tautas dārgumiem, līdz ar to attiecīgi mainās arī tembrs ( basu solo 36.un 37.t).
Balādes nobeigumā tembrs atkal kļūst gaišs, jo reprīzē izskanējusī cerība par pils augšāmcelšanos un gaišo tautas nākotni kodā pilnībā piepildās.
Diriģenta žesti
Dziesmas diriģēšanā jāizmanto legato skārums.
Dinamisko gradāciju atklāsmē jāizmanto dažādu amplitūdu žesti.
Svarīgi ir ierādīt precīzu un saturam atbilstošu elpu dziesmas sākumā, jo no tā lielā mērā ir atkarīga dziedātāju spēja uzsākt dziesmu atbilstošā noskaņā.
10. un 24.taktī jāierāda pauzes tā, tās organiski iekļaujot frāzē.
Satura atklāsmē būtiski ir ierādīt komponista dotos akcentus.
Attiecīgi jāsagatavo un jāsasniedz dziesmas kulminācija, piepildot plašos žestus ar nozīmīgu saturu.
Diriģenta mīmika
Diriģenta mīmika ir atkarīga no dziesmas satura un rakstura. Tai ir jāsekmē dziesmas saturisko atklāsmi un jāpapildina diriģenta žesti.
Gaiša sejas izteiksme, laipns skatiens, smaids acīs sekmē pozitīvu emociju atraisīšanu dziedātājos, kuras tie savukārt tālāk nodod saviem klausītājiem.
Darbības realizācija
7.Dziesmas diriģēšana pie klavierēm vai ar kori
Dziesmas diriģēšana apgūta mācību procesā, diriģējot pie klavierēm.
Apgūstot šo dziesmu, liela vērība tika pievērsta dziesmas satura un mūzikas valodas analīzei. Dziesmas izpildījuma grūtību noteikšanai, tika dziedātas un spēlētas balsu partijas. Partitūras spēle ļāva izjust un apgūt muzikālo valodu.
Visas augšminētās darbības kopumā sekmēja dziesmas mākslinieciskās interpretācijas koncepcijas izstrādāšanu.
Pieredzes paplašināšana, apgūtas jaunas zināšanas, prasmes, iemaņas
Dziesmas apgūšanas un analizēšanas procesā esmu ieguvusi jaunas zināšanas par latviešu komponistu Jāzepu Vītolu un viņa daiļradi. Ir radies priekšstats par šī komponista dziesmu interpretācijas raksturīgajām iezīmēm, par kora dziesmas žanra nozīmi viņa radošajā mūžā.
Dziesmas apgūšanas procesā pilnveidoju diriģēšanas tehniskās iemaņas – legato skārumu, akcentu rādīšanas tehniku, elpu ierādīšanu , kā arī ieguvu vispārīgas zināšanas par latviešu klasikas interpretāciju.
Pārdzīvojums un gribas īpašību veidošanās
Darbs pie šīs dziesmas apgūšanas bija samērā grūts. Komponista doto norāžu izpildīšana ar diriģenta žestu palīdzību prasīja iekšēju koncentrēšanos un lielu garīgo sasprindzinājumu.
Dziesmas apguves procesa analīze un rezultātu novērtējums
8. Plānoto uzdevumu izpilde
Rezultātu salīdzināšana ar plānoto
Dziesmas apgūšanas procesā sasniegti rezultāti, kuri atbilst plānotajiem mērķiem un uzdevumiem, jo dziesma tika apgūta ļoti pamatīgi un vispusīgi. Esmu guvusi noturīgas zināšanas par Jāzepu Vītolu un viņa dziesmu interpretāciju.
Radušās grūtības dziesmas apguvē un interpretācijā
Dziesmas apguves procesā grūtības sagādāja dziesmas daudzveidīgo dinamisko nianšu atklāsme. Samērā grūti bija uztvert Jāzepa Vītola dziļi filozofisko muzikālo domu.
Neveicās ar elpu ierādīšanu. Acīmredzot nav vēl īstas sapratnes un pietrūkst attiecīgu iemaņu.
Pašnovērtējums
Savu darbu pie šīs dziesmas apguves vērtēju pozitīvi. Ceru, ka iegūtās zināšanas kādreiz varēšu pielietot arī praksē.